Beļģijai daudz talanta, bet arī ļoti daudz problēmu

Atceroties situāciju pirms diviem gadiem, var teikt, ka Beļģijas izlasē gandrīz nekas nav mainījies. Pirmkārt, ārkārtīgi lielas bažas joprojām sagādā aizsardzības līnija. Beļģiem joprojām ir katastrofāls laba līmeņa malējo aizsargu deficīts – meistarībā starp centra un malējiem aizsargiem ir milzīga plaisa, kas nozīmēs, ka Markam Vilmotsam atkal, visticamāk, nāksies aizsardzībā sūtīt četrus centra aizsargus.

Maz ticams, ka Vilmotss riskēs uzticēties Romelu Lukaku jaunākajam brālim Džordanam, tāpēc diezgan droši varam prognozēt, ka kreisajā malā spēlēs Jans Vertongens – tiesa gan, šī pozīcija izlasē galīgi sveša nav arī Tomasam Vermālenam. Tikmēr labajā flangā neskaidrības un eksperimentu bijis nedaudz vairāk. Visbiežāk tur spēlējis Tobijs Alderveirelds, taču vienā pārbaudes spēlē labajā malā tika iemēģināts pat balsta pussargs Aksels Vitsels. Savukārt pēdējā mačā tur spēlēja centra aizsargs Džeisons Denajērs, kurš šajā pozīcijā diezgan bieži tika iespēlēts arī īrē Stambulas "Galatasaray". Gan Alderveireldam, gan Denajēram šovakar vajadzētu būt sākumsastāvā, bet abu pozīcijas pagaidām vēl nav līdz galam skaidras.

Tikmēr aizsardzības centrā problēmu ir pat vairāk nekā pirms diviem gadiem. Arī toreiz liela neziņa bija par Vermālena fizisko kondīciju un veselības stāvokli kā tādu. Kopš pārejas uz Barselonu Vermālens divu sezonu laikā Spānijas čempionātā aizvadījis tikai 11 spēles un arī tagad finālturnīra priekšvakarā cīnījās ar nelielu traumu. Jau sen kļuva zināms, ka traumas dēļ finālturnīrā nebūs vadošā aizsarga Vensāna Kompanī, bet jūnija sākumā savainojumu dēļ no sastāva tika svītrots arī Nikolass Lombertss un Dedriks Bojata, kurš var spēlēt arī labajā malā. Pašreizējos apstākļos, iespējams, labākais centra aizsargu pāris būtu Vertongens un Alderveirelds, kuri veidoja duetu gan Amsterdamas "Ajax", gan tagad "Tottenham", taču augstāk minētā flangu deficīta dēļ šāda izvēle ir maz ticama.

Vidējā un priekšējā līnijā netrūkst futbolistu, kuri nesenā pagātnē iegādāti par ļoti lielām summām – visvairāk, protams, izceļas Kevina De Breines 74 miljonus eiro vērtais transfērs uz Mančestras "City". Talanta ziņā beļģiem šajās pozīcijās neapšaubāmi ir viena no spilgtākajām komplektācijām finālturnīrā, tomēr ne visiem aizvadītā sezona vai aizvadītais cikls bija rakstāms ar pozitīviem vārdiem. Īpaši tas sakāms par vienu no komandas līderiem Edenu Azāru, kurš pirmos vārtus "Chelsea" labā guva tikai janvāra pašā izskaņā. Interesanti gan, ka Azāra situācija tagad ir pretēja agrāk pierastajai. Ja iepriekš Azārs spīdēja klubā un nekādi nespēja attaisnot cerības izlasē, tad tagad tieši sniegums ciklā bija labāks nekā klubā.

Pavisam reti "Napoli" pamatsastāvā gāja Drīss Mertenss, kurš, visticamāk, sāks Beļģijas labās malas pussarga lomā – šosezon viņam A Sērijā 33 spēles un pieci vārti, taču tikai seši mači pamatsastāvā. Ar lielu spēļu praksi nevar lepoties arī viņa konkurents Janniks Karrasko, kurš gan aizvadīja spīdošu sezonas izskaņu un, ņemot vērā, ka tas bija viņa pirmais gads Madrides "Atletico", drīzāk var būt priecīgs, nevis sarūgtināts. Un, gluži kā Brazīlijā, arī tagad rūpes sagādā centra uzbrucēja pozīcija. Lai arī beļģu rindās ir pat četri centra uzbrucēji (Divoks Origī gan bieži izlasē spēlējis arī labajā flangā), nepārliecina neviens no viņiem. Salīdzinoši sekmīgākā sezona bija Lukaku, kurš šobrīd acīmredzot arī ir pirmā izvēle, taču ciklā viņš neguva nevienus vārtus un nepārliecinošs sniegums pirmajā mačā ļoti ātri var likt Vilmotsam pārdomāt. Turklāt Beļģijas izlasē centra uzbrucējs vairāk tiek izmantots kā mērķa uzbrucējs un pašreizējā modelī vairāk atvēlēta ieroču nesēju loma, kamēr klavieres spēlē uzbrūkošie pussargi. Ne velti joprojām rezultatīvākais spēlētājs ir Maruāns Fellaini...

Arī pats Vilmotss Beļģijā tiek uzskatīts par vienu no izlases problēmām. Virkne žurnālistu uzskata, ka viņš taktiskā ziņā nav pārāk spēcīgs, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Beļģija pagaidām nespēj realizēt savu potenciālu. Daudz kas būs atkarīgs no līderu De Breines un Azāra sportiskās formas un Beļģija ļoti reāli pretendē uz triumfu, tomēr arī pirms šā finālturnīra nepamet sajūta, ka spiediens uz Beļģijas visu laiku talantīgāko paaudzi ir pārāk liels – ļoti meistarīga komanda, taču ne tik sabalansēta un šobrīd teiktu, ka uz papīra izskatās nosacīti vissliktāk no četrām lielajām favorītēm (Francija, Vācija, Spānija, Beļģija). Un arī zars beļģiem nav tas pateicīgākais. Uzvarot E grupā - ja to, protams, izdosies izdarīt -, astotdaļfinālā pretī nāks Nāves grupas otrā vieta, savukārt uzvaras gadījumā ceturtdaļfinālā varētu nākties spēlēt pret pasaules čempioni Vāciju. Tas gan nenozīmē, ka beļģu triumfs "Euro 2016" nebūtu iespējams vai ka tas būtu pārsteigums.

Iespējamais sākumsastāvs

Vārtsargi

Aizsargi

*Sezona sākās martā

Centra pussargi

Uzbrūkošie pussargi

Uzbrucēji