Riherts: "Eiropas vidējais līmenis ir spēcīgāks nekā Pasaules kausā"

Kuras komandas grupu turnīrā sagādāja pārsteigumu vai vilšanos?
Riherts: "Pozitīvs pārsteigums ir Islande. Droši vien visai pasaulei tas ir pozitīvs pārsteigums. Kaut gan man tas nav milzīgs pārsteigums, jo komanda jau atlases ciklā spēlēja pārliecinoši – iespējams, ka Eiropas čempionātā kā debitante vēl varēja kaut kam nepielāgoties, tomēr trenera Lāgerbeka fantastiskā pieredze laikam ļāva vienībai saglabāt mieru un sasniegt vēlamo rezultātu.

Savukārt vilšanās nedaudz ir par Ukrainu, kurai tomēr nebija pārāk spēcīga grupa, taču tā neko īpašu neparādīja. – neguva nevienus vārtus. Ukrainas priekšējā līnijā ir individuāli spēcīgi spēlētāji, un man likās, ka viņi varēs krietni vairāk. Jā, vēl pie pozitīvajiem pārsteigumiem, protams, arī Ungārija un Horvātija, kuras lieliski aizvadīja grupu turnīru. Nezinu, kāds būs turpinājums, bet šīm komandām tā ir pozitīva iezīme – tās spēlē tiešām atklātu un uzbrūkošu futbolu un guva daudz vārtu."

Dobrecovs: "Nevarētu teikt, ka kāda no komandām man būtu bijusi vilšanās, bet par pārsteigumu varu nosaukt Ungāriju, tās punktu skaitu. Arī citas tā saucamās vājās komandas – piemēram, Albānija – rādīja labu sniegumu, taču tām nebija tik daudz punktu kā ungāriem. Principā visas finālturnīra dalībnieces izskatās diezgan pieklājīgi – lai arī no kuras valsts tās būtu. Ukraina, Turcija, Austrija? Vairāk biju gaidījis no turkiem. Viņi atlases ciklā knapi izlīda no mūsu grupas, un domāju, ka finālturnīrā viņi rādīs vairāk. Varbūt, ka to man var saukt par vilšanos. Kaut gan arī pretinieki grupā viņiem bija labi."

Par Horvātijas skaļajiem vārdiem vidējā līnijā lieki atgādināt. Vai labais sniegums bija nojaušams vēl pirms finālturnīra?
Riherts: "No vienas puses jā – horvātu vidējā līnija ir spēcīga, var teikt, ka visi spēlē superklubos, kā "Real Madrid", "Barcelona", tas pats "Inter", bet aizsardzības līnija nemaz nav tik pārliecinoša. Jā, arī vārtsargs [Danijels Subašičs] spēlē labā komandā ["Monaco"], bet nav tā, ka būtu kaut kas wow – stabs mugurpusē un komandas līderis. [Darijo] Srna ir ilggadējs kapteinis, taču viņš vairāk ir uzbrūkoša tipa malējais spēlētājs. Zinot, ka horvātiem ir labi pussargi, tas nozīmē, ka viņiem būs daudz vārtu gūšanas momentu. Tajā ziņā tā ir taisnība, taču tajā pašā laikā man likās, ka viņi arī vairāk ielaidīs."

Dobrecovs: "Grūti teikt, vai to varēja gaidīt. Atkarīgs no tā, kā kura komanda piegājusi finālturnīram. Visi daudz gaida no Portugāles, bet tai ir trīs neizšķirti. Taču tagad, redzot tīklu, kas būs izslēgšanas spēļu otrā pusē, kur būs itālieši, spāņi, vācieši un pārējie, Portugāle var tikt pat līdz finālam. Tāpēc šobrīd nevar pateikt, kura komanda ir laba vai slikta. Pēc spēles, pēc komandas organizācijas horvāti izskatās labi. Neteiktu, ka tas ir pārsteigums, jo horvāti arī pirms tam atlases ciklos spēlēja labi."

Līdzīgs jautājums par Islandi. Tā kā islandieši jau mūsu grupā pierādīja savu spēku, vai arī viņu labais sniegums bija paredzams?
Riherts: "Kā jau teicu, tas tiešām nav tik milzīgs pārsteigums, ka viņi kaut ko var. Viņi principā nemaina savu spēli – stils, treneru iestrādnes un norādījumi, kas bija jāpilda jau atlases ciklā, finālturnīrā nemaz nav mainījušies. Šeit viņi dara to pašu. Un mani fantastiski pārsteidz tas, ka viņu labākie spēlētāji vienmēr ir laukumā. Ne kartīšu, ne traumu – fantastika! Viņi visu laiku var spēlēt ar 13-14 spēlētājiem. Un viņi visi ir gatavi spēlēt. Nezinu, kāds ir viņu noslēpums, jo viņi tomēr spēlē ārzemju klubos, taču viņi vairāk vai mazāk iztiek bez lielām traumām."

Dobrecovs: "Man tas nebija pārsteigums. Ja viņi no Latvijas grupas tika ārā kā viena no pirmajām divām komandām, turklāt ar tādu punktu pārsvaru, un arī redzot, kā viņi pret visiem spēlēja, man tas nebija nekāds pārsteigums, ka viņi Eiropas čempionātā savāks punktus un par kaut ko cīnīsies. Viņi rāda solīdu sniegumu, kādu rādīja jau agrāk. Islandiešiem tā jau ir norma. Tas nav kaut kāds nogrieznis, ka viņi pusgadu spēlē labi un pēc tam nekā vairāk nav un visi aizmirst par Islandi. Nē, viņi divu gadu laikā rāda sniegumu, kas ir tiešām laba līmeņa. Domāju, ka jau visa Eiropa pie tā ir pieradusi un no viņiem to sagaida."

Kura no spēlēm kvalitātes ziņā atstāja labāko iespaidu?
Riherts: "Pirmā Itālijas spēle [2:0 pret Beļģiju]. Manuprāt, tā bija kvalitatīvākā spēle grupu turnīrā. Gan taktiskā, gan izpildījuma, gan emociju ziņā spēle bija ļoti labā līmenī. No abu komandu puses. Labākais spēlētājs grupu turnīrā? Grūti pateikt, varbūt, ka stabilākais izskatās [Vācijas centra pussargs] Toni Kross. Ja skatās kā spēlētājus kopumā, viņš bijis ļoti stabils – piedalās visos mačos un izskatās pēc spēlētāja, kurš tiešām zina savu lomu laukumā, komandā un, manuprāt, visu izpilda perfekti.

Kritika par darbību aizsardzībā? Vācijai ir tāds [Sami] Hedira, kurš arī bija Madridē un veic fantastisku apjomu. Viņam bija savainojums – krustenisko saišu plīsums – un nezinu, kā viņu motivē, bet viņš visās spēlēs darbojas ar pilnu pašatdevi. Līdz ar to, domāju, viņiem savā starpā ir ļoti labi atstrādāta saikne. Toni Kross zina, kā viņam jāuzvedas, kā viņam jāspēlē izlasē, un man liekas, ka visu saprot no A līdz Z. Un ir labs mantinieks [Bastiānam] Švainštaigeram."

Dobrecovs: "Grūti pateikt. Atkarīgs no tā, vai skatos kā parasts skatītājs vai kā treneris. Mēģinu vairāk skatīties kā treneris. Vienu spēli grūti nosaukt, bet var ņemt atsevišķi. Piemēram, aizsardzība – protams, perfekta ir Itālija. Daudz ieguvu no tās pašas Portugāles, kura vēl nav uzvarējusi nevienu spēli, bet uzbrukumā no tās ļoti daudz ieguvu. No horvātiem. No katras komandas var kaut ko paņemt pa drusciņai, ko arī mēģinu darīt. Spēlētājs? Nē, neviens individuāli neiekrita atmiņā. Grūti izcelt kādu vienu, jo tas ir Eiropas čempionāts un spēlēšana tajā ir visas izlases sasniegums kāda nogriežņa – divu gadu – laikā. Tāpēc te ir visas komandas darbs un nav spēlētāja, kurš kaut ko veidotu vienatnē un uzvarētu viens pats. Tā nav."

Grupu turnīrā vidēji spēlē gūti tikai 1,92 vārti, kas ir trešais sliktākais rādītājs Eiropas čempionātu vēsturē. Kāds tam ir izskaidrojums?
Riherts: "Domāju, ka ir daudz faktoru. Pirmkārt, pirmoreiz ir 24 komandas. Skaidrs, ka ir daudz debitantu, liela ažiotāža apkārt un visi grib sasniegt pirmo rezultātu – tikt ārā no grupas. Līdz ar to visi spēlē diezgan piesardzīgi. Negribētu teikt, ka visi nostājas aiz laukuma centra un gaida, kad kāds kļūdīsies, bet piesardzība tajā ziņā, ka vienkāršās situācijās neatdod bumbu, cenšas to kontrolēt. Šajā ziņā futbols ir pārdomāts un ir mazāk iespēju parādīt individuālo meistarību.

Tas pats [Krištianu] Ronaldu pirmajās spēlēs bija praktiski nosegts, bet te fantastiski divi vārti pret ungāriem – iepriekš viņam visi elpoja mugurā. Jā, pirmajos divos mačos viņam bija 20 sitieni, bet tie sitieni nebija vienkārši – arī pret ungāriem viņš iesita ar pēdu, ar galvu uz apsteigšanu. Kaut gan, no otras puses, [Gerets] Beils parādīja visas savas labākās īpašības – bet tas bija uz Krievijas izlases fona, kas, manuprāt, bija gaužām bēdīgs. Vai Krievija bija vājākā izlase turnīrā? Šobrīd tā izskatās. Ne jau pēc spēlētājiem, bet pēc kopējā noskaņojuma liekas, ka viņiem Eiropas čempionāts bija kārtējā Krievijas čempionāta spēle. Vismaz man tā izskatījās."

Dobrecovs: "Tāpēc, ka visas valstis, izlases, klubi ir sākuši spēlēt labāk. Varam kā piemēru ņemt to pašu Luksemburgu, mazās valstiņas. Tās vairāk liek akcentu uz aizsardzību, un no tā arī ir maz vārtu. Ja visu laiku spēlē no aizsardzības un neielaid, tad ir 0:0 un tev bagāžā ir viens punkts. Un īsajā Eiropas čempionātā tas punkts ir ļoti vērtīgs. Varbūt klubu sezonā, kad ir 36-40 spēles, vēl vari kaut ko labot, bet Eiropas un pasaules čempionāts katrs punkts ir svarīgs un tam ir liela vērtība. Tāpēc visi ir pielikuši un strādā aizsardzībā. Visi ir iemācījušies spēlēt aizsardzībā. Līdz ar to arī rodas vidējais rādītājs 1,92. Ja skatāmies spēli, kurā kādam neko vairs nevajag, tad tajā arī ir rezultāts 3:3. Tie paši ungāri – viņi zināja, ka tāpat tiks ārā no grupas, un spēlēja atbrīvoti. Savukārt portugāļi gāja pakaļ uzvarai – no tā arī radās tāds rezultāts. Kamēr katrs punktiņš ir svarīgs, rezultāti ir 0:0 vai 1:0."

Bija daudz bažu par to, kā pāreja uz 24 komandām ietekmēs turnīra līmeni un grupu izspēli kā tādu – tālāk iet arī četras trešās vietas, un grandiem paliek pavisam maz izredžu neizkļūt no grupas. Vai formāta maiņa ir sevi attaisnojusi un vai to atbalstāt?
Riherts: "Arī atlases ciklā visi domāja, ka visi grandi tiks Eiropas čempionāta finālturnīrā. Nebūt tā nebija. Tādēļ, ka tālāk tiek arī trešās vietas, tāpēc jau visi arī spēlē piesardzīgi. Nevajag būt pat pirmajiem vai otrajiem – tiksim tālāk arī kā trešie. Taču domāju, ka vidējais līmenis ir ļoti labs. Droši varu teikt, ka, manuprāt, Eiropas čempionāts līmeņa ziņā ir nedaudz spēcīgāks pat kā Pasaules kauss. Skaidrs, ka tur ir Brazīlija, Argentīna, Čīle, iespējams, ASV. Kas vēl? Varbūt Japāna. Meksika? Jā, Meksika, kaut gan Meksikai tikko bija 0:7. Domāju, ka vidējais līmenis komandām [Eiropā] tomēr ir augstāks nekā Pasaules kausā, taču, no otras puses, pasaules čempionātā Dienvidamerikas valstīm ir fantastiski individuāli spēcīgi spēlētāji. Tas, ko viņi var izdarīt, ir vienkārši fantastika – domāju, ka Eiropas čempionātā tādus spēlētājus nevar atrast. Diemžēl. It sevišķi uzbrukumā."

Dobrecovs: "Visi sūdzējās, ka būs slikti, bet, lūk, Eiropas čempionāts pierāda, ka trešā vieta dod iespēju tikt ārā tādām komandām kā Portugāle vai citas. Esmu tikai par to. Ja ir iespējam tādām komandām kā Portugāle palikt un krāšņot turnīru – kālab ne?!"

Tādi grandi kā Vācija, Spānija, Francija un daudzi citi būs vienā zarā, kamēr otrā būs Beļģija, Horvātija Portugāle. Kura no šo grandu izlasēm visvairāk pārliecinājusi un kurai paredzat vietu finālā?
Riherts: "Ja skatās vidējo līmeni un organizāciju, tad Vācija un Itālija šobrīd izskatās labāk nekā Spānija. Spānija it kā spēlē labi, tai ir savs futbols, bet man liekas, ka tā komanda nav nobriedusi kaut kam lielākam kā šobrīd tikt ārā no grupas. Tās ir manas domas. Otrā zarā pēc Portugāles spēles pret Ungāriju man liekas, ka portugāļi var tālu tikt. Ar trim neizšķirtiem tā izlīst no grupas, arī Ronaldu tomēr uzņem apgriezienus – domāju, ka viņš saprata, ka tā bija viena no beidzamajām iespējām. Arī treneris [Fernandu Santušs] viņiem ir labs un pieredzējis. Pati komanda kopumā ir pieredzējusi – pieredze daudz ko dod, tāpēc, domāju, viņiem būs labas izredzes tālu tikt. Pret ungāriem nebūtu Ronaldu un visu pieredzējušo spēlētāju, šaubos, vai viņi izturētu visu laiku dzīties pakaļ. Tāpēc, manuprāt, viņi varētu cerēt uz diezgan augstu vietu un pat vietu finālā."

Dobrecovs: "Šobrīd jebko ir grūti prognozēt. Ja spāņi zaudēja horvātiem un uzreiz spēlēs ar Itāliju, tad notikt var viss. Pats jau kādu ceturto gadu ļoti atbalstu Beļģiju. Kāpēc – nezinu, bet tā man simpatizē. Kā beļģiem līdz šim pietrūcis? Domāju, ka viņiem ir liels spiediens un visi – valsts, žurnālisti – no viņiem gaida ļoti labu rezultātu, jo visi futbolisti spēlē lielos klubos. Tāpēc domāju, ka viņiem traucē spiediens. Ja viņi spēlētu brīvi, kā to dara atlasē, kur ir 10 spēļu un ir iespēja kļūdīties…Taču kolīdz viņi tiek Eiropas vai pasaules čempionātā, tā uzreiz rodas kaut kāds komplekss un nav tik atbrīvoti. Domāju, ka tikai tā ir problēma."

Visas trīs mūsu gaidāmās pretinieces – Portugāle, Šveice, Ungārija – iekļuva astotdaļfinālā. Par ko tas liecina pirms gaidāmā atlases cikla? Varbūt izloze tomēr izrādījusies ne tik laba, kā daudzi domājuši?
Riherts: "Tas, ka šīs trīs komandas tikušas tālāk, nozīmē, ka to futbolisti spēlēs vēl ilgāk. Kā pēc tam būs psiholoģiskā ziņā nospēlēt mačus septembrī, oktobrī, novembrī – par to man šobrīd grūti spriest. Parasti pēc lieliem turnīriem tām komandām, kuras nav favorītes Eiropas čempionātos, ir grūti pārslēgties. Ja skatās iepriekšējo pieredzi, tad parasti labi bija tas, ka sākām mājās ar spēcīgu pretinieku [nevis pastarītēm, kā Andora un Fēru salas].

Tagad šāda kalendāra sarunāšana vairs nenotiek un kalendāru nosaka UEFA vai FIFA, tādēļ jāsamierinās ar to, kas ir. Kā būs, rādīs laiks. Redzams, ka komandas čempionātā ir ar lieliem apgriezieniem un pašreiz rāda fantastisku sniegumu. Jā, daudzi saka, ka grupa ir vieglāka vai vājāka, bet šaubos, vai tā būs vājāka par iepriekšējo – tieši konkurencē par izkļūšanu no tās, jo tālāk tiks mazāk komandu nekā Eiropas čempionāta kvalifikācijā."

Dobrecovs: "Domāju, ka tas ir ļoti labi, jo viņi tagad domās, ka ir spēcīgi. Kad spēlēs pret mazām valstiņām, pret Latviju, tad tieši var mūs nenovērtēt. Tāpēc domāju, ka mums tas pat ir labāk. Jo tālāk visas tiks, jo labāk mums tas būs. Ungārija, protams, ir finālturnīra pārsteigums, bet no šīm trim komandām man vislabāk patīk Portugāle. Tai ir mazāk punktu, taču gan uzbrukums, gan aizsardzība – komandas spēle kopumā – pagaidām man patīk labāk. Protams, ka Portugāles potenciāls ir augstāks, nekā to redzējām grupu turnīrā. Un domāju, ka izslēgšanas spēlēs to varēsim redzēt. Ceru, ka nekļūdīšos un Portugāle tālu tiks."

Kura izlase kļūs par Eiropas čempioni?
Riherts: "Es prognozēju, ka tā būs Itālija. Es tā ceru, sekoju līdzi, un man patīk, kā daudzas lietas tiek organizētas. Protams, pēdējā spēle [0:1 pret Īriju] bija tipisks itāļu futbola paraugs, kā nevajag spēlēt. Itālieši paši par to visu laiku sūkstas, bet turpina to darīt. Vienmēr lien ārā caur adatas aci, vienmēr blakus stāv veiksme. Vai šogad tā būs, redzēsim. Es viņiem novēlu veiksmi. Jā, zars nav pārāk viegls un pirmā spēle pret Spāniju būs labs pārbaudījums, taču man liekas, ka ir pat labāk pēc iespējas ātrāk satikties ar komandām, kuras varētu spēlēt finālā. Tas nozīmē, ka jau iepriekš esi spriedzi izjutis uz savas ādas un finālā jau būsi tai gatavs."

Dobrecovs: "Neriskēšu teikt. Tiešām. Domāju, ka Ungārija noteikti tā nebūs (smejas)."