Blogs: virtuālās spēles Katovicē īstā kara ēnā

Pirmoreiz Katovices esporta turnīrā biju pirms diviem gadiem. Ierodoties Katovicē, saņēmu ziņu, ka piesardzības pasākumu dēļ organizatoriem būs jāatstāj tribīnes tukšas, jo tuvojas tāda lieta kā Covid-19. Pēc dažām dienām pasauli pāršalca pandēmija, kas turpinās joprojām. Iepriekšējā ceturtdienā, izkāpjot no vilciena Katovices stacijā, bija jāmēģina aptvert fakts, ka sācies karš un 500km attālumā kritusi Krievijas spēku šautā raķete. Vairāk uz Katovici braukt laikam vairs nevajag...

Principā ar vārdiem "saspīlēti centieni pajokot kaut nedaudz" arī varēja raksturot lielu daļu turnīra atmosfēras. Lielākā daļa spēļu bija izspēlētas jau iepriekš, pēc tam 25.-27. februārī bija palikušas tikai izslēgšanas spēles CS:GO sacensībās, kamēr "Starcraft 2" turnīrā īstie mači sākās tikai 24. februārī. Turnīra rīkotāji ESL pavēstīja, ka apsvēruši domu, vai var aizvadīt turnīru un vai to darīt ar visām komandām, taču ceturtdien, Krievijas iebrukuma pirmajā dienā, tomēr nolēma izspēlēt mačus pēc plāna.

"Nezinu, ko lai saka," atklāšanas ceremonijā teica ESL viceprezidents Mihals Blihažs. "Esmu vienkārši čalis, kurš prot tikai rīkot esporta turnīrus. Taču zinu to, ka esporta dēļ man ir draugi visā pasaulē."

Tas bija viedoklis, kas atbalsojās visa turnīra garumā, uzsverot šīs nozares kosmopolītismu, un klātienē patiešām radās sajūta, ka šobrīd stāvam pāri tautībām un esam tikai cilvēki. Pāri visām valodas barjerām varēja uzminēt, par ko sačukstas turnīra preses dienesta cilvēki pie saviem datoriem, varēja saprast, kāpēc katrā brīvajā brīdī arēnas darbinieki meklēja kabatās telefonu (kā nekā, Polijas dienvidos jau pāris gadus krietni pieaudzis Ukrainas imigrantu skaits) un kāpēc divus metrus garais apsargs pie ieejas, izdzirdis manu lauzīto poļu valodu, klusā balsī uzvaicā, vai esmu no Ukrainas. "Ak, no Latvijas? Nu tāpat, tagad turamies!"

Taču tajā pašā laikā acīmredzama bija turnīra rīkotāju problēma – no sešām komandām, kas spēlēja CS:GO "play-off", divas bija Krievijas komandas, proti, Gambit" un Latvijas spēlētāja YEKINDAR pārstāvētā "Virtus.pro", pār kurām tagad gāžas sankciju vilnis, un abām liegts spēlēt šomēnes gaidāmajā "ESL Pro League", kā arī abas netiks aicinātas uz BLAST sērijas turnīriem.

Ko tas nozīmē konkrēti YEKINDAR pašam? Pagaidām neskaidrība ir tikpat liela kā svētdien, kad viņš piekrita sarunai ar Sportacentrs.com. Teorētiski ESL paziņojumā bija norādīts, ka pret pašiem Krievijas spēlētājiem nekādu iebildumu nav, tie esot konkrēti pret viņu komandu sponsoriem un īpašniekiem, kuri pārstāv Krieviju. Kā nekā, "Virtus.pro" īstais labuma guvējs esot sankcionētais miljardieris Ališers Usmanovs. Krievijas spēlētājiem būs ļauts piedalīties turnīrā kā neitrālas valsts un komandas pārstāvjiem, taču šāds variants nav ilgtermiņa risinājums. Galu galā, esportisti par spēlēšanu tomēr vēlas saņemt algu.

"Virtus.pro" šodien atbildēja ar savu paziņojumu, nosaucot savu izslēgšanu par "cancel culture" un norādot, ka "nav neviena racionāla iemesla, lai mūs nepielaistu turnīram". Tāpat "Virtus.pro" rakstīja, ka ESL šobrīd atsakoties ar viņiem komunicēt, tā vietā runājot ar pašiem spēlētājiem. Pa vidu visai čīkstēšanai, kā nabaga krievu komanda tiek apcelta, paziņojumā galvenais gan bija tas, ka "Virtus.pro" ļaus saviem spēlētājiem piedalīties turnīrā kā neitrāliem un bez komandas un Krievijas valsts simbolikas, ja viņi to vēlēsies.

Addressing ESL Pro League statement on https://t.co/RghpmPyTHr. pic.twitter.com/sfNliB4rGU

— Virtus.pro (@virtuspro) March 4, 2022

Mareks YEKINDAR Gaļinskis nupat kā tika iekļauts starp aizvadītā gada "Top 10" spēlētājiem pasaulē. Katovicē viņš īpaši neizcēlās, ko atzina arī pats, taču tam nevajadzētu būtiski ietekmēt viņa ietekmi CS:GO tirgū. Kā norādīja Latvijas esporta personība Anastasija Heccu Tolmačeva, Mareks ir pārāk spēcīgs spēlētājs, lai šobrīd tā vienkārši paliktu bez komandas. Gribētāju noteikti netrūks, taču, ja līdz tam nonāks, līguma pārtraukšana ar "Virtus.pro" teorētiski varētu radīt juridiskas problēmas.

Anastasija Katovicē bija viena no CS:GO turnīra ekrāna personībām, viņa piedalījās pirmsspēļu un pēcspēļu interviju veidošanā, kas bija viņas galvenais uzdevums, taču bija arī vairākas mazākas lietas, piemēram, pirmsspēļu video balss ierakstīšana, kas tāpat palīdzēja veidot galīgo produktu TV ekrānos. Ar viņu satikos starp spēlēm, un Heccu labprāt padalījās ar skatu no skatuves otras puses.

"Protams, ka ir grūti. Mums šeit ir Krievijas vienības, mums šeit ir Ukrainas vienības, kurai pusi sastāva veido krievu spēlētāji," iepriekšējā nedēļas nogalē teica Heccu. "Visi zina, kas notiek ārpus arēnas, taču cenšamies minimizēt iespaidu, kādu tas atstāj." Dažām organizācijām viss sastāvs ir no valsts, kurā tā bāzēta, dažas komandas vispār tam nepievērš uzmanību (piemēram, Helvija broky Saukanta pārstāvētā "FaZe"). "Pašiem spēlētājiem jau tas īpaši nesatrauc. Jāsaprot, ka daudzi no viņiem ir 16-18 gadus veci puiši, kuri par politiku un tādām lietām vispār neko nedomāja, viņi tikai spēlē," teica Heccu.

Taču Ukrainas komandai "Natus Vincere" par to nācās domāt ļoti pamatīgi, gribi vai negribi. "NaVi" sastāvā šobrīd ir divi Ukrainas spēlētāji un trīs Krievijas spēlētāji, kā arī ukraiņu treneris. "NaVi" bija turnīra izteikta galvenā favorīte, taču mediju telpā tika klusi piesaukts, ka spēlēšana viņiem galīgi nav prātā. Jau pirms iebrukuma esot bijis grūti koncentrēties, bet pēc tam par gatavošanos un spēlēm neesot nemaz runāts – tā vietā visi lasījuši ziņas, tverot pēc katra jauna informācijas pavediena par mājās notiekošo.

Ja kāds iepriekš šaubījās par "NaVi" gatavību spēlēm, tad atklāšanas ceremonijā tas bija redzams kā uz delnas. Viņi kopīgi iznāca arēnā saņemt balvu par iepriekšējiem panākumiem, acīmredzami sašļukuši, nomākti un domām pavisam citur. Ceremonijas vadītājs acīmredzami apjuka, sak, ko varu vaicāt un ko labāk nē (jo uzstādījums arī visiem medijiem bija spēlētājus ar kara tēmu nekonfrontēt). Tāpēc viņš Ukrainas esporta zvaigznei Oleksandram s1mple Kostiļevam vienkārši klusi pavaicāja "Kā tu jūties?". Kostiļevs šo jautājumu izmantoja plašākai uzrunai.

"Visi mūsu spēlētāji no dažādām valstīm un komandām – viņiem nav nekāda sakara ar valdības lēmumiem," Kostiļevs sacīja, emocionāli runājot angļu valodā, ko nemaz tik labi nepārvalda. "Esmu spēlējis kopā ar ukraiņiem, ar krieviem un ar amerikāņiem. Viņi visi ir lieliski puiši. Šobrīd es uz skatuves stāvu kopā ar saviem draugiem. Mēs visi vēlamies mieru Ukrainā un visā pasaulē. Mēs visi esam nobijušies. Šajā turnīrā mana komanda vēlas parādīt piemēru, mums visiem jāpaliek kopā. Bet, galvenokārt, mums visiem jāpaliek cilvēkiem un jāsaglabā sava cilvēcība."

S1mple’s speech at IEM Katowice with what is going on between Russia and Ukraine and wanting world peace. Absolutely incredible. pic.twitter.com/txB70zYi6j

— Jake Lucky (@JakeSucky) February 25, 2022

Protams, saņemot milzīgu Polijas publikas atbalstu, "NaVi" zaudēja jau savā pirmajā izslēgšanas mačā. Spēlē, kurā tik ļoti svarīga spēja koncentrēties un precizitāte, tas bija tikai loģiski. Kā vēlāk intervijā teica YEKINDAR, nevar uzminēt, kas darās citu cilvēku galvās, taču turnīra rezultāti bija acīmredzami – Krievijas un Ukrainas komandas neuzvarēja nevienā spēlē, bet finālā tika divas no šī reģiona tālākās komandas ar starptautisku sastāvu. "G2 Esports" rindās gan bija 16 gadus vecais krievu spēlētājs Iļja m0NESY Osipovs. Viņš pēc fināla mājās atgriezties nevarēja un palika pie komandas līdera bosnieša "NiKo", kamēr "NaVi" pārstāvjus pie sevis uzņēma Polijas esporta organizācija "Kinguin".

"Milzīgs paldies, viņi mums atrada mājas pilnīgi bez maksas, kad nevarējām atgriezties Ukrainā," pirms divām dienām sacīja Kostiļevs. "Es pats visu laiku pavadu telefonā, gaidot un baidoties no jaunām ziņām. Vakar mammai bija dzimšanas diena. Viņa to atzīmēja, sēžot istabā pie izslēgtām gaisām. Nezinu, kas tagad notiks. Ko dara b1t (Valērijs Vahovskis, "NaVi" jaunākais spēlētājs – aut.p.)? Domāju, ka viņš vēl īsti nesaprot, kas noticis. Iepriekš viņš nemaz neklausījās mūsu sarunās. Kad sākās karš, tad viņš sāka vaicāt. Viņam ir tikai 19 gadi. Vaļeram sanāca uz Poliju atvest savu ģimeni. Viņa tēvs jau šeit bija, bet viņš atveda arī māti un māsu."

Taču Polijas līdzjutēji un sabraukušie viesi (arēnā netrūka karogu no tuvākajām kaimiņvalstīm Čehijas, Ungārijas un Slovākijas, bieži dzirdama bija arī vācu valoda) ņēma vērā s1mple aicinājumu un krievu esportistus un komandas neizsvilpa. Piektdienas mačos arēna vēl bija aizpildīta tikai līdz pusei, taču finālā jau pilnas bija visas 11 tūkstošu skatītāju vietas un skandēts tikai arī jaunā m0NESY vārds, tāpat ļoti ilgajā un arī gluži fiziski nogurdinošajā finālmačā neiztrūka bez latvieša broky vārda izkliegšanas vairāku tūkstošu līdzjutēju korī.

Kā jau vēstīts, broky ar savu "FaZe" komandu kļuva par čempioniem, un tieši latvietis izpelnījās turnīra MVP balvu. Saņēmu loģiskus jautājumus, ko tad tas īsti nozīmē. Likās godīgi saukt "FaZe" par jaunajiem pasaules čempioniem, jo tas ir turnīrs, kas visprecīzāk atbilst tam, ar ko klasiskajā sportā tiek izprasts šis jēdziens, proti, komandas no visiem reģioniem sacenšas kvalifikācijā un finālturnīrā piedalās 24 labākās.

Turnīra auditorija arī šajos apstākļos izvērtās milzīga. Vairāk nekā piecas stundas ilgajā finālmačā skatītāju skaita zenīts sasniedza 1.12 miljonus, kas bija jauns CS:GO neatkarīgo turnīru rekords (jāatceras, ka TV reitingus var aprēķināt ļoti dažādi, un šis ne tuvu nav kopējais auditorijas skaits, bet gan lielākais vienlaicīgo skatītāju daudzums). Tas arī ātri atbild uz jautājumu, kā organizētāji var atļauties balvu fondā sadalīt miljonu dolāru – ja tev ir auditorija, tad jāprot tik to izmantot.

Kopumā esporta turnīru sistēma gan ir tuvāka tenisa tūrei, kur arī tāda oficiāla PČ nemaz nav. Arī CS:GO sezonā tiek aizvadīti turnīri, pastāv dažādu organizāciju rangi un sistēmas, un katrs šeit labprātāk izceļ savu turnīru. Taču Katovice esportā kotējas augstu un ar ilgām tradīcijām – pirmais lielais CS:GO turnīrs tika izspēlēts jau 2014. gadā. Jā, tiek rīkoti arī "Major" turnīri, kuros dažreiz ir pat lielāki balvu fondi, taču tie notiek dažādās pilsētās, kamēr Katovici esportā var salīdzināt Vimbldonu tenisā.

"Jā, var teikt, ka šī spēle ir jau veca, turklāt "Counter Strike" kā tāds jau ir vēl vecāks," sacīja Heccu. "Taču es nesatraucos par tās vecumu un tagad cilvēkiem tā apniks, un šāda esporta vairs nebūs. Ir vairākas datorspēles, kurās esporta pasākumi bijuši milzīgi, taču tās lielākoties ir ar īslaicīgu efektu. PUBG un "Fortnite" ātri uzlidoja gaisā un ātri arī nolaidās, kamēr CS:GO ir jau iekrātas tradīcijas, ir iesākti stāsti, kuriem cilvēki vēlas redzēt noslēgumu. Cilvēki, kuri šajā nozarē bijuši ieinteresēti jau kopš 2012. un 2013. gada, viņiem jau tā vairs nav nekāda modes lieta, kura pāries tajā brīdī, kad cita kompānija izdos citu spēli. Tāpēc arī par savu turpmāko darbību iekš CS:GO nesatraucos. Man ir cita profesija, ko varētu darīt, ja tas būs nepieciešams, taču pagaidām strādāju esportā."

Heccu arī radās vairākas iespējas uz pēcspēles intervijām aicināt abus latviešu spēlētājus. "Ar Mareku bija skumīgi. Viņš tikko zaudēja ceturtdaļfinālā, bet kādam uz interviju jāatnāk, man viņam par spēli jāvaicā, bet redzu, ka viņš saskumis un grūti izteikties. Nav jau viegli tur uzreiz kaut ko analizēt. Taču vispār jāsaka, ka abas mūsu zvaigznes – Mareks un broky - viņi ir personību ziņā tik ļoti atšķirīgi. Marekam var vienmēr palūgt parunāties, padiskutēt par ko kaut, viņš, ja varēs, tad atsauksies. broky ir noslēgtāks, vairāk pats par sevi. Taču viņus abus CS:GO elitē visi ļoti mīl un ciena, to gan es zinu skaidri."

Taču izvairīties nevarējām arī no vēl viena acīmredzamā – datorspēle CS:GO, kurā sacenšas esportisti, attaino šaušanu un kaujniekus. Norādot uz to, dīvainas sajūtas palika gan pašam, gan apkārtējiem, kad tas tika pieminēts, lielākoties noplātot rokas. Taču vismaz sacensību noskaņas radīšanas ziņā šī spēle piemērota, lai aizmirstos, un šajā ziņā atšķirība no klasiskā sporta vērošanas klātienē tomēr iekrita sirdī. CS:GO spēlē svarīgs ir gandrīz vai katrs raunds, un katrs raunds ilgst apmēram divas minūtes, un Katovices arēnā katrs raunds tika pavadīts ar skaļām emocijām. Jāatzīmē, ka līdzjutēji uz lielā ekrāna redz, kur virtuālajā kartē atrodas visi spēlētāji, un bieži vien ir, ka divi pretinieki stāv katrs savā pusē sienai, centimetru pa centimetram tuvojoties viens otra redzamības lokam, un arēna tobrīd pieklust un ievelk elpu, lai pēc mirkļa uzlīksmotu par savu favorītu vai novērtētu viņa pretinieka spējas. Tāpat izcili nokaitēta atmosfēra sanāca finālmača pirmajā kartē, kur broky komanda nonāca iedzinējos ar 7:15. Lai uzvarētu kartē, G2 bija vajadzīgs tikai viens raunds, un skaidrs, ka neviens "FaZe" vairs īsti neticēja. Taču raundu pēc raunda broky komanda kaut kā izkārpījās un pārņēma iniciatīvu, lielā troksnī un saspringumā veiksmīgi pabeidzot savu atspēlēšanos.

Pats fināla rezultāts jau bija personīgi ļoti patīkams. Pats turnīrs atstāja daudzas patīkamas emocijas, kaut vai tāpēc, ka ļāva domāt par sacensībām, nevis ko citu. Taču līdz ar pirmdienu nācās atgriezties realitātē.