"Bayern" vēl nav gatava uzvarēt Čempionu līgā
Vakar UEFA Čempionu līgas finālā Milānas "Inter" ar 2:0 apspēlēja Minhenes "Bayern" futbolistus, pēc 45 gadus ilga klusuma perioda atkal ceļot virs galvas Eiropas spēcīgākā klubu turnīra trofeju. Lai arī teritoriāls pārsvars piederēja "Bayern", minheniešiem praktiski nebija nekādu cerību gūt uzvaru.
Cilvēkam, kurš nav redzējis vakardienas maču un apskata vien spēles statistiku, var likties dīvaini, ka finālā uzvarēja "Inter". "Bayern" gan biežāk apdraudēja pretinieku vārtus, gan daudz vairāk kontrolēja bumbu - 66% pet 34%. Tomēr patiesībā "Bayern" praktiski nebija nekādu variantu. Bavāriešu uzbrukumi konksenventi atdūrās pret milāniešu aizsardzības vaļņiem, toties "Inter" retie, taču ārkārtīgi bīstamie pretuzbrukumi plosīja "Bayern" vājo un caurumiem pilno aizsardzību.
"Bayern" jau kopš spēles sākuma piederēja acīmredzams teritoriālais pārsvars. Līdz pretinieku soda laukumam bavārieši tika visai viegli, taču tālāk sākās lielas problēmas. Minheniešu saspēle pa zemi bija pārāk lēna un brīžiem centieni - pārāk individuāli, bet otrajā stāvā, kā jau to varēja gaidīt, augumā nebūt ne raženajiem "Bayern" uzbrucējiem nebija nekādu variantu.
Lai arī ar lielu veiksmes devu, "Bayern" līdz finālam, protams, nokļuva pilnībā pelnīti. Minhenieši tika atalgoti par savu neizsmeļamo cīņassparu, kā arī ļoti lielu lomu nospēlēja tas, ka "Bayern" rindās atradās tāds līderis, kāda pretiniekiem konkrētajā vakarā nebija,- Arjens Robens. "Bayern" pēc vidējiem rādītājiem ir otrā lielākā bumbas kontrole visā turnīrā (bavārieši atpaliek vienīgi no "Barcelona"), tomēr kārtējo reizi pierādījās, ka bumbas kontrole ir otršķirīgs rādītājs. Līdz finālam "Bayern" praktiski tā arī nesastapās ar komandu, kas būtu spējīga apturēt minheniešu uzbrukumu, ar komandu, kas teju ar visiem spēlētājiem visu maču aizvada sava soda laukuma tuvā apkārtnē. Grupu turnīrā "Bayern" ar tāda tipa pretinieku satikās vien ceturtajā kārtā, kad savā laukumā uzņēma lieliskā formā esošo "Bordeaux". Francijas tobrīdējā čempione praktiski visu maču sēdēja aizsardzībā, gaidot savu iespēju. Jau tovakar varēja manīt, ka "Bayern" nav rezerves plāna un ka šai komandai nav ne jausmas, kā apspēlēt tik blīvu, tik dzelžainu un tik disciplinētu aizsardzību, un spēle noslēdzās ar likumsakarīgu "Bordeaux" uzvaru (2:0).
Lai arī bumbas kontrole panākumus vēl negarantē, skaidrs, ka, ja pārsvars ir tik iespaidīgs, iespējas gūt vārtus un izmantot radušos caurumus pretinieku aizsardzībā būs. Tā tas bija gan jau pieminētajā grupu turnīra spēlē, gan vakar finālā. Taču te atkal "Bayern" atduras pret savu vājo vietu. "Bayern" priekšējā līnijā ir labi spēlētāji, meistarīgi uzbrucēji, taču akūti trūkst pasaules klases līmeņa noslēdzēja. Horvāts Ivica Oličs aizvada lielisku sezonu, tomēr viņam bija grūti fiziskā cīņā stāties pretī "Inter" aizsargiem, savukārt vācu talants Tomass Millers vēl nav tik meistarīgs, lai izmantotu katru niecīgāko "Inter" kļūdu un pārvērstu to vārtu guvumā (bet iespējas bija ļoti labas). Momentu realizācija un spēle uzbrukumā "Bayern" diezgan smagi kliboja arī pirmajā pusfināla mačā pret Lionas "Olympique", kad tā vietā, lai iznīcinātu katastrofāli spēlējošos francūžus, uzvarēja vien ar 1:0 un deva cerību uz pozitīvu iznākumu summā. "Bayern" rindās šobrīd ir tikai divi uzbrūkošā tipa spēlētāji, kas spēj izšķirt tik augsta līmeņa mačus kā Čemponu līgas fināls, taču diemžēl viens no viņiem bija spiests sēdēt tribīnēs, savukārt otru (Robenu) "Inter", lai arī ar milzu pūlēm, spēja neitralizēt un neļaut izdarīt bīstamus sitienus sitienus no distances (vienreiz gan milānieši iekrita, bet toreiz glāba Žuliu Sēzars).
"Inter" negaidīti smagā cīņā izkļuva no grupas, taču pēc Jaunā gada izslēgšanas mačus aizvadīja teicami, praktiski nevienā spēlē nedodot pretiniekiem cerības uz pozitīvu iznākumu ("Barcelona" uzvara ar 1:0 ir pielīdzināma zaudējumam). "Inter" pierādīja, ka šobrīd tai ir labākā aizsardzība pasaulē. Ja pēc pirmās spēles Milānā, kur "Inter" ar 3:1 katalāņus atstāja jaņos, daudzi vēl šo rezultātu norakstīja uz veiksmes un Barsas nevarības rēķina, otrajā mačā Barselonā "Inter" otro reizi pierādīja, ka Nerazzurri aizsardzība šobrīd ir spēcīgāka par "Barcelona" uzbrukumu. Pusfinālā "Inter" aizsardzībā aizvadīja praktiski nevainojamas spēles, taču ne finālā. Vakar "Inter" aizsardzībā ik pa laikam tika atklātas plaisas, tomēr, par laimi "Inter", bavāriešu sastāvā laukumā neatradās pienācīgs palīgs Robenam. Ar augstākā līmeņa uzbrucēju un tā saukto slepkavu, ļoti iespējams, būtu pieticis, lai "Bayern" izmantotu pāris vājuma mirkļus zili melno rindās, tomēr konkrētajā mačā "Bayern" nebija gatava uzvarēt. Minhenes "Bayern" neapšaubāmi ir spēcīga komanda, taču pagaidām ļoti lieliem darbiem tā vēl nav gatava.
Daudzi futbola līdzjutēji var smīkņāt un raukt pieri par laukumā redzēto, tomēr galvenais ir rezultāts, nevis spēles stils. Protams, neitrālam līdzjutējam naivais "Bayern" futbols varētu šķist acij tīkamāks, taču ar uzbrukumu uzvar spēles, bet ar aizsardzību - čempionātus. Lai arī "Bayern" priekšējā līnijā nebija līdzvērtīga spēlētāja Robenam, par aizsardzību bavāriešiem noteikti galva sāp vēl vairāk. Pozicionālu kļūdu bija ļoti daudz, bet neveiksmīgu spēli aizvadīja abi centra aizsargi Martins Demikelis un Daniels van Buitens, un ar vienu vienīgu epizodi bija pietiekami, lai argentīnietis Djēgo Milito pa reizei pazemotu katru no viņiem un izmantotu kļūdas, kādas "Bayern" piedeva otrā galā. "Bayern" šosezon Čempionu līgā sasniedza maksimumu un, iespējams, pat nedaudz vairāk, tomēr, ja klubs vēlas sasniegt pašas augstākās virsotnes, pastiprinājumi sastāvā ir neizbēgami.
Inter vakar bija izvēlējušies taktiku, ar kuras palīdzību ieguva pārsvaru laukuma centrā (centrā spēlēja trīs futbolisti, kamēr Minhenei divi). Šādā situācijā, spēlējot aizsardzībā, Minhenei bija nepieciešams centra cīņā iesaistīt arī vienu no saviem uzbrucējiem (Milleru), kurš vakardien ar šiem pienākumiem galā netika. Rezultātā divi Minhenieši (Švainštaigers un van Bommels) sedza divus Inter dzīļi spēlējošos pussargus (Zanetī un Kambiaso), brīvu atstājot Sneideru. Bet tā kā Milito spēlēja gana labi, lai regulāri piesaistītu abu Minhenes centra aizsargu uzmanību (vienatnē ar viņu vienkārši neizdevās tikt galā), Sneiders regulāri palika vispār nepieskatīts. Tas arī noveda pie Inter goliem.
Komandu taktika arī nozīmēja, ka Minhenei bija brīvāka vaļa flangos, tomēr reālu labumu viņi no tā neguva. Nedz izdevās labi centrējumi, nedz uzbrucēji spēja piespēles materializēt.
Tā kā īstenībā diezgan vienkārši - nedz Millers nostrādāja aizsardzībā, nedz spēja kaut ko izdarīt uzbrukumā. Oličs vispār reti pie bumbas tika, lai gan kopumā Minhenei bumbas kontrolē bija nospiedošs pārsvars.