Viedoklis: Valsts naudas dalīšanas principi - kad viena roka nesaprot, ko dara otra

Šāds paziņojums sekojis nedēļu pēc tam, kad tikusi apturēta jau minētā pabalsta izmaksa trim Latvijas atlētiem, kas startējuši sacensībās, kurās piedalījušies arī sportisti no Krievijas vai Baltkrievijas. Gan Aļona Ostapenko, gan Toms Skujiņš un Krists Neilands pārstāvējuši valsti gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātos [Skujiņš un Neilands] un izlašu turnīros [Ostapenko].

Ņemot vērā IZM lēmumu, ka Latvijas sportisti, kuri startē vienās sacensībās ar RUS un BLR atlētiem, nedrīkst saņemt valsts finansējumu, martā par februāri tiek ieturēts valsts finansējums šādiem LOV sportistiem - Ostapenko - 1700 euro, Skujiņš - 300 euro, Neilands - 200 euro.

— LOK (@Olimpiade_lv) March 8, 2023

“Kara klātbūtne liek uz lietām skatīties daudz melnbaltāk, nekā tas bija iepriekš. Palieku pie tā, ka mums ir ļoti svarīgi atcerēties, ka Krievija un Baltkrievija izmanto sportu kā asās varas instrumentu. Es uzskatu, ka sportistiem, kas piedalās šajās sacensībās, valsts finansējums [tā piešķiršana] nav pieņemams,” 28. februārī intervijā “Rīta Panorāmā” uz jautājumu par valsts finansējuma liegšanu šādos gadījumos izteicās ministre Anda Čakša.

Kamēr vieni atstāti ar aizvainojumu un neglaimojošu “zīmogu” uz pieres, citi – tikuši sadzirdēti. Divus mēnešus līdz pasaules hokeja čempionāta sākumam IZM izplatījusi paziņojumu, kurā ministre apņēmusies rosināt valsts budžeta finansējuma piešķiršanu turnīra licences maksas [500 000 EUR] segšanai.

Pasaules čempionāta B apakšgrupas spēles Rīgā pulcēs astoņu valstu hokeja izlases – ar aptuveni 30 spēlētājiem un treneriem katrā. Tostarp Kazahstānas valstsvienība, kuras sastāvs ik gadu veidots no galvenās bāzes komandas – Nursultanas “Barys”, kas arī pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā turpinājusi uz nebēdu dzenāt ripu agresorvalsts atklātajā čempionātā.

KHL spēlējošu hokejistu došanās uz ledus Rīgā, visticamāk, sagaidāma arī citu B apakšgrupas izlašu sastāvos. Piemēram, Slovākijas, kas, atšķirībā no tādām Eiropas valstīm kā Zviedrija, Somija, Čehija, Francija, un arī Latvija, nav aizliegusi savas valsts hokejistiem, kuri ikdienā spēlē Krievijā, pārstāvēt valstsvienību.

Pacelsies jautājums - kāda gan Latvijai daļa gar Kazahstānas un Slovākijas hokejistu izvēlēm? Sanāk sekojoša situācija - ar vienu roku noņemam daļu pīrāga saviem sportistiem, ar otru – aicinām pie pašu uzklātā galda ciemiņus, kuriem mūsu galda kultūra [pieņemtie likumi, līgumi un normas] ir sveša un nesaistoša. Strādā abas rokas, bet viena īsti nezina, ko dara otra.

Galu galā, arī Latvijas izlasē piekrituši spēlēt hokejisti, kuri gan savos klubos ar krievu hokejistiem dala vienu ģērbtuvi kā komandas biedri, gan sacenšas laukuma pretējās pusēs. Tieši šī iemesla dēļ arī piemērotas sankcijas jau minētajai tenisa un riteņbraukšanas trijotnei. Taču, piemēram, Bufalo “Sabres” krievu hokejista Iļjas Ļubuškina komandas biedrs Zemgus Girgensons pie NHL komisāra Gerija Betmena un “Sabres” vadības lēmumiem ir tikpat maz [lasīt - nav] vainojams kā Ostapenko attiecībā uz tenisa vai Skujiņš un Neilands – uz riteņbraukšanas sacensību organizatoriem.

“Tā ir sporta politika, pie kuras jāstrādā sporta politiķiem un funkcionāriem. Savukārt jūsu riteņbraucēji tikmēr dara savu darbu. Viņiem ir noslēgti līgumi ar komandām, kas maksā darba algu. Ja cita komanda savā sastāvā piesaka Krievijas sportistu, teiksim, "Tour de France" seriālā, tad sanāk, ka Latvijas prasība Skujiņam un Neilandam ir tāda, lai viņi nepiedalās, vai ne? Nu, pateikšu skaidri un gaiši, tādā gadījumā viņi tiks atlaisti no savām komandām par līguma nepildīšanu, un tas arī viss. Tas arī būtu vienīgais praktiskais iznākums,” sarunā ar Sportacentrs.com viedokli par valsts finansējuma atņemšanu Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam pauda Igaunijas riteņbraukšanas leģenda Jāns Kirsipū. Respektīvi – arī citu sporta veidu pārstāvju, tostarp hokejistu, sodīšana šādā veidā nedotu vēlamo efektu, un pēc būtības neatbild uz jautājumu, par ko vispār šādā situācijā sportists tiek sodīts?

Turklāt svarīgi izcelt, ka tenisistes un riteņbraucēju trijotne minētās sacensības, kurās konstatēti LOK un IZM līguma pārkāpumi, neaizvada Latvijā. Turpretī šobrīd tiek lemts par nodokļu maksātāju naudas piešķiršanu Latvijā notiekošām sacensībām, kurās startēs ārzemju sportisti, kas ikdienā spēlē Krievijā.

Nedaudz pārfrāzējot riteņbraucēju Tomu Skujiņu, kurš pataisīts par vienu no grēkāžiem – stāsta būtība gan nav naudā. Nav runas par to, vai PČ hokejā nepieciešams valsts finansējums, bet gan par principiem un dubulto morāli lēmumu pieņemšanā par finansējuma sadali.

Kamēr vieni, arī par spīti spēlēšanai vienā komandā [pārī!] ar ukraiņu sportistiem, tiek pataisīti par grēkāžiem, otriem, “apzinoties notikuma svarīgumu un tā nozīmi Latvijas un pasaules sporta dzīvē” [citāts no IZM paziņojuma], maciņš tomēr tiek atvērts - Latvijā notiekošam pasākumam, kurā gatavojas startēt sportisti un pat teju vesela komanda no Krievijas čempionāta. Un kurš risinās zem federācijas [IIHF] jumta, kas jau pērnā gada rudenī apstiprinājusi iespējamo Baltkrievijas un Krievijas izlašu atgriešanās kārtību turnīros.

Izmantotie resursi:
https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/i...
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/28.02....