Kazakevičs: "Ķigurs izmantoja savu iespēju, taktikas maiņa nostrādāja"

- Kā pietrūka pirmajā puslaikā? Bija divas ļoti labas iespējas, viesojāmies soda laukumā, bet labs sitiens neizdevās.
- Kā pietrūka, lai gūtu vārtus? Trāpīt mērķī. Skaidrs, ka tādās spēlēs, līdzīgi kā Amsterdamā, ir daži momenti, bet pietrūka meistarības, izpildījuma, lai šos momentus realizētu. Plus arī pēc spēles situācijas katrs no tiem momentiem bija citāds, bet noteikti ir vilšanās, ka ar tādiem momentiem neizdevās gūt vārtus.

- Ķigurs un Jaunzems šajā ciklā pamatsastāvā izgāja pirmoreiz, turklāt vienlaicīgi. Ņemot vērā limitētās iespējas, tā bija vienkārša izšķiršanās vai bija arī citi varianti? Un otrs jautājums – vai mūsu uzbrukumu un aizsargāšanās, nosēšanās attiecība bija atbilstoša komandu spēku samēriem?
- Runājot par pamatsastāvu, tika izvēlēti tie vienpadsmit spēlētāji, kuri šobrīd izskatījās vispārliecinošāk un bija vislabākajās kondīcijās. Mārtiņš un Alvis izlasē tomēr ir pietiekami ilgi – iepriekš viņu loma nebija tik liela, kāda tā bija šodienas spēlē, bet abi puiši sevi labi parādīja arī kluba sastāvā. Tajā brīdī, kad mums radās zināmas problēmas šajās pozīcijās, viņi arī bija pirmās loģiskās izvēles, jo viņi jau iepriekš bija rotācijā. Jā, bija vēl daži varianti, bet, izvēloties tieši šo shēmu 4-5-1, viņi arī no shēmas viedokļa bija visatbilstošākie šādai spēlei.

Runājot par balansu [starp uzbrukumu un aizsardzību], skaidrs, ka spēles scenārijs lielus pārsteigumus nesagādāja. Paredzējām, ka pretinieki daudz spēlēs pozicionāli un kontrolēs bumbu. Ne līdz galam gan izdevās pacelt mūsu līniju nedaudz augstāk, lai tā nebūtu tik tuvu mūsu vārtiem, un būt mazliet agresīvākiem, bet sapratām, ka mums bija ļoti svarīgi nosegt zonas starp līnijām, pusflangus, kuros Nīderlande spēlē ļoti veiksmīgi. Ne vienmēr spēles laikā mums tas izdevās, bet taktiski ideja kopumā nostrādāja un piespiedām viņus vairāk spēlēt caur malām, kas mums bija izdevīgāk, jo tādējādi mums bija vairāk izredžu kvalitatīvi nospēlēt aizsardzībā. Ja runā kopumā par balansu, tad es gribētu, lai mūsu aizsardzības bloks būtu mazliet augstāk, bet pretspēle bija diezgan kvalitatīva – mums bija vārtu gūšanas iespējas, kas tādai spēlei un tādam pretiniekam bija diezgan normāla skaita, taču neizdevās iesist. Salīdzinoši ar spēli Nīderlandē progresējām arī pretiniekiem atļauto momentu ziņā – vārtu gūšanas situāciju, īpaši pirmajā puslaikā, Nīderlandei nebija tik daudz. Domāju, ka gan puiši nospēlēja disciplinēti un kvalitatīvi, gan nostrādāja arī taktiskā shēma.

- Kas nenostrādāja ielaistajos vārtos – nepiesegts pretinieks ar kāju iesita no tuvas distances?
- Ja godīgi, vēl neesmu redzējis video, tādēļ nevarēšu detalizēti komentēt. Skaidrs, ka jau tas vien, ka ielaidām pēc standartsituācijas, ir negatīvi. Standartsituācijām gatavojāmies, arī Nīderlandē ielaidām pēc standartsituācijas, taču uzskatu, ka kopumā gan uzbrukuma, gan aizsardzības standartsituācijās šoreiz nospēlējām veiksmīgāk.

- Kādēļ tik vēlu pirmā maiņa?
- Tādēļ, ka līdz otrā puslaika vidum mani apmierināja laukumā redzamais. Plus būtiska nianse, ka mums vajadzēja saglabāt balansu un ar maiņu palīdzību, no vienas puses, spēle ir jāatsvaidzina, bet, no otras puses, nedrīkstējām pazaudēt taktisko uzstādījumu, jo bija svarīgi neielaist otros vārtus un palikt spēlē līdz pat beigām. Sanāca gan tā, ka pirmā maiņa izdevās nedaudz vēlāk, nekā bija plānots, jo vienkārši bumba nepameta laukumu un radās mazs misēklis – maiņu bijām gribējuši veikt piecas minūtes agrāk. Un tas ietekmēja arī nākamās maiņas, jo bija savas nianses, kādēļ konkrētos spēlētājus negribējām pārāk ātri nomainīt, kas bija saistīts ar mūsu standartsituācijām aizsardzībā, - bija svarīgi, piemēram, garo uzbrucēju nomainīt pret tikpat fiziski spēcīgu spēlētāju. Izlaižot svaigus spēlētājus, cerējām, ka beigās uzbrukumā parādīsies kāds stūra sitiens vai cita veida standartsituācija. Kopumā varu teikt, ka divas trešdaļas spēles maiņas neveicu, jo biju apmierināts ar laukumā esošajiem spēlētājiem un, redzot treniņprocesu, tā bija mana izvēle pamatsastāva spēlētājus laukumā paturēt ilgāk, bet vienlaikus šo maiņu gribējām veikt drusku agrāk – tā vienkārši sanāca, ka bumba ilgi neizgāja no spēles.

- Pirmajā puslaikā vairums bīstamo epizožu uzbrukumā gāja caur Mārtiņu Ķiguru. Viņš izmantoja savu iespēju? Un jau treniņos bija redzams, ka viņš Ikaunieka prombūtnē var būt šā modeļa līderis?
- Jā, viņš savu iespēju izmantoja un aizvadīja ļoti labu spēli. Turklāt, domāju, par viņa kvalitātēm ar bumbu lielu šaubu arī nebija – jau iepriekšējās čempionāta spēlēs viņš kluba rindās demonstrēja ļoti labu sniegumu. Šaubas mazliet bija par to, kā viņš šajā shēmā spēs atstrādāt savas aizsardzības funkcijas, bet arī tajās biju ļoti apmierināts ar viņa sniegumu.

- Statistikā ir liels kontrasts starp bumbas kontroli (25%) un citiem rādītājiem (sitieniem, stūra sitieniem, momentiem), kas nebija tik dramatiski. Tas ir vienīgais ceļš, kā tik maza izlase kā Latvija var spēlēt pret grandiem, - bez bumbas, bet ar ātriem prettriecieniem?
- Kopējo tendenci nevar pateikt, jo arī pašas lielās izlases ir dažādas. Bet, ja runā tieši par Nīderlandi, tad, kā jau teicu pirms spēles, tā ir komanda, kas dominē pret gandrīz visām grupas komandām, pret kurām spēlē. Kādā spēlē vairāk, kādā – mazāk, bet, ja salīdzina bumbas kontroles procentu pret, piemēram, turkiem, arī tajā mačā nebija tā, ka turki ar bumbu bija stipri vairāk [par mums]. Mēs spēlējām tādu taktisko modeli, kurā redzējām, ka mums ir varianti pretspēlei. Nevis mēs gribējām tik maz spēlēt ar bumbu, bet pretinieki vienkārši ļāva ar bumbu spēlēt tik daudz.

Nīderlandei bija liela bumbas kontrole, arī savā aizsardzības zonā – ne tikai riskējot, bet bieži vien arī turot bumbu laukuma vidusdaļā. Pie mūsu shēmas izdarījām uzsvaru uz centrālo zonu aizslēgšanu aizsardzībā, līdz ar to augšējā līnijā bija par vienu spēlētāju mazāk. Plus arī tas, ka Nīderlandes pretpresings tādās spēlēs kā pret mums ir ļoti nopietns ierocis, jo uzreiz pēc bumbas iegūšanas uz aizsargiem un pussargiem tiek izdarīts ļoti liels spiediens, tādēļ īsā laika sprīdī ir jāpieņem lēmums un jāizdara laba pirmā vai otrā piespēle, lai izietu no pretpresinga zonas.

- Veicot visas maiņas, vidējā un priekšējā līnijā pieci no sešiem spēlētājiem bija svaigi, taču joprojām spēlējām zemu un negājām virsū arī centra pussargiem. Tas bija uzstādījums, vai vidējai līnijai vajadzēja spēlēt aktīvāk un galotnē riskēt?
- Jā, domāju, ka sākt spēlēt agresīvāk vajadzēja agrāk, taču tur jau arī ir tas jautājums – tādā spēlē nav vienkārši iziet uz maiņu un vajag iejusties. Tādēļ, domāju, tas bija saistīts ar to, ka spēlētāji bija tikko izgājuši laukumā un vēl nebija ieguvuši pārliecību, nenospēlēja agresīvāk. Lai gan tāpat izdevās gan piespiest kļūdīties pretiniekus, gan arī pašiem uzspiest, bet, jā, pēc maiņām varējām būt agresīvāki centrālajā zonā un pacelties augstāk. Pēc tam to arī piekoriģējām, pamainījām spēlētāju izvietojumu un pamēģinājām uz to reaģēt.

- Vakar trenējās visi četri vārtsargi, tomēr Šteinbora nebija pat spēles pieteikumā.
- Šobrīd situācija ir tāda, ka šai spēlei viņš nebija gatavs, bet rīt un parīt būs treniņi. Viņš plāno trenēties, gatavoties pirmdienas spēlei, bet reālo situāciju droši vien varēšu iezīmēt tikai pirmsspēles treniņā. Traumas dzīšanas dinamika ir pozitīva, bet skatīsimies, kāda būs situācija pēc diviem treniņiem, vai viņš būs gatavs pirmdienas spēlei. Izejot no šīs informācijas, arī pieņemsim lēmumu par tiem vārtsargiem, kurus pieteiksim spēlei.