Kazakevičs par Karašauska neizsaukšanu: "Nav ne melno, ne balto sarakstu"

- Kā jau droši vien redzat, esam pieturējušies pie gandrīz visiem spēlētājiem, kuri bija izsaukti uz pirmo nometni, plus ir izsaukti trīs jauni spēlētāji. Divi no viņiem - Daniels Ontužāns un Kristers Tobers - ir tādi, kurus gribējām izsaukt jau iepriekš, taču viņi nevarēja ierasties savainojumu dēļ. Un klāt nācis Eduards Tīdenbergs, kurš iepriekšējā mēneša pusotra laikā ir labi sevi apliecinājis Virslīgā un to izdarījis malējā pussarga pozīcijā, kurā mums vēl aktīvi turpinās labākā kandidāta vai virknējuma meklēšana pamatsastāvam. Mēs to izskatām kā vienu no iespējām un esam uzaicinājuši Eduardu uz treniņnometni. Salīdzinot ar pirmo treniņnometni, vienīgais spēlētājs, kura kandidātu sarakstā vēl nav, bet kura parādīšanās tajā vēl ir ļoti iespējama, ir Igors Tarasovs [vakar Tarasovs jau bija izlases treniņā, oficiāli aizstājot savainoto Antoniju Černomordiju].

Viņa gadījumā notiek sarunas gan ar viņu, gan klubu. Saistībā ar Igora kluba dalību Eirokausos izlašu pauzē viņiem būs divas vai pat trīs nacionālā čempionāta spēles. Tā kā pirmajā nometnē Igors nebija pamatsastāva spēlētājs, šobrīd esam vienojušies, ka, ja visi četri pārējie pamatsastāva centra aizsargi un balsta pussargi būs ierindā, tad dosim Igoram iespēju aizvadīt spēles klubā, kurā viņš ir jauns spēlētājs, nostiprināties pamatsastāvā un gatavoties jau nākamajām izlases nometnēm. Arī mums pašiem būtu būtiski, lai viņš nostiprinātos kluba pamatsastāvā, bet, ja būs situācija, ka kāds no šiem pamatsastāva aizsargiem vai pussargiem traumēsies vai nebūs gatavs piedalīties nometnē, Igors pievienosies vēl pirms izlases nometnes. Tā ka Igora iespējamā parādīšanās izlases sastāvā ir pietiekami reāla.

Šī nometne mums būs jauna pieredze, jo nekad iepriekš septiņās dienās mums nav bijis trīs spēļu, no kurām divas ir Nāciju līgas spēles. Tādēļ nedaudz plašāka, nekā ierasts, ir arī spēlētāju izvēle, lai pirms divām Nāciju līgas spēlēm būtu iespēja rotēt sastāvu. Ja runājam par uzdevumiem, tad atslēgas spēle šajā nometnē neapšaubāmi būs 10. datuma spēle Fēru salās – spēle pret mūsu grupas šā brīža līderi. Gan no turnīra stratēģijas viedokļa, gan arī ņemot vērā ne visai pozitīvos rezultātus pirmajā nometnē šī būs ļoti būtiska spēle – rezultāts būs ļoti būtisks, lai turpinātu cīņu par pirmo vietu grupā. izrietot no tā, būs zināmas nianses mūsu stratēģijā pirmajā spēlē Melnkalnē. Galvenā ideja būs šajā spēlē dot iespēju tiem spēlētājiem, kuri labi sevi apliecināja pirmajā nometnē, bija tuvu starta sastāvam un reāli pretendē uz pamatsastāvu. Dosim viņiem iespēju apliecināt sevi pamatsastāvā un tāpat variēsim ar citiem spēlētājiem, tai skaitā arī no pašreizējā pamatsastāva, daļai no viņiem dodot zināmu spēles laiku arī pret Melnkalni.

- Cik veseli un cik fiziski gatavi ir Tobers un Ontužāns?
- Abi vismaz trīs nedēļas pilnvērtīgi trenējās. Kristera gadījumā bija arī doma, ka viņš iepriekšējās brīvdienās varēja jau spēlēt "Lechia" otrās komandas sastāvā, bet, ņemot vērā galvenā trenera lēmumu, viņš šo spēli neaizvadīja. Tas bija saistīts vairāk nevis ar Kristera formu, bet gan, kā pats Kristers teica, ar Covid-19 riskiem. Ir diezgan liela iespējamība, ka viņš tuvākajā Ekstraklases spēlē atgriezīsies komandas pieteikumā ["Lechia" spēle pret Krakovas "Wisla" gan tika pārcelta pretinieku pozitīvo analīžu dēļ – A.S.]. Funkcionālajā ziņā viņš jau ir pilnvērtīgi atlabis no savainojuma, trenējas bez ierobežojumiem un būs gatavs aizvadīt pilnvērtīgu treniņprocesu arī izlasē. Kādas būs viņa perspektīvas spēlēt, pagaidām vēl atbildēt nevaru – skatīsimies, kas notiks nometnes pirmajās dienās. Arī Daniels Ontužāns ir pilnībā atguvies no savainojuma un pagaidām vēl nav aizvadījis nevienu spēli, bet jau pirmajā etapā man bija vēlēšanās viņu izsaukt uz nacionālo izlasi un reālā treniņprocesā, reālā konkurencē saprast viņa potenciālo pienesumu, uz kādu viņš pašlaik izlasē ir spējīgs.

- Ja Tarasova sakarā minēji situāciju, ja kāds nebūs, tas nozīmē, ka kāds jau šobrīd atrodas zem jautājuma zīmes?
- Jā, ir bažas par diviem no četriem centra aizsargiem. Vienā gadījumā [Kaspars Dubra] ir zināmas problēmas ar vīrusa infekciju, bet Covid-19 pārbaude bija negatīva. Otrā gadījumā [Antonijs Černomordijs] ir savainojums. Ņemot vērā šos riskus, tuvāko dienu laikā skatīsimies, kā attīstās situācija un vai šie spēlētāji būs gatavi ierasties un trenēties. Un, ja arī viņi būs spējīgi, vai viņi varēs pagūt sagatavoties vismaz kādai no pirmajām divām spēlēm. No tā būs atkarīga stratēģija Igora gadījumā. Uzvārdus šobrīd saukt vēl nevēlos.

- Atceroties pirmās nometnes pieredzi, vai visi, neskaitot Gutkovska diskvalifikāciju Fēru salās, varēs piedalīties visās trijās spēlēs?
- Izņemot šos divus centra aizsargus, visu pārējo izsaukto spēlētāju gadījumā nav indikāciju, ka varētu būt lielas problēmas. Kļuškinam gan ir mikrosavainojums, bet viņš ar to kādu laiku jau trenējas un spēlē. Visi pārējie ir ierindā, un plānojam, ka viņi ar izlasi būs no pirmās dienas. Daži gan pēc svētdienas spēlēm savos klubos nepaspēs nonākt Latvijā un lidot uz Melnkalni, tādēļ tur mums pievienosies pirmdien [Kazakevičs pēcāk atklāja, ka runa ir par ukraiņiem Dubru un Andreju Cigaņiku]. Nekādu citu indikāciju šobrīd nav.

- Kopš pirmajām spēlēm pagājis laiciņš. Analizējot pirmos mačus, kādas ir lielākās problēmas spēles veidošanas ziņā?
- Noteikti analizējām spēles, un jāsaka diezgan atklāti, ka lielu pārsteigumu par to, ar ko bija jāsastopas pirmajā nometnē, man, kā galvenajam trenerim, nebija. Teikšu atklāti, ka pats negaidīju, ka pēc pirmajām divām spēlēm mums būs tikai divi punkti. Protams, sapratu, ka kādā no spēlēm scenārijs varētu nebūt labvēlīgs mums un kādā no spēlēm varētu neizdoties uzvarēt, taču uz vismaz četriem punktiem cerējām gan. Vai cerēju personīgi es. Ja runājam par lielākajām problēmām, tad, pirmkārt, šobrīd ir jāveic ļoti liels darbs spēles organizācijas ziņā, jo daudzās komponentēs neizskatāmies tik organizēti, cik mums būtu jābūt: uzbrukuma komandas darbībās, spēlē pretinieku soda laukumā, standartsituācijās. Tas ir jāuzlabo un diezgan ātri. Ja runājam par individuālās meistarības lietām, tad tām pieskarties pārāk negribu, jo tas nav ātri izlabojams stāsts. Jāsaprot, ka nevaram paļauties, ka pēc spēles tikai varēsim pateikt – mums bija četri labi momenti, pietrūka individuālās meistarības, lai tos realizētu. Mums tātad ir jāveido astoņi momenti, lai gūtu vārtus.

Izanalizējot pirmo nometni un pirmās divas spēles, ir diezgan lielas rezerves tieši spēles organizācijā, ko mazā periodā esam spējīgi ātri uzlabot, lai bilde laukumā būtu kvalitatīvāka, organizētāka un varētu pretendēt uz daudz vairāk vārtu gūšanas momentiem, kā arī neļaut pretiniekiem kvalitatīvu pretspēli. Šajā nometnē, domāju, saskarsimies ar to, ka pretinieku līmenis pirmajās divās spēlēs būs augstāks, nekā tas bija pirmajā nometnē. Tas, manuprāt, ir pozitīvi, jo uz šo pretinieku fona varēsim redzēt, cik ātri progresējam, un arī paši pretinieki spiedīs mūs progresēt ātrāk. Šajā ziņā, runājot par Melnkalnes spēli, pozīcija noteikti nav tāda, ka tā būs tikai draudzības spēle bez nekādas nozīmes. Ir nozīme gan spēles kvalitātei, gan rezultātam, gan tam, ko varam parādīt laukumā. Laukumā neuzticēsim vietu nevienam spēlētājam, par kuru mēs nebūtu pārliecināti, ka viņš šo iespēju ir nopelnījis. Nebūs tā, ka kāds spēlēs tikai tādēļ, lai līdzsvarotu spēles minūšu skaitu.

- Atceroties situāciju ar uzbrucēju pirmajā nometnē, vai nebija domas izsaukt vēl kādu: Šabalu, Karašausku, varbūt vēl kādu?
- Nedomāju, ka skaitliskais sastāvs kaut ko atrisinās. Šobrīd esam izsaukuši četrus uzbrucējus [Gutkovski, Uldriķi, Dāvi Ikaunieku un Krolli], kas, manuprāt, ir absolūti pietiekami. Runājot par Raimondu Krolli, vēlreiz gribu atgriezties pie tā, ka mūsu stratēģija bija tāda, ka tobrīd uzskatījām, ka ar trim uzbrucējiem ir gana, un neredzējām Raimondam lielas iespējas iziet laukumā. Gribējām viņam minūšu iespējas dot U21 izlasē, bet pēc tam situācija mainījās ļoti strauji, ko nevarējām paredzēt pirms nometnes, un divi uzbrucēji izkrita no aprites. Jāņem vērā, ka tagad būs trīs spēles un zināmā mērā arī mācījāmies no pašu stratēģiskām kļūdām – jāatzīst, ka Raimonda izsaukšana jau pašā nometnes sākumā būtu ļāvusi sagatavoties labāk, taču nespējām prognozēt, ka izkritīs divi no trim uzbrucējiem. Uzskatām, ka izsauktie spēlētāji ir pelnījuši šo izsaukumu. Ir vēl atsevišķi spēlētāji, kuri ir mūsu redzes lokā un kuriem sekojam līdzi. Bija kādi 2-3 spēlētāji, kuru uzvārdus negribu nosaukt, bet kuri bija uz robežas un par kuriem ļoti diskutējām jau pirms šīs nometnes. Tie gan nebija neviens no šiem diviem nosauktajiem futbolistiem, bet bija citi uzvārdi, par kuriem spriedām, vai nebūtu īstais laiks viņus izsaukt. Taču gribam iet soli pa solim: gan nostabilizēt kopējo sastāvu, gan nostabilizēt pamatsastāvu un tad jau detalizēti turpināt, vai ir vēl kādi spēlētāji, kurus izsaukt.

- Runājām par problēmām, bet sastāva nemainība nozīmē, ka ir arī daudz kā pozitīva, ja visi šie spēlētāji ir saglabājuši vietu?
- Sāksim pēc kārtas. Pirmkārt, kad runājam par nacionālo izlasi un atšķirībā no kluba rindām, trenerim bez šaubām ir būtiski komandas attīstībai un gatavošanai pieiet sistemātiski. Ja klubā vieni spēlētāji netiek galā ar uzdevumiem, tad atbilstoši kluba iespējām viņus var nomainīt pret pilnīgi citiem spēlētājiem. Izlases rindās, manuprāt, ir vēl kādi 4-5 spēlētāji, kuri bez izsauktajiem reāli varētu kandidēt, bet šis kandidātu loks nav plašs, tādēļ mūsu uzdevums ir nevis raustīties un mētāties, bet gan pieiet plānveidīgi un uzticēties spēlētājiem, dot iespēju saspēlēties un pilnveidot saiknes, dot iespēju līdz galam izprast prasības un tās realizēt laukumā. Tai skaitā analizējot tos plusus un mīnusus, kuri bija [septembrī].

Plusi noteikti bija. Gribētu atzīmēt, ka epizodiski mums, manuprāt, labi izdevās spēlēt ar vertikālāku bumbas kontroli nekā iepriekš. Izdevās daudz aktīvāk pārslēgties atņemšanas fāzē pēc bumbas pazaudēšanas. Spēlētāji treniņnometnes laikā parādīja kvalitatīvu attieksmi, parādīja vēlmi progresēt un izpildīt izvirzītās prasības. Man šobrīd nebija nekāda pamata būtiski mainīt savu izvēli. Tas ir signāls, ka turpinām iesāktos procesus, iet soli pa solim uz priekšu un izdarīt secinājumus no iepriekšējās nometnes, mācīties no iepriekšējām kļūdām un paņemt līdzi pozitīvās lietas. Un kustēties uz priekšu, lai kvalitātes uzlabotos ar katru nākamo spēli. Tas, manuprāt, ir vienīgais ceļš, kādā no izlases varam sagaidīt kvalitatīvu sniegumu un rezultātu, jo, manuprāt, neatrodamies situācijā, kurā mums ārpus kandidātu saraksta būtu palicis milzīgs spēlētāju resurss, kas ļautu vienā dienā pamainīt bildi, nomainot vienu spēlētāju pret otru. Tā nav, tādēļ pēctecība, loģiskums un prasību izpilde ir būtiska. Jāpanāk, lai spēlētāji ne tikai sadzirdētu, bet būtu arī spējīgi prasīto izpildīt laukumā, jo pirmajā nometnē bija arī ļoti daudz vienkāršu komponenšu, kuras mums neizdevās, jo spēlētāji šīs prasības nespēja izpildīt.

- Pirmajā preses konferencē minējāt, ka ir trīs vērtības, kurām jāatbilst izlases spēlētājiem. Kurām no tām neatbilst Karašausks, kamēr izsaukts ir viņa komandas biedrs Tīdenbergs? Savukārt Ontužāns ir iekļauts nākotnes vīzijai, vai arī viņš ir gatavs spēlēt?
- Pēc mūsu izlases štāba vērtējums Eduards tam modelim, kas mums ir nepieciešams, ir atbilstošs. Artūra gadījumā, ņemot vērā šā brīža situāciju, no viņa gaidām spilgtāku sniegumu. Netaisos šobrīd teikt, vai viņš atbilst vai neatbilst, jo skaidrs, ka par kādu no komponentēm varētu būt bažas, kā viņš iekļausies kolektīvā, uzpildīs prasības, bet netaisos zīlēt un teikt, ka viņš nespēs šīs prasības izpildīt. Manuprāt, tajā brīdī, kad Artūrs būs absolūti labā formā un tiešām būs spējīgs iedot ļoti lielu pievienoto vērtību, varam pie tā atgriezties, jo šajā periodā izšķirošais faktors ir tāds, ka 50%-50% situācijā Artūram nav plusu, lai mēs izvēli izdarītu par labu viņam. Bet vēlreiz gribu pateikt to, ko teicu jau pirmajā nometnē: nav ne balto, ne melno sarakstu. Ir atsevišķi spēlētāji, kuriem sekojam līdzi, kā viņi spēlē kluba rindās. Esmu klātienē redzējis pietiekami daudz "Liepājas" spēļu, esmu vērojis visus spēlētājus – tai skaitā Artūru. Vektors nav negatīvs, viņa vektors ir pietiekami pozitīvs, bet vēl nejūtu, ka šis būtu posms, kurā es būtu gatavs izdarīt nākamo soli un uz izlasi izsaukt konkrēti Artūru, dot viņam būtiskas spēles minūtes. Šobrīd! Šis jautājums ir procesā.

Kas attiecas uz Ontužānu, stāsts ir pavisam cits. Viņš ir 20 gadus vecs futbolists, kuram ir zināmas kvalitātes, kuras zināmā laika posmā ir parādījis klubā un mazliet arī izlasē. Šobrīd, šajā etapā, mums ir jātiek skaidrībā, cik ļoti un kurā pozīcijā nākamajos soļos varam ar viņu rēķināties. Un, atšķirībā no Artūra, kuru tepat uz vietas varam redzēt kluba rindās, Daniela gadījumā, ņemot vērā viņa traumatismu un pārstāvēto kluba sistēmu, iespējas to izdarīt ir ierobežotas. Lēmām par labu tam, ka viņu varam izvērtēt nometnē, īpaši ņemot vērā, ka būs trīs spēles, un saprast, kādu vektoru viņam iezīmējam. Ar Danielu mēs neapšaubāmi rēķināmies tuvākajā nākotnē, bet vektori, pa kuru viņu virzīsim, lai attīstītu par nacionālās izlases spēlētāju, var būt dažādi. Jau pēc pirmās nometnes viņš var kļūt par stabilu izlases vērtību un būt klāt gan nākamajā, gan aiznākamajā izsaukumā, pretendējot uz arvien lielāku spēles laiku. Tāpat vektors var būt tāds, ka viņu pēc tam novirzām uz U21 izlasi un viņš minūtes krāj tur. Vai tas arī var būt vektors, kad kaut kas mainās kluba rindās, kas būtiski ietekmē tālāko stratēģiju.

- Aizsardzībā nav Jagodinska.
- Vitālijs Jagodinskis ir starp kandidātiem uz izlasi, un ar viņu man bija personīga tikšanās, kurā izrunājām visas lietas. Viņš ir dienas kārtībā, un to teicu arī septembra nometnē. Vitālija gadījumā ir atsevišķas nianses, par kurām plaši nerunāšu, bet divatā tās esam izrunājuši un sapratuši, kā katrs redzam viņa potenciālo lomu komandā un ko viens no otra sagaidām. Domāju, ka to diezgan skaidri sapratām. Tagad jāsaprot, kurā brīdī tas var dot lielāko labumu. Šobrīd konkurence ir starp pieciem, pat sešiem centra aizsargiem, jo, ja pirmajā nometnē Igors Tarasovs tika izsaukts vairāk kā rezerves variants balsta pussarga pozīcijai, tagad Igoru izskatām kā centra aizsargu, kurā pozīcijā viņš spēlē arī klubā. Ņemot vērā, ka viņš jau bija pirmajā nometnē, jau esam sapratuši, kā viņš ir adaptējies izlases prasībām un iekļāvies kolektīvā. Vitālijs [plašākā] sarakstā ir, ar viņu esmu ticies, bet konkrētu mājienu vai nemājienu par viņa saukšanu nav bijis: kad plānoju saukt, tad par to arī runāju bez mājieniem. Ar viņu tikāmies pirms iepriekšējās nometnes, lai izrunātu dažādus modeļus, kā viņš pats tos redz.

- Minēji, ka septembrī gribēji vairāk punktu, bet snieguma ziņā pārsteiguma nebija. Ko gaidi no šīm trim spēlēm?
- Divi neizšķirti man bija nepatīkams pārsteigums, bet es vairāk biju domājis, ka nepārsteidza tās problēmas, ar kurām saskārāmies. Tās nebija pārsteigums, un starp tām nekādu īpašu, ārkārtēju lietu nebija. No šīs nometnes gaidu to, ka turpināsim progresēt un virzīties uz priekšu, varēsim parādīt kvalitatīvāku sniegumu dažādās spēles fāzēs, būsim kļuvuši par saliedētāku kolektīvu, būsim nostabilizējuši pamatsastāvu un par 80% būs skaidrs, kurš ir pamatsastāva spēlētājs un kurš nav. Paņemam vienu atslēgas pozīciju – balsta pussargi. Pirms septembra nometnes bija ļoti grūti saprast, kurš tajā būs, bet tagad ir skaidrs, ka tajā mums ir divi balsta pussargi: Artūrs Zjuzins, kurš izlasē atgriezās pēc četru gadu pārtraukuma, un Eduards Emsis, kurš faktiski debitēja šāda līmeņa spēlēs. Solis ir veikts uz priekšu, un mums bija ļoti būtiski neveikt pārmērīgas rotācijas starp pirmo un otro spēli, lai paši centra pussargi saprastu, ko viens no otra konkrētās epizodēs var sagaidīt, un lai viņi nespēlētu katrs par sevi. Ir jāturpina veikt loģiskas sastāva izvēles, jāstabilizē sastāvs un savstarpējā sadarbība un saiknes laukumā, jāpanāk taktiskā plāna kvalitatīvāka izpilde un konkrēto komponenšu izpilde laukumā. Tas ir tas, ko sagaidu no šīs nometnes.

- Dāvis Ošs, Mārtiņš Ķigurs un Vladislavs Sorokins pēdējā laikā zaudē konkurenci savos Virslīgas klubos. Vai uztrauc, ka viņi nespēlē vadošās lomas?
- Bez šaubām uztrauc. Jāsaka, ka katru reizi ir dažādas lietas. Pirmkārt, ir diezgan atšķirīga stratēģija spēlētāju izvēlē, kad spēlētājs savā pozīcijā izlasē tiek izvēlēts kā pirmais numurs un kad – kā otrais vai trešais numurs. Nav tā, ka matemātiski paskatāmies trīs stiprākos futbolistus konkrētajā pozīcijā un vienkārši uz labu laimi viņus saliekam. Kad runājam par pamatsastāva izvēli, noteikti izvēlamies spēlētājus, kurus konkrētajā pozīcijā redzam kā stiprākos, uz kuriem liksim uzsvaru un kuriem dosim spēles laiku. Te ir jārunā par vēl vienu lietu. Šobrīd Latvijas izlasē nav lielas paaudžu maiņas un milzum daudz jaunu uzvārdu, tomēr pat šajā Nāciju līgā mēs pēc spēļu un minūšu skaita esam vismazāk pieredzējusī izlase. Mūsu sastāvs, spēļu skaits, minūšu skaits: tas ir viszemākais. Lai mēs tur progresētu, tās minūtes ir jāvāc - tam pašam Alvim Jaunzemam. Ja mēs redzam, ka tā ir izvēle, kurai šajā trīs gadu posmā uzticēsimies un no kuras sagaidām rezultātu, tad mums viņam ir jādod iespēja spēlēt, progresēt, rādīt kvalitatīvu sniegumu.

Runājot par konkrētu spēlētāju izvēli, noteikti uztrauc tas, ka šie spēlētāji zaudē konkurenci klubā. Līdz noteiktai robežai tā ir normāla situācija, jo katrs treneris un katru spēlētāju skatās mazliet citādi un arī spēlētāji, ar kuriem viņi klubos konkurē, ir dažādi. Un, otrkārt, izvēle, stratēģija ir atšķirīga atkarībā no tā, vai izvēlamies pamatsastāva spēlētāju vai viņa dublieri. Citreiz, iespējams, spēlētājs, kurš ir pietiekami spēcīgs, bet redzam, ka dažādu iemeslu dēļ viņam nebūs liela spēles laika, un, pieņemsim, viņa reakcija vai viņa ietekme uz kolektīvu tad, kad viņš nespēlē, var būt negatīva. Būtiski negatīva. Arī tas ir faktors, kad vērtējam konkrētu spēlētāju piesaisti. Un citreiz var būt situācija, kad, izskatot šo spēlētāju kā iespēju uz pamatsastāvu, kad ir viens vai divi savainotie, viņa izvēles iespēja tiek vērtēta kā reāla, taču ne visai atbilstoša tad, ja viņš tiek izskatīts uz trešā numura lomu. Negribu iedziļināties personālijās, jo tas ir garš stāsts par katru no viņiem, un nebūs pareizi, ja es to apspriedīšu publiski, jo ar daļu no viņiem personīgi neesmu to apspriedis. No manas puses šobrīd ir tikai viens signāls: tā ir šā brīža izvēle, bet vaļā ir pilnīgi visas durvis. Reāli pilnīgi visas durvis! Noteikti nebūs nekāda pārsteiguma, ja uz nākamo nometni kāds no šiem uzvārdiem parādīsies. Un noteikti arī parādīsies: arī šajā sakarā ir zināms plāns.

- Kāda ir Ontužāna situācija klubā?
- Daniels Ontužāns trenējas kopā ar "Bayern U23" komandu. Viņš ir spēlētājs, kurš divu gadu laikā ļoti daudz izlaidis traumu dēļ. Iepriekšējo divu mēnešu laikā esmu ļoti daudz ar viņu komunicējis, bijušas vismaz 7-8 sarunas. Esam savākuši pietiekami daudz informācijas. Skaidrs, ka viņa sakarā problēma ir tā, ka pēdējā pusgada laikā nav uzticamas informācijas par viņa spēles kvalitātēm, jo viņš faktiski spēlējis ļoti maz gan "Bayern II", gan pirms tam "St. Gallen" otrajā komandā, kurā zināms spēles laiks bija, tomēr informācijas par viņu ir diezgan maz. Atkārtošu, ka viņa izvēle šajā trīs spēļu nometnē lielā mērā ir ar mērķi tikt skaidrībā. Jāsaprot, ka katrs kvalitatīvs jaunais spēlētājs, īpaši uzbrukuma grupas spēlētājs, mums ir ļoti būtisks nākamajiem soļiem. Ir jāpievērš uzmanība gan tiem, kuriem viss ir kārtībā, gan tiem, kuru situācija kaut kādā posmā līdz galam nav skaidra, lai pēc pusgada vai gada būtu spējīgi panākt to, ka šis spēlētājs kļūst par reālu kandidātu uz pamatsastāvu.

- Tā kā gan lielā, gan U21 izlase pēdējo spēli nometnē aizvadīs vienā dienā mājās, vai var rasties situācija, ka kāds no spēlētājiem – Ontužāns, Krollis - varētu parādīties pie Basova?
- Ja runā par Raimondu Krolli, domāju, ka viņam noteikti būs spēles laiks, jo viņš sevi labi apliecināja iepriekšējā nometnē, atbraucot jau nometnes gaitā – nebūt ne vienkāršā situācijā. Līdzīgi kā teicu par Jaunzemu, arī Raimondam, lai nacionālajā izlasē kļūtu konkurētspējīgāks, šis spēles laiks būs. Cik liels, tas būs atkarīgs no viņa paša, bet kādā no spēlēm viņš spēlēs noteikti. Lai arī neesmu apmierināts, kā un kāpēc tā situācija septembrī izveidojās, esmu apmierināts, ka jau šobrīd esam nonākuši pie Raimonda kandidatūras, jo, iespējams, līdz tai būtu nonākuši stipri vēlāk. Tas ir pluss. Nedomāju, ka Raimonda gadījumā varētu būt iespējama situācija, kurā nometnes gaitā viņu novirzām uz U21 izlasi, un nedomāju, ka tāda situācija varētu būt arī Daniela gadījumā, jo neesmu liels piekritējs tam, ka spēlētājus nometnes laikā sūtam šurpu turpu – ja vien nav kāda tiešām ārkārtas situācija. Izredzes, ka kāds no viņiem nometnē varētu pārbraukt uz U21 izlasi, nav lielas, tas būtu tikai izņēmuma gadījumā.

- Lai arī uz lielo izlasi ir izsaukts Krollis, pēdējā laikā spilgtāks pat bijis Margo Regža. Kāda ir konkurence viņu starpā – Krollim redzi lielākas perspektīvas, lielāku atbilstību izlases spēles stilam?
- Ļoti labi zinu Marko un, jāsaka godīgi, pat varbūt vairāk nekā Raimondu, jo ar Marko esmu strādājis U21 izlasē. Marko kvalitātes kopumā vērtēju pietiekami augstu, cita lieta, ka, domāju, viņam pašam ir jānostabilizē sniegums Latvijas čempionātā. Viņš noteikti ir konkurētspējīgs futbolists, un man ir prieks, ka uzbrukuma līnijā mums ir šie divi jaunie uzbrucēji, kuri būs spējīgi radīt konkurenci pamatsastāva uzbrucējiem. Skaidrs, ka esošajā situācijā, kamēr viņiem ir iespēja spēlēt U21 izlasē, diezin vai ir jēga viņus vienlaicīgi saukt uz nacionālo izlasi bez reālas saprašanas, kā viņiem iedot spēles laiku. Ja runā par izvēli, pats arī mazliet pieskāries Raimonda stilam – viņš ir pietiekami kvalitatīvs arī otrā numura spēlē, viņš var spēlēt arī no dziļuma un veikt diezgan lielu apjomu, savukārt Marko stils, manuprāt, ir tāds, ka viņš labāk jūtas soda laukumā, kur mums līdzīga stila spēlētāji jau ir. Tas ir viens priekšnosacījums, bet otrs ir tāds, ka jebkurā gadījumā, ka nevis epizodiski, bet šīs sezonas griezumā arī Raimonda sniegums Virslīgā ir bijis stabilāks.

Tādēļ šobrīd konkurenci vinnē Raimonds, bet arī Marko lieliski spēlē U21 izlases sastāvā, kluba rindās sniegums ir mainīgs un ir nepieciešama lielāka stabilitāte, bet viņš noteikti ir pietiekami talantīgs, jauns uzbrucējs, kurš var radīt konkurenci nacionālajā izlasē. Un tā vispār ir tēma, kuru ar tavu atļauju paturpināšu. Manuprāt, tieši šo spēlētāju no U21 izlases iekļaušana nacionālajā izlasē pēc tam, kad viņi būs pabeiguši šo ciklu, būs ļoti būtiska – kā viņi radīs konkurenci tiem spēlētājiem, kuri sastāvā šobrīd ir nosacīti apakšējā galā. Lai no 18. līdz kādam 26. spēlētājam justu, ka aiz viņiem ir konkurence un jaunie spēlētāji, kuru izsaukšanas dēļ viņi, iespējams, var zaudēt vietu izlasē. Tas ir būtiski, jo rodas lavīnas efekts: no apakšējā gala ir spiediens uz tiem, kuri cīnās par pieteikumu, tie, kuri cīnās par pieteikumu un iziešanu uz maiņu, izdara spiedienu uz pamatsastāva spēlētājiem. Tas noteikti ir motivējošs faktors, kā panākt kvalitātes pamatsastāva spēlētājiem gan motivācijā, gan pašatdevē, gan arī spēles kvalitātes ziņā. Šī virzība ir būtiska, un šo jauno spēlētāju progress un iespējama parādīšanās nacionālajā izlasē ir būtiska, lai progress būtu kvalitatīvs un būtu jaunie spēlētāji, kurus pēc U21 cikla beigām varam piesaistīt nacionālajai izlasei.

- Viens jaunpienācējs ir ne tikai spēlētāju, bet arī treneru sastāvā: video analītiķis Iļja Ščaņicins. Kādēļ viņš ir piesaistīts vai kādēļ netika piesaistīts jau iepriekš?
- Iļja šajā nometnē ir pievienojies, jo, izanalizējot pirmās nometnes darbu un darba kvalitāti, bija jautājumi par video tehnisko nodrošinājumu, vizualizācijām, kas diezgan lielu apjomu prasīja no funkcionālajiem treneriem, kur laukumā strādā ar komandu. Redzējām, ka gan kvalitatīvais izpildījums, gan fokusa maiņa uz tām lietām, kuras šiem asistentiem, kuri vada treniņus, nebūtu tik būtiskas, mums mazliet traucē virzīties uz priekšu. Izrunājāmies ar Iļju un piesaistījām viņu – kā tas bija jau Miksu Pātelainena laikā. Tā kā viņš kādu laiku ir strādājis federācijā, diezgan labi viņu zinu, un mums diezgan ātri izdevās atrast kopsaucēju. Bija zināma saruna jau pirms pirmās nometnes, bet, ņemot arī vērā, ka RFS tobrīd gatavojās būtiskām spēlēm čempionātā un Eirokausos, vienojāmies, ka reālais starta signāls būs otrajā nometnē. Un pirmajā nometnē tiešām pārliecinājāmies, ka praktiskajos procesos tas ir nepieciešams. Viņa galvenā funkcija būs darbs ar video materiālu, darbs ar spēļu analīzi, bet kopā ar pārējiem treneriem, vizualizāciju gatavošanu. Gan tehniskais, gan analītiskais darbs, kas vairāk tendēts uz mūsu komandu.

- Vai var gaidīt, ka pret Melnkalni redzēsim aptuvenu modeļa vizualizāciju, kādu varam gaidīt arī Fēru salās?
- Īsti ne, jo jāsaka atklāti, ka Melnkalnes spēlē būs daudz futbolistu, kuri ir tikai reāli kandidāti uz vietu sastāvā, bet tomēr ir mazliet zem pirmā vienpadsmitnieka. Iespējams, viens vai divi no viņiem caur šo spēli Melnkalnē izcīnīs vairāk minūšu vai vietu pamatsastāvā Fēru salās, bet tomēr būs daļa spēlētāju, kurus Melnkalnē neizmantosim vispār un kas gatavosies Fēru salām. Melnkalnes spēle idejiski būs kā fons, kurā pamēģināsim dažas taktiskās idejas, gatavojoties Fēru salām, jo jāatzīst, ka šajā saspringtajā grafikā būs jāatrod veidi, kā treniņprocesā gatavoties spēlei Melnkalnē un uzreiz pēc tās – mērķtiecīgi gatavoties Fēru salām. Komanda tiks sadalīta grupās, lai tam reālajam pamatsastāvam, ko gatavosim par 90% Fēru salām, taktiskās lietas varētu iedot ar pilnvērtīgu treniņprocesu. Pieņemsim, pirmsspēles treniņā pirms Melnkalnes būs grupa spēlētāju, kas gatavosies kā pilnvērtīgā, 100% treniņā, it kā jau gatavotos Fēru salām.

- Neuztrauc, vai spēlētāji izturēs trīs spēļu minimaratonu?
- Uztrauc un ļoti uztrauc, bet nebija variantu – paši uz šo pārbaudes spēli neuzprasījāmies, tā bija UEFA pozīcija, ņemot vērā, ka tā ir centralizētā spēle un mums bija vienošanās par to [aizvadīšanu martā]. Federācijas vadība teica, ka nav variantu un ir jāspēlē. Es labprāt uzreiz ar normālu treniņprocesu gatavotos Fēru salām, jo arī šie pārlidojumi un pārbraucieni prasīs daudz spēka.

- Futbols ir rezultātu bizness – kāds rezultāts, cik daudz punktu būtu labs panākums šajā nometnē, kāds būtu apmierinošs, kāds būtu katastrofāls?
- (Nopūta) Ir ļoti grūti spriest, jo par to varēs runāt pēc spēles Fēru salās, kad būs preses konference pirms Maltas. Man ir ļoti grūti sausi atbildēt par rezultātu, jo ir svarīgs fons. Kāds būs fons, kādu spēles kvalitāti demonstrēsim. Jāsaka diezgan atklāti: ja šobrīd man Fēru salās liktu izvēlēties starp skaistu zaudējumu vai ne visai skaistu uzvaru, es izvēlētos otro. Rezultātu faktors ir būtisks. Kaut vai tādā ziņā, ka, jāpasaka skaidri, viena no lietām, kurā neesam tikuši uz priekšu, ir spēlētāju pārliecība. Pirmie neizšķirti nekur uz priekšu nav mūs pavirzījuši, esam palikuši tajā pašā punktā, kāds bija pirms pirmās nometnes. Tas ir negatīvi, jo redzam, ka spēlētājiem ir pārliecības problēmas, tās ir lielas, un tās nekā citādi nevar mainīties kā vien ar pozitīvu tendenci rezultātu ziņā, spēles kvalitātes ziņā, kolektīvā, ģērbtuvē. Šīs pozitīvās tendences jāpanāk pēc iespējas ātrāk. Nedomāju, ka ir kāds viens konkrēts, atrauts rezultāts, kas varētu dot vienu no šiem vērtējumiem [labi, apmierinoši, katastrofāli], būs jāskatās kompleksi. Jebkurā gadījumā palieku pie tās tēzes, ko teicu pirmajā preses konferencē, ka, neskatoties uz rezultātiem konkrētās spēlēs, šis pirmo trīs mēnešu posms tiks plānveidoti veidots un piepildīts ar to, ka realizēsim ideju un redzējumu, kādu esam nosprauduši. To arī varat redzēt sastāva izvēlē – sastāvs ir tāds pats, pārāk neraustāmies. Bet mums ir ļoti vajadzīgs pozitīvs rezultāts! Pārliecībai, kvalitātēm, lai arī mūsu uzbrukuma spēlētāji, nonākot izdevīgās situācijās, būtu pārliecinātāki par sevi un iesistu vārtus, uzvarētu spēli. Tas ir ļoti būtiski. Tas nevar būt nebūtiski, un arī spēlē pret Melnkalni tas būs būtiski.

- Ar cik vārtu guvumiem, ar kuriem izlase pēdējos gados nelutina, būtu apmierināts?
- Es būtu apmierināts, lai katrā spēlē gūstam vairāk par vieniem vārtiem nekā pretinieki. Ja tā notiks visās trijās spēlēs, būšu ļoti apmierināts. Ir būtiski, lai uzbrucēju sajustu, ka viņi izlasē var gūt vārtus. Mums ir pietiekami kvalitatīvi uzbrucēji, kuri kluba rindās sit vārtus. Gan Roberts sezonas beigās Šveicē, gan tagad arī Vlads Gutkovskis Polijā. Ir būtiski, lai pārkāptu šim slieksnim un justu, ka viņi reālās epizodēs vienkārši var gūt vārtus. Mēs jau neprasām, lai viņi apspēlē piecus spēlētājus un tad iesit tālajā devītniekā. Ja izpildi 11 metru soda sitienu, ja izej viens pret vienu vai pret vienu aizsargu, vārti ir jāgūst. Taču tā nav unikāla problēma. Ir skaidrs, ka ir uzbrucēji, kuriem, lai gūtu vārtus, vajag divus trīs momentus, ir tādi, kuriem vajag sešus. Jebkurš pasaules treneris preses konferencē kā pirmo acīmredzamo problēmu var minēt, ka pietrūka individuālās meistarības vārtu gūšanā. To saka ļoti bieži, taču tas nav ātri risināms jautājums. Tur ir gan mentālā sastāvdaļa, gan tehniskā sastāvdaļa, gan tehniski taktiskā sastāvdaļa. Kā jau preses konferences sākumā teicu, mums ir jāpanāk, lai ar komandas spēli mēs radām situācijas, no kurām vēl acīmredzamāk varam gūt vārtus. Lai radītu situācijas, kurās varbūtība gūt vārtus būtu vēl lielāka.

- Kurš sitīs pendeli?
- (Domā un sit rokas) Ir domas un idejas, bet to vispirms gribētu izrunāt komandas iekšienē. Ar lielu iespējamību, ka Jānis [Ikaunieks] otro reizi šobrīd nesitīs.

- Jautājums drīzāk kā bijušajam sporta direktoram: kādēļ Fēru salām ir Bundeslīgas spēlētājs, bet mums "Top 5" līgas spēlētāja nav?
- (Domā) Vienkārša atbilde ir tāda, ka viens Bundeslīgas klubs vienu Fēru salu spēlētāju no Dānijas kluba nopirka [Edmundsons pirms diviem gadiem pārgāja uz 2. Bundeslīgas klubu Bīlefeldes "Arminia" un palīdzēja tam pavasarī triumfēt 2. Bundeslīgā – A.S.], kamēr neviens cits Bundeslīgas klubs kādu latviešu spēlētāju no Polijas čempionāta vēl nav nopircis.

- Kādēļ?
- Tādēļ, ka spēlētāju kvalitātes ir tādas, ka nevienu Bundeslīgas klubu pašlaik neinteresē. Vienas vienkāršas atbildes uz šo jautājumu pašlaik nav. Tā ir diezgan kompleksa, un diezgan skaidri jāsaprot – šobrīd, lai spēlētāji būtu pieprasīti, ir ļoti būtiskas viņu kvalitātes starptautiskās spēlēs un tas, ko viņi spēj apliecināt vismaz vidusmēra čempionātos. Domāju, ka bilde nav tik kritiska un ir daži spēlētāji, kuri pie dažu apstākļu sakritības var spert arī šo soli.

- Vai Edmundsons starp Fēru salu un Latvijas izlasēm ir labākais spēlētājs?
- Neatbildēšu uz šo jautājumu. Manuprāt, nav viennozīmīgas atbildes, ja godīgi.

- Pēc Andoras un Maltas spēlēm internetā bija viedoklis, ka galvenais treneris Kazakevičs ēd tos augļus, kurus sēja, būdams sporta direktors. Cik daudz tam piekrīti?
- Kā sporta direktors noteikti ietekmēju procesu, lai gatavotu spēlētājus. Tie cilvēki, kuri mazliet dziļāk ieskatās šajā jautājumā, diezgan skaidri saprot, ka vēl joprojām saskaramies ar situāciju, ka mūsu pamatkodola spēlētāji ir dzimuši no 1992. līdz varbūt 1996. gadam – katrs pats var saskaitīt, cik viņiem bija gadu un kurā posmā viņi jau bija. Ja kāds domā, ka tad, kad atnāk sporta direktors, kurš rūpējas par kopējo sistēmu, par sacensību sistēmu, par treniņprocesa metodiku un daudzām citām lietām, kas tika ieviestas…To, ko esam ieviesuši un ko turpinām, varēsim redzēt, sākot ar aptuveni Raimonda Kroļļa vecumu – 2000., 2001., 2002. gadiem, kuri tajā 2014. gadā bija aptuveni 12 gadus veci un sistēmā iegāja. Iespējams, kaut kādas lietas varēju ietekmēt pozitīvāk, nekā tās tika ietekmētas. Iespējams, un necentīšos šo apgalvojumu apšaubīt, bet tam ir ļoti maza ietekme uz šī brīža spēlētāju kvalitātēm. Ja es tobrīd kā treneris būtu 10 gadus bijis vadošā Latvijas klubā, kur viņus katru dienu būtu trenējis, tad tas būtu mazliet cits stāsts, bet kā sporta direktors un kā cilvēks, kurš veidoja sistēmu…To, kā tas izdevies un kāds bijis progress, varēsim redzēt nākamajās paaudzēs. Un es ļoti ceru, ka mēs redzēsim pozitīvas tendences, jo, manuprāt, ir ļoti daudz interesantu spēlētāju – ļoti būtiski, lai viņi kvalitatīvi pārietu uz pieaugušo, profesionālo futbolu. Tā šobrīd ir lielākā problēma, lielākā izšķiršanās. Ja paanalizējam to pašu 1999. gadu komandu, kas sasniedza labāko rezultātu [U19 vecumā], varam tagad sarakstīt, kur šie puiši atrodas un kādas ir viņu profesionālā futbola perspektīvas.

Latvijas izlases sastāvs

Nāciju līga, D līga, 1. grupa