Mourinju taktikas šedevrs
Mēdz teikt, ka uzvar komanda, bet zaudē treneris. Otrdienas vakarā Milānā uzvarēja treneris. Žozē Mourinju kārtējo reizi apliecināja sevi kā ģeniālu taktiķi un apspēlēja pašreizējos Spānijas un Eiropas čempionus ''Barcelona''.
Žozē Mourinju sevi dēvē par ''īpašo''. Lai kā tas daudziem nepatiktu, tā ir. Daudzi viņu apbrīno, daudzi ienīst, bet vienaldzīgu gandrīz nav. Portugālis pelnīti tiek saukts par taktikas ģēniju. Trešdienas vakarā tam bija kārtējais pierādījums. Savulaik ar pēc sastāva viduvēju ''Porto'' Čempionu līgu uzvarējušais treneris uz ''Inter'' tika uzaicināts tieši tāpēc, kāpēc dažus gadus atpakaļ uz Londonu – lai atvestu Čempionu līgas trofeju. Vai atvedīs, rādīs laiks, bet trešdienas vakarā tika sperti kārtējie soļi mērķa īstenošanā.
Ko darīt ar ''Barcelona''? Kā spēlēt pret Eiropas čempioniem? Pagaidām atbildi uz šo jautājumu ar retiem izņēmumiem nav spējusi atrast lielākā daļa treneru. Mourinju bija plāns, un bija izpildītāji, atlika to visu salikt kopā. Jau mačos pret ''Chelsea'' varēja novērot Mourinju taktikas attaisnošanos par visiem 100%. Liels pluss portugālim bija tas, ka viņš pavisam nesen trenēja ''Chelsea''. Arī ''Barcelona'' viņš ir trenējis, taču ne kā galvenais. 90. gadu otrajā pusē trenera arodu Mourinju mācījās pie nelaiķa Bobija Robsona un, starp citu, toreiz trenēja pašreizējo ''Barca'' treneri Pepu Gvardiolu, bet ne par to šoreiz stāsts...
Tātad, ko Mourinju bija izdomājis? Taktiskā shēma faktiski bija tāda pati kā pret ''Chelsea'', ar vienu būtisku papildinājumu. Pasaules labākā futbolista Lionela Mesi segšana tika uzticēta pieredzējušajam Havjēram Zaneti. Mesi bieži vien tika segts ar double team, un tas darbojās. ''Inter'' spēlēja korekti, nesitot argentīnietim pa kājām. Zaneti skriešana pakaļ Mesi atstāja brīvu ''Inter'' aizsardzības kreiso malu, kur iespēju robežās atpakaļ no uzbrukuma pieslēdzās Gorans Pandevs.
''Inter'' bija jāgūst vārti pirmajai, taču tas nenotika Djēgo Milito tizluma dēļ. ''Barcelona'' vārti 19. minūtē bija nekas vairāk kā nejaušība, kas gan vajadzīgo efektu spāņiem nedeva. ''Inter'' loģiski atspēlējās 30. minūtē, kad Milito neapjuka soda laukumā un izmantoja rupju viesu centru aizsargu kļūdu, atstājot brīvu Vesliju Snaideru. 1:1 ''Inter'' nepatika, neapmierināja un to varēja redzēt pēc tā kā komanda noskaņojās otrajam puslaikam. Kamēr ''Barcelona'' turpināja apspriedi ģērbtuvēs, ''Inter'' futbolisti jau bija laukumā.
Mourinju otrajam puslaikam bija saplānojis starta triecienplānu, kas deva rezultātu ar ātru Maikona golu. ''Barcelona'' beidzot ''pamodās''. Mesi pirmo sitienu pa ''Inter'' vārtiem izdarīja tikai 52. minūtē! Nevarētu teikt, ka viņš pirms tam īpaši rāvās uz vārtiem, taču no otras puses - viņam to neļāva darīt. Neļāva perfekti izvēlēta taktika, kuru ''Inter'' futbolisti atstrādāja kā pēc notīm. Bet bez Mesi slavenajiem izrāvieniem čempioniem pietrūka asuma. Žulio Sēzars glāba un darīja vairākas reizes. ''Barcelona'' daudz kontrolēja bumbu, Čavi diriģēja vidējo līniju, taču tā nebija tā komanda, kas ceturtdaļfinālā ''iznīcināja'' ''Arsenal''. Un nebija tikai viena iemesla dēļ - ''Inter'' to nepieļāva.
''Inter'' neiztika bez veiksmes palīdzības – trešie vārti Milito izpildījumā nebija jāskaita, jo tika gūti pēc aizmugures, taču izspēle bija lieliska, Itālijas čempioni saraustīja spāņu aizsardzību tipiskā ''Barcelona'' stilā – ar īsām piespēlēm. Tāds uzbrukums pats par sevi bija pelnījis rezultatīvu noslēgumu. Līnijtiesneša kļūda to pieļāva.
Viss tālāk notiekošais bija paredzams un bez pārsteigumiem. ''Inter'' futbolistiem nebija nepieciešama atsevišķa sapulce – katrs zināja, kur viņam jābūt un kas jādara. Spēlēšana ar otro numuru, šoreiz apzināti, nesagādāja ''Inter'' nekādas problēmas. ''Barcelona'' brīžiem bija apjukusi, gandrīz nekas neizdevās... Aizsarga Maksvela aizbīdīšana no aizsardzības uzbrukumā Zlatana Ibrahimoviča vietā, šķiet, ne tikai šo rindu autoram nebija saprotama. ''Inter'' guva pelnītu uzvaru, kurā vislielākie nopelni ir trenerim. Mēdz teikt, ka uzvara komanda, bet zaudē treneris. Šodien uzvarēja treneris.
P.S. Kopš 1992./1993. gada sezonas, kad Čempionu līga nomainīja līdzšinējo Čempionu kausu, nevienai komandai nav izdevies aizstāvēt titulu. Atbildes spēle Barselonā 28. aprīlī. Tad arī, iespējams, uzzināsim atbildi uz to, vai šī tradīcija tiks turpināta.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) Barselona izvēlējās spēlēt ar tālu priekšā izvirzītu Ibrahimoviču, kā rezultātā Barsas saspēle "izstiepās" un bija grūtāk veidot tik ierasto saspēli. Xavi nācās dot netipiski daudz tālo piespēļu, kuras Ibram bija grūti uztvert, kā arī Ibra aizņēma tukšās zonas, kurās tik ļoti mīl ieskriet Mesī, tādējādi būtībā pašiem minimizējot vienu no Mesī ieročiem.
2) Barselona izvēlējās likt kreisajā malā Keitu, kurš bieži gāja uz laukuma centru, faktiski atstājot flangu nepiesegtu. Tas deva vaļu Maikonam veikt bīstamus reidus.
3) Inter kreisajā malā uzlika Pandevu, kurš veica reidus soda laukuma centrā, bieži aizvelkot līdzi savu sedzēju Alvesu. Rezultātā flangs palika nepiesegts, ko varēja izmantot Šneiders.
Un interesanti, ka Alves bija spiests doties segt Pandevu soda laukuma vidū, jo to nedarīja Xavi. T.i. tā kā Keita deva brīvu vaļu Maikonam, piesegt šo flangu vajadzēja iet palīgā Busketam, tomēr tā rezultātā vienīgais Barselonas spēlētājs, kas palika segt centru bija Xavi. Bet viņš, kā jau teicu, aizsardzībā nenostrādāja.
[+] [-]
paldies, daudz vērtīgāks ieskats nekā pats raksts.