Facebook
GooglePētnieki: dopinga kontroles sistēma ir nolemta neveiksmei
Foto: AFP/ Scanpix
Adelaides Universitātes pētnieki secina, ka pašreizējā aizliegto vielu lietošanas kontrole ir nolemta neveiksmei, to veic, lai parādītu, ka kaut kas tiek darīts. Lai ar pašreizējām metodēm sasniegtu pilnīgu efektu, katrs sportists jāpārbauda 50 reizes gadā.
Austrāliešu zinātnieki publiskojuši savu pētījumu ar nosaukumu "Sporta antidopinga sistēmas ir nolemtas neveiksmei: varbūtību un izmaksu analīze". Minētajā pētījumā izvērtēti pozitīvie dopinga testi 93 sporta veidos. Noskaidrots, ka standarta tests ļauj atklāt tikai 2,9 % no neatļautu vielu lietošanas gadījumiem.
"Pašreizējā antidopinga sistēma nav adekvāta, lai novērstu dopingu," norāda pētījuma līdzautors - profesors Macejs Henebergs. "Sanāk, ka antidopinga mēri tiek realizēti, lai izrādītos un demonstrētu, ka tiek veiktas pareizās lietas. Bet realitātē ir tā, ka antidopinga sistēma ir nolemta neveiksmei."
Henebergs saka: ja sportists tiktu pārbaudīts 12 reizes gadā, tad iespējamība tikt pieķertam palielinātos līdz 33 % (pieņemot, ka attiecīgais sportists regulāri lieto aizliegtas vielas).
Lai sasniegtu pilnīgu efektu (lai neviens neatļautu vielu lietošanas gadījums nepaliktu nesodīts), nepieciešams, lai katrs sportists tiktu pārbaudīts 50 reizes gadā.
"Bet mēs zinām, ka sportisti nelieto aizliegtas vielas regulāri. Viņiem ir aizvien sarežģītākas metodes, lai izvairītos no atklāšanas," atzīst minētais pētnieks.
Dažādos sporta veidos un notikumos dopinga kontroles režīms ir atšķirīgs. "Tour de France" 2012. gadā veica 9296 testus, pārbaudot 952 riteņbraucējus - katru vidēji 10 reizes. Starptautiskā tenisa federācija 2012. gadā veica 2185 testus, pārbaudot 632 tenisistus - katru vidēji 3,5 reizes.
Izmantotie resursi:
The Associated Press
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Šī sistēma nestrādā un nekad nav strādājusi.
Tie, kas ir iekrituši tādā situācijā ir nonākuši nevis dopkontroles labā darba dēļ, bet dēļ savas nezināšanas vai vēlmes nevietā un nelaikā eksperimentēt.