Facebook
Google"Daugavas" stadiona valde: "LFF pārmetumi ir klaji negodīgi"
@Rolands_Elins
Foto: Boriss Koļesņikovs/ "Jurista vārds"
VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” (turpmāk tekstā: stadions “Daugava”) noraida Latvijas Futbola federācijas (LFF) medijos izteiktos pārmetumus par stadiona “Daugava” atjaunošanas risinājumu kā klaji negodīgus, jo LFF jau ilgāku laiku ir aktīvi komunicējusi, ka tā būvēs savu, specializētu futbola stadionu Rīgā, Barona ielā, ko saukšot par “Futbola mājām”.
Šī LFF futbola stadiona vizualizācijas jau sen ir prezentētas medijiem un saskaņā ar šim specializētajam stadionam veltītajā mājaslapā, kas pieejama jebkuram interesentam, teikto, pirmā futbola spēle šajā stadionā notikšot jau nākamajā vasarā. Līdz šim LFF pārstāvji nebija ziņojuši, ka tiem nebūtu pieejami līdzekļi sava iecerētā stadiona būvniecībai. Līdztekus LFF pārstāvji nav konstruktīvi iesaistījušies stadiona “Daugava” atjaunošanas projekta izstrādē.
“Šajā kontekstā stadiona Daugava apjomīgā izpētes darbā, gatavojot pieteikumus Eiropas Savienības fondu finansējumam, kā arī ilgtermiņa plānošanā nav bijis saimnieciski pamatoti stadionu Daugava veidot par vēl vienu specializētu futbola stadionu. Turklāt ES finansējuma parametri neļauj būvēt apjomīgāku stadionu. Būtiski lielāku vai savādāku stadiona būvi varētu celt vienīgi par valsts līdzekļiem, kas, apstākļos, kad ir pieejams ES finansējums, būtu izteikti nelietderīgi,” saka Elmārs Martinsons, VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” valdes loceklis.
Stadions “Daugava” atjaunošanas rezultātā kļūs par ilgtermiņa, multifunkcionālu, pieejamu sporta un kultūras objektu centru, kur mājvietu varēs rast daudzas sporta federācijas un kultūras sabiedrība.
“Stadiona “Daugava” atjaunošana ir ilgtermiņa projekts un visu šo gadu tiek un tiks organizētas tikšanās ar sporta sabiedrības pārstāvjiem un kultūras kopienu, lai rastu labākos risinājumus katrai ieinteresētajai grupai. Tas attiecas arī uz futbola sabiedrību – ja LFF ir secinājuši, ka savu specializēto stadionu uzbūvēt tomēr nespēj, stadions “Daugava” aicina tikties LFF un konstruktīvi apspriest, ko stadiona “Daugava” atjaunošanas procesā varētu piemērot futbola kopienas vajadzībām,” uzsver Martinsons.
Jau ziņots, ka saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona “Daugava” un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu – stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.
Projektu ieviesīs VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem EUR 40 191 396 apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums EUR 7 092 600 apmērā.
Informāciju sagatavoja:
Edgars Pudzis
VSIA „Kultūras un sporta centrs
„Daugavas stadions””
Stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs
+9 [+] [-]
Jaasaka galiigi 'naglie' palikushi
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
Varbūt halli būvēs blakām un tad veco nojauks?
+10 [+] [-]
+11 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
Otrkārt, laikā kad dejotāji izmanto stadionu, zālāja segums tiek pārklāts ar plasmasas segumu. Var runāt tikai par kaitējumu, ko tās 2 nedēļas plastmasas segums var nodarīt zālājam, bet neviens tur neko dejojot nevar uzart.
Treškārt, kaut kur jau tai kultūrai arī ir jāpaliek. Atšķirībā no sporta, kas ir izplatīts vairāk vai mazāk visā pasaulē, Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē retais šāda veida pasākums, pie tam iekļauts UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Normālā sabiedrībā būtu jāsabalansē gan sports, gan kultūra, gan visi citi izpausmes veidi.
Pie tam, Deju svētkos piedalās +/- 15000 dalībnieku. Kurš sporta veids vēl, izņemot ūbermoderno skriešanu (kas nenotiek stadionā) var Latvijā pulcināt tik lielu dalībnieku skaitu?
Protams, ideālais variants būtu Uzvaras parku pārveidot atbilstoši Ulmaņa laiku iecerēm par Uzvaras laukumu, tai skaitā, 25000 sēdvietu stadions.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks#/media/File:Uzvaras_laukuma_p%C4%81rb%C5%ABves_projekts_R%C4%ABg%C4%81.jpg
+6 [+] [-]
+7 [+] [-]
+8 [+] [-]
Tāpēc visas šitās "Futbola mājas" nav nekas vairāk kā kārtējā shēma naudas savākšanai, un par Daugavas stadionu Guntim vajadzētu klusēt.