Latvijas sporta aizvadītais gads - no mūsu skatupunkta (2. daļa)

Materiāla pirmā daļa par futbolu, hokeju, volejbolu, handbolu, vieglatlētiku, biatlonu un riteņbraukšanu.

Basketbols

Kristiāns Dilāns: 2024. gads Latvijas basketbolā bija ļoti raibs. Netrūka gan lielu panākumu, gan sāpīgu zaudējumu. Kristaps Porziņģis 18. jūnijā pārrakstīja Baltijas basketbola vēsturi, ar Bostonas ''Celtics'' kļūstot par pirmo NBA čempionu. Nepilnu mēnesi vēlāk Latvijas vīriešu izlase cieta sakāvi savu skatītāju priekšā olimpiskās kvalifikācijas turnīra finālā pret Brazīliju un uz Parīzi nedevās, kur gan basketbolam neveicās īpaši sekmīgāk – 3x3 basketbolisti bija neapturami pamatturnīrā, bet medaļu cīņās piedzīvoja divas neveiksmes un Parīzes olimpiskās spēles noslēdza ceturtajā vietā. Lai arī vīriešu un sieviešu valstsvienības oficiālās spēlēs iekrāja bilanci 8-3, prieka brīžu līdzjutējiem bija mazāk nekā 2023. gadā, tomēr tas ļauj ar pamatotām cerībām raudzīties nākamā gada virzienā, kad Latvijā norisināsies lielākais un jaudīgākais sporta forums valsts vēsturē – ''EuroBasket 2025'' finālturnīrs.

Par Latvijas titulētāko klubu kļuva ''VEF Rīga'', izcīnot 11. Latvijas čempiontitulu, kas arī iezīmēja lielas pārmaiņas klubā – noslēdzās 17 gadu ilgais Jāņa Gailīša periods, viņa vietā stājoties Mārtiņam Gulbim. Pats Gailītis tikmēr pārcēlies uz Vācijas Bundeslīgu, kur nu jau ārzemju trenera statusā raksta ''Syntainics MBC'' kluba vēsturi ar ļoti veiksmīgu sezonas pirmo pusi un Vācijas kausa finālčetrinieka sasniegšanu.

Vietējā basketbola ūdeņus pamatīgi sašūpoja ''Rīgas Zeļļi'', debijas sezonu noslēdzot vicečempionu statusā gan Latvijas čempionātā, gan Latvijas kausā. Zeļļu paveiktais šķietami licis sarosīties arī pārējām komandām, no kurām daļa sastādījusi rekordlielus budžetus, rādot aizraujošu basketbolu un neļaujot viegli prognozēt, kurš pavasarī tiks pie augstākā kaluma medaļām. Tas atspoguļojies arī Latvijas-Igaunijas līgas kopvērtējumā, kur pēc sezonas pirmās puses valda Latvijas klubi.

Dāvis Bertāns pēc astoņām sezonām NBA atstāja Kristapu Porziņģi pasaules spēcīgākajā basketbola līgā kā vienīgo Latvijas pārstāvi, bet soļus uz priekšu spēra Artūrs Žagars un Andrejs Gražulis, piesakot sevi ULEB Eirolīgā. Rolands Šmits nopelnīja Latvijas basketbola visu laiku lielāko kopējo līgumu Eirolīgā, noslēgdams trīs gadu sadarbību ar Stambulas ''Anadolu Efes''. Dāmu basketbolā augstākajā līmenī Eiropā sevi turpināja lieliski apliecināt Latvijas izlases līderes – Anete Šteinberga un Kitija Laksa.

Pats gada noslēgums basketbolā gan iezīmēja ļoti būtisku un nereti noklusētu tēmu sportā – mentālās veselības svarīgumu. Mūžībā devās ilggadējais Latvijas izlases uzbrucējs Jānis Timma.

Teniss

Gatis Druvietis: Latvijas tenisa līdere Aļona Ostapenko aizvadīja karjeras labāko sezonas sākumu un izcīnīja divus vienspēļu titulus. Spītējot skeptiķiem, viņa atgriezās pasaules ranga "top 10", kur 2024. gadā pavadīja 19 nedēļas. Jūlijā izcīnīja četras iespaidīgas uzvaras Vimbldonas čempionātā un tādējādi izvirzījās kā viena no galvenajām pretendentēm uz "Grand Slam" vienspēļu titulu, taču tika apturēta 1/4 finālā, kur kotējās kā favorīte pret topošo čempioni. Gada punktu krājumā mūsu tenisistei 63.56 procentus dod četru turnīru summa - Adelaidas tituls (500 punkti), Lincas tituls (500), Vimbldonas ceturtdaļfināls (430) un Romas "WTA 1000" ceturtdaļfināls (215). Sezonu noslēdza kā pasaules 15. rakete, labāk sekmējies vien divreiz - 2017. un 2023. gadā. Latvijas-Ukrainas tandēms Aļona Ostapenko un Ludmila Kičenoka pirmoreiz izcīnīja "Grand Slam" titulu un gadu pabeidza kā sezonas līderes.

2024. gadā soli uz priekšu spēra Latvijas tenisa otrā rakete Darja Semeņistaja - sezonu sāka WTA ranga 144. pozīcijā, sasniedza personīgo rekordu (#106), centās spēlēt augstāka līmeņa turnīros un gadu noslēdza kā pasaules 119. numurs. 22 gadīgajai tenisistei joprojām nav izdevies piepildīt sapni par "top 100" un sasniegt "Grand Slam" pamatturnīru - varbūt to izdosies paveikt jaunajā sezonā.

Pēc maternitātes pauzes sekmīgi turpināja spēlēt kādreizējā pasaules 11. rakete Anastasija Sevastova un uzlaboja pozīcijas rangā, tomēr marta sākumā svītru pārvilka ceļgala savainojums, kas bija aizvadītā gada nepatīkamākais notikums Latvijas tenisā. Patlaban nav skaidrs, kad 34 gadīgā Sevastova atgriezīsies pasaules tūrē.

2024. gadā kļuva skaidrs, ka kādreizējais pasaules 10. numurs Ernests Gulbis (36) patiešām ir beidzis tenisista karjeru. Vīriešu tenisā mums ne tuvu nav bijis vēl kāds šāda līmeņa sportists, taču, noslēdzot spēlētāja gaitas, ilggadējais Latvijas tenisa līderis nevēlējās paziņojumu par beigām vai emocionālu atvadu pasākumu ar ziediem, asarām un pateicības runām. Gulbis vienkārši pārcēlies citā līmenī: jau divus pilnus gadus ir Latvijas Tenisa savienības prezidents.

Pusotru gadu valsts vadošais tenisists ir Roberts Štrombahs. Janvāra ievadā latvietis bija pasaules reitinga 345. numurs, bet decembra beigās sanāca 402. pozīcija. Vācijā mītošais 25 gadīgais tenisists diemžēl ir vienīgais Latvijas pārstāvis ATP ranga "top 1000". Aizvadītā gada rangā neizdevās spert soli augšup, toties sezonu pabeidza ar desmit uzvaru sēriju (personīgais rekords), izcīnot divus titulus Āfrikā.

Telpu futbols

Agris Suveizda: Latvijas telpu futbolā arī 2024. gadā dominēja divi milži "Riga" un RFS, kuru savstarpējā sāncensībā turpināja dominēt "Riga", kas ieguva visas trīs vietējās trofejas. Aprīlī kausa finālspēlē Kuldīgā "Riga" bija pārāka ar 3:0, septembrī superkausā Ogrē uzvarēja ar 4:2, bet finālsērijā maijā sāncenšus pieveica ar 3-1. Ja basketbola finālsērijā tikai viena spēle notika "Arēnā Rīga", tad futzāla lielklubi parūpējās, lai valsts galvenajā iekštelpu arēnā notiktu visas futzāla finālspēles. Un pirmajā no tām RFS divreiz atspēlējās un pendelēs sagādāja "Riga" retu zaudējumu (3:3, 4:2). Spēli, starp citu, tiesāja viena no labākajām brigādēm pasaulē – spāņi Huans Kordero un Alehandro Martiness. Sērijas turpinājumā "Riga" sastāva problēmu paplicināto RFS uzveica ar 2:0, 6:2 un 3:1.

Decembrī izlaižot divu vārtu pārsvaru jaunās sezonas trešajā derbijā (2:2), pārtrūka "Riga" 36 uzvaru sērija Virslīgas regulārajās sezonās, taču "Riga" straujiem soļiem tuvojas pamatturnīra pirmajai vietai un regulārajā sezonā nav zaudējusi jau gandrīz trīs gadus – 48 spēles (46-2-0, vārti 476:70). Rudens galvenais turnīrs gan bija UEFA Čempionu līga, otro gadu pēc kārtas Elites kārtā (labāko sešpadsmitniekā) ieņemot otro vietu grupā. Rangā pakāpusies uz 13. vietu, "Riga" šoreiz varēja sākt ar pamatkārtu jeb otro posmu, Serbijā apspēlējot Ziemeļmaķedonijas (5:1), Nīderlandes (3:1) un Serbijas (5:1) čempiones, bet Elites kārtu rīdzinieki sāka ar 6:0 pār Rumānijas čempioni un ieguva agru vadību pret grupas saimnieci un galveno favorīti Spānijas "Cartagena". Vadībā "Riga" gan noturējās nepilnas trīs minūtes, zaudēja ar 1:4 un pēdējā kārtā piekāpās arī Itālijas čempionei (2:3).

RFS pēc zaudētās finālsērijas iespaidīgi bruņojās jaunajai sezonai, pārvilinot vienu no "Riga" līderiem Kiki Vaporaki, tiekot arī pie Portugāles, Serbijas un Horvātijas izlašu spēlētājiem un Latvijā atgriežoties titulētajam portugāļu trenerim Orlandu Duartem. "Riga" savukārt piesaistīja citu Argentīnas izlases futzālistu Anhelu Klaudino, līdz ar to Pasaules kausa finālturnīrā Uzbekistānā mūsu čempionātu pārstāvēja vērā ņemams skaits spēlētāju – pieci (Klaudino no "Riga", kas komplektāciju primāri balstīja uz brazīliešiem, un Vaporaki, Brunu Kuelju, Leu Žaragva un Marko Kuraja no RFS). Futzāla tronī pēc 12 gadu pauzes atgriezās Brazīlija, finālspēlē ar 2:1 sarūgtinot Klaudino un Vaporaki – 2016. gada pasaules čempionei Argentīnai otrais sudrabs pēc kārtas. Arī Latvijas izlasei šķietami klusajā gadā bez liela notikuma neiztika – melnkalnietim Vasko Vujovičam zaudējot darbu gan RFS, gan izlasē, "Euro 2026" finālturnīra saimnieces groži tika uzticēti bijušajam Itālijas izlases vadītājam Masimiljāno Bellartem. Viņa pārziņā ir arī U19 un sieviešu izlases, bet pēc ilga laika Latvijas valstsvienības treneris ikdienu vairs nepavada klubā.

Aiz lielbudžeta klubiem notika aktīva cīņa par mazbudžeta klubu troni. Regulārajā sezonā trešo vietu ieguva TFK "Salaspils", taču jau ceturtdaļfinālā ar 1-2 piekāpās Jēkabpils "Lūšiem", nespējot noturēt pārsvaru. Pirmoreiz bronzu ieguva Kuldīgas "Nikers", kas ne vien savās mājās ieguva trešo vietu kausā (9:7 pār "Salaspils FA"), bet arī Virslīgas bronzas duelī ar 2-0 apspēlēja "Lūšus". Kristam Krūmiņam un Renardam Ūdrim pārejot uz "Riga", jaunajā sezonā "Nikers" pēc 12 kārtām gan ir tikai piektajā vietā un stabilā trešajā pozīcijā iekārtojusies jaunpienācēja "Daugavpils FS".

Pludmales volejbols

Jānis Celmiņš: Pludmales volejbolā gads Latvijā pagāja Tīna Graudiņas un Anastastijas Samoilovas zīmē. Mūsu valsts sporta veida princeses izcīnīja godalgas augstas raudzes turnīros, aizvadot, iespējams, stabilāko sezonu savā kopējā sadarbības posmā. Sezonas galvenajā startā – Parīzes olimpiskajās spēlēs dāmas ierindojās dalītā 5. vietā, kas arī uzskatāms par augstvērtīgu rezultātu.

Par pamatīgu blīkšķi uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm parūpējās Latvijas pludmales volejbola profesors Mārtiņš Pļaviņš un talantīgais Kristians Fokerots. Zelts Eiropas čempionātā un bronzas godalgas “Elite 16” turnīrā sezonas nogalē ļāva uzgavilēt arī vīru pludmales volejbola cienītājiem. Gada nogalē turklāt abas augstāk minētās komandas paziņoja par kopējo sadarbību turpināšanu, kas sola mums iespēju sekot abām arī 2025. gada pirmajā pusē. Ja Tīnai un Anastasijai mērķi ir ļoti augsti, tad Mārtiņam un Kristianam tālākā sadarbība lielā mērā būs atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem sezonas pirmajā pusē. Mērķis - iekļūšana pasaules čempionāta dalībnieku vidū.

Kopumā Latvijas pludmales volejbols turpina stagnēt. Jaunie lielajiem turnīriem klāt tiek reti, bet iepriekšējā paaudze jau domā, ko darīt tālāk. Nav dzirdēts, ka arī nākamgad Jūrmalā plānotos kāds starptautiska mēroga turnīrs… Neliela gaismiņa patumšā tuneļa galā ir mūsu jauno talantu izcīnītās godalgas Eiropas un pasaules čempionātos jauniešiem.

Florbols

Dāvis Deduments: Aizvadīto gadu florbolā varētu viennozīmīgi vērtēt ar plus zīmi. Kā jau tas daudzos sporta veidos ierasts, to pirmajos čempionātos latvieši allaž bijuši starp labākajiem. Aizvadītajā gadā tika aizvadīts pirmais pasaules čempionāts florbolā 3 pret 3, un par pasaules čempioniem kļuva Latvijas izlases spēlētāji. Turklāt arī trešajā vietā latvieši, kas arī pasaules rangā līdz nākamajam čempionātam Latvijai ļauj atrasties pirmajā pozīcijā vīriešu konkurencē.

Arī gada nogalē florbols lika par sevi runāt skaļāk kā jebkad agrāk. Vīriešu valstsvienība bija vien pāris minūšu attālumā, lai jau čempionāta ievadā šokētu florbola pasauli, minimāli piekāpjoties vēlākajiem pasaules čempioniem somiem. Savukārt ceturtdaļfinālā papildlaikā izdevās tikt galā ar Šveici, kas pirmo reizi Latvijas izlasei ļāva iekļūt pasaules čempionāta četru labāko komandu pulkā.

Ja par neveiksmēm, tad Somijas pilsētā Lahti notiekošajā pasaules U-19 čempionātā juniorēm Latvijas izlase piedzīvoja trīs zaudējumus grupu turnīrā un pēc tam kvalifikācijas spēlē ar 4:5 zaudēja arī dānietēm, tādējādi paliekot ārpus ceturtdaļfinālā un čempionātu bija spiestas noslēgt ar izcīnītu devīto vietu.

Cerams, ka par neveiksmi nepārvērtīsies fakts, ka uz pasaules čempionātu jau turnīra laikā tika izsaukts Daniels Jānis Anis, kurš ikdienā spēlē Šveices vadošajā līgā un aizvada savu individuāli labāko sezonu. Daniels tika izsaukts uz izlasi, lai aizstātu kādu no savainotajiem spēlētājiem, taču izlases retajā brīvdienā savainotajiem spēlētājiem veselība uzlabojās un Anis atlikušo čempionātu vēroja Latvijas izlases spēles no tribīnēm, tā arī netiekot pieteiktam sacensībām. Cerams, ka arī nākamreiz florbolists atsauksies uz izsaukumu un nacionālās izlases spēlēm.

Motoru sports

Juris Grīns: 2024. gadu Latvijas autosportā gribētos akcentēt ar četrām galvenajām lietām - pirmo reizi WRC posms Latvijā, Mārtiņa Seska/Renāra Franča debija pasaules rallija augstākajā klasē, brāļu Daniela un Bruno Lielbāržu fantastiskais veikums blakusvāģu motokrosā un Tomasa Štolcermaņa debija formulās.

Raimonds Strokšs ar savu komandu paveica vēl ko nebijušu - pirmo reizi pasaules rallija čempionāts iegriezās arī Latvijā. Savulaik daži ātrumposmi bija notikuši Lietuvā, iepriekšējos gados WRC posms veiksmīgi rīkots Igaunijā, bet tagad arī pie mums. "Tet Rally Latvia" līdzjutēju atsaucība bija milzīga, posms noorgazinēts grandiozi. No fanu puses raugoties, bažas par sacensību nākotni - nākamgad mums nebūs ne sava rallija ne WRC, ne arī Eiropas čempionātā. Cerība uz to, ka visas pūles tiek liktas, lai atgrieztos vēlāk.

Mārtiņš Sesks un Renārs Francis iepriecināja, debitējot WRC vadošajā klasē "Rally1". Latvijas posmā ekipāža startēja ar šīs klases spēcīgāko - hibrīda auto versiju, uzreiz sevi piesakot pirmajam trijniekam. To sasniegt liedza vien tehniska problēma pēdējos kilometros. Tāpat izcīnītas divas uzvaras WRC ātrumposmos, kas ir būtisks ieraksts Latvijas autosporta vēsturē. Sensacionāla debija! Pašlaik vēl Sesks cīnās par iespēju turpināt iesākto un jaunumi būs zināmi drīz. Nākamgad mūsējos trasē noteikti redzēsim vēl.

Daniels un Bruno Lielbārži izcīnījuši otro vietu pasaules čempionātā blakusvāģu motokrosā, vien savā otrajā pilnajā sezonā. Aizvadītajā gadā čempionāts mūsējiem mijās ar pjedestāliem un arī dažām neveiksmēm, bet visas cerības uz nākotni. Ātrums brāļiem ir pilnībā pietiekams, lai izcīnītu titulu, un tāds ir arī pašu Lielbāržu uzstādījums 2025. gadam. Jebkurā gadījumā, jau paveiktais ir kas īpašs. Turklāt nākamajā sezonā viens no no pasaules čempionāta posmiem atkal notiks Latvijā.

Pēc ļoti ilga pārtraukuma pagājušajā gadā beidzot atkal ieraudzījām latviešu pilotu junioru formulās. Tomass Štolcermanis no kartinga pārsēdās "Formulā 4", piedaloties prestižajā Itālijas čempionātā, kas bijis daudzu braucēju sākumceļš uz F1. Lai gan cerēt reiz ieraudzīt latvieti F1 pasaules čempiponātā daudziem varētu šķist nereāla cerība, autosportā virsotnes tiek sasniegtas tikai ticot un tiecoties uz šādiem šķietami neiespējamjiem sapņiem. Pirmajā sezonā Štolcermanim trešā vieta debitantu ieskaitē un devītā absolūtajā ieskaitē, ar lielu potenciālu nākamgad kāpt vēl krietni augstāk.

Cīņu sports

Matīss Kleinbergs: Lielākās bažas rada boksa federācijas zaudētais oficiāli atzītās federācijas statuss. Tādi juku laiki amatieru boksam noteikti nenāks par labu. Kā pateiks jebkurš boksa sabiedrības pārstāvis - bez amatieru boksa nebūs arī profesionālā boksa. Protams, ir izņēmumi, bet tie ir izņēmumi.

Par MMA jāsaka, ka visvairāk laikam ir vilšanās par šo gadu. Aleksandra Čižova diezgan spilgti sāktā karjera prestižajā PFL organizācijā principā ir ieslīdējusi dubļos. Pērn tikai viena cīņa, tajā pašā neveiksmīgs zaudējums. Pēc tam atcelta cīņa, jo atkal savainojums patraucēja, un iesāktais ritms šajā spēcīgajā MMA organizācijā ir apstājies. Ir gan arī pozitīva lieta - Matīss Zaharovs tajā pašā PFL savu cīņu uzvarēja. Madars Fleminas ar mainīgām sekmēm startē Polijas organizācijā. Šobrīd atskatoties uz gadu kopumā, to prieku nesanāk nemaz tik daudz.

Jā, varam izcelt bokseru Ralfa Vilcāna un Milana Volkova performances Anglijā, kā arī Jevgeņija Aleksejeva tikšana pie IBO Eiropas čempiona goda un bilances 17-0 sasniegšana. Savukārt vietējos cīņu šovos ar nožēlu jāatzīmē kvalitātes pazemināšanās. Latvijas sportistiem pieaicinātie pretinieki ir tādi, kā ir, un attiecīgi arī intriga šajos cīņu šovos ir tāda, kāda ir.

Vēl arī karatists Edgars Skīvers un viņa visnotaļ apšaubāmais zaudējums iepriekšējā cīņā. Bet jau atkal - tā viņam bija vienīgā cīņa 2024. gadā. Viņa mazā aktivitāte nu jau dažu gadu garumā rada bažas, jo, ja pirms dažiem gadiem kāds aicināja prognozēt, kurš latvietis būs UFC, prognoze "Edgars Skrīvers" bija viennozīmīga. Kā tagad būs, grūti teikt, jo gadi jau rit tik uz priekšu, ne atpakaļ.

2024. gads arī paliks kā gads, kurā boksera karjerai punktu lika Mairis Briedis. Viņa ēra Latvijas boksā līdz ar to šobrīd ir noslēgusies. Norobežojoties no visa pārējā, sportiskajā ziņā Briedis bija pieradinājis, ka teju katra viņa cīņa ir pasaules čempiona titulcīņa. Cik ilgs laiks gan paies no 2024. gada 19. maija līdz nākamajai titulcīņai, kurā piedalīsies Latvijas bokseris?

Renes sporta veidi

Rolands Eliņš: Kamaniņu sportā Latvijas izlase bija pieradinājusi pie tādiem augstumiem, ka šīs sezonas sākumā Kristera Aparjoda un Elīnas Botas atrašanās ārpus PK kopvērtējuma "Top 8" liekas kā kaut kāda nesaprotama neveiksme. Tuvojas olimpiskās spēles, un viss labi saprotams - konkurence aug un latiņa iepriekš pacelta ļoti, ļoti augstu. Taču vēl jau lielākā daļa sezonas priekšā, un kamaniņu sports joprojām tiek piesaukts ar baltu skaudību, sak, viss viņiem sakārtots un panākumi nāk. Un 2023./24.g. sezona Latvijas kamaniņu sportam bija patiešām iespaidīga, var argumentēt, ka pat visu laiku labākā.

Skeletonā pēc ilgāka pārtraukuma Latvija atkal bija pārstāvēta PK līmenī, Dāvim Valdovskim izcīnot 14. vietu Siguldas posmā.

Taču skaidrs, ka 2024. gadā visvairāk uzmanības sev pievērsa bobslejs. Pavasari Latvijas bobsleja izlase sagaidīja ar Emīla Cipuļa ekipāžu kā PK vicečempioniem un Cipuli PČ sešiniekā gan divniekos, gan četriniekos, taču rudenī Cipuļa un vairāku vadošu stūmēju izlasē vairs nebija. Iekšējas nesaskaņas un pārdomas par nākotnes perspektīvām, par kurām, protams, sportistiem kā cilvēkiem neko nevar pārmest.

Taču pārmetumi tāpat izskanēja un arī Bobsleja federācijas puses. Ko tur daudz atgādināt, kā tas īsti notika, bet notika tas, ka federācijā vadošo amatu atstāja Zintis Ekmanis. Un ziemas sezonas sākums tika sagaidīts ar tikai vienu ekipāžu PK līmenī, to pilotējot Jēkabam Kalendam. Šie visi notikumi nelika sponsoriem makus paplēst plašāk, un bobslejā finanses kā problēma tika piesaukta arī jau iepriekšējos gados. Mērķis uz Milānas spēlēm izlases trenerim Sandim Prūsim gan ir nosprausts. Kas būs pēc tam? Protams, loģiskas bažas eksistē.