Nav jābūt izcilam trenerim, lai pamanītu Jāņa Ikaunieka talantu

Ar Ikaunieku saista lielas cerības, taču ne šosezon
Bijušais "Liepājas" līderis jaunajā klubā debitēja 20. janvārī, kad kausa izcīņā uzvarā pār trešās līgas komandu "Avranhces" (3:0) izgāja laukumā 119. minūtē. Pusotru nedēļu vēlāk Ikaunieks debitēja arī Francijas augstākajā līgā, izejot uz maiņu 88. minūtē – turklāt brīdī, kad "Metz" vairākumā vētraini uzbruka un centās izraut uzvaru pret "Nice" (0:0). Mazliet ironiski, ka abas debijas notika Virslīgā samērā zināmos apstākļos – Avranšā Ikaunieks debitēja pie tribīnēm, kurās ir mazāk vietu nekā Liepājā, bet Mecā debija notika pamatīgā sniegputenī.

Abas spēles, kurās Ikaunieks izgāja uz maiņu, ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, ar viņu tiešām rēķinās, un ne treneru, ne vadības slavas dziesmas nav tikai pieklājības frāzes – Francijas futbolā tieša valoda pat ir raksturīgāka. Ikaunieku ļoti silti uzņēma arī līdzjutēji. Jā, dažs labs sociālajos tīklos pavīpsnāja par latvieša jauneklīgo izskatu, taču tajā pašā laikā Ikaunieks pat nieka pāris minūšu laikā, ko pavadīja laukumā, ar savu driblu paguva nopelnīt vietējās publikas gaviles.

Savukārt otrs secinājums tagadnes griezumā nav tik pozitīvs – ar Ikaunieku rēķinās, bet diez vai, ka jau šosezon. Ja janvārī, kad komandai bija milzīgas sastāva problēmas, Ikaunieks nospēlēja tikai dažas minūtes, ir grūti iedomāties, ka viņa loma pieaugs, kad ierindā būs atgriezušies Nāciju kausa dalībnieki un savainotie. Pēdējā mačā trūka sešu pussargu un uzbrucēju (+Federiko Andradas), kurus var uzskatīt par potenciālajiem pamatsastāva vai stabiliem rotācijas spēlētājiem. Janvāris ļāva saprast, ka malējo pussargu konkurencē Ikaunieks šobrīd ir tikai piektajā vietā. Priekšā ir ne tikai Florāns Maludā (šobrīd gan savainots), Kevins Ležens un Janī Ngbakoto, kuru vietu rotācijā neviens neapšaubīja arī pirms tam, bet arī Buna Sars.

Gvinejietis, Ikauniekam par nelaimi, klubu karjeras labā atteicās doties uz Nāciju kausu un, aizvadot visnotaļ labus mačus, akcijas trenera acīs droši vien tikai paaugstināja. Nomināli mazāka konkurence ir uzbrūkošā pussarga pozīcijā aiz Sergeja Kriveca, taču arī šajā pozīcijā vajadzības gadījumā var spēlēt arī citi. Tuvāko pāris nedēļu laikā, kamēr vēl nav atpakaļ visi Nāciju kausa dalībnieki un vēl daži ārstē savainojumus, Ikaunieka izredzes tikt pieteiktam spēlei un varbūt pat vēl kādreiz iziet uz maiņu, ir pietiekami labas. Taču nevajadzētu būt pārāk pārsteigtiem, ja, sākot ar martu, Ikaunieka vārds pieteikumā parādīsies arvien retāk. Kā jau rakstīju pirms mēneša, viņa vecumā tas nav nekas neparasts, par ko būtu jākritizē.

19 pussargi un uzbrucēji uz aptuveni desmit vietām pieteikumā (spēles janvārī)

Jāstrādā pie aizsardzības un aklimatizācijas
"Viņam ir liels talants. Ikaunieks ir tehnisks, ar labu bumbas kontroli un ļoti spēcīgs standartsituāciju izspēlē. Viņam ir ļoti interesanta spēles vīzija," vietējos medijos ar komplimentiem neskopojās galvenā trenera Albēra Kartjē asistents Žozē Ženšāns. "Nerunājot aplinkus, futbola ziņā šis ir ļoti labs papildinājums – nav jābūt izcilam trenerim, lai pamanītu viņa talantu."

Neviļus rodas jautājums – kādēļ tad Ikaunieka spēles laiks ir tik mazs. Ženšāns bija atklāts: "Gluži kā jebkuram spēlētājam no zemākām līgām viņam ir vairāk jāpiestrādā pie bumbas atņemšanas. Cenšamies izskaidrot mūsu domāšanas veidu, sniedzam individuālas taktiskās nodarbības, jo jutām, ka dažos treniņos viņš aizsardzībā bija nedaudz pazaudējies. Tikai 60% futbola patiesībā veido futbols. Pārējos 40% veido instrukcijas, neredzamais darbs. Mums ir jāvelta laiks, lai to izskaidrotu, jo šobrīd viņam nav tādu pašu refleksu kā citiem spēlētājiem." Pie identiska secinājuma rudenī nokļuva arī izlases galvenais treneris Marians Pahars, kurš slavēja Ikaunieka individuālos dotumus, taču atzina, ka viņam vēl ir lieli robi taktiskajā izpratnē.

Saprotams, arī valodas un komunikācijas barjera šobrīd nav Ikaunieka sabiedrotā. "Viņš ir ļoti kautrīgs un ne pārāk labi runā angliski," sacīja Ženšāns. Kā pats futbolists atklāja laikrakstam "Diena", janvāra beigās beidzot uzsāktas franču valodas nodarbības, kuras apmeklē kopā ar baltkrievu pussargu Krivecu. Valodas barjera patiesi var būt ļoti nopietns šķērslis, par ko savulaik pārliecinājās arī tāds Francijas grands kā Marseļas "Olympique". Par kluba rekordsummu 18+6 miljoniem eiro nopirktajam argentīnietim Lučo Gonsalesam vajadzēja pusgadu, lai apgūtu franču valodas pamatus, iejustos komandā un sāktu rādīt to sniegumu, kādu no viņa gaidīja fani un vadība. Lučo piemērs varētu mudināt domāt, ka arī Ikaunieks dažu mēnešu laikā varētu progresēt tik strauji, lai jau sezonas beigās kļūtu par stabilu rotācijas spēlētāju, tomēr jāatgādina, ka situācijas ir krasi atšķirīgas - argentīnietis tika pirkts kā komandas līderis, bet Ikaunieks ir ņemts ar skatu nākotnē. Visticamāk, ka pa īstam Ikaunieks pirmajā komandā sāks spēlēt tikai nākamsezon.

Ženšāns uzsver, ka tas ir paša kluba interesēs palīdzēt Ikauniekam aklimatizēties, pierast pie valodas un kultūras un likt komandā justies gaidītam: "Viņam ir tikai 19 gadu, un viņam [dzīvojot vienatnē] nevajadzētu ieslīgt garlaicībā un vientulībā. Vide, kādu ikdienā spēsim radīt viņam apkārt, būs ļoti svarīga. No laikiem, kad vēl strādāju Lježas "Standard", atceros rumāni Georgi Grozavu, kuru nopirka tobrīdējais treneris Lāslo Beleni [arī rumānis]. Kad viņš zaudēja amatu, Grozavam blakus vairs nebija tautieša. Viņš ieslīga depresijā, tika pie septiņiem kilogramiem liekā svara. Pat Vitsels un Defūrs man sacīja, ka šis puisis tehnikas ziņā nav no šīs pasaules, taču viņš vairs nebija laimīgs."

Cīņa par izdzīvošanu – gan pārnestā, gan burtiskā nozīmē
Ikauniekam pievienojoties komandai, "Metz" Francijas čempionātā atradās 17. vietā – pēdējā, kas ļauj saglabāt vietu līgā. Taču janvāris, ņemot vērā lielās sastāva problēmas un smago kalendāru, izvērtās ne pārāk veiksmīgs – divi punkti četrās spēlēs -, kamēr citas konkurentes uzlaboja savas pozīcijas. Īpaši izcēlās "Caen", kas bija nedaudz iepalikusi no pārējām, taču četros mačos divreiz uzvarēja ar 4:1, izcīnīja deviņus punktus un no pēdējās vietas pakāpās uz 15. "Metz" ir atkritusi uz pēdējo pozīciju, taču tuvāko spēļu kalendārs ir pat ļoti izdevīgs ("Bastia", "Guingamp", "Reims" un "Evian"), lai beidzot pārtrauktu 11 neuzvarēto spēļu sēriju.

No pastarītēm kopā ar "Metz" vismazāk punktus janvārī izcīnīja "Lens", taču divi neizšķirti un divi zaudējumi tai ne tuvu nebija lielākā problēma. 29. janvārī Bezansonas administratīvā tiesa apmierināja "Sochaux" prasību, atzīstot, ka "Lens" nedrīkstēja tikt pielaista augstākajai līgai. Pagājušajā sezonā "Lens" kļuva par otrās līgas vicečempioni un izcīnīja ceļazīmi uz "Ligue 1", taču Nacionālais vadības kontroles direktorāts (DCNG), kas pārbauda klubu finansiālo stāvokli un spēju nodrošināt plānotos budžeta līdzekļus, starpsezonā liedza tai dalību augstākajā līgā. Francijas Futbola federācijas Izpildkomiteja, par spīti DCNG lēmumam, atļāva "Lens" piedalīties čempionātā.

Tiesas lēmums nozīmē, ka "Lens" neatkarīgi no sezonas beigās ieņemtās vietas tiks izslēgta no "Ligue 1". Taču ir iesniegta apelācija, tādējādi process var ievilkties un lēmums var pat tikt grozīts. "Sochaux", kas iepriekšējā sezonā finišēja 18. vietā, gribēja atgūt vietu "Ligue 1" – arī neatkarīgi no izcīnītās vietas šīs sezonas otrajā līgā -, taču tiesa šo prasību neapmierināja. "Sochaux" puse paziņoja, ka tiesā prasību iesniedza ne tādēļ, lai kaitētu "Lens", bet gan lai pierādītu taisnību un vērstos pret federāciju. Nav izslēgts, ka FFF var nākties šķirties no naudas summas, kuru "Sochaux" neieguva vai zaudēja, jo pameta augstāko līgu (provizoriski no 10 līdz 20 miljoniem eiro).

Iemesls DCNG liegumam bija kluba īpašnieka Hafiza Mammadova finansiālo garantiju nepildīšana. Klubam tika uzlikts jaunu spēlētāju reģistrācijas aizliegums, kas saistību izpildīšanas gadījumā janvārī varēja tikt atcelts. Taču situācija nav mainījusies – Mammadova solītie 14 miljoni eiro, kas jāsamaksā vairākās daļās, kluba kasē joprojām nav sākuši parādīties. Līdz ar to "Lens" janvārī nedrīkstēja papildināt sastāvu (neviens komandu gan arī nepameta) un bija milzu šaubas par to, vai klubs vispār spēs pabeigt sezonu.

Interesanti, ka "Lens" nav vienīgais klubs, kurā Mammadova dēļ iestājušies juku laiki. Mammadovam pieder arī Azerbaidžānas "Baki" – pagājušās sezonas izskaņā leģionāri algu parādu dēļ draudēja ar boikotu, bet šosezon "Baki" iztiek gandrīz tikai ar pašmāju spēlētājiem un desmit komandu konkurencē apsteidz vienīgi "Araz", kas ir izstājusies no čempionāta. Tāpat azerbaidžāņu uzņēmējs pagājušajā gadā gandrīz kļuva par Anglijas pēc spēka trešās līgas kluba "Sheffield United" īpašnieku. Kluba pārņemšana pēdējā brīdī gan nojuka - droši vien Mammadova finansiālo grūtību dēļ -, taču uz komandas krekliem turpina gozēties "Land of Fire" reklāma, kas redzama arī uz "Lens" un Madrides "Atletico" spēļu formām.

Azerbaidžānas reklāma uz "Lens", Madrides "Atletico" un "Sheffield Wednesday" spēļu krekliem. Nākamsezon "Land of Fire" reklāma parādīšoties arī uz "Porto" formām. Foto: AFP/AFP/EMPICS/Scanpix

Izmantotie resursi:
FC Metz : qui es-tu Janis Ikaunieks ? - France...