Spēles bez rezultāta un tabulām līdz 13 gadu vecumam: Dānijas futbola drosmīgā reforma

Hjulmands vienu sezonu pārstāvēja NCAA pirmās divīzijas komandu “North Florida Ospreys”, taču viņa profesionāļa karjeru izjauca daudzie savainojumi. Deviņu ceļgala operāciju dēļ viņš pārtrauca aktīvās sporta gaitas jau 26 gadu vecumā, nekavējoties kļūstot par “Lyngby” junioru komandas treneri.

“Lyngby” tolaik piedzīvoja smagus laikus. Pieaugušo klubs bankrotēja, 2002. gada sezonu pabeidzot ar amatieru sastāvu. Komanda finišēja pēdējā vietā un tika aizsūtīta uz ceturto divīziju, taču Hjulmandam – un visam Dānijas futbolam – tas iezīmēja jauna starta sākumu.

Dānijas futbola savienības (DBU) rīkotajos kursos Hjulmands iepazinās ar valstsvienības galvenā trenera Mortena Olsena palīgu Keldu Bordingārdu. Viņi stundām ilgi apsprieda dāņu futbola lēno lejupslīdi un beigās vienojās sākt apjomīgu izpēti – kādas shēmas izmanto dāņu akadēmijas, kādas piespēles pieprasa treneri un kā veidota sistēma tādās valstīs kā Spānija, Itālija un Vācija.

“Tomasa Sorensena, Tomasa Gravesena un Jona Dāla Tomasona paaudze lēnām noiet no skatuves, bet jaunas zvaigznes nav redzamas,” Bordingārds 2021. gadā atskatījās vēsturē. "Gribējām, lai dāņu spēlētāji bērnībā strādā ar bumbu, spēlē tehniski, iet uz priekšu un aktīvi izmanto vidējo piespēli."

“Vecie treneri atbildēja, ka tā nav mūsu mentalitāte – viņi uzstāja uz “skandināvu” modeli – ar aizsegiem, spēka futbolu,” turpināja Bordingārds. “Nav nekāda “fiziska” dāņu DNS, īpaši, ja viss pasaules futbols pāriet no bezgalīgas skriešanas uz domājošiem un piespēles izdarošiem spēlētājiem. Mums teica, ka esam naivi, un nepaklausīja.”

Julmandam piemita atšķirīgs skatījums – viņš pirmais Dānijā sāka filmēt treniņus un spēles no augšas, pats uzstādot kameru uz stadiona jumta. Kopā ar Bordingārdu viņš devās pie Mortena Olsena. Valstsvienības galvenais treneris atbalstīja pētniekus, kuri kopā ar zinātniekiem uzrakstīja stratēģisko dokumentu “Jaunais ceļš”.

"Jaunais ceļš" kļuva par pamatu 2006. gadā sāktajai bērnu futbola reformai "Rīcība un attiecības". Rezultāts – Dānija 2021. gadā sasniedza “EURO 2020” pusfinālu. Šī paša gada martā dāņu U21 jaunieši, spēlējot vienā grupā ar Franciju, izcīnīja maksimālos deviņus punktus, bet Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā tikai pendelēs zaudēja Vācijai. Jauniešu treneris Alberts Kapels pēc sekmīgā starta kļuva par “Barcelona” jaunatnes sistēmas galveno koordinatoru.

DBU attīstības nodaļas direktors Flemings Bergs intervijā 2021. gada pavasarī minēja interesantu faktu. “Dānijas jaunatnes izlases – no U16 līdz U21 – iepriekšējā sezonā sakrāja vidēji 2,36 punktus spēlē. Tas ir labāks rezultāts nekā Spānijai, Anglijai un Francijai. Tāpēc, ka mums ir veselīga vide (spēlētāju) attīstībai.”

“Šogad sasniedzām jaunu rekordu – dāņu futbolisti aizvadīja visvairāk spēles minūšu Eiropas “Top 5” līgās,” turpināja Bergs. “Valstsvienībā ir 10 futbolisti, kuri nav pārsnieguši 25 gadu vecumu – deviņi no viņiem spēlē Itālijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un Anglijā. Vairākums uz klubiem aizbrauca, nesasniedzot 20 gadu vecumu.”

Kas notika? Kāpēc dāņu futbolisti kļuva pieprasīti?

Bērni pārstāja spēlēt uz regulāra izmēra laukumiem formātā "11 pret 11". Katram vecumam – savs laukums, sava bumba un savs formāts.

Vecumā no 5 līdz 7 gadiem – 3 pret 3 mazajos laukumos 13x21m;

vecumā no 8 līdz 10 gadiem – 5 pret 5 laukumos 30x40m;

vecumā no 11 līdz 13 gadiem – 8 pret 8, izmantojot apmēram pusi regulārā laukuma (52,5x68m);

sākot no 14 gadu vecuma – 11 pret 11 lielajā laukumā (68x105m).

“Lai bērni izkoptu tehniku, viņiem pēc iespējas vairāk jāpieskaras bumbai – un mazie laukumi palīdz to izdarīt daudz labāk nekā lielais laukums, kur bumba pie bērniem nonāk ļoti reti,” uzsvēra Bordingārds. “Katrs iegūst spēles laiku, nav piesaistīts konkrētai pozīcijai, tāpēc spēlē daudz un izmēģina dažādus uzdevumus. Septiņus gadus vecam bērnam ir daudz vieglāk mācīties 13x21m laukumā – viņš vēl nav gatavs gariem pārskrējieniem.”

Spēlēs līdz 13 gadu vecumam netiek skaitīts rezultāts un netiek veidotas kopvērtējuma tabulas. Tam ir sava loģika. Ja jaunatnes komandu trenerus spiež atbildība par rezultātu, viņi izvēlas īstermiņa lēmumus – kuri atnesīs uzvaru šodien, taču, visticamāk, nepalīdzēs attīstīt katra spēlētāja labākās īpašības. Vēl vairāk, treneris drīzāk nemainīs sastāvu, liedzot pārējiem cerības uz izaugsmi.

Ja puiši sajūt rezultāta sagādāto spiedienu, viņi baidās kļūdīties, kļūst sasaistīti un meklē vienkāršumu – nekādas brīvības un radošuma. “Atteikšanās no rezultātu skaitīšanas ļāva mazajiem dāņiem vairāk eksperimentēt un spēlēt drosmīgāk, bet vecāki pārstāja izdarīt spiedienu uz saviem bērniem un treneriem,” rakstīts FIFA treneru žurnālā.

“Bērni tik un tā vienmēr spēlē uz uzvaru – tam viņiem nav vajadzīgs ne tablo, ne kopvērtējums. Visi rezultāti un tabulas kļuva par treneru un vecāku pašmērķi, bet mēs vēlamies, lai spēles būtu bērniem , nevis pieaugušajiem,” paskaidroja Flemings Bergs. “Vārtus un punktus, protams, piefiksē, taču tikai DBU menedžeru vajadzībām – skaitļi nekur netiek publicēti.”

Bērniem līdz 12 gadu vecumam sezonas turnīru vietā notiek jautri festivāli, kuros katra komanda aizvada 3-4 spēles dienā. Ja kāda komanda jūtami atpaliek un ielaiž pārāk daudz vārtu, tai atļauj sūtīt laukumā papildus spēlētāju, lai izlīdzinātu spēku samērus.

DBU principi bērnu futbolā:

vēlamies, lai bērnu futbolā būtu veselīga psiholoģiska vide, taču tā nav savietojama ar rezultātu skaitīšanu;

bērni neattīstās optimāli, ja treneri un vecāki uz viņiem izdara spiedienu;

izaugsmē atpaliekošiem futbolistiem arī nepieciešams spēles laiks;

komandas rezultāta izcelšana sekmē nepareizu galveno akcentu izvēli spēlē – tā vietā, lai attīstītu individuālo tehniku.

DBU atsaucas uz amerikāņu pētījumu par motivāciju, kurā tika aptaujāti 10 000 mazo sportistu. Lūk, zēnu atbildes: 1) papriecāties, 2) iemācīties spēlēt labāk; 3) sacensties – interesanti; 4) gribu darīt to, kas man padodas; 5) vēlos būt vesels.

Neviens no šiem mērķiem netiek atcelts, atsakoties no rezultātu skaitīšanas. Gadījumā, ja bērniem radīsies jautājumi, DBU visiem vecākiem sagatavojusi universālas atbildes.

Kāpēc pieaugušajiem tiek skaitīts rezultāts, bet man nē? Jo starp profesionāļiem un bērniem pastāv lielas atšķirība. Tas ir viņu darbs, viņi par to saņem naudu. Naudas apjoms atkarīgs no rezultāta. Tu vēl nemāki daudzas lietas. Tev svarīgākais – tava tehnika un tavas prasmes, rezultāta skaitīšana nepalīdzēs.”

Kāds tad ir spēles mērķis? “Tavs uzdevums – ieklausīties trenerī un iemācīties spēlēt pēc iespējas labāk. Ja visu darīsi pareizi, kļūsi par profesionāli un spēlēsi uz rezultātu, salīdzinot sevi ar citiem.”

Dāņu funkcionāri piefiksē spēļu rezultātus ar vienu mērķi – lai nākamajā festivālā izveidotu labu kalendāru pēc principa “25-50-50”. Tas paredz, ka katra komanda

25% spēļu aizvada pret vājāku pretinieku (ja pati spēlē vissliktāk, tad spēlē pret jaunākiem bērniem) – šīs spēles atļauj vairāk eksperimentēt;

50% spēļu – pret spēkos līdzīgām komandām, bet 25% – pret stiprākām (ja komanda ir līdere, tad spēlē pret vecākām vienībām un apgūst jaunas lietas)... Tāda proporcija, Fleminga Berga vārdiem runājot, veicina spēlētāju izaugsmi.

Valstsvienībā ir maz lielo klubu audzēkņu – jo visi aug mājās, pārejas līdz 13 gadu vecumam ir aizliegtas. Dānijā ir 1100 futbola klubi, bet oficiālo sertifikāciju izgājušas 50 akadēmijas ar pilnu personālu. DBU nemitīgi apmāca jaunus trenerus, lai ģeogrāfiskā aptvere būtu maksimāla un nevienam nevajadzētu futbola dēļ pārcelties uz citām pilsētām.

“Bērni spēlē futbolu, lai priecātos, pavadītu laiku ar draugiem un, galvenais, attīstītos. Ja bērnus izrauj no ierastās vides, var izpildīt trešo mērķi, taču, atņemot priecāšanos un paziņu loku, nav garantijas, ka viņš noies ceļu līdz galam. Tāpēc uzskatām, ka bērniem līdz brīdim, kamēr perspektīva nav pilnībā atklājusies, jāspēlē blakus mājām,” skaidro Flemings Bergs.

Visi lielie dāņu klubi paraksta vienošanos ar mazajām bērnu skolām – viņi seko līdzi talantiem, var konsultēt trenerus, taču neatņem tiem audzēkņus. Ja transfērs līdz 13 gadu vecumam tomēr notiek, no bērna mājām līdz treniņlaukumam automašīnai ceļā jāpavada ne vairāk par 30 minūtēm. Klubam jāsaraksta bērna attīstības plāns nākamajiem diviem gadiem, ar izvērtēšanas iespēju pēc sešiem mēnešiem. Neviena tikšanās nevar notikt bez vecāku klātbūtnes.

Flemings Bergs uzskata, ka pagrieziena punkts dāņu futbola evolūcijā notika 2008. gadā, kad stājās spēkā bērnu akadēmiju jaunais licencēšanas modelis. Ja skola neieguva A vai B kategoriju, to nepielaida jauniešu turnīriem, attiecīgi tai nebija iespēju pelnīt ar transfēriem. Jaunās prasības ievērojami uzlaboja darba kvalitāti.

Dānijā ir plašākā futbola laukumu pieejamība Eiropā, taču tas vēl nav viss, norāda Bergs. “Ar U15, U17 un U19 komandām nevar strādāt bez UEFA A licences. Lielā klubā jābūt fizioterapeitiem, analītiķiem, psihologiem, bet treneriem jābūt izglītotiem. Tagad katrā virslīgas klubā ir algots spēlētāju izaugsmes speciālists. Viņš strādā starp galveno komandu un akadēmiju, sazinās ar reģionālajiem partneriem, konsultē trenerus.”

Sākumā prasībām atbilda 12 klubi, pašlaik – 50. “Pirmajā reformu etapā pamainījām filozofiju, bet pēc licencēšanas prasību ieviešanas klubi ieraudzīja tās jēgu. Jaunatnes attīstība ir kopīga biznesa stratēģija federācijai un klubiem. Tas ir partneru darbs.”

Licencēšana mainījās 2019. gadā – tagad akadēmijas iegūst zvaigznes. Tiek vērtēti septiņi parametri –

10% no vērtējuma – saprotama attīstības stratēģija,

18% – akadēmijas struktūra un darbs ar personālu,

18% – komandas attīstība un treniņplāni,

12% – spēlētāju izglītība un tehnikas individuālā attīstība,

12% – personāla atlase un skautings,

10% – infrastruktūra,

20% – darba efektivitāte (profesionālie spēlētāji).

DBU katru gadu publicē akadēmiju rangu. Piemēram, pirms 2022. gada sezonas pirmajā vietā ir “Nordsjaelland” (93.35), apsteidzot “Kobenhavn” (90.73), “Midtjylland” (88.66) un “Brondby” (85.27).

“Caurspīdība nodrošina pastāvīgu kustību, jo klubi nemitīgi redz, kas tiem jāizdara, lai pakāptos augstāk un neatpaliktu no konkurentiem. Izpratne par stiprajām un vājajām pusēm palīdz plānot tālākos ieguldījumus,” teica Dānijas līgas menedžeris spēlētāju attīstības jautājumos Ole Bjū.

Attiecības

Dānijas bērnu futbolā ir savas problēmas. Piemēram, no 2013. līdz 2019. gadam bērnu skaits vecumā līdz 12 gadiem dāņu futbola skolās samazinājās par 12 tūkstošiem (no 142 478 līdz 130 113). DBU saskatīja ilgtermiņa problēmu un pārrakstīja bērnu futbola stratēģiju – federācijas vadītājs Jespers Mellers ar palīgiem 2021. gada februārī publicēja jauno programmu laikrakstā “Jyllands-Posten”.

Problēmas iemesls – pēc 2014. gadā notikušās skolu reformas mācību dienas Dānijā kļuvušas garākas, turklāt pēdējos 8-9 gados bērni daudz vairāk sākuši patērēt interneta saturu. Futbols sajutis konkurenci cīņā par nākamo zvaigžņu laiku.

“Dāņu futbols paveicis visu, lai bērniem būtu jautri un interesanti, taču ar filozofijas maiņu nepietiek. Nepieciešams, lai katrs treneris valstī ne tikai maksimāli sekmīgi strādātu pie puišu tehnikas, bet saprastu psiholoģiskās nianses – lai katrs justos brīvi un nepiespiesti. DBU nākamā apņemšanās – ieguldīt līdzekļus treneru apmācībā, lai viņi tiktu vismaz pie C kategorijas, ciešāka sadarbība ar parastajām skolām un jaunās koordinatoru paaudzes audzināšana.”

Mellers uzskata, ka Dānijas bērnu futbolam jābūt labākajam pasaulē. “Stāsts nav tikai par trofejām un iesistajām bumbām – šajā līmenī tie vispār neko nenozīmē. Mūsu mērķis – veselu un laimīgu bērnu audzināšana. Jo patīkamāk viņi jutīsies akadēmijā, jo ciešāka veidosies saite ar futbolu. Nav svarīgi – kā spēlētājam, menedžerim, trenerim, tiesnesim, amatierim vai līdzjutējam.”

“Bērni ne fiziski, ne sociāli, ne kognitīvi nav līdzīgi pieaugušajiem. Viņiem treniņos jādod brīvība, lai neviens neapdzēstu iekšējo dzinuli. Bērniem jāiemācās mācīties, viņiem jāattīsta patika. Vai izaugs valstsvienības spēlētāji – neviens nezina. Droši vien, ja sistēma tiks prātīgi izveidota. Taču tas būs tikai papildu ieguvums. Pretējā gadījumā, ja bērni domās par īstermiņa rezultātiem un uzvarām sīkos turnīros, spiediena un negatīva dēļ pakāpeniski zaudēsim gan bērnus, gan sportu. Tas ir drauds, kurš pašreizējā izklaižu pasaulē ilgtermiņā var izrādīties postošs.”

Kā dāņi domā par bērnu laimi?

Neizsmelt bērnus fiziski. Bērni ir atšķirīgi un nevajag viņiem pielāgoties. Bērnu futbolā nav nepieciešama fizkultūrā balstīta apmācība. Primāra ir tehnisko prasmju un motorikas attīstība, kā arī spēja sazināties kopienā.

Vecākiem un treneriem aizliegts izteikt gan apvainojumus, gan skaļas priekšā teikšanas. Katram bērnam spēles situācijās pašam jāmeklē risinājumi – gan treniņos, gan spēlēs. Treneriem un vecākiem nav jāsaka priekšā. Vēl labāk, ja treneris stimulēs bērnus ar jautājumiem par dažādām situācijām – tas palīdzēs attīstīt spēles intelektu,” teikts 2021. gada stratēģijā. “Tas ir līdzīgi kā skolā, kur skolotājs kontrolē ortogrāfiju un aritmētiku jau pēc notikuša fakta.”

No 2010. gada Dānijas izlasēs strādā DBU apmaksāts sporta psihologs. Viņa komanda paskaidro vietējiem treneriem, kā veidot dialogu ar jaunajiem spēlētājiem. Stratēģijā iekļauti vienkārši mērķi:

1) bērniem patīk būt daļai no futbola ģimenes un mums jāredz viņu noskaņojums,
2) viņiem jāsaskata iespējas, nevis ierobežojumus,
3) visiem jāatceras – kļūdīties ir pašsaprotami. Baidoties kļūdīties, tiek ierobežota spēlētāju attīstība.

“Neatkarīga domāšana ir viena no galvenajām dāņu kultūras iezīmēm,” saka “Nordsjaelland” prezidents Rasmuss Ankersens. “Tas, ka pašreizējā Dānijas valstsvienībā ir daudz spēcīgu personību, nav nejaušība. Tas ielikts no bērnības.”

DBU aicina vecākiem piedalīties treniņos. Viņi var veikt izpildīt sīkus treneru uzdevumus vai interneta kursos iegūt D kategorijas licenci, lai saprastu treneru darbu un patstāvīgi vadūtu nodarbības. Pēc federācijas aprēķiniem, katrs treneris nodarbībā var strādāt ar, maksimums, 6-8 bērniem.

Denmark had the lowest level of obesity between children aged 7-8 in the EU in 2017 at 5% (OECD). Comparable numbers in Scotland at that time stood at 22%.

I don’t know much about youth development but I’d probably start there. https://t.co/oXqSzCe1py

— Stefan Bienkowski (@SBienkowski) July 7, 2021

DBU ieteikumi vecākiem:

apmeklējiet bērnu treniņus, viņi to novērtē;

nekliedziet, saglabājiet mieru un stāviet nomaļus no treneriem un bērniem;

uzlabojiet sev garastāvokli, piemēram, saderiet ar pretinieku vecākiem uz kafiju;

pēc spēles pajautājiet bērniem, vai viņiem bija interesanti, neapspriežot rezultātu;

atcerieties, ka spēlē bērns, nevis jūs.

Dāņi uzskata, ka valstsvienības lielākie panākumi vēl priekšā. “Būs nepieciešama piepūle, jo pašlaik boksējam neierastā svara kategorijā. Anglijai, Vācijai un Francijai ir daudz lielāki starta resursi nekā mums, tāpēc muums jāsalīdzina sevi ar Beļģiju, Nīderlandēm un Portugāli. Esam stipri talantu attīstībā un kādu dienu tuvosimies virsotnei. Mums būs pietiekami daudz pieredzējušu spēlētāju, lai pretendētu uz jaunām trofejām,” Bergs teica vēl pirms Eiropas čempionāta sākuma.

“Daudzi runā, ka futbols ir vienkārša spēle. Man tā ir vienlaikus vienkārša un sarežģīta,” saka Kaspers Hjulmands. “Mēs tikai sākam aptvert tās sarežģītību. Daudz reižu dažādās vietās centos paskaidrot, kāpēc komandā nepieciešams psihologs vai analītiķis. Tagad tā ir ierasta lieta, taču 1998. gadā šīs industrijas faktiski nebija.”

“Iedomājieties, ka pilnīgā tumsā ejat pa ceļu. Kāda brīdī nokļūstat pie laternas. Jūsu priekšā ir večuks. Pieejat kļāt un pajautājat, ko viņš meklē. Atbild – meklēju atslēgas. Jūs sākat viņam palīdzēt un pēc pusstundas meklējumiem pavaicājat, vai tiešām atslēgas pazaudētas šeit. “Nē, pazaudēju tās mežā, taču tur nav gaismas, tāpēc atnācu šurp.””

“Futbolā ir līdzīgi: vienmēr ejam gaismas virzienā. Kādreiz tika uzskatīts, ka uzvaru sagādā lielākais noskrietais attālums. Vēlāk izrādījās, ka viņi skrēja vairāk par visiem. Mēs vēl esam tālu no patiesības un daudz nezinām. Tas ir vienkārši lieliski.”

“Futbols ir brīžiem iracionāla un emocionāla parādība. Nevaram tajā neko paredzēt. Nevaram iekļaut futbolu noteiktos rāmjos. Būtu nāvīgi garlaicīgi, ja viss būtu zināms iepriekš.”

Kaspers Hjulmands studēja filozofiju Kopenhāgenas universitātē.

Izmantotie resursi:
https://bytribuna.global.ssl.fastly...