Facebook
GooglePīrss kritizē ''Chelsea'' transfēru politiku
Foto: SCANPIX
Anglijas U-21 izlases galvenais treneris Stjuarts Pīrss nosodījis Londonas kluba ''Chelsea'' transfēru politiku, apsūdzot ''Chelsea'' klubu vairāku vadošo (Anglijas) spēlētāju karjeru sabojāšanā.
Bijušais ''Manchester City'' treneris Pīrss nosodījis ''Chelsea'' par to, ka Londonas klubs iegādājas vairākus Premjerlīgas vadošos spēlētājus, taču lielāko laiku šie spēlētāji pavada uz rezervistu soliņa. Bijušais Pīrsa audzēknis ''City'' komandā Šons Raits Filipss pārgāja uz Londonas klubu 2005. gadā, taču regulāru vietu pamatsastāvā nespēja iekarot, līgā nospēlējot vien 43 spēles.
Pīrss uzskata, ka jauniem un daudzsološiem spēlētājiem būtu jāturpina sava izaugsme savos esošajos klubos nevis jāpāriet uz ''Chelsea'': ''Ja man padomu lūgtu 16 gadus jauns spēlētājs no zemāko līgu kluba vai viņam ir vērts pāriet uz ''Chelsea'', es viņam pārliecinoši pateiktu, ka vislabākais variants ir palikt savā tagadējā komandā. Pagājušajā gadā vēroju vairākus ''Chelsea'' treniņus, kuros piedalījās Stīvs Sidvels, kas pirms gada bija ''Reading'' labākais spēlētājs, Tals Ben Haims bija līderis Boltonā... Neviens no šiem spēlētājiem nebija ''Chelsea'' pirmajā komandā. Ir daudz tādu piemēru, kad spēlētāji pāriet uz ''Chelsea'', un tur viņu karjeras apstājas. Tas nav labi.''
Izmantotie resursi:
sportinglife.com
+1 [+] [-]
Es vēlējos pateikt, lūk, ko:
Ir fakts, ka daudzi futbolisti tiek nopirkti, jo paši vēlas spēlēt spēcīgās komandās (ir daudz piemēru, kur vājākie klubi vēlāk paziņo par nespēju noturēt futbolistus). Vājākās komandas, pat nevēloties pārdot šos spēlētājus, tomēr beigās piekāpjas (kā viens no iemesliem ir līgumos paredzētās izpirkuma summas).
Šāda situācija nekad nenotiktu, ja futbolisti pateiktu "Nē, es nevēlos nekur iet". Šādā gadījumā pret pāreju būtu gan klubs, gan futbolists un loģiski, ka tādā gadījumā pāreja nebūtu iespējama.
Bet pārejas notiek! Kas nozīmē, ka gadījumos, kad vājākās komandas vēlas futbolistus saglabāt, bet transfērs tomēr notiek, laikam jau vārdu teicis pats futbolists. Elementāra loģika, vai ne?
Tātad futbolisti vēlas pāriet uz šiem te grandiem un saņemt labas algas. Vienlaicīgi viņi, protams, lolo milzu cerības, ka kādu dienu tiks regulāri spēlēt, bet gana bieži ir tā, ka paši futbolisti tūliņ pēc pārejas atklāj, ka "par vietu sastāvā būs grūti jācīnās", "jāsagaida sava iespēja", utt. Nu, es tiešām nevēlos meklēt citātus, bet tak ikviens, kas aktīvi seko līdzi futbolam, ir dzirdējis vai lasījis šādus izteikumus.
Tāpēc rezumējums: Futbolisti piekrīt pārejai uz lielajiem klubiem, zinādami, ka par vietu sastāvā būs grūti jācīnās un iespējams sākumā būs jāsēž uz soliņa (jāgaida sava iespēja). Tai pat laikā šie futbolisti, protams, cer kādreiz izcīnīt vietu pamatsastāvā.
Tai pat laikā ir loģiski, ka ne visiem tas izdosies, tomēr katrs individuāls futbolists cer, ka tieši viņam kaut kas sanāks.
Tāpēc Pīrss, protams, var stāstīt, cik viss ir slikti, tomēr grandi turpinās iegādāties sev futbolistus, un futbolisti turpinās rauties uz grandiem. Ir daudzi piemēri, kur spēlētāji paliek vājākajās komandās, bet tai pašā laikā daudzi, kur futbolisti izmanto ikvienu iespēju, lai tiktu prom. Come on, galu galā vairuma futbolistu sapnis ir kādreiz uzspēlēt Madrides Real, Manchester United, Barcelona vai kādā citā lielajā klubā.
[+] [-]
Nea, ar manu dienu viss kārtībā. Nekādā gadījumā nebiju domājis uzbraukt Tev vienkārši uzbraukšanas pēc, es tā nekad nerīkojos. Vienkārši man likās, ka Tu pārāk vispārināji pastāvošo situāciju, jo tik viennozīmīgi nemaz nav (tas, ka visi grib prom no saviem klubiem, un visi arī pāriet), ko es arī minēju ar pretējiem piemēriem.
Jā, situācija patiešām bieži ir tāda, kādu Tu apraksti, taču tā ir tikai medaļas viena puse un tā nenotiek vienmēr. Protams, lielie klubi ļoti veiksmīgi izmanto release clause/lielāku algu/mazāko klubu finansiālās problēmas/kārdinājumu ar iespēju izcīnīt trofejas. Taču ir arī pretēji gadījumi. Te kā piemēru varu minēt to pašu Kārdifu un Džo Ledliju. Klubs pagājušās sezonas beigās ir noraidījis piedāvājumus gan 5, gan 8 miljonu mārciņu vērtībā.
Tas, ka jaunie bieži pāragri pāriet uz lielākiem klubiem, nenozīmē, ka tā būtu baigi laba un atbalstāma prakse. Tā vietā, lai trenētu savus jaunos, lielie klubi vienkārši noslauc mazos. Priekš kam viņiem jauniešu akadēmija, pietiek ar skautu sistēmu un naudas maka pavicināšanu. Tieši tāpēc mēs arī diez vai kādreiz redzēsim tādus pārsteigumus kā Norwich City 3. vietā vai Ipswich Town 6. v. pēc iekļūšanas PL.
Patiesībā Pīrss ļoti pareizi visu ir pateicis, tikai arī viņš ir vispārinājis Čelski kā spilgtāko piemēru. Ir citi klubi un jaunie spēlētāji, kuru pārejas nav izdevušās, jo:
1. Pēc pāriešanas viņi paliek bez spēļu prakses/iespējas sevi pierādīt. Tu taču neapstrīdēsi, ka izaugsmē būtiska ir arī spēļu prakse?
2. Jaunais vēl nav gatavs pāriet augstākā līmenī. Vēl viens pamats Pīrsa argumentam - lai spēlētājs pakāpeniski attīstās un pāriet augstākā līmenī tad, kad ir skaidri redzams, ka viņi ir pārauguši savu pašreizējo (piemērs: Volkots un Sauthemptona).
Tottenham: Wayne Routledge (1. variants), vēl redzēs, kas būs ar John Bostock
Everton: Leighton Baines
Portsmouth: Ted Nugent (2. variants, visi bija tādā starā par viņa milzīgo potenciālu, bet izrādījās, ka PL viņš vēl nav īsti gatavs)
Tieši tāpēc atbalstu Pīrsa nostāju. Likumsakarīgi, ka viņam kā ENG U-21 trenerim tur ir sava interese un izpratne - lai spēlētāji ar pāragru transfēru nenoraktu savu talantu.
+1 [+] [-]
Bet tas nemaina to, ka daudzi vēlas pāriet (nu, cik daudzi, kas ir pārgājuši, nav vēlējušies šādu pāreju?). Un man ir sajūta, ka viņi visi kā viens cer, ka kādreiz (ātrāk vai vēlāk) tiks pamatsastāvā un būs lielas zvaigznes. Skaudrā patiesība ir tāda, ka tas izdodas tikai retajam.
Bet kā vest jaunos futbolistus pie prāta?
Starp citu pieskāries lieliskai tēmai par futbola akadēmijām. Lasīju, ka FA plāno ieviest obligāto akadēmiju spēlētāju iekļaušanu komandās - t.i. visām komandām sastāvos jāiekļauj kaut kāds noteikts skaits savu akadēmiju audzēkņu. Savā ziņā neslikts risinājums, kaut gan man bail, vai šādā gadījumā klubi gluži vienkārši nesāks aktīvāk tirgoties ar vēl jaunākiem futbolistiem - t.i. iegādāsies sešpadsmitgadniekus, saliks tos savā akadēmijā un tad laidīs laukumā kā savus "produktus".
[+] [-]
Tieši jau ar "vešanu pie prāta" visdrīzāk nodarbojas Pīrss.
Bet tas laikam ir tāpat, kā ar runām ūdeni apturēt. Un mēs jau vēl mazāk tur ko varam ietekmēt.
Par to akadēmiju spēlētāju kvotām pagaidām viss laikam vēl tikai ideju līmenī. Ja to pieņems, ideja tiešām neslikta, bet arī tur ir zemūdens akmeņi. Cik atceros, tur bija tāds kritērijs, ka par akadēmijas spēlētāju uzskata ikvienu spēlētāju, kas jaunāks par noteiktu vecumu (vai tikai nebija 21 gads, neatceros), un komandā ir pavadījis 3 gadus.
Ja tā arī būs, tad te patiešām var rasties problēmas ar to, ka ikviens klubs varēs sapirkties 17-18 g.v. spēlētājus (pat ārzemniekus, jo nekas nav minēts par akadēmijas spēlētāju izcelsmi), un viņi tiks uzskatīti par pašu audzētiem spēlētājiem, un tas būs patiešām absurdi, jo 17-18 gadi ir vecums, kad talants jau ir diezgan noslīpēts un pamanāms, atliek tikai paņemt un izkopt jau gatavu talantu. Tā kā Tavs uztraukums ir samērā pamatots.
Ja paskatās plašākā kontekstā, tas ir vērojams jau tagad. MU, piem., jau "lielajā" komandā ir Brazīlijas U-17 dvīņi (+ Posebons).
Arī Maradonas iecelšana tādā kā pārstāvja lomā Milānas Inter par kaut ko liecina. Nevienam nav noslēpums, ka Interam patīk argentīnieši, un te nu izskatās, ka Maradonam paredzēta magnēta loma, kam uz Interu jāatvilina vēl kādi šīs Dienvidamerikas futbola lielvalsts talanti.
Globalizācija, kā smejies.
[+] [-]