Verpakovskis: "Ticu, ka dažas labas spēles var mainīt sabiedrības attieksmi"

Māris Verpakovskis, LFF valdes loceklis: "Ieceļot Starkovu amatā, savā veidā pametām viņu zem vilciena. Jau tobrīd [2017. gada aprīlī - aut.] situācija bija diezgan nokaitēta un kritiska. Skaidrs, ka Starkovam bija grūti uzreiz izlabot radušos situāciju. Domāju, ka ne prese, ne līdzjutēji nebija apmierināti ar viņa iecelšanu. Bija grūti gaidīt kādas kardinālas izmaiņas. Uzskatu, ka tobrīd vajadzēja likt ārzemju speciālistu, kurš atnāktu ar neitrālu un svaigu skatījumu, meklētu svaigus risinājumus esošām problēmām. Domāju, ka tas dotu spēlētājiem lielāku degsmi un motivāciju spēlēt izlasē.

Šī gada laikā, diemžēl, tā negatīva aura bija saglabājusies. Negatīvisms un kritika pēc katras spēles tikai pieauga. Jāatzīst, ka viņi [izlases spēlētāji un treneru korpuss] to arī bija pelnījuši, jo rezultāti bija slikti. Diemžēl, galvenā kļūda tika pieļauta vēl pirms gada."

Uzskati, ka jānāk ārzemju speciālistam?
Šobrīd es neredzu nevienu Latvijas speciālistu, kurš spētu izvest izlasi ārā no esošās krīzes.

Sēdes laikā izskanēja kādi konkrēti uzvārdi?
Nē, vēl nekādi uzvārdi netika minēti. Šobrīd vēl ir pāragri par to runāt. Taču laika nav daudz, jūnijā jau ir Baltijas kauss. Atcerēsimies, ka 27. aprīlī mums ir kongress. Loģiski būtu, lai jauno izlases treneri apstiprina vai dod tam piekrišanu federācijas prezidents. Domāju, ka līdz kongresam mēs varētu sagatavot short list [potenciālo kandidātu sarakstu], paralēli konsultējoties ar prezidenta amata kandidātiem. Man padomā ir daži trenera kandidāti, taču ne ar vienu no viņiem vēl neesmu runājis.

Nupat uzzinājām, ka izlases galvenā trenera atalgojums ir 75 tūkstoši eiro gadā. Vai, tavuprāt, par šādu summu var piesaistīt kādu ārzemju treneri?
Labu ārzemju speciālistu par šādu algu dabūt būs ļoti grūti. Uzskatu, ka nacionālās izlases galvenais treneris nav tā izdevumu daļa, uz kuras federācijai ir jācenšas ieekonomēt. Mums ir jāatrod līdzekļi, lai piesaistītu labu speciālistu.

Kāds no Latvijā strādājošiem ārzemju treneriem, tavuprāt, varētu atbilst izlases trenera kandidatūrai?
Sāksim ar to, ka visi ārzemju speciālisti šobrīd ir aizņemti klubos. Domāju, ka federācija nebūs ar mieru, ja kāds speciālists apvienos darbu klubā un izlasē. Apvienot amatus var tikai gadījumā, ja izlasei ir savs bāzes klubs. Esmu pret to, lai izlasei būtu savs bāzes klubs. Tas sabojātu visu konkurenci Virslīgā, jo šādā gadījumā visi vēlētos iet uz šo bāzes klubu, lai būtu tuvu izlasei. Jā, mums ir bijis šāds klubs ["Skonto"], taču tagad ir citi laiki.

Vai diskutējāt arī par citām izlases problēmām, kuras īsti neattiecas uz galveno treneri?
Jā, esam apsprieduši spēlētāju izvēli. Arī citas lietas, kur varēja būt kādas sistēmas kļūdas. Runājām par to, kāpēc ir tik maz labi sagatavotu futbolistu... Kas attiecas uz treniņu apstākļiem un sagatavošanās posmu, pēdējos gados šeit nebija nekādu problēmu.

Diskusijas bija asas?
Ļoti asas nebija, tomēr izskanēja atšķirīgi viedokļi. Protams, tēma ir ļoti sensitīva, jo Starkovs līdz kļūšanai par izlases treneri arī bija valdē. Tāpat man, Artūram [Zakreševskim] un [Aleksandram] Isakovam viņš ilgus gadus bijis treneris... Teiksim, daudzi jutās nekomfortabli, jo vajadzēja izteikt viedokli pret Starkovu, ar kuru daudziem ir labas attiecības.

Braucot uz šejieni, gaidīji, ka tiks nobalsots par Starkova atlaišanu?
Es nebiju pārliecināts par to, ka nobalsos par atlaišanu. Pēc sajūtām bija 50 uz 50. Jo pirms gada pati valde nobalsoja par Starkova iecelšanu...

Kā vari raksturot Starkova emocijas pēc balsojuma?
Protams, sajūtas nebija patīkamas. Viņš cerēja uz valdes atbalstu. Var teikt, ka viņš cerēja uz lielāku uzticības kredītu. Cerēja, ka izdosies vadīt izlasi Nāciju līgā. Taču šodien situācija ir ļoti kritiska, ko atspoguļo sabiedrības un preses attieksme. Manuprāt, šis bija loģisks lēmums.

Vai, tavuprāt, sabiedrības attieksme pret Starkovu bijusi adekvāta?
Tas viss attīstījās viļņveidīgi. Gluži kā lavīna, kas krīt no kalna. Sākās vēl Mariana Pahara periodā, kad tika piedzīvoti vairāki zaudējumi pēc kārtas. Uzskatu, ka to visu varēja apstādināt, pirms gada ieliekot kādu ārzemju treneri.

Cik ilgi Latvijas futbolam būs jāatgūstas?
Ceru, ka ilgi nevajadzēs gaidīt. Pašlaik mūs priecē U19 izlases rezultāti, no kurienes pēc pāris gadiem sagaidīsim papildinājumus lielajai izlasei. Dažas labas spēles ļoti ātri var mainīt sabiedrības viedokli. Šobrīd tas viss liekas neiespējams, tomēr es ticu, ka pāris labas spēles var mainīt situāciju uz labo pusi.

Vai var teikt, ka šis gads, kad izlase strādāja Starkova vadībā, bijis bezjēdzīgs?
Neteiktu, ka bezjēdzīgs. Starkovs pārbaudīja vairākus jaunus spēlētājus. Jā, var redzēt to, ka daudzi no viņiem vēl nav gatavi spēlēt lielajā izlasē. Tāpat Dainis Gudermanis sēdes laikā minēja, ka sabiedrībai futbols rūp. Visas negācijas un ziņas publiskā telpā liecina, ka cilvēki interesējas par futbolu. To mēs varam atzīt par pozitīvu lietu.

Kādi bija argumenti par Starkova palikšanu?
Galvenais arguments bija tas, ka ir pagājis tikai gads. Kvalifikācijas ciklā bija Portugāle un Šveice, kur bija grūti cerēt uz pozitīvu iznākumu. Tam visam sekoja uzvara pār Andoru un virkne pārbaudes maču, kur varēja pārbaudīt jaunus spēlētājus un taktiskās shēmas, nedomājot par rezultātu. Proti, trenera darbu ir jāvērtē pēc rezultātiem oficiālajās spēlēs. Tie bija argumenti par. Pats balsoju par Starkova atlaišanu.