Mihelsons: "Ziedojumu situācija pienaglo pie sienas vēl vairāk"

Pagājušajā nedēļā tika prezentēta iniciatīva "Es atbalstu sportu!", kuras viens no galvenajiem uzstādījumiem ir labot situāciju, ka šogad pēc nodokļu reformas sporta organizācijas ziedojumos saņem ievērojami mazāk. Mihelsons norāda, ka privātās sporta skolas jau tā ir nevienlīdzīgā situācijā, bet tagad viņu dzīve tiek apgrūtināta vēl vairāk. Kā skaidroja FS "Metta" līdzdibinātājs, ir pašvaldību un nevalstiskajā sektorā dibinātas sporta skolas. Kopš 2012. gada arī nevalstiskās organizācijas var dibināt Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes jeb sporta skolas un pretendēt uz sporta pedagogu līdzfinansējumu no valsts.

"Valsts sedz tikai treneru atalgojumam paredzēto līdzfinansējumu, līdz ar to pašvaldību vai privātajām skolām jāfinansē pozīcijas, kuras valsts nesedz. Pašvaldības pienākums ir finansēt savas skolas, bet pārējās tām ir tiesības finansēt, tomēr, protams, tās šādas tiesības pārsvarā neizmanto," stāstīja futbola eksperts. Līdzfinansējums no bērnu vecāku puses tiek pieprasīts gan pašvaldību pakļautībā esošajās sporta skolās, gan nevalstiskajās. "Līdz ar to sanāk, ka abas organizācijas ir vienādā statusā, izņemot to, ka trūkstošo daļu no pašvaldības, kas attiecas uz kvalitatīvāku un daudzskaitlīgāku treniņu zāļu pieejamību, nometnēm, sacensībām, sportistu aprūpi, papildus speciālistu piesaisti var pretendēt tikai, ja bērns trenējas pašvaldības dibinātajā struktūrā, bet nevalstiskajās šo daļu vecākiem un sporta skolai ir jāsavāc pašiem. Varu teikt to, ka tas ir ļoti sarežģīti. Līdzfinansējumu no pašvaldības pelnījuši arī tie bērni, kuri ir dalībnieki nevalstiskajās sporta organizācijās, kuras spēj izpildīt to organizatorisko un akreditāciju standartu, kāds ir līdzvērtīgs pašvaldību dibinātajām skolām. Bērns ir tiesīgs izvēlēties sev patīkamāko un pēc piederības tuvāko sporta klubu.”

Kā piemēru Mihelsons minēja, ka Rīgas pašvaldības dibinātajā Rīgas Futbola skolā šobrīd ir apmēram 500 audzēkņu, bet pārējos nevalstiskajos Rīgas futbola klubos trenējas ap 5000 bērnu un jauniešu. "Visiem futbola klubiem nav augstākais standarts, bet lielai daļai ir un ap 3500 jauno rīdzinieku un viņu ģimenes ir ļoti nevienlīdzīgos apstākļos, jo līdzfinansējums no pilsētas ikdienas treniņu procesam ir nulle. Par kādu naudu tiek piešķirts šis līdzfinansējums pašvaldības pakļautībā esošajām sporta skolām? Tas nav kāds nezināms privāts investors, bet kopīgie rīdzinieku līdzekļi."

"Pašvaldības pārraudzībā esošos sporta laukumus un zāles bez maksas un kad grib var izmantot pašvaldības sporta skolas, bet pārējiem ir cenrādis. Tāda sajūta, ka šīs pilsētas un valsts iedzīvotāji mēs esam tikai uz to brīdi, kad jāmaksā visu veida nodokļi, bet, kad manam bērnam organizētās nodarbībās jāsporto, tad mums nav vairs piederības un kopējā manta kļūst par “uzņēmēja - pašvaldība” privātīpašumu," uzskata Mihelsons. "Nevienā modernā sporta valstī nav tāda situācija attiecībā uz bērnu un jauniešu sportu. Mēs 80% no līdzekļiem tērējam uz sporta laukuma īri. Tā ir totāla aplaupīšana jau daudzu gadu garumā. Viss ir uzcelts un tiek uzturēts par kopīgiem līdzekļiem. Izmantošanai arī jābūt balstītai uz kopības principiem. Ja trūkst sporta zāles vai laukumi, tad tos jāveido vēl. Mūsu bērnu un nākamās paaudzes sportiskai un veselīgai audzināšanai nedrīkst būt nekādu šķēršļu vai attaisnojumu."

Kā atgādināja Mihelsons, pašvaldībām ir pienākums līdzfinansēt privātos bērnudārzus, tomēr tam savā laikā bija nepieciešams tiesas lēmums.

"Šajā ziedojumu kontekstā šos privātos klubus pienaglo pie sienas vēl vairāk, jo cilvēki šogad vairs negrib ziedot. Viņi uzskata, ka valsts sākusi viņus turēt aizdomās, par ko nelegālu, tāpēc labāk neziedot, lai nav liekas problēmas. Ir cilvēki, kuri privāti atver maku, bet ieinteresēt kādu ar to, ka viņš no ziedojumiem var gūt kādu efektu, vairs nav nekādu variantu. Iepriekš tas bija prestiži un varēja ziedotos līdzekļus apmainīt, bet tagad jābūt lielai kompānijai, lai nebūtu totāls zaudētājs," šī gada sistēmu skaidro Mihelsons.

Šogad mainījās ziedošanas kārtība sabiedriskā labuma organizācijām. Ja līdz šim uzņēmumi pēc ziedojumiem sporta, kultūras, labdarības organizācijām saņēma uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, tagad viņiem reālākā iespēja ziedot ir no savas gada peļņas. Jau iepriekš tika prognozēts, ka tas samazinās ziedojumu apmērus un tagad sporta organizācijas apgalvo, ka bažas ir piepildījušās.

"Man nav skaidrības par šo kustību "Es atbalstu sportu!", kurā vēlos redzēt lielāku konkrētību, tomēr, ja kāda politiskā partija apņemtos sakārtot šo pretrunu sistēmu, tas lielai sabiedrības daļai būtu stimuls to atbalstīt, jo daudzas ģimenes vēlas, lai viņu bērniem būtu pēc iespējas labāki apstākļi. Viņi nevis vēlas maksāt mazāk, bet vēlas pēc iespējas vienlīdzīgāku un labāku apkārtējo aprūpi," stāsta Mihelsons, skaidrojot, ka identiska situācija ir arī pilsētās ārpus Rīgas, bet tur pārsvarā gadījumu mazie klubi nevar izdzīvot. "Pašvaldības skolām jāapzinās, ka, lai strādātu labāk, vajadzīga konkurence, tomēr iedomājieties cik apkaunojoši ir, ja privātais strādā labāk. Tāpēc ierēdņi bieži izmanto varas instrumentus, darot visu, lai šāda sporta organizācija neizdzīvotu."

Mihelsons uzskata, ka pašvaldību ierēdņiem nevajadzētu organizēt sportu, jo šādi rodas interešu konflikts. "Tie cilvēki tajā statusā nav ieinteresēti, lai attīstās citas organizācijas. Pašvaldības sektorā strādājošiem jārūpējas par atbalstu un apstākļiem, kur to darīt nevalstiskajam sektoram, kuri iegūst tiesības uz atbalstu, ja atbilst noteiktajiem standartiem. Kvalitātei un rezultātam jābūt izšķirošiem. Mums viss ir pilnīgi neloģiski, jo pašvaldība privāto sektoru uzskata par saviem niknākajiem konkurentiem. Absurda situācija, par kuru paši sportisti un viņu ģimenes pat neaizdomājas. Apstākļi jau sen ir mainījušies, bet mums vēl tik veca sistēma. Nebrīnos, ka atpaliekam un uz mūsdienīgo valstu fona esam tik nespējīgi."