LFF varētu pilnveidot statūtus un vēlēšanu procedūru padarīt konkrētāku

"Statūtos nav paredzēts konkrēts process un konkrētas situācijas. Katrs atsevišķs notikums nosacīti būs jāiemācās praksē. Varu salīdzināt, piemēram, ar Latvijas Olimpisko komiteju. Tajā process ir tāds, ka kandidātu dokumenti piesakoties netiek pieņemti līdz brīdim, kamēr tie pilnībā atbilst prasībām," Pukinsks sacīja portālam Sportacentrs.com. "Tā ka ir iespēja padomāt par to, lai nebūtu šādas situācijas, ka cilvēki tikai post factum uzzina par to, ka dokuments neatbilst prasībām. Iespējams, varētu izveidot procesu, kurā persona nevar iesniegt dokumentus, kamēr tie nav pārbaudīti un pilnībā atbilstoši."

No četrpadsmit vēlēšanu kandidātiem tieši septiņi tika noraidīti nepietiekama biedru paraksta skaita dēļ – sešiem no viņiem skaits nebija atbilstošs tādēļ, ka viens vai vairāki paraksti atzīti par nederīgiem, bet viens kandidāts nepievienoja nevienu parakstu. Lielākoties runa bija par biedriem, kuri atbalstījuši vairāk par vienu kandidātu uz vienu amatu, tādējādi abiem parakstiem tiekot anulētiem, bet, piemēram, Guntaram Indriksonam viens paraksts netika atzīts nepievienotas pilnvaras dēļ. Atšķirībā no integritātes anketas nepilnībām, kādas bija četriem kandidātiem, vai aizmiršanas pievienot pases kopiju, biedru skaitu nesavākušajiem kandidātiem netika dotas divas dienas laika pieteikumu labot – kaut gan, pēc Vladimira Šteinberga vārdiem, Vēlēšanu komitejas priekšsēdētāja Inga Kačevska viņam bija apsolījusi, ka arī parakstus drīkstēs labot.

Pēc sākotnēji izziņotā procedūras grafika, 25. marts bija pēdējais datums, līdz kuram jāpiesakās vēlēšanām, līdz 1. aprīlim būtu iespēja pieteikumus labot, bet līdz 8. aprīlim kandidatūras tiktu izskatītas, 9. aprīlī paziņojot lēmumu. Beigās Vēlēšanu komiteja lēmumu kandidātiem izsūtīja 7. aprīlī, tikai četriem no vienpadsmit neapstiprinātajiem kandidātiem dodot iespēju izlabot pieteikumu. Vēlāk Vēlēšanu komiteja skaidroja, ka biedru parakstus tā neuzskata par izlabojamu pieteikuma daļu un tas, komitejasprāt, nebūtu vienlīdzīgi pret tiem, kuri parakstus savāca.

Gadījumā, ja kandidātiem neļauj izlabot parakstus, pastāv iespēja, ka biedri šādu situāciju var izmantot ļaunprātīgi un apzināti parakstīt vairākas kandidatūras, vienu vai abus kandidātus atstājot aiz borta. "Mērķis nav konstatēt, ka kandidatūra ir vai nav izvirzīta pareizi," saka Pukinsks. "Mērķis ir panākt, ka tiem biedriem, kuri patiešām grib izvirzīt kandidatūru, šāda iespēja ir. Būtu tikai normāli, ka tam, kuram nav atbilstoša paraksta – vai biedrs ir kļūdījies vai parakstījies vairākiem kandidātiem -, būtu iespēja šos parakstus aizstāt. Šā brīža statūti tādu iespēju neparedz. Manuprāt, būtu korekti šādu iespēju statūtos iekļaut – tādā un tādā termiņā nodrošināt, ka paraksti ir savākti pareizi."

Tāpat Pukinsks teica, ka varētu arī būt izmaiņas noteikumos par nepieciešamo parakstu skaitu. Pašlaik katrā no trim amatiem (prezidents, viceprezidents, valdes loceklis) biedrs drīkst parakstīt tikai viena kandidāta iesniegumu, tādējādi, kādam kandidātam savācot lielu daļu parakstu, pastāv liela iespēja, ka uz sešiem valdes locekļa krēsliem piesakās ļoti maz kandidātu un var pat nebūt iespējas ievēlēt lemttiesīgu valdi (vajadzīgi vismaz pieci no deviņiem locekļiem, saskaitot visus amatus kopā). "Šāda diskusija mums ar UEFA un FIFA bija vēl pirms statūtu apstiprināšanas. Jau tad rosinājām, ka varētu būt vajadzīgi, piemēram, 5% parakstu vai ka biedrs varētu virzīt, teiksim, divus kandidātus vai, iespējams, pat neierobežotu skaitu. Tas viss joprojām ir atvērts jautājums un noteikti tiks skatīts, lai ieviestu izmaiņas."

Tūlītējas izmaiņas Pukinsks gan nesola, un drīzāk tādas varētu tikt rosinātas tikai uz nākamā gada kārtējo kongresu. "Šajā kongresā vēl ne. Šajā kongresā būs visas operatīvās lietas, kas, nosacīti, šādā veidā notiks pirmo reizi: vēlēšanas, budžeta apstiprināšana, visu reglamentu apstiprināšana u. tml. Taču domāju, ka gada laikā uz nākamo kongresu jau varētu būt [statūtu] precizējumi. Ja vēlēšanas beigsies ar saprotamu iznākumu [acīmredzot domāta lemttiesīgas valdes ievēlēšana], tad līdz nākamajām vēlēšanām būs četri gadi un gadu no gada varēsim uzlabot un pilnveidot procesus." Vēlēšanu kongresam bija jānotiek 24. aprīlī, taču valstī ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ tas ir pārcelts uz nenoteiktu laiku.

Vēlēšanu komiteja valdes vēlēšanām apstiprināja šādus kandidātus:
prezidenta kandidāts: Vadims Ļašenko,
viceprezidenta kandidāts: Sergejs Kovaļovs, Olafs Pulks,
valdes locekļa kandidāts: Andis Rozītis, Viktorija Mihaļčuka, Emīls Latkovskis, Nauris Mackevičs.