Slovēnija: Mazais cinītis

Vēsture

Nav noslēpums, ka Slovēnija līdz 1991. gadam atradās Dienvidslāvijas sastāvā, un labākajiem slovēņu futbolistiem bija tas gods pārstāvēt Dienvidslāviju, kamēr mazajai republikai pašai savas izlases, kas piedalītos starptautiskos turnīros, nebija. Gadu pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Slovēnija tika uzņemta gan Eiropas futbola asociāciju savienībā (UEFA), gan Starptautiskajā futbola federāciju asociācijā (FIFA), un ceļš pretim atzītiem panākumiem varēja sākties. Pirmie divi slovēņu mēģinājumi kvalificēties nozīmīgākajiem turnīriem (1996. gada Eiropas un 1998. gada pasaules čempionātu finālturnīriem) gan cieta sakāvi, taču izlase bija atradusi savu līderi Zlatko Zahoviča personā. Tieši šis garmatainais, Portugālē spēlējošais uzbrūkošais pussargs bija tas, kurš iedvesmoja komandu un ļoti negaidīti ieveda to 2000. gada Eiropas čempionātā Beļģijā un Nīderlandē.

Latvijas futbola draugiem svaigā atmiņā noteikti palicis attiecīgais kvalifikācijas cikls, kurā slovēņi atradās vienā grupā ar mūsu valstsvienību, plecu pie pleca cīnoties par otro vietu grupā. Pirmajā pozīcijā pārliecinoši atradās norvēģi, kuri desmit spēlēs piedzīvoja tikai vienu zaudējumu, pirmajā kārtā savās mājās sensacionāli ar 1:3 piekāpjoties ... jā, Latvijai. Pirms 11 gadiem Rīgā, "Daugavas” stadionā, mūsu futbolisti kā otrās vietas īpašnieki uzņēma slovēņus un uzvaras gadījumā nostiprinātu savas pozīcijas. Latvija sāka cerīgi, un cīņas sākumā mājiniekus ar soda sitienu vadībā izvirzīja Marians Pahars, taču tad pie lietas ķērās Zahovičs – pussargam divi vārti, bet slovēņiem uzvara 2:1. Līdz ar to Slovēnija grupā nostājās blakus Latvijai, bet otrajā pozīcijā izvirzījās Grieķija. Atlikušajās piecās spēlēs slovēņi izcīnīja trīs uzvaras un, latviešiem un grieķiem pa labi un pa kreisi izdāvājot punktus saviem pretiniekiem, izcīnīja otro vietu, kas garantēja play-off cīņas ar kādu citu otrās vietas. Izloze lēma, ka tā būs Ukraina. Pirmajā mačā, atspēlējoties no 0:1, savās mājās uzvara 2:1, bet atbildes cīņā 12 minūtes pirms pamatlaika beigām tika izlīdzināts rezultāts un no nelabvēlīgā 0:1 panākts labvēlīgais 1:1 – Slovēnija finālturnīrā! Debijā uz lielās futbola skatuves slovēņi principiālā mačā pret Dienvidslāviju otrajā puslaikā izsēja trīs vārtu pārsvaru un cīnījās neizšķirti 3:3. Tam sekoja 1:2 pret Spāniju un 0:0 pret Norvēģiju, kā rezultātā apakšgrupā ceturtā vieta un cīņa beigusies.

Iekļūšanai „EURO 2000” pēc diviem gadiem sekoja vēl viens milzu panākums - 2002. gada PK finālturnīrs Japānā un Dienvidkorejā. Šoreiz kvalifikācijā slovēņi play-off kārtā pārspēja Rumāniju. Debija PK finālturnīros gan neizdevās tā, kā iecerēts, un no Āzijas slovēņi mājās atgriezās ar trīs zaudējumiem un pēdējo vietu grupā (1:3 pret Spāniju, 0:1 pret Dienvidāfriku un 1:3 pret Paragvaju). Turpinājumā Slovēnijas izlasē iestājās acīmredzama krīze, un bez slovēņu līdzdalības norisinājās gan 2004. un 2008. gada Eiropas čempionāta, gan 2006. gada PK finālturnīri ...

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Arī savam otrajam PK finālturnīram Slovēnija kvalificējās caur play-off kārtu. Eiropas zonas trešajā grupā priekšā tika palaista Slovākija, bet aiz muguras atstāta gan spēcīgā Čehija, gan Ziemeļīrija, Polija un izteiktā pastarīte Sanmarīno. Pats interesantākais, ka Slovēnija izlozē atradās tikai piektajā grozā, līdz ar to grupā uz papīra tika uzskatīta tikai par piekto spēcīgāko valstsvienību. Slovēņi nodemonstrēja patiesu vienotību un 10 spēlēs izcīnīja sešas uzvaras, divreiz cīnījās neizšķirti un piedzīvoja divus zaudējumus. Šajās desmit spēlēs 18 gūti un tikai četri (!) zaudēti vārti. Slovēnija abās savstarpējās spēlēs pārspēja grupas uzvarētāju Slovākiju, sagādājot tai vienīgos divus zaudējumus, bet vienīgās neveiksmes piedzīvoja viesos – Čehijā (0:1) un Ziemeļīrijā (0:1). Pēdējā kārtā slovēņiem bija izdevība pat izvirzīties pirmajā pozīcijā un pa taisno kvalificēties PK, tomēr slovāki Polijā nepaklupa un uzvarēja ar 1:0, kamēr slovēņi viesos ar 3:0 pārspēja Sanmarīno. Noslēgumā abas līderes šķīra divi punkti.

Play-off kārtā no visām astoņām izlasēm Slovēnija FIFA rangā ieņēma viszemāko pozīciju, un slovēņiem pretī tika izlozēta spēcīgā Krievija – „EURO 2008” pusfināliste. Eksperti jau steidza norakstīt Slovēnijas izlasi un prognozēja krieviem un Gūsam Hidinkam pārliecinošu uzvaru divu spēļu summā, turklāt paši krievi atzina, ka ir ļoti priecīgi par izlozes rezultātiem. Taču tamdēļ jau futbolu mīl visā pasaulē, jo tas spēj sagādāt ne mazums pārsteigumu ... Pirmajā mačā Maskavas „Ļužņikos” mājinieki nepilnās 53 minūtēs bija ieguvuši drošu vadību 2:0, tomēr pāris minūtes pirms pamatlaika beigām slovēņi beidzot izmantoja vieno no iespējām un guva ļoti svarīgus vārtus – Nejčs Pečniks uzstādīja galarezultātu 1:2 (pašā izskaņā varēja tikt panākts arī 2:2). Atbildes cīņā Mariborā slovēņi pelnīti izcīnīja uzvaru 1:0 (Dedičs 44’) un nodrošināja ceļazīmi uz DĀR, trešo reizi trīs piegājienos pārvarot play-off parjeru. Rezultatīvākais slovēņu rindās visā ciklā ar pieciem vārtu guvumiem bija Milivoje Novakovičs, bet Zlatko Dedičam trīs rezultatīvi sitieni.

Grupa un izredzes

Izloze lēmusi, ka Slovēnija Dienvidāfrikā cīnīsies C grupā kopā ar vienu no visa čempionāta galvenajām favorītēm Angliju, kā arī ASV un Alžīriju. Protams, izteikti favorīti grupā ir angļi, kas paši atzinuši, ka viņiem paveicies ar labvēlīgo izlozi, bet starp amerikāņiem un slovēņiem paredz cīņu par otro vietu un izkļūšanu no grupas (bukmeikeri vairāk nosliecas par labu ASV). Tikmēr pastarītes loma objektīvi atvēlēta arābiem.

Līdz šim Slovēnija ar ASV un Alžīriju starptautiskās spēlēs nav tikusies, bet ar Angliju spēlēts vienreiz – pērn maijā draudzības spēlē Londonā tika piedzīvots zaudējums ar 1:2. Vienīgo pārbaudes spēli pēc klubu sezonas beigām slovēņi aizvadīja 4. jūnijā, ar 3:1 apspēlējot Jaunzēlandi (divus vārtus ar lieliskiem soda sitieniem guva Novakovičs).

Treneris un spēlētāji

Matjažs Keks (48) galvenā trenera amatā tika apstiprināts 2007. gada janvārī. Līdz tam Keks sešas sezonas vadīja vienu no Slovēnijas spēcīgākajiem klubiem „Maribor” un divās no tām izcīnīja valsts čempionu titulu, kā arī trenēja slovēņu U15 un U16 jauniešu izlases. Slovēņu speciālists savulaik kā aizsargs ar atzīstamām līdera dotībām aizvadījis visnotaļ veiksmīgu futbolista karjeru, deviņas sezonas pavadot Austrijas Bundeslīgā, bet deviņdesmito gadu nogalē ar jau pieminēto „Maribor” trīs reizes triumfējot valsts čempionātā. Keka kontā arī viena spēle Slovēnijas izlasē.

Izlases sastāva izvēlē nav nekādu pārsteigumu, turklāt pozitīvi, ka nav arī savainotu futbolistu. Tātad, izlase ir savā optimālajā sastāvā. Aplūkojot klubus, kurus pārstāv 23 futbolisti, nekādus grandus neredzam (tiesa, visi futbolisti spēlē pietiekami labos klubos un līmenī), protams, izņemot UEFA Čempionu līgas ieguvēju un Itālijas čempioni Milānas "Inter”, ko pārstāv 20 gadu vecais Renē Krins. Lai gan jaunais slovēņu talants savā pirmajā sezonā Milānas grandā tā sastāvā iekļāvās ļoti epizodiski, Krinam neviltotus komplimentus veltījis pats Žozē Mourinju. Kuriem futbolistiem vajadzētu uzņemties līderu lomu? Lieli nopelni izlases veiksmīgajā sniegumā aizsardzībā viennozīmīgi ir vārtsargam Samiram Handanovičam, kurš ikdienā pārstāv Itālijas "Udinese” un PK būs viens no slovēņu atslēgas spēlētājiem. Samirs Udīnes klubam pievienojās nepilnu 20 gadu vecumā un kopš tā laika ir ievērojami progresējis, laika gaitā izcīnot pamatvārtsarga vietu. Ne mazums ekspertu viņu uzskata par vienu no labākajiem jaunajiem vārtsargiem Eiropā. Komandas kapteiņa apsēju valkās Roberts Korens, kurš palīdzēja "West Bromwich Albion” atgriezties Anglijas Premjerlīgā. Tiesa, klubs ar pussargu pēc abpusējas vienošanās nolēma nepagarināt līgumu, un nu Korens ir brīvais aģents. Vidējā līnijā Korenam asistēs Valters Birsa, kurš aizvadīja teicamu sezonu Francijas bronzas medaļnieces "Auxerre” sastāvā, bet uzbrukumā pretinieku vārtus centīsies iekarot ar labu vārtu garšu apveltītais Milivoje Novakovičs ("Koln").

Sastāvs

Izmantotie resursi:
fifa.com