Ko sportiskajā ziņā sagaidīt no "Euro 2016"?

Turnīra formāts un aprises

Manuprāt, sliktākais nav tas, ka komandu tagad būs vairāk, jo tāpat visas dalībnieces ir augsta līmeņa un turnīra vidējo līmeni būtiski nesamazinās, tās visas var iekost jebkuram grandam, un tām visām būs priecīgi līdzjutēju tūkstoši Francijā - vispār vienreiz par šo tēmu jau izteicos.

Sliktākais ir tas, ka izslēgšanas spēlēs iekļūs arī četras 3.vietu ieguvējas - tas mazina sportisko intrigu grupu turnīrā un spēļu 3.kārtā pāris daži mači var būt vien ar formālu nozīmi. Par to ir žēl, jo finālturnīrs tomēr ir finālturnīrs. Labāk būtu, ja joprojām no katras grupas tiktu ārā tikai divas izlases, kaut gan, protams, saprotu, ka pie 24 komandu skaita šāds variants neder.

Līdz ar to, lai gan man parasti patīk prognozēt sensācijas, ir grūti iztēloties, ka "Euro 2016" grupu turnīru nepārvarēs kāda no 1.groza izlasēm. Jānotiek diezgan lielam brīnumam, lai Francija, Anglija, Vācija, Spānija, Beļģija un Portugāle brauktu mājup jau pēc trim spēlēm.

Tas savukārt nozīmē, ka, ja spriežam par augstiem sasniegumiem, tad viss izšķirsies izslēgšanas spēlēs, un tur jau viss būs sarežģītāk un neparedzamāk. Var, protams, filozofēt, ka Francijai tik salīdzinoši vājā grupā vienkārši jāieņem 1.vieta un tad arī jāpārvar 1/8 fināls, jo jācīnās ar citas grupas 3.vietu, bet dzīvē viss būs komplicētāk - atsevišķos mačos pārsteigumi par 100% neizpaliks, un 1/8 fināli un tālākais siets var izvērsties dažnedažādi. Turklāt pilnīgi iespējams, ka kāda komanda no grupas tiek samocīti un ne sevišķi pelnīti, bet tad spēle aiziet, sāk veikties (11m sērijas) un tiek sasniegts kaut kas patiesi liels.

Ja jau Kostarika no Nāves grupas Pasaules kausa izcīņā aizcīnījās līdz pat 1/4 finālam, kur zaudēja tikai pendelēs Nīderlandei, tad Eiropas čempionātā līmeņu atšķirības ir vēl mazākas un attiecīgi pārsteigumi "play-off" spēlēs var būt vēl lielāki. Tātad rezumējot - "play-off" var iznākt zili brīnumi, bet grupu turnīrā tikšana/netikšana vairāk izšķirsies starp vidēja līmeņa izlasēm.

Pāris prognozes

Turnīra favorītes visiem jau ir zināmas un nav jēgas tās vēlreiz atkārtot. Un tomēr pusfinālā vismaz vienu negaidītu izlasi, domāju, redzēsim. Ja runājam par manis pieminētajām vidēja līmeņa izlasēm, kas, manuprāt, varētu funkcionēt turnīra tumšo zirdziņu lomā, tad es, pirmkārt, nosauktu Turciju un Ukrainu. Turki pēc vāja "Euro 2016" atlases cikla sākuma kopš 2015.gada atraduši savu spēli, ne tikai labi pabeidzot kvalifikāciju (savstarpējā spēlē nepalaida uz finālturnīru Nīderlandi), bet arī saturīgi aizvadot pārbaudes mačus, savukārt ukraiņi man iekrita acīs kvalifikācijas turnīra abās spēlēs pret Spāniju - zaudējums nebija īsti pelnīts nevienā no reizēm, un tur noteikti ir liels potenciāls.

Cita lieta, ka gan Turcijai, gan Ukrainai bijušas ļoti nelabvēlīgas grupu turnīra izlozes (turklāt turkiem, Nāves grupā pat izcīnot augsto 2.vietu, jau 1/8 finālā nāktos cīnīties ar E1, kas var būt Beļģija vai Itālija), un ne velti virkne Virslīgas futbolistu un amatpersonu prognozē šīm komandām palikšanu pēdējā vietā. Redzēsim. Vēl perspektīva izskatās arī Austrija, kurai atšķirībā no Turcijas un Ukrainas "visi ceļi ir vaļā" grupā.

Traki, ka man simpatizējošās Spānija un Horvātija spēlē vienā grupā ar Turciju - tiešām ceru, ka vismaz divas no tām grupu turnīru pārvarēs. Ja par horvātiem - kas par vidējo līniju! Dievs Luka Modričs, Ivans Rakitičs, Milans Badeļs - piedodiet par rupjību un pārspīlējumu, bet smadzeņu vairāk nekā dažai labai komandai kopā ņemot! Horvātiju gan pie tumšajiem zirdziņiem nenosaucu, jo tā vairāk statusam "viena no turnīra favorītēm".

Lai būtu interesantāk, mēģināšu uzminēt astoņas liekās grupu turnīrā: Rumānija, Albānija, Slovākija, Ziemeļīrija, Čehija, Zviedrija, Īrija, Islande. Daudzi sagaida labu spēli no Islandes, savukārt čehi uzvarēja ļoti smagajā mūsu atlases grupā, taču manā vērtējumā islandieši uzlēca krietni virs savu spēju robežas, kamēr Čehijai prognozēšu neizdzīvošanu Nāves grupā - par turkiem un horvātiem jau minēju.

Par 1/8 fināliem, 1/4 fināliem utt. sacīšu klišejiski - var notikt gandrīz jebkas! Ja par Eiropas čempioni neizdodas kļūt kādai no manis iepriekš pieminētajām simpātiskajām izlasēm, tad labprāt redzētu triumfējam Beļģijas izlasi - lieliska futbola paaudze, maza valsts, vēsturiski neviena titula (1980.gadā EČ sasniegts fināls). Tomēr, vēsi spriežot, neskatoties uz pārsteigumu iespējamību, būtu jātriumfē Francijai, Vācijai vai Spānijai. Vienkārša loģika - izslēgšanās spēlēs pārvarēt četras kārtas ir vēl sarežģītāk nekā divas kārtas (Dānija 1992.gadā) vai trīs kārtas (Grieķija 2004.gadā).