Autors: Agris Suveizda

This is Sparta! Miljardieris un Karaliskais pasts, Rosickis un kandidāts Guļa, dezertieris Hašeks

Pagājušās sezonas UEFA Čempionu līgas pamatturnīra dalībniece Prāgas "Sparta" vakar Liberecā ciemojās pie Raimonda Kroļļa (2:0), svētdien mazajā derbijā uzņems Rihardu Matrevicu, bet starp šīm spēlēm cīņā par UEFA Konferences līgas pamatturnīru uzņems arī Virslīgas līdervienību "Riga", kas trešo atlases kārtu caur līgas zaru pārvarējusi pirmoreiz Latvijas futbola vēsturē.

Flagmanis zaudējis pozīcijas
Prāgas "Sparta" bija pārliecinoši titulētākais Čehoslovākijas klubs (21 tituls, ar 13 sekoja Prāgas "Slavia"), ir pārliecinoši titulētākais Čehijas klubs (14 tituli, "Slavia" izcīnījusi astoņus) un gadsimtu mijā absolūti dominēja. "Sparta" līdz 1993. gadam izcīnīja astoņus no pēdējiem desmit Čehoslovākijas tituliem, pēc tam ieguva septiņus no pirmajiem astoņiem un desmit no pirmajiem četrpadsmit Čehijas tituliem un no 1997. līdz 2005. gadam spēlēja septiņos no deviņiem Čempionu līgas grupu turnīriem.

Deviņdesmito gadu vidū tieši no "Sparta" uz ārzemēm devās Pavels Nedveds (Romas "Lazio", vēlāk Turīnas "Juventus", izlasē 91+18 – tranzītshēmā caur citu īpašnieka klubu "Košice", lai Plzeņai būtu jāmaksā maza kompensācija, taču Plzeņa iztiesāja krietni lielāku summu) un izlases vārtu rekordists Jans Kollers (Beļģijas "Lokeren", vēlāk Briseles "Anderlecht", Dortmundes "Borussia", "Monaco", izlasē 91+55). Šā gadsimta sākumā savukārt no "Sparta" izsitās Tomāšs Rosickis (Dortmundes "Borussia", vēlāk Londonas "Arsenal", izlasē 105+23) un izlases spēļu rekordists Petrs Čehs ("Rennes", vēlāk Londonas klubi "Chelsea" un "Arsenal", izlasē 124 mači).

Ja tolaik Čehijas futbols grozījās galvenokārt ap Prāgas "Sparta", tad mūsdienās tā vairs nav. "Sparta" gan nesen ieguva 2023. un 2024. gada titulus un pēc 19 gadu pauzes atgriezās Čempionu līgas rudenī, tomēr 11 gadu laikā tie ir divi vienīgie "Sparta" tituli ("Slavia" pieci, Plzeņas "Viktoria" četri) un kopš 2008. gada "Sparta" ieguvusi tikai četrus no astoņpadsmit tituliem ("Slavia" septiņi, "Viktoria" seši, Liberecas "Slovan" viens). Pašlaik par Čehijas vadošo klubu dēvējama Prāgas "Slavia", kurai ir labākie sportiskie panākumi, kvalitatīvākā spēlētāju atlase, starp vietējiem klubiem ir visvairāk Čehijas izlašnieku (pavasarī PK atlasē spēlēja vidēji 2.21 tā brīža "Slavia" futbolists, 1.38 "Viktoria", 0.91 "Sparta", 0.08 Olomoucas "Sigma", 0.03 Ostravas "Baník"), lielākais un modernākais stadions (19.4 tūkstoši vietu) un kura sit pušu Čehijas pārdošanas rekordus – kopš 2020. gada ziemas "Slavia" parūpējusies par četriem vislabāk pārdotajiem spēlētājiem (uz Angliju par 22 miljoniem eiro El Hadžī Diufs, par 16.5 miljoniem Antonīns Kinskis, par 16.2 miljoniem Tomāšs Součeks un uz Portugāli par 14 miljoniem Davids Jurāseks).

Čehijas tituli

Klubs	Sk	Tituli
Sparta Praha	14	1994. 1995. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2003. 2005. 2007. 2010. 2014. 2023. 2024.
Slavia Praha	8	1996. 2008. 2009. 2017. 2019. 2020. 2021. 2025.
Viktoria Plzeň	6	2011. 2013. 2015. 2016. 2018. 2022.
Slovan Liberec	3	2002. 2006. 2012.
Baník Ostrava	1	2004.

Čehija ielido Eiropas desmitniekā
Čehijas futbolā ir izteikts lielais trijnieks Prāgas "Slavia", Prāgas "Sparta" un Plzeņas "Viktoria" – pēc 2012. gada "Slovan" titula nevienam citam klubam ārpus šā trio nav izdevies finišēt augstāk par trešo vietu ("Slavia" savu spēku gan atguva tikai dažus gadus vēlāk, tolaik "Sparta" un "Viktoria" ņemot pirmās divas vietas). Un šis trijnieks, piepalīdzot arī citiem klubiem, ir iecēlis Čehiju atpakaļ Eirokausu ranga desmitniekā. Ilgus gadus Čehija stabili mētājās pa otrā desmita vidu, vēl 2022./23. g. sezonu pabeidza 15. vietā, un tādēļ "Sparta" iepriekšējā vasarā par Čempionu līgas pamatturnīru nācās cīnīties no otrās atlases kārtas (2:0, 4:2 pār "Shamrock Rovers", 1:1, 3:2 pār FCSB, 2:0, 2:0 pār "Malmö"). Turpretī 23./24. g. čehi pabeidza desmitajā vietā, ļaujot čempionei Prāgas "Slavia" automātiski iekļūt šā gada Čempionu līgas rudenī, bet pagājušo sezonu Čehija rangā pabeidza jau devītajā vietā – pirmoreiz kopš 2004. gada.

Īpaši izceļas 2023./24. g. sezona, kurā Čehija ieguva pat septīto lielāko punktu summu Eiropā. "Slavia" un "Sparta" sasniedza Eiropas līgas astotdaļfinālu, "Viktoria" tika Eiropas Konferences līgas ceturtdaļfinālā, un "Slavia" un "Viktoria" iepriekš arī bija uzvarējušas savās apakšgrupās. Parasti Eiropai deleģējot piecus klubus, šoreiz Čehija lieliski izmantoja iepriekšējo kritumu rangā un tikai četrus klubus jeb mazāku dalītāju un varēja izmantot vēl vairāk – ja vien Prāgas "Bohemians 1905" nebūtu jau Eiropas Konferences līgas otrajā kārtā pretī dabūjusi "Bodø/Glimt" (0:3, 2:4), krājkasē iemetot apaļu nulli. Arī pagājušajā sezonā lielāko punktu skaitu Čehijai deva "Viktoria", tomēr piecgades līderes godu saglabāja "Slavia" (67.00, "Viktoria" 57.75, "Sparta" 39.00 – lielais trio sakrāja 82% Čehijas punktu).

Eirokausu rangs 2025'

Valsts	Punkti	Valsts	Punkti
Anglija	115.196	Norvēģija	39.687
Itālija	97.231	Grieķija	39.312
Spānija	94.453	Austrija	36.450
Vācija	86.331	Skotija	35.550
Francija	73.093	Polija	35.000
Nīderlande	67.150	Dānija	33.981
Portugāle	62.266	Šveice	33.625
Beļģija	56.850	Izraēla	31.625
Čehija	44.100	Kipra	27.537
Turcija	43.900	Zviedrija	27.125

Grupu turnīri/līgas fāzes desmit sezonu laikā

Klubs	2015.	2016.	2017.	2018.	2019.	2020.	2021.	2022.	2023.	2024.	Kopā
Slavia			EL	EL	ČL	EL	KL	KL	EL	EL	1+5+2=[8]
Viktoria	EL	EL	EL	ČL				ČL	KL	EL	2+4+1[7]
Sparta	EL	EL				EL	EL		EL	ČL	1+5+0=[6]
Slovan	EL	EL				EL					0+3+0=[3]
Jablonec				EL			KL				0+1+1=[2]
Zlín			EL								0+1+0=[1]
Slovácko								KL			0+0+1=[1]
Mladá Boleslav										KL	0+0+1=[1]
Čehija											4+19+6=[29]

Čempionu līgas grupu turnīri/līgas fāzes

Valsts	Klubs	Čempionu līga
Čehija (~10.9 milj. iedz.)	Sparta	1997. 1999. 2000. 2001. 2003. 2004. 2005. 2024.
	Viktoria	2011. 2013. 2018. 2022.
	Slavia	2007. 2019. 2025.
Austrija (~9.0 milj.)	Salzburg	1994. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024.
	Sturm	1998. 1999. 2000. 2024.
	Rapid	1996. 2005.
	Austria	2013.
Slovākija (~5.4 milj.)	Košice	1997.
	Artmedia	2005.
	Žilina	2010.
	Slovan	2024.
Polija (~38.0 milj.)	Legia	1995. 2016.
	Widzew	1996.
Ungārija (~9.6 milj.)	Ferencváros	1995. 2020.
	Debrecen	2009.

Muritala pamodina "Sparta" no sapņa - izcilas sezonas vietā gandrīz katastrofa
"Sparta" titulu nebija ieguvusi astoņas sezonas pēc kārtas, bet dāņu treneris Brians Priske jau uzreiz atgrieza klubu Čehijas zenītā un iepriekšējā vasarā ar diviem tituliem pēc kārtas izpelnījās paaugstinājumu uz "Feyenoord", Roterdamā aizvietojot jauno Liverpūles stūrmani Arni Slotu. "Sparta" uzticējās Priskes palīgam Lārsam Frīsam, un arī šā dāņa vadībā 2024./25. g. sezona sākās brīnišķīgi – Čehijas līgā 7-1-0, Čempionu līgā 6-1-0, pirmais Čempionu līgas rudens 19 gadu laikā ieskandināts ar 3:0 pār Zalcburgu.

Arī 27. septembra mājas spēlē pret Olomoucu vēl otrā puslaika vidū "Sparta" bija vadībā, taču tad bijušais "Metta" un "Riga" uzbrucējs Junusa Muritala, kurš uz Čehiju devās no Maltas, ar 1+1 lauza cīņas gaitu, viesiem beigās uzvarot ar 3:2. Nigērietim, starp citu, tā bija labākā spēle sezonā – visos pārējos mačos 0+1, tikai trīs pamatsastāvi un aprīlī diemžēl arī krustenisko saišu plīsums[1]. "Sparta" 13-2-0 bilanci nomainīja pret 2-4-7, Čempionu līgā attapās pilnīgi citā pasaulē (mājās 0:6 pret Madrides "Atletico", viesos 0:5 pret "Manchester City", arī 2:4 Roterdamā pret Priski, 31. vieta ar 1-1-6) un, kā tas nereti notiek, saspringtā grafika un emocionālo paģiru dēļ nespēja turēt līdzi arī vietējiem sāncenšiem.

Divu apļu regulāro sezonu "Sparta" noslēdza tikai ceturtajā vietā, taču arī tikai trīsarpus punktus no vicelīderes "Viktoria" un Čempionu līgas kvalifikācijas ceļazīmes. Priekšā bija pavasara izšķirošais nogrieznis – vēl piecas spēles jeb viens aplis labāko sešinieka otrajā posmā, kā arī kausa fināls, bet šo posmu "Sparta" totāli izgāza. Čempionu grupu "Sparta" sāka ar trim zaudējumiem un kausa finālā Olomoucā ar 1:3 piekāpās mājiniekiem, Frīss tika atlaists, pat nesagaidot sezonas beigas, bet pēc tam Ostravā sekoja arī piektais zaudējums pēc kārtas (2:3). Tā vietā, lai tuvotos "Viktoria", galvaspilsētas lielklubs apbrīnojamā veidā pamanījās palaist priekšā Jablonecu, kuru pēc pamatturnīra apsteidza par 11.5 punktiem, un noslīdēja pat uz piekto vietu jeb izslīdēja no Eirokausu zonas.

Pēdējā kārtā "Jablonec", kurai bija puspunkta pārsvars, ciemojās Plzeņā, kurai uzvaru vēl vajadzēja otrās vietas noturēšanai, un kapitulēja ar 1:4. Tādējādi paralēlajā spēlē "Sparta" mājās pret Olomoucu, kura vairs nekādi nevarēja pamest sesto vietu, vajadzēja tikai neizšķirtu, bet arī par to nācās kārtīgi pasvīst. Otrā puslaika sākumā iesita viesi, bet Rīgā spēlējušais Albānijas izlases pussargs Kazims Lači (šovasar par 800 tūkstošiem pārdots uz Turciju) 61. minūtē ar spīdošu tālsitienu atjaunoja neizšķirtu (1:1) un izglāba "Sparta" no katastrofas un pirmās nekvalificēšanās Eirokausiem kopš 1982. gada (zīmīgi, ka 1983. gadā "Sparta" Eiropā atgriezās ar "Real Madrid" izsišanu – 3:2 mājās 40 tūkstošu priekšā, 1:1 viesos).

Ja Frīss tika atlaists maija vidū, tad jau februārī darbu bija zaudējis Priske, kurš tika atlaists pēc…3:0 uzvaras Roterdamas derbijā. "Feyenoord" Čempionu līgā uzvarēja Žironā (3:2), Lisabonā (3:1), izbraukuma galotnē izglābās no 0:3 pret "Manchester City" (3:3) un 22. janvārī mājās ar 3:0 sasita Minhenes "Bayern", tomēr pēc tam sekoja 1:6 Lillē un zaudējumi vietējām konkurentēm (1:2 Amsterdamā, 0:2 Eindhovenā), nestabilitātes dēļ izšķiroties par treneru maiņu pirms Čempionu līgas izslēgšanas dueļiem pret "Milan", kura tika uzveikta ar 1:0, 1:1. Nīderlandē pēdējo maču aizvadījis pret Roterdamas "Sparta", nu Priske kopš jūnija ir atgriezies pie Prāgas "Sparta" stūres.

🇨🇿🏟️Sigma Olomouc - Sparta Praha

There is something magical about the away end in Olomouc, and Sparta fans once again made the most of it. The reward for their strong numbers came with a winner in the 88th minute after Sigma missed a penalty. pic.twitter.com/6PM3KIsLzE
— Photo Curva (@photo_curva) March 1, 2025

Miljardieru cīņa
Abi Prāgas grandi pieder čehu miljardieriem. 2023. gada izskaņā "Slavia" kontrolpaketi par diviem miljardiem kronu jeb 82 miljoniem eiro no ķīniešiem iegādājās Pavels Tikačs[2], kura vērtība Forbes skatījumā pašlaik pieaugusi līdz 8.7 miljardiem dolāru[3]. Savukārt jau 2004. gadā "Sparta" klubu pārņēma Slovākijas investīciju uzņēmums J&T Credit Investments (60%) un tās pārstāvis Daniels Kršetīnskis (40%)[4], kurš kļuva par kluba prezidentu. Viņa vērtība šovasar pirmoreiz sasniegusi 10 miljardus dolāru[5]. Iepriekšējā Čehijas bagātāko cilvēku sarakstā Tikačs (tobrīd 7.9 miljardi) bija ceturtais, Kršetīnskis (tobrīd 9.4) dalīja otro vietu, bet gandrīz divreiz lielāka tirgus vērtība tika lēsta atraitnei Renātai Kellnerovai un ģimenei (18.2 miljardi, tagad 19.5[6]) – Čehijas bagātākais cilvēks Petrs Kellners 2021. gadā gāja bojā helikoptera katastrofā Aļaskā[7]. Salīdzinājumam – krievu miljardiera Sergeja Lomakina vērtība Forbes ieskatā no 3.1 miljarda 2021. gadā kritusies līdz 1.2 miljardiem dolāru[8]. Agrāk Kršetīnskis bija kopā ar 21 gadu jaunāko Petra Kellnera meitu Annu, kura piedalījās Tokijas olimpisko spēļu jāšanas sportā[9].

Publisku uzmanību nealkstošais Kršetīnskis [10] savu bagātību primāri vairoja enerģētikas biznesā (viņš ir līdzīpašnieks arī Slovākijas Eustream gāzesvadam, caur kuru Krievijas gāze nokļuva Eiropā), taču viņam pieder nozīmīgas akcijas arī mediju tirgū (Čehijas laikraksts Blesk, agrāk arī Francijas Le Monde), tirdzniecības uzņēmumos un aprīlī tika apstiprināts arī vērienīgais Lielbritānijas Karaliskā pasta pārņemšanas darījums par 3.6 miljardiem sterliņu mārciņu[11]. Lielbritānijas tirgū Kršetīnskis gan nav svešinieks – 2021. gada novembrī viņš kļuva par čehiskā Londonas futbola kluba "West Ham" mazākumīpašnieku un izpilddirektoru, par 180-200 miljoniem sterliņu mārciņu nopērkot 27% akciju[12]. Vēl pirms Kršetīnska ienākšanas komandā jau bija Tomāšs Součeks, Vladimīrs Coufals un Alekss Krāls, un šovasar tieši "West Ham", jau otro reizi kopš 2020. gada, laboja Čehijas transfēru rekordu – zīmīgi, ka visi četri pieminētie futbolisti ir nevis no "Sparta", bet gan Kršetīnska tiešās konkurentes "Slavia". 2022. gadā "West Ham" sasniedza Eiropas līgas pusfinālu, bet 2023. gadā triumfēja Eiropas Konferences līgā.

Apmeklētības un finanšu rekordi, prātā 35 tūkstošu stadions
Tā nu sakrita, ka tieši ar Kršetīnska ienākšanu sākās Prāgas "Sparta" noriets, un konkrēti finanšu ziņā "Sparta" droši vien uzskatāms par vienu no viņa nesekmīgākajiem investīciju projektiem. Ilgus gadus strādājot ar zaudējumiem, saule gan beidzot iespīdējusi arī "Sparta" dārziņā, un 2023./24. g. sezona bija panākumiem bagāta ne vien laukumā, bet arī komerciālajā ziņā. "Sparta" apgalvo, ka izpārdeva pilnīgi visas mājas spēles[13] (izņemot viesu sektorus), un pat līgā vidējā apmeklētība uzlēca virs 17 tūkstošiem (stadionā ir 18.4 tūkstoši vietu) – pēdējās pilnvērtīgajās sezonās pirms kovida bija vidēji 11 tūkstoši, Kršetīnska debijas sezonā pat tikai pieci tūkstoši (un atšķirības būtu vēl ievērojamākas, ja skatītos mediānas).

Datu avots: https://www.chanceliga.cz/

Klubs 2023./24. g. iztirgoja visus 9000 piedāvātos sezonas abonementus un par mājas spēļu biļetēm iekasēja kluba rekordsummu – 184 miljonus kronu jeb gandrīz septiņarpus miljonus eiro, 124.5% pieaugums pret 2022./23. g. titulsezonu, kurā nebija Eirokausu rudens. Pēc kluba sacītā, nu sezonas abonementu gribētāju ir pat vairāk nekā 20 tūkstoši, pārsniedzot stadiona ietilpību, un "Sparta" vadība patiesi plāno būvēt jaunu stadionu. Pašreizējā teritorijā 108 gadus veco stadionu paplašināt un rekonstruēt atbilstoši modernajām prasībām gan vairs neesot iespējams, tādēļ "Sparta" pārcelsies citur un ir saņēmusi federācijas atļauju pārbūvēt Evžena Rošicka vārdā nosaukto stadionu, kas tika aizvērts 2022. gadā. "Gribam uzbūvēt stadionu ar 35 tūkstošiem vietu un VIP vietu īpatsvaru palielināt līdz 10% ietilpības – pašlaik mums ir tikai 3%. Piemēram, "Milan" jaunajā stadionā vēlas pat 20%. Stadiona atvēršanas reālais termiņš varētu būt 2032. vai 2033. gadā," intervijā CzechCrunch sacīja kluba ģenerāldirektors Tomāšs Kršivda[14], kurš paredz 4-5 miljardu kronu jeb 163-204 miljonu eiro būvniecības izmaksas. Jaunais stadions arī varētu kļūt par izlases centrālo mājvietu – Čehijā ir itin daudz 10-20 tūkstošu stadionu, un valstsvienība daudz rotē pa pilsētām un stadioniem, galvenās spēles gan atvēlot "Slavia" mājvietai.

Tomāša Čvančaras (2023. gada jūlijā par 10.5 miljoniem eiro uz Menhengladbahu) un Ladislava Krejči (2024. gada jūnijā par astoņiem miljoniem uz Žironu) pārejas iespiežot 2023./24. finansiālajā gadā, Prāgas "Sparta" arī izdevās to pabeigt ar 46 miljonu kronu jeb nepilnu divu miljonu eiro peļņu – gadu iepriekš bija 255 miljonu kronu jeb vairāk nekā desmit miljonu eiro zaudējumi pat ar gandrīz identisku izejošo-ienākošo transfēru bilanci (+299 miljoni kronu 22./23., +308 miljoni kronu 23./24.). Titulsezonu ienākumi primāri atšķīrās divos aspektos – 1) Eirokausi (Eiropas līgas astotdaļfināls), 2) komercienākumu pieaugums (no 262 miljoniem kronu līdz 477 miljoniem jeb no 10.5 miljoniem eiro līdz 19 miljoniem). Lai gan sportiskajā ziņā pēcgarša par iepriekšējo sezonu ir briesmīga un nozīmīgu pārdošanas transfēru finansiālā gada datumos nebija, var nojaust, ka finansiāli visdrīzāk atkal gaidāmi rekordskaitļi – Čempionu līgas pamatturnīrs vien bija vairāk nekā 25 miljonu eiro vērtībā[15].

Itāļu eksperiments, Rosicku ēra un demisijas piedāvājums pirms lielās lozes
Kaut gan "Sparta" bijusi liela treneru mainība un jau ceturto sezonu komandas trenēšana nodota dāņiem, Kršetīnska laikā groži lielākoties uzticēti čehu treneriem. 2017. gada starpsezonā gan sākās jauns eksperiments – amatā stājās kādreizējais Milānas "Inter" vadītājs Andrea Stramačoni, komandai pievienojās virkne pieredzējušu spēlētāju ar 33 gadus veco, Francijas izlasē spēlējušo pussargu Rio Mavubā priekšgalā, tomēr Stramačoni nepārvarēja Eirokausu pirmo barjeru (Eiropas līgas 3. kārtā 0:2, 0:1 pret Belgradas "Crvena zvezda"), tika atlaists jau martā, bet "Sparta" sezonu pabeidza piektajā vietā – zemākajā kopš 2006. gada.

2018. gada vasarā "Sparta" pagaidu trenera amatā atgriezās sporta direktors Zdeņeks Ščasnijs, bet decembrī par jauno sporta direktoru tika paaugstināts leģendārais kluba audzēknis Rosickis[16], kurš 2017. gadā spēlētāja karjeru beidza tieši "Sparta" kreklā. 2022. gada maijā, samierinoties ar kārtējo trešo vietu un vienu no labākajiem čehu treneriem Pavelu Vrbu atlaižot vēl pirms sezonas beigām, "Sparta" atkal bija krustcelēs, un atlūgumu vadībai bija piedāvājis arī pats Rosickis.

"Ierodoties prezentēju trīs gadu plānu, kura pīķim bija jābūt tieši tagad, taču mēs neieguvām titulu. Nespēju atrast treneri, kurš komandu varētu attīstīt ilgtermiņā, un mūsu plāns savienot pieredzējušos un jaunos spēlētājus neizdevās. Devos pie īpašnieka un izpilddirektora runāt, vai mans ceļš var aizvest pie panākumiem, izvērtējām labo un slikto, un kluba vadība ir pārliecināta, ka mūsu stratēģija dos rezultātu," Rosickis sacīja stundu ilgā preses konferencē žurnālistiem[17]. Vadība viņa piedāvājumu atkāpties noraidīja, un Rosickis pateicās ar diviem tituliem pēc kārtas. Šā gada maijā Rosickis gan sirds problēmu dēļ nokļuva slimnīcā un par pagaidu sporta direktoru kļuva ilggadējais Čehijas izlases aizsargs Tomāšs Sivoks[18], savukārt jūnija beigās klubu atstāja viņa brālis un vadošais skauts Jirži Rosickis, kurš arī strādāja kopš 2018. gada[19].

Guļas kandidatūra un pieredze Čehijā
Rosicka izvēle krita par labu Priskem, kurš 2020. gada septembrī ar Dānijas "Midtjylland" bija iekļuvis Čempionu līgas grupu turnīrā, "play-off" kārtā izsitot "Slavia". Nav šaubu, ka Rosickis ar trenera izvēli trāpīja, bet pašreizējā trenera Priskes vietā uz "Sparta" komandtiltiņa tolaik varēja nokļūt arī…pašreizējais "Riga" slovāku speciālists Adriāns Guļa. "Varu apstiprināt, ka viņš ir viens no kandidātiem," tajā pašā preses konferencē atzina Rosickis. "Kādēļ? Viņam ir skaidrs spēles stils, viņam ir labs darba stils, viņš uzticas jaunatnei." Februārī Guļa bija atbrīvots no Krakovas "Wisla", kas vēlāk izkrita no Polijas Ekstraklases (Guļas vadībā 6-3-12 jeb vidēji 1.00 punkti spēlē, pēc viņa 1-7-5 jeb vidēji 0.77 punkti spēlē), bet iepriekš bija vadījis "Sparta" konkurenti Plzeņas "Viktoria".

Pirms tam trenējis Slovākijas U21 izlasi, 2019. un 2020. gadu mijā Guļa Plzeņā nomainīja tieši Vrbu, kurš devās uz Bulgārijas flagmani "Ludogorets". Tobrīd "Viktoria" bija stabilā otrajā vietā 16 punktus aiz "Slavia" un piecus punktus virs "Sparta", bet Guļa ieradās ar astoņām uzvarām pēc kārtas un 10-1-0 bilanci visos turnīros. Arī sezonu "Viktoria" pabeidza drošā otrajā vietā, taču vairs tikai deviņus punktus aiz "Slavia" un nu jau 16 punktus virs "Sparta". Čehijas presē Guļu gan vairāk atminas otras sezonas dēļ – Plzeņa, sākot Čempionu līgas atlasē, otro sezonu pēc kārtas netika Eirokausu grupu turnīrā ("play-off" kārtā 0:1 Izraēlā pret Beerševas "Hapoel"), bet līgā pirmoreiz kopš 2010. gada finišēja piektā, Guļu atbrīvojot četras kārtas un kausa finālu pirms sezonas beigām. Guļa pusotras sezonas laikā "Sparta" apspēlēja visās trijās līgas spēlēs (2:1, 2:1, 3:1), bet zaudēja kausa pusfinālā (1:2).

Adriāns Guļa pie Plzeņas "Viktoria" stūres. Foto: Ladislavs Nusbauers/fcviktoria.cz

Čehijā gadsimta sākumā Guļa bija arī kā spēlētājs. 2001. gadā Guļa palīdzēja "Opava" atgriezties augstākajā līgā, pēc tam gan atkal izkrita, bet slovāku pussargs palika augstākajā līgā, pāriedams uz "Jablonec", kur aizvadīja vēl pusotru sezonu. Čehijas augstākajā līgā viņš 55 spēlēs guva vienus vārtus, bet pēc posma Slovākijā uz Čehijas augstāko līgu palīdzēja paaugstināt arī Žižkovas "Viktoria". 34 gadu vecumā Guļa sāka galvenā trenera karjeru un ar otro piegājienu ieveda Trenčīnu augstākajā līgā, kur savukārt izcīnīja piekto un trešo vietu. Klubs atgriezās Eirokausos, bet Guļa pārgāja uz spēku zaudējušo gadsimta sākuma flagmani "Žilina".

Viņš sāka ar tikai devīto vietu, taču turpināja ar sudrabu, uzvaru pār Bilbao "Athletic" Eiropas līgas "play-off" kārtas pirmajā spēlē (3:2 mājās, galotnē atspēlējot 0:2, viesos 0:1) un 2017. gada titulu (joprojām pēdējais kluba vēsturē). Bilbao uzvarā aizsardzības centru veidoja tādi slovāku talanti kā Milans Škrinjars (20 gadu) un Deniss Vavro (19), sāka arī Lāslo Bēnešs (17), Žilinā viņš strādāja arī ar vēlāko "Sparta" aizsargu Dāvidu Hancko, kurš šovasar par 26 miljoniem no "Feyenoord" pievienojās Madrides "Atletico", bet Trenčīnā 17 gadu vecumā Guļas vadībā debitēja pašreizējais "Napoli" pussargs Stanislavs Lobotka. U21 izlasei, Plzeņai un Krakovai sekoja Slovākijas ungāru klubs DAC (otrā vieta 2023. gadā, tieši pie Guļas spēles laiku zaudēja Andrejs Cigaņiks, kurš tika nosūtīts uz dublieriem un ziemā devās uz Lodzu), bet decembrī Guļu jau pēc pirmā apļa atbrīvoja Limasolas "Apollon" (pēc 5-1-2 sekoja 0-2-3).

Čehiskā "Jelgava" un Dominatora ģimene
Ja Prāgas "Sparta" šosezon vidēji laukumā spēlējuši 4.35 čehi (Čehijas līgā 4.74, Čempionu līgā 3.85), tad Virslīgas sestās vietas īpašniecei "Jelgavai" kopš jūlija laukumā bijuši…pat 6.13 čehi. "Jelgavas" sporta direktors Miloslavs Brožeks ir strādājis gan "Sparta" (attīstības treneris), gan "Slavia" (skauts ar Āfrikas novirzienu[20]), un trīs no septiņiem čehu futbolistiem ir "Sparta" audzēkņi – Davids Holoubeks un arī brāļi Martins un Filips Hašeki, kuru tēvs Martins Hašeks – leģendārā hokeja vārtsarga Dominika Hašeka jaunākais brālis - gadsimtu mijā kā spēlētājs ar "Sparta" izcīnīja piecus titulus un kā treneris strādājis "Sparta" sistēmā, pusgadu būdams arī galvenās komandas treneris (2012. gadā sīvā cīņā otrā vieta divus punktus aiz "Slovan"). Šovasar Hašeks kļuva par Prāgas "Dukla" sporta direktoru un drīzumā parakstīja Latvijas izlases vārtsargu Matrevicu. Par "Dukla" treneri kļuva cits bijušais "Sparta" treneris Davids Holoubeks, bet viņam ar "Jelgavas" Davidu Holoubeku radniecības neesot – vien vārda un uzvārda sakritība.

Lai arī pusotru gadu jaunāks par brāli, pirmais "Sparta" meistarkomandā debitēja Filips, kuram kausa pusfināls 19 gadu vecumā gan tā arī palika vienīgā spēle šajā klubā. Martins turpretī klubā atstāja daudz spēcīgāku nospiedumu – visādās nozīmēs. Sākotnēji Martins jaunākais devās īrēs uz Čehijas otro divīziju (divos no trim klubiem spēlēja tēva vadībā), bet 2016. gadā tika izīrēts augstākās līgas klubam "Bohemians 1905" un pēc Eiropas U21 finālturnīra, kur bija Čehijas sākumsastāva pussargs, kļuva par pilnvērtīgu šā kluba spēlētāju – komandu nesen bija pārņēmis viņa tēvs. 2018. gada vasarā "Bohemians 1905" apvienojās visi trīs Hašeki – pievienojās arī Filips, kurš kopā ar Martinu spēlēja tēva vadībā, bet ziemā Martins par transfēra maksu atgriezās Prāgas "Sparta", kurai uz spēlētāju bija pirmās rokas tiesības. Un sākās mēnešiem un pat gadiem ilga drāma ar ne vien labu sniegumu, bet arī skandāliem, disciplinārsodiem, pašrocīgu līguma laušanu un tiesu darbiem.

Sodi, dezertēšana un tiesu darbi
"Pirmais mājiens bija vēl pirms transfēra, jo parādījās informācija, ka esmu prasījis pusmiljonu kronu vērtu algu un piemaksas, par ko biju ārkārtīgi pārsteigts. Ne vien tā nebija taisnība, bet arī parādījās "Sparta" īpašniekam piederošā laikrakstā – tātad skaidrs, ka šo rakstu pasūtīja klubs, lai izdarītu uz mani spiedienu. Šādā garā turpinājās visa mūsu sadarbība – mēs ar "Sparta" vienkārši nebijām saderīgi," 2020. gada septembrī, pusgadu pēc pašrocīgas līguma laušanas un dažus mēnešus pirms jauna kluba atrašanas, vaļsirdīgā intervijā Sport Aktuálně savu stāsta pusi beidzot izstāstīja Martins Hašeks jaunākais[21]. 2019. gada 30. martā Hašeks debitēja "Sparta" pamatsastāvā, taču pēc mača tika sodīts ar 62.5 tūkstošiem kronu jeb divarpus tūkstošiem eiro, jo laukumā devās ar Puma apaviem, kamēr "Sparta" bija līgums ar Nike. Hašeks sacīja, ka piedāvātie Nike buči neesot bijuši ērti un viņš jau laikus lūdzis ekipējuma menedžeri situāciju atrisināt, tomēr tika ignorēts un nolēma spēlēt savos futbolzābakos.

"Tomāšs Rosickis, kuram, protams, sūdzējos un izrādīju neapmierinātību par piespriesto sodu, man uzvaroši paziņoja, ka ir par mani cīnījies un tādējādi spējis sodu samazināt uz pusi, jo sākotnējā summa esot bijuši 125 tūkstoši kronu. Tajā brīdī skaidri sapratu, kāds ir Rosicka kunga spēks kā sporta direktoram un kā funkcionē "Sparta" vadības augša." Neskatoties uz šādiem pirmajiem mēnešiem, Hašeks lieliski sāka nākamo sezonu, bija sākumsastāva pussargs un Čehijas līgā 16 spēlēs izcēlās ar 5+4. Un tad ziemas pauzē notika vulkāna izvirdums. Vispirms Hašeks tika sodīts ar 75 tūkstošiem kronu (trim tūkstošiem eiro) par individuālā treniņplāna neievērošanu, fitnesa ierīces nepaņemšanu un ierašanos sliktā formā – Martins skaidroja, ka bija slims, vēmis un, loģiski, tādēļ pārbaudēs nav bijis labākajā formā. Savukārt vēlāk, kad par viņu ļoti nopietni interesējās Budapeštas "Ferencváros" un Haifas "Maccabi", tika sodīts ar vēl 300 tūkstošiem kronu (12 tūkstošiem eiro) par neaizlidošanu uz treniņnometni Spānijā. "Kā pie komunistiem, kad vajadzēja sagraut disidentus," noteica Hašeks. Arī te, protams, abām pusēm bija diametrāli pretējas domas par notikumu attīstību un vainīgo pusi.

Martins Hašeks Prāgas "Sparta" kreklā. Foto: Barbora Reihova/CNC/Profimedia

Ungārijas flagmanis par Hašeku solīja tikai 500 tūkstošus eiro, kamēr klubs spēlētāju, kuram Rosickis agrāk esot solījis palaišanu bez starpgadījumiem, it kā esot vērtējis pat ar 2.8 miljoniem, bet Izraēlas klubs iesniedza oficiālu piedāvājumu 800 tūkstošu vērtībā. Martins jau lidoja uz Izraēlu, izgāja medicīniskās pārbaudes, bet līgumu tā arī neparakstīja – "Maccabi" pēdējā brīdī vairāk nekā uz pusi samazinājusi algas piedāvājumu. Martins atzina, ka tā bijusi kļūda iepriekš panākto mutisko vienošanos par algu neiegrāmatot uz papīra. Pāreju periodiem beidzoties, iespēju atrast citu klubu kļuva arvien mazāk, un Hašeks tika nosūtīts uz "Sparta" dublieriem un martā pats pašrocīgi lauza līgumu. Lai gan Hašeks uzskatīja, ka viņam nepamatoti liegta iespēja trenēties ar pirmo komandu, viņš tika atzīts par vainīgu līguma nepamatotā vienpusējā izbeigšanā.

Federācija lēma, ka futbolistam klubam jāmaksā 800 tūkstošu eiro kompensācija par atņemtu iespēju iegūt transfēra maksu (tirgus vērtību nosakot atbilstoši "Maccabi" oficiālajam piedāvājumam), bet 2022. gada novembrī strīds beidzot atrisinājās Sporta arbitrāžas tiesā, kas kompensācijas pamatapmēru samazināja līdz 94 tūkstošiem, izmantojot citu metodoloģiju – atbilstoši starpībai starp viņa atalgojumu "Sparta" un nākamajā klubā Vācijas 2. Bundeslīgā un atbilstoši lauztā līguma atlikušajam termiņam (14 mēneši un 19 dienas)[22]. "Mēs ar "Sparta" vienkārši nebijām saderīgi – starp mums nebija nekādas ķīmijas. Kā sākot tikties ar meiteni, kura ir skaista, gudra, izglītota, bet tik un tā kaut kas nav, kaut kas nestrādā," teica Martins jaunākais.

"Jelgavas" pussargs, kurš pēc Prāgas spēlēja Vācijas, Turcijas un Grieķijas otrajās līgās un Ekstraklases pastarītē, nav vienīgais, kuram ar "Sparta" vadību uzskati nesakrita. Skandalozais Čehijas izlases, Florences "Fiorentina", arī "West Ham" aizsargs Tomāšs Ržepka 2014. gadā autobiogrāfijā atklāja un radio intervijā apstiprināja, ka 2012. gada pavasarī – dažus mēnešus pēc "Sparta" pamešanas - sezonas beigu daļā, kad jau pārstāvēja Česke Budejovices "Dynamo", pirmajā puslaikā pie 0:0 apzināti savā soda laukumā notrieca no kājām Liberecas "Slovan" spēlētāju, līderei palīdzot uzvarēt ar 4:0 un beigās atstāt bez titula gan "Sparta", gan Martinu Hašeku vecāko. "Man bija savi rēķini ar Kršetīnska kungu, kurš pret mani, kad pametu "Sparta", izturējās netaisnīgi. Apsolīju viņam, ka kādu dienu atmaksāšu, un ceru, ka arī atmaksāju. Kaut parāds, manuprāt, vēl nav nomaksāts, un gribu, lai Kršetīnska kungs kādreiz publiski atzītu, ka neko nesaprot no futbola."[23]

Veterāns atpakaļ mājās pēc desmit gadiem Bundeslīgā
Jūlijā "Sparta" par 11 miljoniem eiro Boloņai pārdeva 22 gadus veco Čehijas izlases centra aizsargu Martinu Vitīku, noslēdzot trešo lielāko darījumu kluba vēsturē – tolaik 19 gadus vecais uzbrucējs Adams Hložeks 2022. gadā uz Lēverkūzeni pārcēlās par 13 miljoniem, bet rekords joprojām pieder Rosickim, kurš gadsimta pašā sākumā Dortmundē nokļuva par 14.5 miljoniem. Prāgu bez Vitīka un Lači jūlija beigās atstāja arī Čehijā dzimušais un uzaugušais vārtsargs Jūri Hērkenss, kurš starptautiski izvēlējās Nīderlandes U19 izlasi un uz Amsterdamu pārcēlās par diviem miljoniem– kaut "Sparta" pirmajā komandā vēl nemaz nebija spēlējis. Šomēnes par 2.15 miljoniem uz MLS devās nigēriešu uzbrucējs Viktors Olatundži, bet nupat uz Lionu aizbrauca Čehijas U21 izlases uzbrūkošais pussargs Adams Karabecs – 300 tūkstošu īre ar 3.5+0.8 miljonu izpirkuma iespēju. Karabecs pagājušo sezonu gan pavadīja citā īrē Hamburgā un Prāgā nebija plānojis palikt arī šovasar. Uz Lionu šovasar pārcēlās arī Čehijas līgas pagājušās sezonas labākais spēlētājs Pavels Šulcs – Plzeņa 24 gadus veco uzbrūkošo pussargu pārdeva par 7.5+2.5 miljoniem.

Augusts bijis darbīgs arī ienākošo transfēru ziņā – Olatundži par 1.1 miljonu aizvietos kamerūnietis Kevins Prinss Millā, kurš sezonu sāka kopā ar Matrevicu, un tāpat priekšējo līniju papildinājis Ekvadoras izlases malējais pussargs Džons Merkado, kurš no Portugāles AVS nopirkts par trim miljoniem eiro un vakar debitēja. Jau starpsezonas ievadā par 1.5 miljoniem no Jablonecas ieradās slovāku pussargs Dominiks Hollijs, no Liberecas par diviem miljoniem pievienojās Ekvatoriālās Gvinejas izlases uzbrūkošais spēlētājs Santjago Eneme, kurš līgu zemāk ir spēlējis ar Krolli, bet kā brīvais aģents "Sparta" atgriezās 33 gadus vecais labais aizsargs Pavels Kaderžābeks, kurš desmit gadus pavadīja Hofenheimā un Bundeslīgas 256 spēlēs izcēlās ar 14+31. Vakar Kaderžābeks guva vārtus - pirmos "Sparta" kreklā kopš 2015. gada maija.

𝟑𝟕𝟑𝟗 dnů od posledního gólu v klubu svého srdce 😍 pic.twitter.com/nLAZCm2pFd
— AC Sparta Praha (@ACSparta_CZ) August 17, 2025

Čehijas izlasē Kaderžābeks ir aizvadījis 48 spēles un guvis trīs vārtus, taču veselības dēļ no valstsvienības aizgāja jau 2022. gada martā. "Sparta" gan netrūkst lēruma aktuālo izlašnieku – Ekvadoras izlasē Anhelo Presjado (48) un Merkado (4), Slovākijas izlasē Lukāšs Haraslīns (42+6), Čehijas izlasē Jans Kuhta (28+3) un Jaroslavs Zelenijs (16), Ekvatoriālās Gvinejas izlasē Eneme (27), Somijas izlasē Kāns Kairinens (23+1), Kosovas izlasē Ermals Krasniči (18+2) un kluba rekordpirkums Albions Rrahmani (15+6), Serbijas izlasē Veļko Birmančevičs (12), bet Eiropas U21 čempionātā Čehijas pamatsastāvā bija ne vien Karabecs, bet arī centra pussargs Patriks Vidra un kreisais aizsargs Martins Suhomels. "Sparta" ikdienā spēlē ar 3-4-3, un tai kopumā ir ļoti kustīga un jaudīga priekšējā līnija ar meistarīgiem uzbrūkošajiem pussargiem un pieredzējušu mērķa uzbrucēju, kuru no flangiem ar filigrānām piespēlēm pabaro pusaizsargi. "Sparta" visos turnīros izcīnījusi jau septiņas uzvaras pēc kārtas un izvirzījusies līgas vienvadībā, taču vēl nav tikusies ar lielajām komandām, sezonu sāka ar 0-1-1, pirmajās sešās spēlēs četrreiz nokļuva iedzinējas lomā un deviņos mačos ielaidusi astoņus vārtus. Prāgas lielklubam ir diezgan ievainojama aizsardzība, īpaši pārejās pēc bumbas zaudēšanas, turklāt šovasar aizsardzībā ir arī kadru problēmas - Vitīks pārdots, ilgāku laiku nespēlē bijušais kapteinis Filips Panāks un arī citi pieredzējuši centra aizsargi Eliass Kobo un Zelenijs (izmanto gan kā kreiso pusaizsargu, gan kreiso centra aizsargu).

Prāgas "Sparta" sastāvs

P	Spēlētājs	Vec	Valsts	Līga	Eiropa	Iepriekš	Summa
V	Pēters Vindāls	27	Dānija	5/5	4/4	AZ Alkmaar	1.5 milj.
	Jakubs Surovčīks	23	Slovākija	5r	4r	Jablonec	?
	Daniels Kerls	24	Čehija	1r	3r	Táborsko	?
KPA	Matejs Rinešs	24	Čehija	4/4	2/4+1+2	akadēmija
	Jaroslavs Zelenijs	32	Čehija	3/3+0+1	1/2	Jablonec	0.81 milj.
	Martins Suhomels	22	Čehija	0/3	1/2	akadēmija
CA	Emmanuels Učenna	21	Nigērija	5/5	4/4	Baník	2.0 milj.
	Asgers Sērensens	29	Dānija	3/4	1/3	Nürnberg	0.7 milj.
	Eliass Kobo	27	Beļģija	1/1	3/3	Parma	?
	Adams Ševinskis	21	Čehija	3/3	2/2	akadēmija
	Filips Panāks	29	Čehija	1/1		Karviná	?
	Ivans Mensā	21	Gana	2r	1r	Banská Bystrica	?
LPA	Pavels Kaderžābeks	33	Čehija	5/5+1+1	2/3+0+2	Hoffenheim	br. aģents
	Anhelo Presjado	27	Ekvadora	1/2	2/3+0+3	Genk	2.0 milj.
CP	Kāns Kairinens	26	Somija	4/4	3/3+1	Lillestrøm	1.5 milj.
	Patriks Vidra	22	Čehija	3/3+0+2	3/3+1	akadēmija
	Lukāšs Sadīleks	29	Čehija	1/4	2/2+0+1	Slovácko	0.81 milj.
	Magnuss Andersens	26	Dānija	2/3+1	1/3	Venezia	0.5 milj.
	Dominiks Hollijs	21	Slovākija	0/1	2r	Jablonec	1.5 milj.
	Markuss Sūlbakens	25	Norvēģija	1r		Viking	2.2 milj.
UP	Veļko Birmančevičs	27	Serbija	2/3+1	2/3+3	Toulouse	3.3 milj.
	Lukāšs Haraslīns	29	Slovākija	3/5+1	4/4	Sassuolo	1.5 milj.
	Santjago Eneme	24	Ekv. Gvineja	0/4	0/4	Slovan L	2.0 milj.
	Ermals Krasniči	26	Kosova	1/1	0/1+1	Rapid B	2.0 milj.
	Džons Merkado	23	Ekvadora	0/1		AVS	3.0 milj.
CU	Jans Kuhta	28	Čehija	5/5+2+3	3/3+2+1	Midtjylland	2.7 milj.
	Albions Rrahmani	24	Kosova	3/5+3	2/4+2	Rapid B	5.0 milj.
	Kevins Prinss Millā	21	Kamerūna	0/3	1/2	Dukla P	1.1 milj.

Pārejas summu avots: Transfermarkt.de

Veselības likstas profesionālās karjeras sākumā
Transfermarkt "Sparta" sastāva tirgus vērtību lēš 71 miljona eiro apmērā, "Riga" sastāva – 10 miljonu apmērā, bet vērtīgākais "Sparta" spēlētājs ar 7.5 miljoniem esot jaunais slovāku kapteinis Haraslīns[24]. Otrais sarakstā ar 5.5 miljoniem ir turku izcelsmes Somijas izlases centra pussargs Kairinens, kurš pirms sešiem gadiem HJK rindās piekāpās "Riga" (1:1, 2:2) – piecus miljonus vērtais un Tulūzā spēlējušais serbs Birmančevičs ar Malmi savukārt pirms četriem gadiem rīdziniekus pārspēja (1:0, 1:1), taču pats aizvadīja tikai puslaiku. Kairinens ar Turku "Inter" pirmo komandu trenēties sāka vēl pirms 15. dzimšanas dienas, augstākajā līgā debitēja pirms 16. dzimšanas dienas, bet neilgi pēc 17. dzimšanas dienas devās uz Dānijas "Midtjylland". Tur talantīgajam pussargam gan klājās smagi, un tikai krietni pēc Dānijas posma viņš uzdrošinājās atklāt, ka tolaik mocījās ar ēšanas traucējumiem, kas pārvērtās pastāvīgā nespēkā un depresijā.

"Komandā regulāri tikām svērti, un sāncensība starp jauniešiem brīžiem aizgāja pārāk tālu. Ja kādam dažās nedēļās pienāca divi kilogrami, tā kļuva par karstu tēmu. Salīdzināšanai savā starpā nebija nekādas jēgas. Mēs katrs esam ar unikālu ķermeņa uzbūvi, kādam varbūt ir vairāk muskuļu un no tā – arī lielāks svars, bet tolaik es to nesapratu," plašā intervijā somu laikrakstam Seura teica Kairinens[25], kuram par labu nenāca arī vajadzība kļūt patstāvīgam – mājās Somijā viņš ēda visu mammas gatavoto, bet Dānijā gatavot, izvēlēties un izprast uzturu nācās pašam. Viņš sāka atteikties no noteiktiem produktiem, piemēram, sviesta, sekoja arī citi produkti ar paaugstinātu tauku saturu. Pēc tam viņš sāka atteikties no ogļhidrātiem. "Mana diēta lēnām kļuva ļoti ierobežojoša, un tā rezultātā man vairs nebija enerģijas trenēties vai spēlēt." Enerģijas trūkums vājināja muskuļus, kuri kļuva ļoti trausli pret savainojumiem, un novājinātās imūnsistēmas dēļ Kairinens uz katra soļa saslima.

Parādījās arī depresija. "Visu laiku spēlēju PlayStation vai braukājos ar mašīnu – vienkārši nositu laiku. Ja kaut kur izgāju ar draugiem, kādu brīdi bija jautri, bet ātri vien, atgriežoties mājās, atgriezās arī sliktās domas. Zinu, ka man būtu palīdzēts, ja būtu stāstījis par savām problēmām, bet kā pusaudzis nezināju, kā runāt par savām sajūtām. Izdarīju savus secinājumus un tam visam veltīju pārāk lielu uzmanību savā prātā," teica par somu Pirlo iesauktais Kairinens (tikmēr īstais Pirlo ar Dubaijas "United" sezonai šomēnes gatavojas Latvijā). Pusotru gadu pēc pārejas Kairinens tika izīrēts Dānijas 1. divīzijas pastarītei, 2018. gada vasarā īrē atgriezās Turku, bet 2019. gadu pavadīja HJK. Tieši atgriešanās dzimtenē un sev pazīstamā vidē palīdzēja Kairinenam tikt galā ar ķermeni, prātu un pārstartēt karjeru. Vēl vienā īrē Kairinens nokļuva Norvēģijas 1. divīzijā, palīdzēja "Lillestrøm" atgriezties augstākajā līgā, Norvēģijas klubs viņu izpirka par 300 tūkstošiem eiro un pēc diviem gadiem Eliteserien pārdeva "Sparta" par pusotru miljonu. Šā gada martā Kauņā Kairinens guva savus pirmos vārtus Somijas izlasē.

Pavisam citā gultnē karjera un dzīve varēja ievirzīties arī 29 gadus vecajam centra aizsargam Panākam, kurš no "Karviná" uz "Sparta" pārcēlās jau 2019. gada ievadā, bet pirmajā komandā debitēja vien divarpus gadus vēlāk. Futbolists ilgu laiku cīnījās ar ceļgala problēmām, tika veikta virkne operāciju, un pēc pirmās no tām bijušas nopietnas komplikācijas – sapampis ceļgals un atteikušās nieres, divas nedēļas akūtajā rehabilitācijā, vēl divas nedēļas ortopēdijas nodaļā. "Tobrīd runa nebija par futbolu vai sportu – tā bija par dzīvību. Tika veikta dialīze, papildus nierēm mira arī manas aknas. Tobrīd neviens nedomāja par futbolu – galvenais bija glābt manu dzīvību," TN.cz citēja Panāku [26], kuram atlabšanas procesā daudz palīdzēja veterāns Boržeks Dočkals, kurš pats tolaik atlaba no savainojuma, un arī Rosickis, kurš "Arsenal" laikos daudz mocījās ar traumām. 2021. gada rudenī - pirmajā pilnvērtīgajā posmā "Sparta" galvenajā komandā - Panāks izpelnījās debijas izsaukumu uz izlasi, pagarināja līgumu, bet martā atkal savainoja ceļgalu un maijā veica operāciju[27]. Pēc maza spēles laika 2022./23. g. iepriekšējās divās sezonās gan Panāks aizvadīja pa 30 līgas spēlēm, bet šosezon muskuļa savainojuma dēļ nav spēlējis kopš atklāšanas mača[28].

Prāgas "Sparta" ar Latvijas klubu tikās arī pirms 15 gadiem, kad Čempionu līgā ar 3:0, 2:0 apspēlēja Liepājas "Metalurgu". Liepājā divus vārtus guva vēlākais "Swansea" un "Manchester City" kotdivuāriešu uzbrucējs Vilfrīds Bonī.