Latvijai Eirokausos leģionāru rekordskaits: kā izskatāmies uz citu valstu fona?

Virslīgā šogad vidēji laukumā katrā komandā spēlē 6.43 Latvijas futbolistu, kas ir gandrīz identisks skaits kā pēdējā sezonā 2019. gadā pirms leģionāru limita revolūcijas (6.47). Pēc vietējo spēlētāju skaita, kā jau pirms mēneša precīzi atgādināja kolēģis, esam virs Eiropas vidējā, taču vienlaikus mūsdienu Virslīga ir brīnišķīgs piemērs, ko rādīt matemātikas stundās, runājot par vidējo vērtību. Proti, Virslīgas pasaulē ir vēl divas pilnīgi atšķirīgas pasaules. Ir pieci lielbudžeta klubi un pieci mazbudžeta klubi, kuru sastāva komplektācijas principi ir tikpat atšķirīgi kā budžeta tāmes. Pat latviskākā lielbudžeta komanda "Valmiera" ir ārzemnieciskāka par ārzemnieciskāko mazbudžeta komandu "Grobiņa"/LFS, un arī vecākās mazbudžeta komandas "Grobiņa"/LFS un "Jelgava" ir jaunākas par jaunāko lielbudžeta komandu "Audu". Ja vien nebūtu anomālijas "Liepājas" un "Audas" ilgstošās atrašanās aiz "Daugavpils", to pašu droši vien varētu sacīt arī par turnīra tabulu, bet ne šogad.

Virslīgas vidējie rādītāji

Virslīgas klubi

Par vietējiem spēlētājiem uzskatīti futbolisti, kuri drīkstētu spēlēt Latvijas izlasē, nevis LFF audzēkņi, kā būtu pēc reglamenta definīcijas (Meisa Diops, Alekss Ogundži, Arams Bagdasarjans manā aprēķinā ir leģionāri). Par U21 spēlētājiem uzskatīti 2002. gadā dzimušie un jaunāki. Vidējais vecums rēķināts atbilstoši spēlētāju vecumam 25. jūlijā, lai šos skaitļus varētu pielīdzināt rakstā tālāk esošajiem Eirokausu datiem.

Eirokausu nozīmes dēļ starptautiskajās spēlēs leģionāru un vecuma rādītāji parasti ir augstāki nekā vietējā čempionātā, jo ir mazāka rotācija (lasi, spēlē labākie) un nereti pirms kvalifikācijas mačiem notiek būtiska sastāva pastiprināšana. Ja "Liepājas" proporcija praktiski nemainījās (jo vārtus vēl sargāja vietējais Vladislavs Kurakins un vēl nebija savainots Artūrs Karašausks – šobrīd pamatsastāva aina, domājams, būtu cita), tad RFS vietējo skaits Eirokausos salīdzinājumā ar Virslīgas sezonas vidējo sarucis par 0.80 , "Riga" – par 1.21 un "Audas" – pat par 2.21. Šā četrinieka vidējais vietējo skaits krities par 1.06 spēlētājiem – līdzšinējās 14 spēlēs Eirokausu vasarā vidēji laukumā bijis tikai 2.96 Latvijas pilsoņu. Zemāk par trim Latvijas Eirokausu vasarās vēl nav bijis nekad, taču, kā jau tabulā var manīt, leģionāru īpatsvars sāka krietni pieaugt vēl divus gadus pirms leģionāru reformas, jo tolaik elitē ienāca abi Rīgas grandi un jauns īpašnieks bija ieradies "Ventspilī".

Kā jau ierasts, vairums no jau tā nelielā latviešu skaita pārsvarā atrodami vārtos, aizsardzības līnijā vai balsta zonā, tomēr šovasar, pat neskatoties uz Eduarda Dašķeviča un Marko Regžas minūšu kritumu, drusku vairāk regulāro spēlētāju bijis arī uzbrukuma grupā - Jānis Ikaunieks un Mārtiņš Ķigurs RFS, Artūrs Karašausks un Roberts Meļķis "Liepājā". Ikaunieks ar trim vārtiem arī dala Latvijas klubu rezultatīvākā spēlētāja godu Eirokausos (tikpat ir arī "Audas" nigērietim Abdulrahmanam Taivo), un latvieši guvuši tieši pusi RFS vārtu - piecus no desmit (vēl pa vieniem ir arī Ķiguram un aizsargam Danielam Balodim). Pārējās trijās komandās no vienpadsmit vārtiem latvieši gan nav guvuši nevienus. Pētot uzbrūkošo grupu, jāatgādina gan, ka labākie latviešu uzbrucēji vai uzbrūkošie pussargi ierasti spēlē ārzemēs. Ja pieminēju Kurakina-Petkoviča rokādi "Liepājas" vārtos, tad arī jāatgādina izmaiņas RFS vārtos - vārtus turpinot sargāt vietējam, arī RFS latviešu skaits laukumā būtu par vienu lielāks. Nepilnus 29 gadus vecā Kamerūnas izlases vārtsarga Fabrisa Ondoā pievienošanās RFS padarījusi arī jaunāku - Pāvels Šteinbors ir 10 gadus, Jevgeņijs Nerugals ir septiņus gadus vecāks.

Vietējie spēlētāji Eirokausu desmitgadē

Šajā Eirokausu vasarā lielākoties pretī stājušies klubi ar krietni mazāku leģionāru skaitu, pirmais izņēmums ir (varēja būt) RFS un "UE Santa Coloma" duelis. Sāncenšu rindās pirmajās divās kārtās sāka tikai vidēji 1.39 andorieši, taču pret RFS pirmoreiz pamatsastāvā izgāja arī trešais andorietis Alekss Martiness, mača vidējo rādītāju paaugstinot līdz 2.40 – pret RFS tās spēles 2.33. Nākamajā kārtā gan RFS var satikties ar bijušā skontieša Lašas Dvali pārstāvēto Kipras čempioni APOEL, kas līdzšinējās trijās spēlēs kipriešiem atvēlējusi niecīgas piecas minūtes (vidēji 0.02 spēlē pret RFS 2.69) un līdz šim bijusi visvecākā komanda kvalifikācijā (31.68 gadi pret RFS 27.39).

Ja RFS līdz šim bijusi nedaudz vecāka par savām pretiniecēm, tad "Auda" savukārt bijusi jaunāka par visām trim pretiniecēm un ir devītā jaunākā komanda visā kvalifikācijā. "Liepāja" ar vidēji 4.04 vietējiem spēlētājiem savukārt zaudēja Fēru salu līderei "Vikingur Gota", kas iztiek bez leģionāru palīdzības – tāpat kā piektā vecākā komanda Ungārijas "Paks", kas iepriekšējā kārtā bez leģionāriem ar 3:0, 2:0 sasita Larnakas AEK un visdrīzāk sasniegs arī play-off kārtu, un Tallinas "Flora", kas starp 38 valstu čempionēm, kuras jau spēlējušas kvalifikācijā, ir vispatriotiskākā (noraidījuma dēļ vidējais skaits gan ir 10.85, nevis 11.00) un arī visjaunākā (23.94 gadu – visjaunākā komanda, ieskaitot arī nečempiones, ar 22.53 gadiem ir Tbilisi "Dinamo"). No Baltijas ar vidēji 10.00 lietuviešiem var izcelt arī Šauļus, kuru vienīgais ārzemnieks Eirokausos bija latvietis Dāvis Ikaunieks.

Latvijas klubu un to pretinieku salīdzinājums

Spēlētāju vecums fiksēts 25. jūlijā jeb Eirokausu pirmo piecu nedēļu viduspunktā un rēķināts proporcionāli aizvadītajām minūtēm.

Vietējo spēlētāju augšējais un apakšējais desmitnieks

Desmit jaunākās un desmit vecākās komandas

No 55 UEFA dalībvalstīm Eirokausu sezonu ir sākušas 50 – vēl gaida vadošais četrinieks, bet Krievija, protams, ir diskvalificēta. No šā piecdesmitnieka Latvija ar vidēji 2.96 vietējiem spēlētājiem laukumā ir septītā ārzemnieciskā – vēl augstāk ir Luksemburga (2.44), Lihtenšteina (1.89), Sanmarīno (1.56), Kipra (0.90) un Andora (0.69), kurās dzīvo mazāk par miljonu cilvēku, dažās valstīs krietni mazāk par miljonu, bet no lielākām valstīm mazāk vietējo par mums ir vienīgi Grieķijai (1.60), kurā dzīvo nedaudz virs desmit miljoniem cilvēku. Tūliņ aiz mums gan ir tādas valstis kā Kazahstāna (3.30, divdesmit miljoni iedzīvotāju), Šveice (3.40, deviņi miljoni) un Beļģija (3.47, divpadsmit miljoni)

Pēc šā uzskaitījuma varētu šķist, ka leģionāru ziņā ārkārtīgi izceļamies, taču tik augstu esam tādēļ, ka ārzemniecisku komplektāciju izvēlējušies visi četri Eirokausu klubi. Ārzemnieku sastāvi kā tādi nav nekas pārsteidzošs – starp 179 kvalifikācijā spēlējušajām komandām mūsu leģionāru līdere "Auda" ar vidēji 2.19 vietējiem spēlētājiem ir tikai 22. vietā no beigām, RFS ar 2.69 ir 29. vietā, "Riga" un Viļņas "Žalgiris" ar 2.93 dala 36. vietu, bet "Liepāja" un Kutaisi "Torpedo" ar 4.03 vietējiem dala 64. vietu no beigām. Mazāk par vienu vietējo spēlētāju laukumā ir septiņām komandām, mazāk par diviem – 17, mazāk par trim – 37 un mazāk par četriem – 62 jeb vairāk nekā trešdaļai kvalifikācijas dalībnieku.

Vismazāk vietējo spēlētāju

Vidējais vietējo skaits laukumā

Vidējais vecums

Starp 65 komandām, kurās spēlē ne vairāk par 4.03 vietējo, ir pa četriem Latvijas, Luksemburgas, Kipras un Šveices klubiem, pa trim Beļģijas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Andoras un Sanmarīno klubiem, ar vismaz vienu klubu pārstāvētas 33 no 50 valstīm. Galvenā atšķirība ir tā, ka mums ārzemnieciska ir visa elite, kamēr citur arī elitē pieejas ir dažādas, tomēr tendence ir skaidra – jo augstāks līmenis, jo vairāk leģionāru (kaut izņēmumu, protams, netrūkst – pirmām kārtām palūkojieties uz norvēģiem ar Rīgā redzēto "Bodo/Glimt" priekšgalā). Jo īpaši čempionu pulkā – RFS starp 38 Eirokausus sākušajām čempionēm leģionāru ziņā ir tikai 11. vietā (un arī 14. jaunākā, kaut gan Virslīgā ir vecākā komanda). Ja Eirokausu kvalifikācijas vidējais vietējo skaits ir 5.56 (un komandas vecums – 27.18), tad čempionu pulkā vidējie rādītāji ir 5.11 un 27.92. Un neaizmirsīsim, ka labākās Eirokausu komandas vēl nemaz nav sākušas spēlēt: play-off kārtā pievienosies Belgradas "Crvena zvezda", Stambulas "Galatasaray", Bernes "Young Boys" un Zagrebas "Dinamo", vēl 11 čempiones jau gaida līgas fāzē.

Pašlaik cīņā par 32.-33. vietu, kas aiznākamajā sezonā stiprākajai nečempionei dos ceļazīmi uz Eiropas līgas atlasi, dzenamies pakaļ Kosovai un Īrijai, kurās ir daudz vietējo, un arī trīs no četrām valstīm, kuras šovasar esam rangā apsteiguši, ir ar daudz vietējiem – Islande, Fēru salas (čempionei KI gan ir tikai 4.81 vietējais) un Somija. Tomēr, skatoties uz priekšu, nedrīkstam aizmirst arī par tām valstīm, kuras elpo pakausī: armēņiem, kazahiem un bosniešiem, kuri, līdzīgi kā mēs, iet leģionāru ceļu. Izolēti skatoties, netrūks piemēru, kad ar daudz leģionāriem nākas zaudēt, – kaut vai mūsu pašu "Liepāja". Un netrūks piemēru, kad var uzvarēt ar daudz vietējiem, - pirms astoņiem gadiem "Jelgava" ar vidēji 8.46 vietējiem sasniedza Eiropas līgas trešo kārtu, ar 0:0, 3:0 šokējot Bratislavas "Slovan" (vēl viena RFS iespējamā pretiniece) un mājas spēlē nezaudējot Jeruzalemes "Beitar" (1:1, 0:3). Tomēr kopējā ainā tendences stāsta, ka otrajā ešelonā visstraujāk augošās Eirokausu elites ir Armēnijai un Latvijai, kurām agri vai vēlu arī vajadzētu nokļūt ceturtā desmita augšgalā, ja vien saglabāsies naudas apjoms, un diezin vai ilgi tik relatīvi katastrofāli pret savu finanšu un cilvēkresursa izmēriem spēlēs Kazahstāna.

Leģionāru skaits ir atkarīgs no kluba mērķiem un vietējo spēlētāju kvalitātes attiecības pret kluba budžetu un ambīcijām. Lai Eirokausu rudeni kāds no Latvijas klubiem sasniegtu 2-4 reizes desmit gados, tik daudz leģionāru kā tagad mums noteikti nevajag. Ja Eirokausu rudenī ir vēlme spēlēt 6-8 reizes desmit gados un laiku pa laikam ar piedalīšanos vien neaprobežoties, tad bez tā visdrīzāk nekādi (taču jautājums par mērķiem ir leģitīms un noteikti nav viennozīmīgs, jo līgas uzdevums ir ne tikai klubu sportiskie panākumi, bet arī vietējo spēlētāju attīstība - šīs sfēras jāprot balansēt). Čempionu līgas finālā "Real Madrid" pret Dortmundes "Borussia" bija 2.06-5.78 vietējie, Eiropas līgas finālā Bergamo "Atalanta" pret Lēverkūzenes "Bayer" bija 3.36-2.14 vietējie, Konferences līgas finālā Pirejas "Olympiacos" pret Florences "Fiorentina" bija 2.73-4.18 vietējie. Sešām finālistēm vidēji spēlēja 3.38 vietējie - tāds ir brīvais tirgus. Lielas ziepes sākas tad, ja līgā visas komandas spēlē ar pārāk daudz leģionāriem un vietējo skaits neizlīdzinās, kam ārkārtīgi tuvu bijām pirms kovida ierašanās, bet nu situācija vairs nav dramatiska. Taču leģionāru un vietējo spēlētāju proporcija primāri ir resursu maksimizācijas jautājums - lai būtu ko maksimizēt, kluba rocība jebkurā gadījumā ir svarīgāka par reglamentu, jo Eirokausu panākumi pazudīs mirklī, kad pazudīs nauda.

Valsts vidējie rādītāji iegūti no klubu vidējām vērtībām, neņemot vērā, ka klubi nav aizvadījuši vienādu spēļu skaitu. Pie klubu skaita norādīti tikai kvalifikācijas pirmo trīs kārtu dalībnieki, bet punkti rēķināti pret visu, arī vēl nespēlējošo, klubu skaitu. % - iegūto punktu īpatsvars aizvadītajās spēlēs.