Itālijai milzīgs pārsvars, taču Angliju izdodas uzvarēt tikai pendelēs
Par Eiropas futbola čempionāta pēdējo pusfinālisti kļuvusi Itālija, kurai bija milzīgs pārsvars spēlē pret Angliju, taču angļus izdevās uzvarēt tikai pēcspēles sitienu sērijā ar 4:2. Gan spēles pamatlaiks, gan papildlaiks Kijevā noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Itālija pusfinālā ceturtdien tiksies ar Vāciju.
Anglijai pirmo reizi kopš 2010. gada Pasaules kausa bija nemainīts sākumsastāvs jeb sāka visi tie 11, kuri izgāja no pirmās minūtes apakšgrupas pēdējā mačā pret Ukrainu (1:0). Itālijai trīs izmaiņas: savainoto Džordžo Kjelīni aizstāja Leonardo Bonuči, Mario Balotelli izgāja Antonio Di Natales vietā, bet Tjagu Motu vidējā līnijā aizstāja Rikardo Montolīvo.
Spēles sākums bija daudz atklātāks nekā vairums to gaidīja. Abas komandas iesist varēja jau pirmajās piecās minūtēs. Itālija sāka labāk, pirmajās trīs minūtēs pieturot bumbu. Daniele De Rosi no 30 metriem ar kreisā buča ārmalu sisto bumbu trāpīja pavārtu stabu, Džo Hārts neaizsniedzās līdz bumbai. Anglijai atbildēja ar Glena Džonsona sitienu. Aizsargs no septiņiem metriem uzsita virsū Džanluidži Bufonam.
Anglija pēc sava momenta vēl aptuveni 10 minūtes veidoja uzbrukumus, un 14. minūtē pēc teicama Džonsona centrējuma kritienā pāri vārtiem ar galvu aizsita Veins Rūnijs. Pēc tam līdzīgs posms bija Itālijai. 25. minūtē Andrea Pirlo ar lielisku piespēli uz soda laukuma robežas atrada Balotelli. Uzbrucējs saminstinājās, ar to pietika, lai Džons Terijs paspētu nobloķēt Balotelli sitienu.
"Manchester City" uzbrucējam vēl viens moments bija 32. minūtē, taču akrobātisks sitiens Hārtam problēmas nesagādā. Tūlīt pat Denijs Velbeks laukuma pretējā galā pēc "sieniņas" ar Rūniju no 17 metriem aizgrieza bumbu pāri labajam augšējam stūrim. Bufons nebūtu glābējs.
Puslaika izskaņu krietni labāka aizvadīja Itālija. Antonio Kasano tālsitienu "paņēma" Hārts. 41. minūtē jāsit iekšā bija Balotelli, taču viņš no pieciem metriem pārsita pāri, pēc tam dusmas izgāžot uz vārtu stabu. Iespējams, sitienu bloķēja aizsargs, jo tika piešķirts stūra sitiens. Pēc pirmā puslaika Kijevā 0:0.
Itālija 2. puslaika sākumā varēja iesist tik daudz, cik pietiktu vismaz pāris spēlēm. No vārtsarga laukuma garām tuvajam stabam aizsita De Rosi. 53. minūtē pie angļu vārtiem bija pamatīgs haoss. Terijs pēc centrējuma nocēla bumbu no Balotelli galvas. Mario mirkli vēlāk sita, Hārts atvairīja ar ceļgalu, bet Montolīvo, neviena netraucēts, pāršāva pāri vārtiem.
60. minūtē Rojs Hodžsons veica divkāršu maiņu. Endijs Kerols nomainīja Velbeku, bet Džeimsa Milnera vietā izgāja Teo Volkots. Piecas minūtes pēc veiktajām maiņām labā pozīcijā nokļuva Ešlijs Jangs. Pussarga sitienu paspēja nobloķēt aizsargi.
Itālija uzbruka daudz vairāk un labu iespēju izveidoja 89. minūtē. Antonio Nočerīno sitienu no neliela attāluma nobloķēja Džonsons. Kompensācijas laika pēdējā minūtē angļiem uzvaru izraut varēja Rūnijs, taču ar akrobātisku sitienu raidīja bumbu pāri vārtiem. 0:0 arī pēc 90 minūtēm un jāspēlē papildlaiks. Pirmo reizi šajā Eiropas čempionātā (pamatlaikā) tika fiksēts bezvārtu neizšķirts.
Alesandro Diamanti 101. minūtē, izpildot centrējumu, trāpīja pa vārtu stabu. Anglija arvien bija ierakusies aizsardzībā, retu reizi mēģinot izveidot pretuzbrukumu. Otrajā pagarinājumā itālieši beidzot dabūja bumbu angļu vārtos, taču Nočerīno bija aizmugurē. 0:0 arī pēc 120 minūtēm, kas nozīmēja tikai vienu – jāsit "pendeles".
Pēcspēles sitienu sērijā Anglija izvirzījās vadībā pēc Montolīvo garām aizsistās "pendeles" un Rūnija trāpījuma, taču savas iespējas neprata izmantot. Jangs trāpīja pa vārtu pārliktni, bet Ešlija Kola sisto bumbu atvairīja Bufons. Itālijai pelnīta uzvara ar 4:2, kas nodrošina pusfināla tikšanos ar Vāciju.
Itālija lielajos turnīros pēcspēļu sitienu sērijās uzvarējusi trīs no astoņām, bet Anglijas bilance: 1-6. Vienīgā uzvara 1996. gada Eiropas čempionātā savās mājās pret Spāniju.
11 metru sitienu sērija
Balotelli 0:1, Džerards 1:1, Motolīvo (garām) 1:1, Rūnijs 2:1, Pirlo 2:2, Jangs (pārliktnis) 2:2, Nočerīno 2:3, Kols (vārtsargs) 2:3, Diamanti 2:4
Anglija – Itālija 0:0 (0:0, 0:0) 2:4 (11m)
Brīdinājumi: Bardzalji 82', Madžo 94'
Anglija (4-4-2): Hārts, Džonsons, Terijs, Leskots, Kols, Milners (Volkots 60'), Džerards, Pārkers (Hendersons 94'), Jangs, Rūnijs, Velbeks (Kerols 60')
Itālija (4-1-3-2): Bufons, Abate (Madžo 90'), Bardzalji, Bonuči, Baldzareti, Pirlo, Markizio, Montolīvo, De Rosi (Nočerīno 80'), Balotelli, Kasano (Diamanti 78')
Tiesnesis: Pedru Proensa (Portugāle)
Spēles statistika
Anglija | Itālija | |
---|---|---|
Sitieni | 9(4) | 35 (20) |
Stūra sitieni | 3 | 7 |
Aizmugures | 1 | 2 |
Pārkāpumi | 15 | 11 |
Kontrole | 36% | 64% |
"Euro 2012" ceturtdaļfināli
Datums | Spēle | Rezultāts |
---|---|---|
21.06. | Čehija – Portugāle | 0:1 |
22.06. | Vācija – Grieķija | 4:2 |
23.06. | Spānija – Francija | 2:0 |
24.06. | Anglija – Itālija | 0:0; 2:4 (p) |
Pusfinālu pāri
Datums | Spēle |
---|---|
27.06. | Portugāle – Spānija |
28.06. | Vācija – Itālija |
Izmantotie resursi:
UEFA EURO – UEFA.com
[+] [-]
[+] [-]
P.S.- Visiem heiteriem atgādinu, ka tieši Vilja ir spāņu uzbrukuma motors. Būtu Vilja vesels un uz strīpas, jums visiem mutītes būtu ciet, tā ka nevajag te smirdināties!
[+] [-]
vācu nevinnētie tituli - viņi gatavojas Blitzkrieg!
[+] [-]
Ja Linolejs būtu piedzimis par spāni, tad jau spānijas dominance būtu beigusies 2010 gadā ar 4:0
[+] [-]
Nu nepatīk man treniņfutbols ar 800 - 900 piespēlēm pa maču, lēniem uzbrukumiem un rezultātu 1:0!
[+] [-]
Tā kā spāņi dominēja iepriekšējā eiro, nezinu, vai jebkad kāda izlase tā ir dominējusi. Pretiniekiem nekādu izredžu, tā tik tiešām bija izrullēšana, tādu spēli var tikai apbrīnot. Bet ja tev tas izskatās kā neskatāmi pretīgs futbola stils ar izmocītiem vārtiem - laikam jau par gaumi nestrīdas. Tikai gaume arī mēdz būt neattīstīta, kas spēj uztvert tikai skriešanu un sišanu.
Bez tam - esi padomājis kāda būtu spēle un rezultāts,ja spāņu pretinieki gribētu spēlēt ļoti uzbrūkoši? Lūk,tā būtu īsta sagrāve spāņu labā. Tāpēc arī visi tik ļoti ierokas aizsardzībā pet viņiem. Jo labāka un ciešāka aizsardzība pretī,jo grūtāk spāņiem tikt galā, jo ilgāka saspēle. Ja tev nepatīk,tad vaino pretinieku,nevis spāņus.
[+] [-]
Pret vājākām komandām arī spāņi var sasist vairāk. pret īriju bija 4. pret franciju 2. pirms četriem gadiem pret krieviem vienreiz 4,otrreiz 3.
tāpat arī citas komandas pret vājākiem var sasist daudz,bet pret spāņiem 0,vai maksimums viens. Domāju,ka būtu par daudz prasīts, lai arī Vāciju un Itāliju spāņi sasistu ar 3:0.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Pasaki teikumu, pēc kura tu uztver mani kā neattīstītu?
[+] [-]
+1 [+] [-]
Un ir vēl viena izlase, pret kuru spāņiem allaž ir radušās problēmas. Tā, protams, ir Itālija
[+] [-]
[+] [-]
Par taktiku - man saprašanas +/- no spēles Futball Maneger 2002 tāpēc termins balsta pussargs man skan neko neizsakoši. Man ir uzbrucēji, vidējā līnija, un aizsargi, bet tas dikti neliedz man baudīt futbolu un saprast acīm redzamas lietas!
Bet tagad pie lietas - nav jābūt taktiķim lai nesaprastu, ka Gvarda konkrēti nolaida luni ČL 1/2 pret čelsiju, kad uzbruka ar visiem 10 vīriem savas publikas priekšā... iniciatīvu vajag ar viltu atdot un tad uģuņot
Nav jābūt taktiķim, lai nesaprastu, ka spāņu neskatāmais futbola piespēļu antifutbols nevilks ilgi ...
Maradona un Messi tēma - ja futbolu spēlē kā komanda, to vada normas robežas mazpazīstams treneris, un spēlētāji nav dikti uzlutināti ar līgumiem - tā ir īstā panākumu atslēga šai spēlē
[+] [-]
Labi mans turpina noskatīties F1 Valensijas posmu - svētkos neatradu iespēju to noskatīties
[+] [-]
es jautāju sen jau?...
atbilde no 2008 gada...
Es biju pietiekami labi audzināts, lai šim šobrīd ~ 21 gadus vecam cilvēkam neko neatbildētu!
[+] [-]
"spāņi tagad ar savu piespēļu treniņa futbolu, kaut kā turas virs ūdens."
"Ja Linolejs būtu piedzimis par spāni, tad jau spānijas dominance būtu beigusies 2010 gadā ar 4:0"
Piemērs par ātros spēlēšanu - itālis no aizsardzības.
Divreiz kaut kas par slapināšanu palagos.
Katrs no tiem it kā nekas traks nav, bet ja visa runa ir tikai tāda - vai nu esi tīnis, vai arī patruls bembists,atvaino.
[+] [-]
Ar to pašu futbolu Gvardiola iepriekšējā gadā uzvarēja absolūti visu,ko vien var uzvarēt, ar to pašu futbolu tika uzvarēts 2006. un 2009. gadā, neviena cita komanda pēdējos gadus nav tik veiksmīga. Un Chelsea nekur īpaši uz priekšu neietu arī,ja ļautu, 1:0 bija kabatā, priekš kam riskēt. Tur aklam jābūt, lai neredzētu, ka Barcelonai vienkārši neticami nepaveicās konkrētajās spēlēs. Bet ilgtermiņā tāds futbols ir vislabākais, to pierāda tituli.
Labi,tas vēl tā, bet lai uzrakstītu "spāņu piespēļu ANTIFUTBOLS", atvaino, bet jābūt īpaši "gudram". Tu par labu piemēru iedod itāļu spēli no aizsardzības, kamēr pilnīgu kontrolēšanu nosauc par antifutbolu!??
[+] [-]
Kāda futbolā ir uzbrukuma jēga? Lai iesistu vārtus,pareizi? Ja spāņi uzvar ar 2:0 un tev tik ļoti nepatīk, vai tu uzskati, ka viņiem jauzvar ar 8:0? Vai arī jāuzsit pa vārtiem "tāpat vien", lai tikai atdotu bumbu pretiniekam un tev labāk patiktu?
Un vēl viena lieta,ko tā arī neesmu sapratis, tu arī neesi atbildējis - vai tad francūži spēlēja skaistāk par Spāniju? Vai tad iepriekšējos gadus Vācija pret spāniju spēlēja skaistāk? Es redzēju,ka šīs izlases vispār neko nevar parādīt pret Spāniju, tad kā var vainot spāņus, nevis neizteiksmīgos pretiniekus? Un pret vājākām komandām arī spāņi uzvar ar lieliem rezultātiem.
[+] [-]
[+] [-]
Farsas/spāņu stils noturējās neuzvarams pāris gadus - tagad laiks tiem, kas rāda skaistu spēli!
[+] [-]
Nav problēmu dabūt pašu spēli un noskatīties pilnībā, bet tad jau labāk 5 reiz noskatos atklāšanas spēli Pol - Gre!