Nikolato: "Varavīksne nāk pēc lietus. Pašlaik vēl esam lietū, bet jau zem lietussarga"

Par Azerbaidžānu. Labi pastrādājām piecas dienas, un ar sastāvu nav lielu problēmu – vienīgi ar mūsu kapteini [Kristeru Toberu]. Esam gatavi parādīt labu sniegumu, un uzdevumi vienmēr ir tādi paši – kļūt labākiem. Pirms gada sākām jaunu procesu, tas noteikti prasa laiku – daudz laika, bet manas idejas ir ļoti skaidras. FIFA rangā Azerbaidžāna ir 20 vietas augstāk par mums [119. pret 138. – A.S.], tā ka droši vien uz papīra Azerbaidžāna ir spēcīgāka, bet mums tas neko nemaina – esam ļoti fokusējušies paši uz sevi. Azerbaidžānai ir ļoti labs treneris [Fernandu Santušs], kuram novēlu sasniegt viņa mērķus, bet pašlaik man ir vienalga, kas mums nāk pretī, - galvenais ir tas, lai mēs paši augtu. Tad varbūt nākotnē varēsim domāt par pretiniekiem. Tā kā mums ir ļoti svarīga otra spēle, kura jāsagaida labākajā iespējamajā stāvoklī, par pamatsastāvu un maiņu stratēģiju vēl domāju – esmu izšķīries par aptuveni 80%.

Par četriem debitantiem Penkevicu, Melni, Grabovski un Žaleiko. Pirmais iespaids ir ļoti labs, un viņu iekļaušanās komandā noritējusi labi. Viņus izsaucu tādēļ, ka viņiem ir kvalitātes, lai spēlētu tādu futbolu, kādu vēlos redzēt. Protams, vajag laiku, lai labāk izprastu mūsu filosofiju, un droši vien viņi vēl nav uzreiz gatavi, bet mūsu uzdevums ir atrast spēlētājus arī nākotnei. Viņiem netrūkst kvalitāšu, lai mūsu rindās paliktu arī pēc šīs nometnes. Lai būtu skaidrs – man tehnika ir svarīgāka par pieredzi. Tas ir mans sākumpunkts, jo vēlamies mainīt to, kā spēlējam futbolu. Un, lai to mainītu, mums vajag šāda tipa spēlētājus. Viņi sevi labi parādīja arī U21 izlasē, un viņiem ir jāgūst pieredze – to nevar izdarīt, ja mēs viņiem to nedosim. Mums ar kaut ko ir jāriskē, lai dotu viņiem nepieciešamo pieredzi un kaut ko iegūtu nākotnē. Tāda ir mana vīzija, tāda ir mana attieksme – mums ir jāstrādā nākotnei.

Par Žaleiko mazo spēles laiku un pagājušā gada incidentu. Man ir ļoti svarīgi, lai manā rīcībā būtu spēlētāji, kuri mīl nacionālo izlasi. Es neesmu muļķis, un arī man ir būtiski, lai izlasē būtu spēlētāji, kuri šo kreklu velk ar lepnumu. Nešaubos, ka arī Žaleiko tāds ir. Viņu izsaucu tādēļ, ka domāju, ka viņš ir labs spēlētājs nākotnei. Pašlaik viņš klubā spēlē maz, taču līdzīgā situācijā ir arī citi izlašnieki, kā Dašķevičs, Saveļjevs vai Gutkovskis. Pašlaik tāda ir mūsu realitāte. Viņam ir savas kvalitātes, un nešaubos, ka viņš ir lepns būt kopā ar mums. Ja man tādas sajūtas nebūtu, es viņu nesauktu.

Par līgas nozīmi. Esmu pārliecināts, ka Virslīgas līmenis uzlabojas, un nacionālā izlase ir ļoti atkarīga no vietējā čempionāta. Ir gandrīz neiespējami izveidot labu izlasi, ja tev ir slikta līga. Ja nu vienīgi izlasi veido ļoti daudz spēlētāju no ārzemju līgām, bet mums pašlaik tā nav. Izlase ir atkarīga no klubu darba – tas ir tik vienkārši. Varam piestrādāt pie kaut kā, bet izlasē kopumā nav laika veikt lielu darbu. Tādēļ mums ir svarīgi, lai arī līga būtu spēcīga.

Par pārliecību. Kopš pagājušā pavasara esam daudz pielikuši. Mums ir jāspēlē pret stiprām komandām, un mums, kā treneriem, ir jādod spēlētājiem pārliecība – jāļauj viņiem darīt savu darbu bez bailēm kļūdīties. Ja baidies kļūdīties, tad visdrīzāk necentīsies darīt visu iespējamo un gribēsi palikt savā komforta zonā. Tas nav tikai par futbolu – tāpat ir arī dzīvē. Futbols sākas ar pārliecību – bez tās spēlēt nav iespējams.

Par nākotni. Varavīksne nāk tikai pēc lietus, pašlaik droši vien vēl esam lietus periodā. Ja mums būs stabilitāte, pacietība un drosme, tad daudz progresēsim. Mans koncepts ir vienkāršs – tu nevari spēlēt labu futbolu, ja neesi labs spēlētājs. Tehnika, ātra lēmumu pieņemšana, spēja uzņemties atbildību – man tās ir spēlētāja galvenās kvalitātes. Negribu izcelt nevienu uzvārdu, bet, piemēram, U19 izlasē ir daudz ļoti interesantu spēlētāju nākotnei. Visas mūsu izlases ir daudz progresējušas – spēles kvalitātes ziņā, filosofijas ziņā, arī rezultāta ziņā. Sekojam līdzi arī jaunatnes izlašu spēlētājiem, vai viņi ir gatavi izsaukumam, jo mums ir jāpaātrina process, lai nākotnē mēs kļūtu labāki. Latvijas futbolam vajag labāku infrastruktūru, konkurētspējīgus spēlētājus – ne tikai tehniski un taktiski, bet arī mentāli. Un treneriem ir jābūt ar līdzīgu vīziju. Ejam pareizajā virzienā un kopš pirmās nometnes esam ļoti progresējuši – kā jau teicu, pašlaik vēl esam lietū, taču nu jau zem lietussarga. Jāturpina iet uz priekšu, lai nokļūtu saulītē. Mums visiem jābūt izsalkušiem uzvarēt – man nepatīk zaudēt. Mums ir jāuzlabo sava kvalitāte, un soli pa solim jau spēsim cīnīties par rezultātu. Tas nav viegli. Daudz dzirdu "rezultāts, rezultāts", bet rezultāts nav tikai uz tablo – mums ir jāstrādā pie savas nākotnes, lai mums būtu ambīcijas un arī iespējas sasniegt rezultātu. Un šim procesam ir svarīga visa apkārtējā vide – tai skaitā arī jūs [mediji]. Mums visiem ir jāstrādā kopā – ja mīlam un gribam uzlabot savu futbolu, tad visiem pie tā ir jāstrādā vienoti.

Par sitieniem savos vārtos. Ja gribam progresēt, tad kļūdas ir jāpieņem – tas ir pirmais solis. No spēlētajiem prasu, lai viņi spēlētu futbolu. Ja dari pareizās lietas, kādreiz gadīsies pieļaut kļūdu. Tas ir normāli un man neko nemaina. Ja process ir pareizais, tad es nenosodu kļūdu. Brīžiem mums pietrūka veiksmes, bet manis pēc viņi var pieļaut jebkādas kļūdas, ja vien viņu pieeja ir pareiza. Ja gribi darīt ko atšķirīgu, tad kļūdas ir jāpieņem. Ir jākonstatē kļūda un no tās jāmācās – šī kļūda ir jāizmanto kā mācība, lai labāk saprastu, kas jāuzlabo un kurā virzienā jāstrādā. Mana izpratne par kļūdām ir atšķirīga. Bez kļūdām augt nav iespējams, un es nevēlos spēlētāju, kurš baidās kļūdīties. Arī jums savā darbā droši vien gadās kļūdīties. Ja visu laiku domāsiet par to, lai tikai nekļūdītos, tad darīsiet tikai to, par ko esat droši, un neiemācīsieties neko jaunu. Ir jākļūdās un jātiek pāri kļūdām. Kļūdas ir dzīves sastāvdaļa, un es nekad nevērtēju spēlētāju pēc vienas kļūdas – man svarīgākais ir tas, kā viņš šo kļūdu pieļāva, vai viņa attieksme bija pareiza. Attieksme man ir svarīgāka par kļūdu.

Par vārtsargu izvēles procesu. Ar vārtsargiem ir tāpat kā ar pārējiem spēlētājiem. Izvēloties vārtsargu, sekoju savai tā brīža sajūtai par vārtsargu sniegumu līgā, izlases nometnē. Manuprāt, Virslīgā kopumā ir ļoti daudz labu vārtsargu – ne vien šie trīs, kuri ir izlasē, bet arī citi [kuri nav izsaukti], tādēļ izvēle man nav viegla. Protams, vārtsarga pozīcija atšķiras ar to, ka rotācija nenotiek tik bieži [kā laukuma spēlētājiem], bet vārtsarga pozīcija noteikti nav tā, par kuru man būtu bail. Tā ir pēdējā, par ko man bažīties, jo konkurence ir ļoti laba.