Eiropas Veselības nedēļa - kā iespēja pagarināt dzīvi un ilgāk izvairīties no medicīnas

Medicīna cilvēka dzīves pagarināšanā piedalās ar 15–20% pienesumu, bet viss pārējais ir: tīrs gaiss un tīrs ūdens, veselīgs uzturs, kustības, protams, arī iedzimtība un kaitīgu ieradumu neesamība. Un visai objektīvi – gaiss un ūdens mums ir gana tīrs, lai mūs apskaustu 90% zemeslodes iedzīvotāju, arī uzturs ir labāks nekā vairumā pasaules valstu, arī sports un kustības ienāk latviešu ikdienā – visur redzami skrienoši un ar riteni braucoši veci un jauni ļaudis, kas tur rūpi par savu veselību. Sporta zāļu, ledus haļļu un trenažieru zāļu skaits pieaudzis eksponenciāli, tās ir labi aprīkotas un visai apdzīvotas.

Lielākais nopelns sabiedrības veselības veicināšanā tomēr pienākas tautas sporta organizatoriem – tādiem kā iknedēļas skriešanas, riteņbraukšanas, orientēšanās tautas sacensībām, vingrošanai mežā un parkos, līnijdeju komandām, Ghetto Games un viņiem līdzīgām struktūrām. Vai esam šai ziņā labāki vai sliktāki par citām valstīm Eiropā un pasaulē?

Atbilde būtu – esam tālu no labākajiem. Mums ir lielas izaugsmes iespējas, lai kļūtu par veselīgu un sportisku tautu. Jebkurā gadījumā mēs ievērojami zaudējam skandināviem, kur ar cikliskajiem (tātad veselīgākajiem) sporta veidiem – skriešanu, slēpošanu, orientēšanos, riteņbraukšanu, peldēšanu ļaudis visās vecuma grupās nodarbojas ievērojami vairāk nekā latvieši. Par sportiskākajām nācijām bez skandināviem šobrīd pasaulē uzskata singapūriešus, japāņus, dienvidkorejiešus, taivāniešus, austrāliešus, jaunzēlandiešus un kanādiešus. Bet nebūt nav tā, ka tikai ļoti attīstītās valstīs tautas sports ir goda vietā. Ja neskaita lielos maratonus Berlīnē un Stambulā, visvairāk vienkopus skrienošus cilvēkus esmu redzējis Sanpaulu – lielākajā Brazīlijas pilsētā. Ibirapuera parkā sestdienas un svētdienas rītā skrien desmitiem tūkstošu cilvēku. Esmu skrējis arī Riodežaneiro, pie kam – cauri favelu jeb graustu rajoniem. Viedoklis – ja Tev tiešām nav pat pulksteņa, mobilā telefona un maciņa – nevienam tu tur tāds neinteresē. Un pa šiem graustiem man pretī skrēja ne viens vien amatiersportists.

Šoruden nācās pabūt Bangkokā, svētdien konference beidzās ap četriem pēcpusdienā, un nolēmu lēnā skrējienā doties uz tuvāko – Chatuchak parku. Skrējēju bija daudz, galvenokārt paveci cilvēki. Izvēlējos doties skaļas mūzikas virzienā, bet tur vingroja vismaz tūkstotis. Uz milzu kastes rosījās paraugvingrotājs, bet visi pārējie atkārtoja viņa kustības. Vingrošana bija neticami enerģētiska, visu vecumu vingrotāji drīzāk atgādināja senu rituālu deju, bet tas viss notika 35 grādu temperatūrā un saulē. Puskilometru tālāk šajā parkā vingroja cita, tikpat liela grupa, kurā bija galvenokārt ģimenes ar bērniem.

Man ir nācies vērot skriešanu Kenijas kalnā – arī simti un tūkstoši, pie kam visdažādāko pasaules tautu dēli un meitas. Protams, visi pasaules skrējēji traucas šurp ziemas laikā mērenā augstkalnē, labos laika apstākļos vākt kilometrāžu un ļoti profesionālu treneru padomus.

Eiropas Veselības nedēļa ar sportu kā galveno uzsvaru ir iemesls sākt. Sākt trenēties ikdienā. Vēlos atgādināt dažas sen zināmas patiesības:

1) kustība ir dzīvība. Kustībām, regulārām fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbībām ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanā. Fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība, kas nodrošina organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina darba spējas. Vienlaikus kustības aktivizē vielmaiņas procesus, stimulē elpošanu un asinsriti, labvēlīgi ietekmē organisma sistēmas un funkcijas. Pretēji tam – mazkustīgs dzīvesveids veicina sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanos un cukura diabētu.

2) trešdaļai pieaugušo un piektajai daļai bērnu Latvijā ir lieks svars vai aptaukošanās. Gandrīz visi Latvijas bērni un ne mazums kabinetos strādājošo pieaugušo ilgas stundas dienā pavada pie datora, tāpēc veidojas nepareiza stāja. Stāju ietekmē arī mazkustīga sēdēšana skolas solā. Jebkurām mazkustīgām pozām ir jāmijas ar kustībām un pozas maiņu, lai neradītu ilgstošu, vienveidīgu muskuļu spriedzi, kas rada mugurkaula deformācijas, kurām kā domino efekts seko problēmas ar mugurkaula skriemeļu nospiestajiem nerviem saistītajos orgānos.

3) pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem iesaka pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes piecas reizes nedēļā. Papildus šai pusstundai nepieciešama iesildīšanās un izstaipīšanās, bet slodzes intensitātei jābūt nopietnai – vismaz līdz īstiem sviedriem. Optimāli ir sportot ar 60% no maksimāli pieļaujamā pulsa. Maksimāli pieļaujamo pulsu aprēķina pēc formulas 220 – vecums gados. Nebaidieties trenējoties palielināt slodzi un trenēties anaerobā režīmā!

4) lai nepieņemtos svarā, cilvēkam dienā jāveic vismaz 10 000 soļu, vēlams, skriešus. Īpaši daudz jākustas grūtniecei. Sports grūtniecības laikā nozīmē bērna pozitīvu programmēšanu. Kustība samazina negatīvās informācijas plūsmu, tātad dod iespēju bērnam augt netraucēti. Nevienam sporta veidam nav pierādīta negatīva ietekme ne uz grūtniecības norisi, ne saslimstību. Grūtniecības laikā vingruma uzturēšanai ieteicama ātra iešana vai skriešana ar ātrumu līdz pat 7 km stundā.

Tātad– sportosim ne tikai olimpiskajā dienā un veselības nedēļā, bet visu gadu. Latvijas Ārstu biedrības ieteikumi sportot– kā nenonākt pie ārsta vai nonākt pie ārsta iespējami vēlāk. Pagarināt veselīgas dzīves gadus– tas nozīmē nesmēķēt, mazlietot alkoholu, veselīgi ēst, bet galvenais– kustēties:

1) kāp pa trepēm, nelieto liftu! Roc dārzu! Uz darbu dodies kājām vai brauc ar velosipēdu! Skrien, slēpo, spēlē bumbu! Peldēšana ir pats veselīgākais sporta veids vecāka gadagājuma cilvēkiem. Trenējies 5 reizes nedēļā vismaz pusstundu, nodarbini vismaz 60% no saviem muskuļiem! Visvairāk muskuļu nodarbina akadēmiskā airēšana. Vislabākie treniņi ir svaigā gaisā brīvā dabā. Visveselīgākais skriešanas sporta veids ir orientēšanās (www.magnets.lv).

2) katram bērnam, lai viņš augtu vesels un gudrs vismaz stundu dienā nepieciešamas fiziskas aktivitātes un sporta nodarbības. Pieprasi, lai taviem bērniem skolā būtu nodrošinātas vismaz četras sporta stundas nedēļā un lai tās būtu kvalitatīvas! Izglītības standarti to atļauj, visas t.s. papildu stundas parasti nemaz neizmanto. Uzmundrini izglītības pārvaldes, nodaļas un speciālistus, lai viņi atbalstītu sporta stundas, jo tās taviem bērniem palīdzēs dzīvot veselīgu mūžu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka bērniem jāsporto vismaz vienu stundu ik dienas. Šajā stundā bērnam ir nepieciešama trenējoša slodze, nevis jāapgūst kāda sporta veida teorētiskie pamati. Nepieļauj, lai kāds kustību ienaidnieks tavu bērnu atbrīvo no fiziskām aktivitātēm un sporta!

3) netici stereotipiem – maini tos! Vēl pirms gadsimta slimība nozīmēja gultas režīmu, siltu sasegšanos. Joprojām iesakņojies termins “gultas dienas”, it kā gulta ārstētu slimnieku. Mūsdienās slimība nozīmē pakāpeniski vai pat strauji sākt ārstnieciskas kustības, sporta nodarbības, peldes un aktīvu rehabilitāciju. Ja tu esi saslimis, laikus sāc kustēties, lūdz speciālista padomu, kā ar kustībām atbrīvoties no muguras un locītavu sāpēm, kā uzlabot pašsajūtu, kā palīdzēt organismam tikt galā ar slimību!

4) sākt sportot un būt fiziski aktīviem nekad nav par vēlu! Miljoniem cilvēku sāk regulāri nodarboties ar sportu tikai pēc aiziešanas pensijā. Jāsacenšas ar sev līdzīgiem sportistiem – gan pēc vecuma, gan fiziskās sagatavotības. Sacensības veicina kognitīvās funkcijas, liek izdalīties t.s. laimes hormoniem jeb endorfīniem, pagarina mūžu. Regulāra fiziskā aktivitāte tādā pat mērā kā prāta treniņi palīdz saglabāt labu atmiņu un attālina vecuma plānprātību.

5) pirms sāc sportot, konsultējies ar ģimenes vai sporta ārstu! Pirms sāc nodarboties ar ekstrēmiem vai izdzīvošanas sporta veidiem, rūpīgi pārbaudi veselību!

Pēteris Apinis
Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents
Latvijas Āstu biedrības prezidents