Francija: Gallu gailis jaunā veidolā

Vēsture

Francijas izlase no 19 Pasaules kausa (PK) izcīņām finālturnīram spējusi kvalificēties 13 reizes. Les Blues vienreiz - 1998.gadā - spējusi kļūt par pasaules čempioniem, bet vēl Francijas balvu skapī atrodas arī divas medaļas par trešo vietu (1958. un 1986.gadā). Francijas valstsvienības tā saucamā zelta ēra bija astoņdesmito gadu vidus, kad gada intervālā francūžiem izdevās iegūt trīs no četriem nozīmīgiem tituliem - uzvara Eiropas čempionātā, Olimpiskajās spēlēs un toreizējā Konfederāciju kausa līdziniecē jeb Artemio Franki kausa izcīņā. Uz 1986.gada čempionātu Meksikā Francija ar maģisko kvadrātu (Mišels Platinī, Žans Tiganā, Luiss Fernandess un Alēns Žiress) priekšgalā ieradās kā galvenā turnīra favorīte, taču pusfinālā otro finālturnīru pēc kārtas uzkāpa uz Rietumvācija grābekļa. Pēc gada Platinī beidza karjeru, un Francijas izlase nespēja kvalificēties nākamajiem diviem finālturnīriem. Savukārt 1998.gadā viss pasaules futbola krējums devās uz Franciju, kas otro reizi uzņēmās PK izcīņas rīkošanu. Francijas izlases mērķi bija visaugstākie, tomēr līdzjutēji bargi kritizēja valstsvienību un neticēja tās spējām . Tomēr francūži spēja aizkļūt līdz pat finālam, kur ar 3:0 izrēķinājās ar futbola karaļiem brazīliešiem. Pēc četriem gadiem Francija atkal ar lielām ambīcijām devās uz finālturnīru, taču piedzīvoja pilnīgu fiasko - nevieni gūti vārti un pēdējā vieta apakšgrupā. Bet par šo neveiksmi Les Blues ar pilnu klapi atspēlējās 2006.gadā Vācijā, kur finālā pēcspēles sitienu sērijā piekāpās Itālijai. Šis bija pēdējais finālturnīrs franču futbola leģendai Zinedinam Zidānam, kurš no futbolista karjeras atvadījās ar ne pārāk patīkamu ierakstu - rupjību finālā pret Marko Materaci. Interesanti, ka Francijai īpaši neveiksmīgi ir čempionāti ārpus Eiropas - francūži no deviņiem finālturnīriem četriem nav spējuši kvalificēties, bet tikai vienreiz tikuši tālāk par pirmo posmu (un toreiz Meksikā izdevās iegūt trešo vietu).

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Lai arī Francijas izlasei izdevās izpildīt galveno mērķi un kvalificēties PK finālturnīram, tā atlases ciklu francūži labprātāk aizmirstu. Izlases sniegums pēc katastrofālā 2008.gada Eiropas čempionāta neuzlabojās, un potenciālā augstākās klases izlase nīkuļoja, ārkārtīgi mocoties pat pret Fēru salām. Izlases sniegums izraisīja milzīgu kritiku, un kā galvenais vaininieks tika izvirzīts galvenais treneris Raimons Domeneks, kurš brīnumainā kārtā netika atlaists jau pēc pieminētā Eiropas čempionāta. Pat ar tik vāju sniegumu, Francija tomēr visai pārliecinoši ieguva otro vietu, par septiņiem punktiem apsteidzot Austriju, bet par vienu punktu atpaliekot tikai no Serbijas. "Play-off" kārtas izloze francūžus nelutināja, pretī ielozējot spēcīgāko iespējamo izlasi - Īriju. Tā kā 180 minūšu laikā uzvarētājs netika noskaidrots, atbildes mačā Francijā aizkļuva līdz pat pagarinājumam, kur Francija guva vārtus un ar 2:1 izcīnīja laimīgu uzvaru divu spēļu summā. Jāpiebilst, ka Francijai ārkārtīgi noveicās ar abiem vārtu guvumiem. Vispirms Dublinā bumba vārtos ielidoja pēr veiksmīga rikošeta, bet izšķirošos vārtus francūži guva ar nu jau bēdīgi slaveno Tjerī Anrī rokas palīdzību.

Grupa un izredzes

Izloze lēma, ka Francija finālturnīrā spēlēs A grupā, kur tiksies ar mājinieci Dienvidāfriku, Urugvaju un Meksiku. Ar visām trim izlasēm francūžiem ir visai laba savstarpējo spēļu bilance. Ar Meksiku Francija tikusies ir sešreiz, gūstot piecas uzvaras un vienreiz spēlējot neizšķirti. PK finālturnīros ar meksikāņiem Les Blues tikušies trīsreiz (pēdējo reizi tālajā 1966.gadā) un izcīnījuši divas uzvaras. Bez zaudējumiem Francija līdz šim cīnījusies arī pret Dienvidādriku - divas uzvaras trijos mačos, ieskaitot 3:0 1998.gada finālturnīrā. Toties pret Urugvaju Francija spēlējusi četrreiz, un abas komandas guvušas pa vienai uzvarai. Abas komandas tikās arī 2002.gada finālturnīrā, kad spēle noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Bukmeikeri uzskata, ka Francijai ir astotās labākās izredzes iegūt Zelta dievieti, kā arī atvēl favorītes statusu apakšgrupā.

Treneris un sastāvs

Dienvidāfrikā Francija ieradīsies kā pašreizējā pasaules vicečempione, tomēr kopš tā finālturnīra aizritējuši četri gadi un izlase piedzīvojusi lielas izmaiņas. Galvenā trenera amatā joprojām palicis 54 gadus vecais Raimons Domeneks, kurš kā spēlētājs astoņus gadus pavadīja dzimtās Lionas rindās (Lionas "Olympique"), kā arī aizvadīja astoņas spēles Francijas izlasē. No iepriekšējā finālturnīra šobrīd izlasē palikuši vien septiņi spēlētāji - Florāns Maludā, Eriks Abidāls, Viljams Gallass, Sidnejs Govū, Tjerī Anrī, Alū Diarā un Franks Riberī. Praktiski nomainījusies vecā paaudze, un Francijas izlase joprojām meklē gan savu spēli, gan arī aizstājēju ZIdānam vidējā līnijā. Vakar Domeneks atklāja tos 24 futbolistus, kas turpinās gatavošanos finālturnīram. Viens spēlētājs rezervē paņemts tādēļ, ka uz lielas jautājuma zīmes ir Gallasa došanās uz Dienvidāfriku spēlētāja statusā. Tieši aizsardzība ir vissāpīgākā un nestabilākā izlases līnija, un joprojām izmisīgi tiek meklēts sākumsastāva aizsargu četrinieks. Ārpus pat 30 kandidātu saraksta Domeneks atstāja Londonas "Arsenal" pussargu Samiru Nasri, Madrides "Real" uzbrucēju Karimu Benzemā, kā arī veterānu Patriku Vjerā. Toties pamatsastāvā negaidīti iekļuvuši Marks Planuss (viņš gan var tikt atskaitīts, ja Gallass atkopsies no savainojuma) un Matjē Valbuena, kuri izlasē vēl nav aizvadījuši nevienu spēli. Par šo trenera lēmumu Valbuena, kurš pirms četriem gadiem vēl spēlēja Francijas trešajā līgā, bija ārkārtīgi laimīgs un atzinās, ka nemaz nav ticējis iekļūšanai valstsvienībā braucienam uz Dienvidāfriku.

Sastāvs

Izmantotie resursi:
lequipe.fr
fifa.com