ASV: Jeņķi apņēmīgi uzvarēt angļus

Vēsture

ASV futbola izlase paspējusi piedalīties astoņos PK finālturnīros, un augstākais sasniegums ir 1930. gadā izcīnītā trešā vieta. Amerikāņi allaž ir rādījuši lielu pretestību Eiropas spēcīgākajām izlasēm, un ievērojamākā uzvara izcīnīta 1950. gadā, ar 1:0 pārspējot futbola dzimtenes Anglijas izlasi. Šī uzvara tika pielīdzināta ASV hokeja izlases pārākumam, 30 gadus vēlāk pārspējot PSRS labāko sastāvu.

Septiņdesmitajos gados pēc Ziemeļamerikas Futbola līgas nodibināšanas ASV sākās liels futbola entuziasma vilnis, un daudzi Amerikā dzīvojoši cerēja uz drīziem panākumiem augstas raudzes turnīros. Šādas cerības nepiepildījās, un beisbola dzimtenē sākās futbola noriets. Viss sāka mainīties, kad FIFA uzticēja amerikāņiem rīkot 1994. gada PK finālturnīru. Šis futbola funkcionāru lēmums tika pretrunīgi vērtēts ASV izlases vājā snieguma dēļ, tomēr turnīra rīkotājvalsts izlase svarīgākajās cīņas kaunā nekrita – tika izcīnīta uzvara pār sīksto Kolumbiju, nospēlēts neizšķirti pret Šveici, un piedzīvots minimāls zaudējums pret spēcīgo Rumānijas izlasi. Izslēgšanas kārtā amerikāņi uzkāpa uz nākamo čempionu Brazīlijas grābekļa.

Pēc 1994. gada PK izcīņas ASV futbols pamazām atguva popularitāti. Pakāpeniski attīstījās amerikāņu augstākā līga MLS (Major League Soccer), kas raisīja vietējo fanu interesi. Astoņus gadus vēlāk Dienvidkorejā un Japānā notiekošajā Pasaules Kausa izcīņas finālturnīrā amerikāņi negaidīti apspēlēja Portugāles un Meksikas izlases, un tikai Vācijas izlase ceturtdaļfinālā spēja apturēt Brūsa Arenas vadīto komandu. 2006. gada pasaules čempionāta izloze jeņķiem nebija tā veiksmīgākā, jo grupu turnīrā nācās spēkoties ar Itālijas, Ganas un Čehijas izlasēm. Trijās spēlēs tika piedzīvoti divi zaudējumi, tomēr spēts atņemt punktus čempionāta uzvarētājiem itāļiem.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Pēc iepriekšējās PK izcīņas par ASV izlases galveno treneri tika iecelts Ņūdžersijā dzimušais futbola speciālists Bobs Bredlijs. Pirmās spēles jaunā trenera vadībā izvērtās ļoti daudzsološas – 2007. gadā Bredlija vadībā tika izcīnīta uzvara Ziemeļamerikā notiekošajā Zelta kausa izcīņā, finālā ar 2:1 pārspējot respektablo Meksikas valstsvienību. Nedaudz vēlāk amerikāņu futbola cienītājus atvēsināja ASV izlases vājais sniegums ”Copa America” turnīrā – trijās grupas spēlēs pret Argentīnas, Paragvajas un Kolumbijas izlasēm netika izcīnīts neviens punkts. Ziemeļamerikas medijos un interneta portālos tika izteikta liela neapmierinātība ar galvenā trenera Bredlija veikumu, un tika gaidīta viņa atkāpšanās no amata. Trenera demisija tā arī netika izziņota, un jaunieceltais valstsvienības vadītājs turpināja strādāt savā amatā.

Bija klāt CONCACAF (Ziemeļamerikas un Centrālamerikas) PK izcīņas kvalifikācijas turnīrs, un amerikāņu līdzjutēji pesimistiski raudzījās uz Bredlija spējām aizvest lielvalsts izlasi uz Dienvidāfrikā notiekošo finālturnīru. ASV tika piešķirta iespēja piedalīties kvalifikācijas cīņās, sākot ar otro kārtu, kurā pārliecinoši, divu spēļu summā, ar 9:0 tika apspēlēta Barbadosas izlase. Trešajā (grupu) kārtā amerikāņiem nācās cīnīties pret Kubas, Trinidadas un Tobago un Gvatemalas spēcīgākajiem futbolistiem. Sešās spēlēs tika izcīnītas piecas uzvaras un viens zaudējums, un Bredlija vadībā grupā tika izcīnīta stabila pirmā vieta. Ceturtajā kārtā sacentās visu trīs CONCACAF grupu pirmo divu vietu īpašnieki, un arī šoreiz amerikāņi pārliecinoši ierindojās pirmajā pozīcijā – desmit spēlēs amerikāņiem punktus spēja atņemt vien Kostarikas un Meksikas izlases, tomēr tas nebija šķērslis DĀR ceļazīmes iegūšanai.

Kā liels pārbaudījums amerikāņu spēkiem bija ASV dalība 2009. gada Konfederāciju kausa izcīņā – grupu spēlēs lielvalsts labākajiem futbolistiem nācās piedzīvot sāpīgus zaudējumus pret Brazīlijas un Itālijas valstsvienībām, tomēr izdevās viegli apspēlēt Ēģiptes pārstāvjus. Pateicoties labākai vārtu starpībai, no tālākas dalības amerikāņi izslēdza itāļu futbolistus, un pusfinālā jeņķus gaidīja smaga cīņa pret Eiropas čempioniem spāņiem. ASV saziņas portālos pirms spēles tās galvenais treneris Bobs Bredlijs tika plaši kritizēts, un līdzjutēji viņu aicināja parakstīt atlūgumu. Visas negācijas pret valstsvienības vadītāju noklusa, kad amerikāņi bija izdarījuši šķietami neiespējamo – ar 2:0 apspēlējuši prestižo Spānijas izlasi. Turpmāk demokrātijas paraugvalstī krasi mainījās attieksme pret Bredliju, un viņa ieguldītais darbs beidzot tika novērtēts. Finālā amerikāņiem gan nācās atkārtoti atzīt Brazīlijas pārākumu, tomēr tas nemazināja ASV līdzjutēju prieku par sasniegto.

Grupa un izredzes

ASV futbolistiem C apakšgrupā nāksies mēroties spēkiem ar jau minēto Anglijas izlasi, slovēņiem un Alžīriju. ASV un Anglijas spēle tiek gaidīta ar lielu nepacietību – Ziemeļamerikas komandas līdzjutēji cer, ka Boba Bredlija vadībā izdosies atkārtot pirms 60 gadiem iespēto uzvaru pār britu zemes pārstāvjiem. Bukmeikeri ievērojami augstāk vērtē Anglijas izlases spēkus uzvarēt C grupas visgaidītākajā spēlē, tomēr paredzams, ka no Ziemeļamerikas atbraukušie futbolisti nebūs ar pliku roku ņemami.

Pret angļiem, līdz šim, amerikāņi spēlējuši deviņas reizes, no tām septiņas reizes pārāki izrādījušies briti, bet divreiz uzvaras laurus plūkuši Ziemeļamerikas pārstāvji. Pret Alžīrijas un Slovēnijas izlasēm ASV vienpadsmitnieks nav spēlējis, un noteikti būs interesanti pavērot jeņķu konkurentu spējas cīnīties par uzvarām.

Treneris un spēlētāji

Kā jau minēju, tad ASV galvenais treneris Bobs Bredlijs šajā amatā strādā jau ceturto gadu, un savā darbības laikā ticis vērtēts ļoti pretrunīgi. Amerikas medijos pie katras neveiksmes kā grēkāzis minēts tieši Bredlijs. Iepriekš citi futbola speciālisti kritizējuši bijušā Ohaio Universitātes futbolista radītos taktiskos risinājumus, entuziasma trūkumu un daudzas citas īpašības, kas neatbilstot pieņemamam trenera darbam. Neskatoties uz to, Bredlijs kritiku uztvēris ļoti veselīgi, un šķiet, tas tikai palīdzējis ASV trenerim darbā ar komandu.

Pirms sastāva paziņošanas lielas galvassāpes Bredlijam radīja ziņa par to, ka izlasei nozīmīgajā turnīrā nāksies iztikt bez uzbrukuma līdera, Francijas kluba ”Sochaux” spēlētāja, Čārlija Deivisa. 23 gadus vecais uzbrucējs pagājušā gada oktobrī cieta šaušalīgā autokatastrofā, gūstot vairākas smagas traumas. Deiviss sāka ārstēšanās procesu, cerot izveseļoties līdz Dienvidāfrikā notiekošā turnīra sākumam, tomēr Bostonas koledžas audzēknis nav paspējis atlabt, un ilgi gaidītais notikums uzbrucējam ies secen. Jebkurā gadījumā, Anglijas Premjerlīgā visas sezonas garumā pamatsastāvā spēlēja no ”Villarreal” uz ”Hull City” izīrētais Džozijs Altidors, par sevi regulāri MLS ietvaros atgādināja pieredzējušais Losandželosas ”Galaxy” tandēms Lendons Donovans un Edsons Badls, tā ka bažām par ASV uzbrukuma līniju nevajadzētu būt.

Visticamāk, amerikāņu vārtus PK izcīņas spēlēs sargās Tims Hovards no ”Everton” – 31 gadu vecais vārtsargs aizvadītajā sezonā piedalījies 38 spēlēs, ielaidis 114 vārtus un 11 reizes beidzis spēli bez vārtu zaudējuma. Hovards visas sezonas garumā spējis būt pārāks pār savu Liverpūles kluba konkurentu, veterānu Karlo Nešu. Izlases rezerves vārtsargam Bredam Guzanam no ”Aston Villa” sezonas garumā priekšā bijis amerikāņu veterāns, izlasē karjeru beigušais Breds Frīdels, savukārt, otram rezervistam Markusam Hānemanam aiz muguras bijusi gara sezona Vulverhemptonas ”Wanderers” sastāvā, tomēr māc šaubas, ka 37 gadus vecais spēlētājs, kurš savas karjeras laikā tā arī nav spējis pārliecināt mainīgo izlases treneru sastāvu, varētu cīnīties par vietu pirmajā vienpadsmitniekā.

Kā galvenie aizsardzības balsti komandā varētu būt ASV izlases kapteinis Karlos Bokanegra no ”Rennes” un Stīvs Čerundolo, kurš šosezon pārstāvēja vācu klubu ”Hannover 96”. Abi pieredzējušie spēlētāji spējuši izcīnīt stabilas vietas savu komandu sastāvos, un visas sezonas garumā rādījuši augstvērtīgu spēli. Noteikti sevi finālturnīra laikā no labākās puses mēģinās parādīt ”AC Milan” aizsargs Oguči Onjevu – 28 gadus vecajam spēlētājam tā arī nav izdevies nostiprināties titulētās itāļu komandas sastāvā, tādēļ nigēriešu izcelsmes futbolistam varētu rasties papildu motivācija aizstāvēt Amerikas krāsas. Par sevi Dienvidāfrikā noteikti cer atgādināt ”Watford” kapteinis Džejs De Merits, kura karjera izlasē sākusies tieši pēc Bredlija iecelšanas amatā.

No pussargiem jāizceļ Glāzgovas ”Rangers” spēlējošie Damarkuss Bīslijs un Moriss Edu. 28 gadus vecajam Bīslijam ar skotu klubu saistības jau beigušās, un spēlēšana finālturnīrā varētu būt lieliska iespēja sevi parādīt Eiropas labāko klubu skautiem. Savukārt, Edu izdevies nostiprināties ”Rangers” pamatsastāvā, un amerikāņu fani no Kalifornijā dzimušā pussarga gaida lielisku spēli. Fantastisks sniegums tiek gaidīts arī no ”Fulham” pussarga Klinta Dempsija, kurš šosezon paspējis uzspēlēt gan UEFA Eiropas Līgas finālā, gan visas sezonas garumā – Anglijas Premjerlīgā. Uz vietu pamatsastāvā noteikti cer galvenā trenera Boba Bredlija dēls Maikls, kuram aiz muguras ir grūta sezona Menhengladbahas ”Borussia” sastāvā.

Jebkurā gadījumā, amerikāņu spēlētāji individuāli apliecinājuši savu meistarību, un atliek cerēt, ka Bredlijs spēs atrast īstos vārdus, lai saliedētu komandu startam prestižajā turnīrā. ASV izlase vairākkārt izgriezusi pogas spēcīgām izlasēm, kā Portugāle un Spānija, un amerikāņu līdzjutēji var gaidīt no savas valsts pārstāvjiem līdzīgus panākumus Dienvidāfrikā.

ASV izlases sastāvs PK izcīņai

Izmantotie resursi:
fifa.com