Jānis Freivalds: "Nekad nesaki nekad"

Pirms spēles ar Vācijas izlasi mums bija informācija, ka sastāvs pretiniecēm ir sabalansēts un labs, arī vāciešu pārbaudes spēļu rezultāti bija loti pat pieklājīgi. Tāpat zinājām, kādos klubos spēlē pretinieces, bet diemžēl mums nebija viņu spēļu videoierakstu. Katrā ziņā pasaules čempionāta pirmajam mačam gatavojāmies ļoti nopietni, tomēr jāatzīst, ka pretinieces, kuras pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami progresējušas, savā ziņā pārsteidza mūs. Uzskatu, ka ar tādu meistarības līmeni vācietes jau tuvākajā nākotnē viennozīmīgi iekļūs labāko astotniekā.

Var jau būt, ka pret vācietēm varējām nospēlēt arī labāk, tomēr jāatzīst, ka meitenes cīnījās no visas sirds – par to spēli nevienai no viņām neko nevaru pārmest. Tajā mačā mums galvenais bija uzvara – tā arī tika izcīnīta. Vēl par to spēli varu piebilst, ka vācietes spēlē tā, kā sieviešu florbolā parasti nespēlē – pārāk rupji un "netīri". To pat nevar nosaukt par spēka spēli jeb "plecs - plecā", jo lielākoties tie bija grūdieni mugurā. Esmu pārsteigts, kāpēc tiesneši to pieļāva, jo visas spēles laikā bija tikai viens noraidījums.

Patīkami mani pārsteidza mūsu nākamās pretinieces somietes, jo, skatoties iepriekšējos čempionātus, likās jau, ka Somijas sieviešu florbols, lai arī, protams, ir augstā līmenī, salīdzinoši slīd uz leju un sāk zaudēt savas pozīcijas. Somietes demonstrēja ļoti augstas kvalitātes florbolu – viņas spēlēja ļoti tīri, florbolistes ir ļoti ātras un tehniskas. Jāsaka, ka tikai pateicoties mūsu saliedētībai aizsardzībā, pacietīgam darbam un maksimālai koncentrācijas, lai arī zaudējām, tomēr ne ar graujošu rezultātu. Protams, ja mums būtu nedaudz vairāk veicies, arī meitenēm bija iespējas gūt vārtus. Ja vēl nebūtu tā neveiksmīgā spēles sākuma... Kopumā par Somijas izlasi domāju, ka tā varētu sagādāt nopietnas problēmas kaut vai tām pašām zviedrietēm.

Runājot par maču ar Austrālija izlasi, jāsaka, ka ir tā, ka spēle iet no rokas, bet ir arī tā, ka neiet. Mums ir jābūt priecīgiem, ka pret austrālietēm mums tā spēle aizgāja jau no paša sākuma. Arī pēc tam, kad jau bija iegūts ievērojams pārsvars, mēs likām spēlētājām turpināt cīnīties par katru kvadrātmetru laukumā, bet bija tā, ka pretinieces sāka vairāk uzmanības pievērst savai aizsardzībai, un mums vairs nesanāca tik daudz realizēt ātros pretuzbrukumus. Uzskatu, ka Austrālijas florbolistes nav nemaz tik vājas – ļoti iespējams, tā būs spēcīgākā starp pēdējā četrinieka izlasēm.

Analizējot to, kā mūsu florbolistes aizvadīja apakšgrupas spēles, jāsaka, ka divas pirmās izlases maiņas ir spēcīgākas, tāpēc tām ļāvām spēlēt, nemainot spēlētāju virknējumus – lai meitenes pēc iespējas labāk sāk saprasties laukumā viena ar otru. Īpaši izcelt gribu Aiju Kuncīti, kura ar savu spēli mani ļoti patīkami pārsteidza. Vēl, protams – Aneti Šeinu. Anete ir tāda cīnītāja, ka varam tikai sapņot, lai visas mūsu florbolistes tādas būtu. Epizodiski ļoti labas saspēles, pēc kurām tiek gūti arī vārti, iznāk otrās maiņas uzbrucējām – Luīzei Biļinskai, Signei Ercenai un Diānai Isjominai. Varbūt no kādas spēlētājas gaidīju vairāk, bet pieļauju, ka meitenēm pašreiz vienkārši vēl nesanāk tas, ko viņas var parādīt laukumā. Bet atkal jāsaka, ka tā tomēr ir spēle, toties ar cīņassparu viss ir kārtībā. Gan jau meitenes "izšaus" brīdī, kad tas būs vēl svarīgāk, kā līdz šim.

Par gaidāmo ceturtdaļfināla spēli pret Šveices valstsvienību – viennozīmīgi, ka favorītes būs šveicietes, bet mēs cīņai gatavosimies nopietni. Ja mums atkal izdosies tikpat labi nospēlēt aizsardzībā, kā mēs to spējām pret somietēm otrajā un trešajā periodā, tad jāsaka: "Nekad nesaki nekad". Mūsu florbolistēm būs uzdevums nekautrēties mest pa pretinieču vārtiem. Ja šveiciešu vārtsardze būs nosegta, bumbiņa var trāpīt mērķī. Nepieciešama milzīga cīņa un domāju, ka visādi var iznākt. Izskatās, ka spēlē pret somietēm meitenes ir sajutušas, ka arī var pieturēt un kontrolēt bumbiņu, liekot pretiniecēm atkāpties aizsardzībā. Protams, ka mēs gribam uzvarēt, tāpēc mēģināsim to izdarīt.

Noskaņojums komandā ir labs, bet, kas pats galvenais – līdzšinējās spēlēs izdevies izvairīties no būtiskām traumām. Visas meitenes ir veselas, gatavas doties laukumā un cīnīties. Par to liels paldies pienākas arī mūsu dakterei Lilitai Lazdiņai un ekipējuma menedžerim Oļegam Groševam.

Izmantotie resursi:
floorball.lv