Viedoklis: Pasaules kausa labāko vienpadsmitnieks
Veselu mēnesi visas sporta pasaules uzmanība tika pievērsta Dienvidāfrikai, kur norisinājās gada nozīmīgākais sporta notikums - 19. Pasaules kausa izcīņa futbolā. Svētdien turnīrs sasniedza kulmināciju, finālmačā Spānijai pārspējot Nīderlandi un pirmo reizi kļūstot par pasaules čempioni. Nu laiks atskatīties, kuri futbolisti turnīrā atstājuši vislabāko iespaidu.
Izvēlēties turnīra simbolisko vienpadsmitnieku jeb labāko futbolistu katrā no pozīcijām nav viegls uzdevums. Daudz prasmīgiem un kvalitatīviem futbolistiem čempionāts beidzas jau pēc trīs, četriem mačiem, jo viņu pārstāvētā valstsvienība vienkārši izstājas no tālākās cīņas. Par viņiem daudz futbola draugu piemirst.
Subjektīvi vērtējot, tā nu sanāk, ka visi 11 pamatsastāva vīri pārstāv tikai pusfinālistes. Domājams, tas ir pieņemami. Lai nepiemirstu par citiem spilgtiem spēlētājiem, kuru komandai cīņa beidzās jau pirms pusfināliem, katrā pozīcijā pieminēts vismaz viens rezervists. Tātad, standarta formācija 4-4-2, precīzāk, mazais dimants ar vienu balsta un uzbrūkošo, kā arī diviem centra pussargiem. Iespējams, kāds no futbolistiem nav savā ierastajā pozīcijā, bet tam šoreiz nepievērsīsim pārāk lielu uzmanību.
Protams, jūs, visticamāk, iebildīsiet pret kādu no izvēlētajiem spēlētājiem, uzskatot, ka tie vienkārši ir autora favorīti, nevis patiesi labākie. Taču šis ir subjektīvs viedoklis, par kuru var debatēt.
Vārtsargs: Ikers Kasiljass (Spānija)
Lai gan aizvadītajā sezonā Madrides "Real” sastāvā Kasiljass nedemonstrēja tik stabilu sniegumu, cik no viņa gaida karaliskā kluba līdzjutēji, četrgades nozīmīgākajā turnīrā Spānijas izlases kapteinis atkal bija savu uzdevumu augstumos un tik tiešām bija puse no komandas. Septiņās turnīra spēlēs spāņu vārtu vīrs kapitulēja tikai divas reizes (apakšgrupas mačos pret Šveici un Čīli), taču pats svarīgākais - četrās izšķirošajās izslēgšanas cīņās atstāja savus vārtus pilnīgi neskartus. Ceturtdaļfinālā otrā puslaika vidusdaļā pie rezultāta 0:0 atvairīja 11 metru soda sitienu pret Paragvaju, kā arī pusfinālā pārliecinoši apturēja visus vāciešu centienus. Protams, bija viens no finālspēles galvenajiem varoņiem, vairākkārt glābjot spāņus no vārtu zaudējuma pēc nīderlandiešu ātrajiem uzbrukumiem. Droši var teikt, ka Kasiljass vitāli svarīgākajos brīžos savu komandu nepievīla, vēlreiz apliecinot – viņš neapšaubāmi ir pasaules top 3 vārtsargs.
Pelnījuši uzslavu:
Atzīšu, ka negaidīju tik pārliecinošu Manuela Noijera (Vācija) sniegumu Vācijas vārtos. Pēc visām jezgām ap vācu vārtu līniju Noijers attaisnoja uzticību, neapjūkot arī Frenka Lamparda neieskaitītā vārtu guvuma situācijā. Labu turnīru aizvadīja arī Martens Stekelenburgs (Nīderlande). Ja vien augumā raženais vārtu vīrs nebūtu neveiksmīgi ielaidis bumbu savos vārtos pēc Djēgo Forlana tālsitiena. Bet nu, "Jabulani” ir viltīga bumba.
Labās malas aizsargs: Filips Lāms (Vācija)
Nepārprotami labākais malējais aizsargs Pasaules kausa izcīņā! Pārņēmis kapteiņa pienākumus no savainotā Mihaela Ballaka, 26 gadus vecais bavārietis labajā malā vienlīdz teicami pildīja savus pienākumus gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, ar stabilo sniegumu iedvesmojot gados jauno vāciešu komandu. Ceturtdaļfinālā, maigi izsakoties, vienos vārtos acīmredzami apspēlēja pieredzējušo Argentīnas izlases aizsargu Gabrielu Hainci, kā arī aizvadīja labu spēli pusfinālā pret Spāniju, neļaujot Davidam Viljam izvērsties sev ērtajā kreisajā malā.
Pelnījuši uzslavu:
Vienīgais brazīlis (nu labi, arī Lusio un Žuans), kas palika atmiņā, ir Maikons (Brazīlija). Nospēlēja savā līmenī (kas ir ļoti, ļoti augsts) un ar teicamu vārtu guvumu atklāja rezultātu pret Ziemeļkoreju. Tikmēr ar kvalitatīviem centrējumiem acis priecēja Karloss Salsido (Meksika).
Centra aizsargs: Djēgo Lugano (Urugvaja)
Urugvajas izlasei pusfinālā pret Nīderlandi viennozīmīgi pietrūka uzbrucēja Luisa Suaresa, taču jāsaka, ka ievērojami vairāk bija jūtams savainotā aizsardzības balsta Lugano iztrūkums. Turcijas "Fenerbahce” pārstāvošais urugvajiešu kapteinis turnīrā bravūrīgi un apņēmīgi cementēja dienvidamerikāņu aizsardzības līniju, kas bez viņa izskatījās diezgan pašķidra. Jā, bez viņa Urugvaja ir pavisam cita komanda. Vai tiešām Lugano arī nākamo sezonu pavadīs Turcijā? Domāju un ceru, ka nē.
Pelnījis uzslavu:
Anglijas Premjerlīgā spēlējošajam jaunzēlandiešu kapteinim Raijenam Nīlsenam (Jaunzēlande) tika dots uzdevums sakārtot uz papīra turnīra vājākās komandas aizsardzību. Viss beidzās ar to, ka Jaunzēlande devās mājās bez zaudējumiem, grupu turnīrā izcīnot trīs neizšķirtus un ielaižot tikai divus vārtus. Valstsvienības atslēgas spēlētājs bija tieši Nīlsens, kurš īpaši labu sniegumu nodemonstrēja mačā pret vēl tobrīdējiem pasaules čempioniem itāļiem.
Centra aizsargs: Karless Pujols (Spānija)
Jā, jā, teiksiet, ka Pujols ir pagalam zaudējis ātrumu. Nu jāatzīst, to gan nenoslēpsi - katalānis savos 32 gados vairs nav no tiem ātrākajiem centra aizsargiem un Arjenu Robenu viņam sprintā nenoskriet. Taču savus šķietamos trūkumus "Barcelona” kapteinis kompensē ar vienreizējo darba ētiku un līdera spējām. Pujols un viņa mežonīgā frizūra bija, ir un kādu laiku vēl būs meistarīgās spāņu aizsardzības sirds. Kurš pusfinālā guva izšķirošos vārtus, nodrošinot spāņiem pirmo PK finālu? Vispār apbrīnoju, cik lieliski Pujols (jāpiemin arī Fabians Kanavaro) ar savu salīdzinoši nelielo augumu (1,78 m) spēlē aizsardzības centrā, cīnoties otrajā stāvā.
Pelnījis uzslavu:
Gibraltāra akmens un Ganas izlases kapteinis Džons Mensā (Gana), tāpat kā Pujols, ļoti prasmīgi demonstrēja savas līdera spējas un bija uzteicamās ganiešu aizsardzības balsts. Fiziski ļoti spēcīgs, agresīvs un gudrs spēlētājs. Diemžēl nerealizēja 11 metru sitienu pēcspēles sērijā pret Urugvaju.
Kreisās malas aizsargs: Džovanni van Bronkhorsts (Nīderlande)
Šis čempionāts van Bronhorstam bija īpašs, jo jau pirms tā sākuma pieredzējušais aizsargs paziņoja, ka līdz ar Nīderlandes izlases pēdējo spēli aiziet no profesionālā futbola. Arī 35 gadu vecumā Džio laukumā bija stabils un pārliecinošs kā vienmēr, savas pēdējās septiņas spēles aizvadot visaugstākajā līmenī. Viņa efektīvais vārtu guvums mačā pret Urugvaju – iespējams, labākais visā turnīrā.
Pelnījuši uzslavu:
Tā kā pastiprināti Portugāles čempionātam līdzi nesekoju, "Benfica” aizsargs Fabiu Kontrau (Portugāle) man bija patīkams atklājums. Domājams, arī jums. Laukumā ļoti pamanāms, labi pieslēdzas uzbrukumiem, teicama pozīcijas izvēle aizsardzībā. Simpatizēja arī "Porto” pārstāvošā Horhes Fusiles (Urugvaja) azartiskā spēle.
Balsta pussargs: Bastians Švainštaigers (Vācija)
Šeit nav divu domu. Švainštaigers aizvadīja izcilu turnīru un kļuva par vācu mašīnas motoru, ar asiem izklupieniem apturot pretinieku un precīzām piespēlēm ievadot savas komandas uzbrukumus. Tikpat produktīvs kā aizvadītajā sezonā Minhenes "Bayern” sastāvā. Jāsaka – zvērs šī vārda vislabākajā nozīmē. Spēlēs pret Angliju un Argentīnu dominēja laukuma vidusdaļā. Ja spētu apturēt arī Čavi Ernandesu un Co, manā skatījumā būtu galvenais pretendents uz turnīra labākā spēlētāja titulu. Kā jau zināms, neapturēja gan. Lai nu kā, viens no labākajiem, neskatoties uz pusfinālu.
Pelnījuši uzslavu:
Domājams, Djēgo Peresa (Urugvaja) bīstamais skatiens ieviesa zināmas bailes ne tikai manī, bet arī Urugvajas izlases pretiniekos. Laikam tamdēļ tie tik reti uzdrošinājās uzsākt "Monaco” pussarga apspēlēšanas manevru (vien retais bija veiksmīgs). Spilgtā atmiņa palikusi epizode spēlē par trešo vietu, kad Peress laukuma centrā skaistā izklupienā atbruņoja Švainštaigeru – pēc apmēram sešām sekundēm Urugvaja izlīdzināja rezultātu. Šabi Alonso (Spānija) čempioniem bija izteikts melnā darba darītājs un ar saviem pienākumiem tika galā ļoti atzīstami. Tikai tie tālsitieni …
Centra pussargs: Čavi Ernandess (Spānija)
Nozīmīgākā persona spāņu mehānismā, kurš uz saviem pleciem uzņēma visu valstsvienības saspēli un uzbrukumu veidošanu, ar savām hamaleonu acīm saskatot robus pretinieku aizsardzībā. Spēlētājs, kāds nepieciešams ikvienai komandai. Projektētājs, diriģents – varat saukt viņu, kā vēlaties. Bija stabils visa turnīra garumā, aizvadot septiņas ļoti labas spēles. Ieteiktu aplūkot viņa statistiku FIFA mājaslapā, īpašu uzmanību pievēršot precīzajām piespēlēm. Nereti neievērots paliek viņa paveiktais melnais darbs.
Pelnījis uzslavu:
Japāņu samurajs Keisuke Honda (Japāna) futbola draugus iepriecināja ar savu bumbas pārvaldīšanas tehniku un diviem vārtu guvumiem. Patīkami vērot, kā spēlē šis Japānas izlases līderis.
Centra pussargs: Veslijs Sneijders (Nīderlande)
Kas par sezonu Sneijderam, kuram vietu savā sastāvā nespēja atrast Madrides "Real”! Uzvara Itālijas čempionātā, Itālijas kausā un triumfs UEFA Čempionu līgā. Cik tur trūka, lai tam tiktu pievienots pasaules čempiona tituls. Gūstot piecus vārtus, ar uzbrucējiem dalīja turnīra rezultatīvākā spēlētāja godu. Uzņēmās atbildību, agresīvs saspēles un uzbrukumu veidošanā – Nīderlandes izlases centrālā persona. Finālā, kurā gan Sneijderam neizdevās izvērsties, kā iecerēts, izvirzīja Robenu lepnā divvientulībā ar Kasiljasu (izdevība netika izmantota).
Pelnījis uzslavu:
Kā jau to uzsvēruši paši vācieši, ar jauno talantu Mesutu Ezilu (Vācija) sastāvā un Mihaelu Ballaku ārpus tā Vācijas izlase demonstrē daudz ātrāku, skatāmāku un atraisītāku spēli. Jāatzīst, ka turnīra sākumā turku izcelsmes futbolists spēlēja patiesi iespaidīgi, taču izšķirošajos mačos nedaudz noplaka. Brēmenes "Werder” formas tērpā iepazīts pietiekami labi, tāpēc viņa kopumā ļoti labais sniegums man nebija jaunatklājums.
Uzbrūkošais pussargs: Andress Injesta (Spānija)
Kā nesen izteicās cienījamais sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, kopā ar Čavi veido Spānijas izlases un, protams, "Barcelona” saldo pārīti. Nevar nepiekrist. Lai gan turnīra gaitā nebija tik ļoti manāms, kā ierasts, finālspēlē izmantoja laukuma plašumus (precīzas piespēles, bumbas pārvaldīšana, tām dažām simulācijām gan šoreiz pievērsim acis) un guva uzvaras vārtus, kļūstot par galveno varoni.
Pelnījuši uzslavu:
Ja futbolu spēlētu 12 spēlētāji, vieta sastāvā atrastos arī Tomasam Milleram (Vācija). Grūti noticēt, ka šim jauneklim, kurš demonstrē nobrieduša vīra cienīgu spēli, ir tikai 20 gadu. Teicami lasa spēli, izkopis labu piespēļu kultūru, klīniski noslēdz uzbrukumus – tā visa rezultātā pieci vārtu guvumi, trīs rezultatīvas piespēles un labākā jaunā spēlētāja tituls. Kas zina, kā vāciešiem veiktos pret spāņiem, ja Millers ceturtdaļfinālā nebūtu nopelnījis nevajadzīgu dzelteno kartiņu un diskvalifikācijas dēļ neizlaistu pusfinālu. Katrā ziņā spēles ātrums būtu lielāks. Viennozīmīgi jāatzīmē Lendons Donovans (ASV), kurš amerikāņu sastāvā izcēlās ar trīs gūtiem vārtiem. Varbūt beidzot Lendonam izdosies iekarot kādu no Eiropas futbola līgām?
Uzbrucējs: Djēgo Forlans (Urugvaja)
Manā vērtējumā turnīra iedvesmojošākais un vērtīgākais spēlētājs. Vienīgais, kurš tā pa īstam atklāja "Jabulani” noslēpumu un izdarīja vienu bīstamu tālsitienu pēc otra. Pāris no tiem vainagojās ar patiesi skaistiem vārtu guvumiem. Kopumā Forlana kontā pieci rezultatīvi sitieni, un 31 gada vecumā viņš, iespējams, atrodas savā labākajā sportiskajā formā karjerā. Pēdējās divas sezonas urugvajietim bijušas patiesi veiksmīgas, un ar katru nākamo sezonu Madrides "Atletico” uzbrucējs kļūst jo labāks. Ar savu turnīrā pēdējo pieskārienu bumbai bija pelnījis ko vairāk par vārtu pārliktņa norībināšanu. Lielisks turnīrs Forlanam!
Pelnījis uzslavu:
Roberta Viteka (Slovākija) četri vārti (divi uzvarā 3:2 pār Itāliju) četrās spēlēs nodrošināja slovākiem visnotaļ labu debiju Pasaules kausā, proti, 1/8 fināla sasniegšanu. Uzbrucēja kontā 11 sitieni, seši no tiem vārtu rāmī.
Uzbrucējs: Davids Vilja (Spānija)
Nebaidīšos nosaukt šādā sportiskajā formā esošu Vilju par dotajā brīdi vislabāko vārtu guvēju pasaulē. Arī šajā turnīrā ar to, kas viņam padodas vislabāk, proti, vārtu gūšanu, veicās gana labi – pieci rezultatīvi sitieni. Vienlīdz labs sitiens ar abām kājām, nāvējošs vārtu priekšā, lika piemirst par pagalam vāju sniegumu demonstrējošo 2008. Eiropas čempionāta varoni Fernando Toresu. Ar nepacietību varam gaidīt pirmās "Barcelona” spēles …
Pelnījis uzslavu:
Asamoā Gjans (Gana) kopā ar Mensā bija ganiešu atslēgas spēlētāji. Piecu spēļu laikā izdarīja 33 sitienus vārtu virzienā, no kuriem trīs deva vēlamo rezultātu. Bija izdevība kļūt par tautas varoni mačā pret urugvajiešiem, ievedot Ganu pusfinālā, taču 11 metru soda sitiens papildlaika pēdējā minūtē netika realizēts. Cilvēcīgi žēl. Sekojošajā pēcspēles sitienu sērijā Gjans otrreiz nekļūdījās un aukstasinīgi ieraidīja bumbu pašā vārtu devītniekā, tomēr šoreiz neveicās komandas biedriem.
Treneris: Visente del Boske (Spānija)
Kā saka: "Uzvar komanda, bet zaudē treneris.” Del Boske varbūt zaudēja kaujā pret Šveici un Otmāru Hicfeldu, taču visā karā viņš ar savu bataljonu palika nesakauts. Neieklausoties bijušā Spānijas izlases trenera Luisa Aragonesa un citu ekspertu bargajā kritikā, vectētiņš ar saviem diviem balsta pussargiem un piesardzīgo taktiku soli pa solim devās pretī pirmajam čempionu titulam. Nebaidījās nosēdināt Toresu, pēc pirmās spēles izbrāķēja Davidu Silvu un visu turnīra gaitu uzticējās konkrētam aizsargu kvartetam. Kā allaž - nosvērts un impulsīvs. Protams, varam skandēt, ka del Boskes rīcībā jau bija lieliska komanda, taču, piemēram, F1 autosacīkstēs arī paši jaudīgākie spēkrati nenodrošina drošu uzvaru – jāprot tos vadīt.
Spēlētāji, kuri izcēlās.
Vārtsargi: Eduardo (Portugāle) Vensāns Enjeama (Nigērija), Djēgo Benalio (Šveice), Ričards Kingsons (Gana)
Aizsargi: Serhio Ramoss (Spānija), Pērs Mertezakers (Vācija), Joriss Matijsens (Nīderlande), Herards Pikē (Spānija), Tulio Tanaka (Japāna)
Pussargi: Maikls Bredlijs (ASV), Arturo Vidals (Čīle), Arjens Robens (Nīderlande), Lionels Mesi (Argentīna), Džovani dos Santoss (Meksika)
Uzbrucēji: Luiss Suaress (Urugvaja), Gonsalo Iguains (Argentīna), Miroslavs Kloze (Vācija), Andrē Ajū (Gana)
Droši varat izteikt savas domas – kāds ir Jūsu simboliskais vienpadsmitnieks?
Foto: AP/ AFP/ Scanpix/ Lapresse
+3 [+] [-]
+11 [+] [-]
[+] [-]
nav jau Arevalo gluži kā Jaša, bet man patika, Kavani tiešām labs, mani savukārt pēdējās divās spēlēs Muslera nepatīkami pārsteidza
+7 [+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lāms, Pujols, Bronhorsts un Ramos
Sneijder, Xavi, Švainštaigers un Ozils
Forlans un Villa
Treneris- Oskars Tabarez (Urugvaja)
[+] [-]
[+] [-]
Vārtos: Kingsons (Gana);
Aizsardzībā: Lāms (Vācija), Pikē (Spānija), Pujols (Spānija), Kontrau (Portugāle);
Viduslīnijā: Švainštaigers (Vācija), Millers (Vācija), Sneijders (Nīderlande), Čavi (Spānija);
Uzbrukumā: Vilja (Spānija), Forlans (Urugvaja).
Rezervē: Noiers (Vācija), Benaljo (Šveice); Maikons (Brazīlija), van der Vīls (Nīderlande), Ča Du Ri (Dienvidkoreja), van Bronkhorsts (Nīderlande); Honda (Japāna), Injesta (Spānija), Robens (Nīderlande), Ezils (Vācija); Iguains (Argentīna), Asamoa Giāns (Gana).
Treneris: Marselo Bjelsa (Argentīna; Čīles izlases treneris).
[+] [-]
Daudzi tieši Lāmu uzskata par pasaulē labāko labās malas aizsargu, un tam ir grūti nepiekrist.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nevar tomēr salīdzināt šī pasaules čempionāta varoņus un vilcējus ar slikti spēlējošu izlašu līderiem. Neviens, protams, neliedz šo izlašu faniem izteikt SAVU atzinību saviem favorītiem, bet ne vairāk.