Četrreiz 1:1, arī Poznaņā Itālijai pret Horvātiju
Vakar Poznaņā apmeklēju savu ceturto spēli „Euro2012” finālturnīrā. Un atkal redzēju uz tablo 1:1.
Tikai vakar, dodoties uz savu naktsmītni, apjēdzu, ka visās četrās spēlēs, kurās esmu bijis, gala rezultāts allaž bijis identisks – 1:1 (visā čempionātā šāds rezultāts ir bijis piecas reizes – vēl arī Anglijas un Francijas spēlē). Kad pastāstīju par šo sakritību pāris poļiem, viņi pavisam nopietni satraucās – sak, tad jau arī nākamajā mačā, ko vērošu klātienē, Polija pret Čehiju, būs tas pats, un Polijai turnīrs būs beidzies. Atliek tikai pasmaidīt – viss ir pašas Polijas izlases rokās. Rīt no paša rīta pametīšu Poznaņu, lai dotos uz Vroclavu – sagaidu, ka Polijas un Čehijas spēle vismaz emociju ziņā būs fantastiska. Kaimiņu duelī izšķirsies, kura no komandām turpinās cīņu 1/4 finālā. Arī laukumā būs karsti – ja līdz šim nereti pie 1:1 spēles beigās komandas baidījās zaudēt iegūto un nospēlēja visai pasīvi (tā tas bija poļu un grieķu, spāņu un itāļu, horvātu un itāļu, arī franču un angļu mačā), tad šoreiz Polijai neizšķirts būs nāvējošs, un jebkurā gadījumā cīņa notiks līdz pēdējām sekundēm un kādu no izlasēm rezultāts uz tablo neapmierinās. Šeit gan svarīga piebilde - neizšķirts nederēs abām komandām (arī čehiem), ja Grieķija negaidīti pārspēs Krieviju.
Kas attiecas uz Poznaņu, tad, kaut arī niansēs, tomēr tā bija sliktāk sagatavojusies „Euro2012” nekā līdz šim redzētās Varšava un Gdaņska. Pats stadiona komplekss nebija līdz galam pabeigts (lai gan Artjoms Rudņevs un „Lech” tur jau labu laiku spēlēja Polijas Ekstraklasē) – auto stāvvietām paredzētais laukums bija klāts ar... akmeņiem, nevis asfaltu. Uz akmeņiem līnijas bija atzīmētas ar nolietu sarkano krāsu, lai vismaz kaut kā norobežotu auto paredzētās vietas. Līdzīgi bija ar mediju zonu – žurnālistiem bija jābrien pa akmeņiem (norāžu arīdzan nebija, brīvprātīgie parādīja virzienu), līdz tika mazā būdiņā, kurā notika skenēšana. Man, zinot Latviju, šādas lietas netraucē, bet pieļauju, ka Rietumvalstu žurnālistiem bija neliels kultūršoks.
Atšķirībā no Varšavas un Gdaņskas mediju zonā ļoti slikti strādāja wifi (vai tā nodrošināšanai tik lielā turnīrā nebūtu jābūt pašsaprotamai lietai?) – jā, bija kabeļi, bet ne visiem datoriem bija vajadzīgās ligzdas. Tāpat Poznaņas spēle bija vienīgā, kur bija visai daudz brīvu vietu. Itāļu fanu bija ļoti maz, horvāti ir maza nācija un visu aizpildīt nevarēja (lai arī viņu skaits tiešām bija pieklājīgs), savukārt neskaitāmi poļi man ir izkratījuši sirdi, ka ļoti vēlas uz futbolu, bet ir dārgi – ap 2 000 zlotu (~330 lati), kas esot viņu mēnešalgas apmērā... Vēl – ja Varšavā mediju zonā pēc spēles uz ekrāniem uzreiz tika uzslēgta vēlā vakara spēle, tad Poznaņā par to nebija padomāts... Un bija pat tāds kuriozs (kas pēc būtības nav svarīgi, bet ir kā indikators nelielam haosam organizatoriskā ziņā) – pēc spēles bija jāatslēdz „Carlsberg” alus ledusskapis, un daudzi poļu žurnālisti pat diezgan agresīvi to pieprasīja (smīnēju par šo), bet atslēdziņa bija kaut kur nozudusi, un atvēršana uz ilgu laiku aizkavējās. Nu tas tā. Patiesībā visi tie ir nieki – tāpat atmiņā paliks tikai lielais futbols.
Pašā spēlē švaki strādāja angļu līnijtiesneši – šķiet, visas trīs aizmugures Itālijai tika fiksētas kļūdaini. Vebs īsti netika galā arī ar horvātu laika vilkšanu. Parasti Itālija izceļas ar viltību, jebkādu līdzekļu izmantošanu, lai iegūtu labvēlīgāku iznākumu, taču šoreiz viņus pārtrumpoja horvāti – un viņiem neko nevar pārmest, katrs noteikumu ietvaros dara to, ko spēj, lai tikai panāktu vēlamo. Tiesa, nav pārliecības, ka Horvātijai lieliskās pirmās divas spēles (3:1 pret Īriju, 1:1 pret Itāliju) dos 1/4 finālu. Ja notiks tā, kā tam jābūt uz papīra, nāksies zaudēt Spānijai, Itālija uzvarēs Īriju, un horvātiem būs jābrauc mājās. Un tomēr – nekas nav beidzies, kamēr nav beidzies. Pēdējā kārtā viss ir horvātu pašu rokās, un tas jau nav slikti, zinot spēcīgās konkurentes, kas ir 2006. un 2010. gada pasaules čempiones.
Atgriežoties pie Polijas izlases, mājinieki nezaudē optimismu. Dodoties uz Itālijas un Horvātijas spēli, kāds polis skaļi jo skaļi dziedāja: „Jūs man neiestāstīsiet, ka poļi nespēlēs Kijevā!” (poļu valodā ar atskaņām: „Nikt mi nie powie, ze polacy nie zagraja w Kijowie!” Kā zināms, Polija Kijevā spēlēs vien tad, ja tiks līdz finālam...
+1 [+] [-]