Vai mēs spējam saskatīt talantu? Āboliņš par dzimšanas datuma priekšrocībām

Ir 2019.gada 3.maijs. Dublinā norisinās spēle starp Īrijas un Grieķijas U17 futbola izlasēm, kas ir arī atklāšanas spēle Eiropas čempionātam futbolā U17 jauniešu vecuma grupā. Šī spēle noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu viens pret vienu, un beigu beigās neviena no šīm abām komandām pat netika ārā no savas apakšgrupas. Čempionāta finālā satikās Eiropas lielvalstis Nīderlande un Itālija, un spēcīgāka izrādījās Nīderlandes puišu komanda.

Jāatzīst, ka redzēju tikai pāris spēles no šī turnīra, taču šoreiz manu uzmanību nepievērsa sportiskie notikumi, bet gan savāda parādība, ko angliski sauc par Relative Age Effect (REA). Turnīrā piedalījās 260 jauniešu, no kuriem 18% jeb 47 bija dzimuši janvārī, kamēr tikai 1% jeb trīs bija dzimuši decembrī. Sadalot visus spēlētājus pa dzimšanas mēnešiem, veidojas sadalījums, kur pirmajos mēnešos ir lielāks skaits dzimušo jauniešu un pakāpeniski tas samazinās. No visiem spēlētājiem 48% bija dzimuši gada pirmajā ceturksnī un 76% gada pirmajos sešos mēnešos.

Man tas, protams, šķita vairāk nekā dīvaini, tādēļ apskatījos dzimstības datus šiem 2002. gadā dzimušajiem jauniešiem, un visās Eiropas valstīs dzimstības rādītāji sadalās aptuveni vienmērīgi, un katru mēnesi bērni ir dzimuši 7.6-9.0% robežās (vidēji 8.3%). Arī zēnu un meiteņu proporcija ir tāda, kādu jebkurš no mums iztēlotos bez īpašām zināšanām – apmēram 50% (patiesībā zēni dzimst nedaudz vairāk ap 51%). Tātad no tā var secināt, ka katrā mēnesī vajadzētu būt bērnu skaitam ap 8.3%, ceturksnī – 25% un pusgadā 50%, bet šī gada dati uzrāda, ka treneri vairāk izvēlas tos bērnus, kas dzimuši gada pirmajā pusē.

Arī 2018.gada Eiropas čempionātā ir apmēram tieši tādi paši dati – pirmajos sešos mēnešos ir dzimuši 80% no visiem turnīra dalībniekiem. Apskatot Latvijas Futbola federācijas mājas lapā pieejamos datus par Latvijas izlases U17 vecuma puišiem, arī tur parādās, ka pirmajā pusgadā ir dzimuši 65%, bet otrajā pusē tikai 35% (4. ceturksnī nav dzimis neviens jaunais futbolists). Kādēļ šāds jocīgs sadalījums šajos futbola turnīros, ja jaunie puiši dzimst līdzvērtīgi katrā no gada mēnešiem? Patiesībā šāds fenomens ir novērojams visās jauniešu izlasēs, arī lielajās akadēmijās un citos sporta veidos. Galvenais kritērijs, lai veidotos šāds fenomens, ir labāko spēlētāju atlase no lielas to izvēles. Mazās komandās, kurās ir 20 bērni un ir jāizvēlas 11 labākie, visticamāk, šādu efektu būs grūti novērot. Bet izlasē, kur no simtiem vai tūkstošiem tiek izvēlēti 22 labākie, šāds fenomens ir novērojams, un tas nav nekāds mūsdienu jaunums – tas tā sportā ir bijis jau ļoti, ļoti sen.

Iemesls šādam fenomenam nav nemaz sarežģīts, tas veidojas tādēļ, ka janvārī dzimuši bērni ir par 11 mēnešiem (gandrīz gads) vecāki. Līdz ar to veidojas situācija, ka tiem bērniem, kuri dzimst agrāk, palielinās varbūtība būt konkurētspējīgākiem pret tiem, kuri dzimst gada nogalē. Tas, protams, nav absolūti un 31. decembrī dzimis jaunietis var būt spējīgāks par visiem pārējiem, ko parādā arī šā gada Eiropas čempionāts, kurā bija veseli trīs decembrī dzimuši jaunieši (mēs nezinām, vai viņi bija paši labākie, bet viņi vismaz bija pietiekami konkurētspējīgi, lai tiktu izlasēs). Iedziļinoties šajā situācijā, nonācu pie Simona Bolivara universitātes Venecuēlā veikta pētījuma, kurā tika mērīti vairāki bioloģiski parametri jauniešiem, piemēram, vecums, kad ir maksimālais augšanas ātrums (age at peak height velocity in years (APHV)) vai, piemēram, augums, kad ir maksimālais augšanas ātrums (stature at peak height velocity in cm (SPHV)), vai – maksimālais augšanas ātrums cm/gados (velocity at peak height velocity (VPHV)) u.c.

No visiem jauniešiem, kas piedalījās pētījumā, apmēram 70-80% tika definēti kā tādi, kas attīstās vidēji ātri (average-maturing), kamēr pārējie 20-30% sadalās tādos, kas nobriest agri vai vēlu. Rezultāti parāda, ka vecums, kad jaunietis aug visstraujāk (APHV), var atšķirties pat par vairāk kā trīs gadiem, piemēram, 13 gadu vecumā starp tiem, kas attīstās agrāk un tiem, kas to dara vēlāk, var būt 14 cm atšķirība, kura vēlākos gados izlīdzinās un bieži pat pazūd vispār. Tie jaunieši, kas attīstās agri, 13 gados vidēji aug ar 9 cm/gadā ātrumu, kamēr tie, kas attīstās vēlu – ar 4 cm/gadā ātrumu. 16 gadu vecumā šis rādītājs ir apgriezies kājām gaisā un tie, kas bija jau attīstījušie ļoti agri, aug vidēji 1.9 cm/gadā, kamēr citi aug ar 7.9 cm/gadā ātrumu.

Vidējais augums pa vecumiem (cm)

Vidējais augšanas ātrums pa vecumiem (cm/gadā)

Nav grūti izsecināt, ka bieži vien tie, kuri pusaudžu gados tiek novērtēti kā talanti, patiesībā ir bioloģiski “veiksminieki” un vienkārši ir lielāki un attīstījušies agrāk. Turpretī tiem, kuri attīstās dabisku apsvērumu dēļ vēlāk, var netikt pievērsta pietiekama uzmanība, vai arī viņi var tikt “norakstīti”, vai var tikt uzskatīts, ka viņi sporto tikai prieka pēc. Tā kā izlašu līmenī vai turnīru līmenī, kā pamata kritērijs parasti tiek izvirzīts sportiskais sasniegums jeb uzvara, tad saprotams, ka treneri izvēlas labākos (bioloģiski lielākos, stiprākos utt), kas ļoti labi atainojas jau manis pieminētajā Eiropas čempionātā.

Galvenais jautājums, kas man radās pēc šo skaitļu ieraudzīšanas, bija – vai un cik daudz tiek “pazaudēti” jaunieši šo apstākļu dēļ? Tādēļ es apskatīju pēdējā nacionālo izlašu Eiropas čempionāta dalībnieku dzimšanas mēnešus. Ja šim fenomenam nav nekādas nozīmes un tie, kas attīstās vēlāk, pārējos pēc tam noķer, tad sadalījumam būtu jābūt apmēram 8% mēnesī, 25% ceturksnī un 50% pusgadā.

Iznākums ir šāds – janvārī bija dzimuši 11% futbolistu, kamēr decembrī – 8%. Pirmajā pusgadā 57% un attiecīgi otrajā gada pusē – 43%. Šie skaitļi ir diezgan tālu no jauniešu čempionāta, kur bija apmēram 80% pret 20%. Taču, manuprāt, arī 7% novirze nav norma. Tas nav kritiski, bet tas parāda, ka kāda daļa jauno sportistu tiek “pazaudēti”, iespējams, relatīvā vecuma efekta dēļ. Šie skaitļi ļoti skaidri izgaismo, ka jauniešu trenera darbs ir ļoti sarežģīts un ieraudzīt talantu ir daudz, daudz grūtāk, kā tas varētu šķist. Talants var slēpties jebkurā bērnā, arī tajā, kurš ir pats mazākais un kurš šķietami nekad nekļūs par lielu sportistu.

Izmantotie resursi:
The official website for European football |...
Latvijas Futbola federācija

Growth in Stature in Early, Average, and Late Maturing Children of the Caracas Mixed-Longitudinal Study. Mercedes Lopez-Blanco, Isbelia Izaguirre-Espinoza, Coromoto Macias-Tomei, Leonardo Saab-Verardy. 1995