Samoilova prioritāte IZM Sporta departamenta direktora amatā būs bērnu un jauniešu sports

Viņš skaidroja, ka Latvijas sabiedrībā ļoti nopietna problēma ir mazkustīgums. "Praktiski katram ceturtajam Latvijas bērnam līdz 11 gadiem ir problēmas ar lieko svaru. Ja mēs runājam vispār par sabiedrību kopumā, tad Latvijā vienu reizi nedēļā aktīvi sporto tikai 37% cilvēku vecumā no 15 gadiem, kamēr Zviedrijā un Vācijā tie ir ap 70%. Ja runājam atkal par bērniem, tad līdz 11 gadiem to aktivitātes normu, kas jāizpilda, puiši izpilda apmēram 25%, bet meitenes - ap 15-17%. Mēs varam redzēt, ka tas procents ir ļoti mazs," klāstīja Samoilovs.

Volejbolists uzskata, ka jauniešus var iedvesmot elki no augstu sasniegumu sporta vides, bet vispirms tie tomēr ir vecāki, kuriem jārāda piemērs savām atvasēm. Jautāts, kā tad to popularizēt, strādājot par IZM Sporta departamenta direktoru, Samoilovs atbildēja, ka viens no galvenajiem punktiem ir pedagogi un treneri, viņu izglītošana un atbilstoša darba apmaksa, kā arī komfortablas darba vides nodrošināšana.

Svarīgi esot arī attīstīt tos sporta veidus, kuri vairāk interesē jauniešiem. Samoilovs minēja, ka pēdējās desmitgadēs ir palielinājies olimpisko spēļu skatītāju vidējais vecums - bērni tās skatās arvien mazāk. Tieši tāpēc Starptautiskā Olimpiskā komiteja spēlēs iekļauj jaunus sporta veidus, kas jauniešus vairāk interesē un atbilst viņu kultūrai un dzīvesveidam, piemēram, skeitbords, sērfings, breikdenss. "Es domāju, ka tas arī ir tas, kas ir jādara mums Latvijā," uzskata Samoilovs.

Vaicāts par viņa profesionālā sportista karjeru, volejbolists atbildēja, ka jaunais amats ministrijā ir savienojams ar profesionālo sportu, tomēr IZM Sporta departamenta vadīšana būšot prioritāte. Šo pludmales volejbola sezonu Samoilovs pabeigšot, bet pēc tam vairs tik aktīvi nespēlēšot un uz Pasaules kausa posmiem nebraukšot.

Sportists piebilda, ja jaunajā amatā IZM viņš jūtas atbilstošs, taču izaicinājumu un darāmo darbu esot ļoti daudz, īpaši, ņemot vērā faktu, ka Sporta departaments ilgu laiku strādāja bez direktora.

LETA jau ziņoja, ka Samoilovs par IZM Sporta departamenta direktoru šovasar tika izraudzīts atklātā konkursā, uz kuru kopumā bija pieteikušies 13 pretendenti.

Kā norāda IZM, Samoilovam ir teicama reputācija, kā arī nepieciešamā izglītība un darba pieredze sporta nozarē. Līdzās ievērojamai starptautiskai pieredzei sporta sacensību dalībā un organizēšanā, Samoilovs ieguvis profesionālo maģistra grādu finansēs Banku augstskolā.

Kā pludmales volejbolists Samoilovs trīs reizes pārstāvējis Latviju olimpiskajās spēlēs, kā arī vairākkārtēji izcīnījis godalgotas vietas Eiropas čempionātos un Pasaules kausos pludmales volejbolā.

Galvenie Sporta departamenta direktora pienākumi ir nodrošināt sporta politikas veidošanu un īstenošanu, Latvijas nacionālās pozīcijas veidošanu Eiropas Savienības sporta jautājumos. Tāpat direktoram būs jāpārstāv ministrija un tās intereses starptautiskajās organizācijās, institūcijās, darba grupās, komisijās un sanāksmēs atbilstoši amata kompetencei.

"Izglītības un zinātnes ministrija ir gandarīta par konkursa rezultātu, jo sporta nozari valsts pārvaldē vadīs augsta līmeņa savas jomas profesionālis ar nevainojumu reputāciju," par jauno Sporta departamenta vadītāju iepriekš izteicās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņasprāt, īpaši uzteicams ir Samoilova redzējums par nepieciešamību ieguldīt bērnu un jauniešu sporta attīstībā un veselīga dzīvesveida popularizēšanā sabiedrībā.

Sporta departamenta direktora atalgojums paredzēts no 3478 līdz 3784 eiro pirms nodokļu nomaksas atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai un kritēriju izvērtējumam.

LETA jau rakstīja, ka iepriekšējais Sporta departamenta vadītājs, bijušais Daugavpils olimpiskā centra vadītājs Vladimirs Šteinbergs pameta darbu ministrijā pusgadu pēc stāšanās amatā.

Izmantotie resursi:
LETA