Federācijas neizpratnē par necaurspīdīgumu, cer valsts budžetu saņemt agrāk

Latvijas Nacionālā sporta padome piektdien apstiprināja sporta budžeta sadalījumu vairāk nekā 51 miljona eiro apmērā, sporta federāciju pamatdarbībai piešķirot 3,22 miljoni eiro.

Šogad prioritāro federāciju loks ir par par piecām mazāks nekā iepriekš, un tām 15 prioritārajā sarakstā ietvertajām federācijām atvēlēti vēl papildu 2,24 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunajā sporta finansēšanas modelī lielāks atbalsts paredzēts federācijām, kuru paspārnē ir lielāks bērnu un jauniešu skaits.

Jaunā aprēķina sistēma valsts dotācijas apmēru visvairāk samazinājusi Latvijas Hokeja federācijai (LHF), pēc jaunajiem finansēšanas kritērijiem saņemot par vairāk 35 207 eiro mazāk.

LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs pauda, ka federācija ir ļoti lielā neizpratnē gan par prioritāro sporta veidu sarakstu, gan tā sastāvu, gan federācijas kritumu no top trīs sporta veidiem ar liekāko finansējumu uz desmito vietu, ņemot vērā sportistu rezultātus un bērnu skaitu, kas trenējas hokejā.

Tāpat LHF akcentēja, ka nevar izvērtēt piešķirtā finansējuma samērīgumu, ja nav pieejami dati, kritēriji, par to, kā prioritāro sporta veidu punktu sadale tika veikta. “Ir jāredz cipari, lai izvērtētu, vai kaut kur nav radusies kāda kļūda,” atzīmēja LHF ģenerālsekretārs.

Līdzīgu vērtējumu pauda arī Latvijas Orientēšanās federācija (LOF), kas uzskatāma par otru lielāko zaudētāju, šogad saņemot par 21 785 eiro mazāk nekā 2023.gadā un sarakstā ierindojoties devītajā vietā.

LOF uzskata, ka iepriekš vērtēšanas kritēriji bijuši krietni caurspīdīgāki, un pašreizējo situāciju nevar komentēt, jo viņu rīcībā nav tabulas ar attiecīgajiem kritērijiem un koeficientiem.

Skaidrojot pašreizējo situāciju, spēju tikt galā ar maksājumiem, LOF atzina, ka iepriekš izdevies veiksmīgi organizēt starptautiskas sacensības, līdz ar to federācija šobrīd spēj tikt galā ar maksājumiem. “Mums vēl ir finansējums no 2019.gada Pasaules veterānu čempionāta organizēšanas un seni projekti, kas mums ļauj izlīdzināt šos budžeta periodus,” sacīja LOF prezidents Dagnis Dubrovskis. Viņi cer saņemt finansējumu ātrāk par jūniju, kā tas bija pērn, lai varētu veiksmīgi saplānot vasaras sezonu.

Pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) domām, izmaiņas valsts sporta finansēšanas sistēmā bija nepieciešamas jau sen, un tas, ka IZM pārņem finansējuma sadalīšanu, to darot bez starpniekiem, ir liels pluss, jo atvieglo birokrātisko procesu.

LVS prioritāro sporta veidu sarakstā ieņem otro vietu, uzreiz aiz Futbola federācijas, saņemot papildu 131 250 eiro, un pēc kritēriju maiņas ir viena no lielākajām ieguvējām.

LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs arī uzskata, ka, iespējams, finansēšanas kritērijus ar laiku būs nepieciešams vairāk modificēt, liekot vēl lielāku uzsvaru uz bērnu un jauniešu sportu. “Domāju, ka mēs ar Futbola federāciju noteikti esam pelnījuši būt augšgalā, mums tagad ir ļoti daudz bērnu un jauniešu,” sacīja LVS ģenerālsekretārs, piebilstot, ka lēmumu atbalsta.

Tāpat Miļkevičs atzina, ka jauniedalītais finansējums ir tāds, kādu LVS cerēja saņemt, lai turpmāk varētu attīstīties. “Mēs pēdējos 15, 20 gados esam ļoti zemu finansēti - knapi spējām noturēties virs ūdens un izdzīvot, tāpēc šī brīža izmaiņas ir ļoti pozitīvas, mēs uzreiz jūtam, ka Daugavas stadiona manēža ir uzbūvēta, mums ir ļoti liels bērnu pieplūdums, gan treniņos, gan arī sacensībās ļoti aug līmenis, daudz rekordu tiek sasniegti, viss attīstās,” atklāja LVS ģenerālsekretārs.

Miļkevičs arī norādīja, ka katru gadu federācija centusies gadu noslēgt ar vismaz 50-60 tūkstošiem eiro kontā, lai spētu izdzīvot pirmos divus mēnešus, jo ātrāk par februāra vai marta beigām valsts nauda nav saņemta.

Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), kas reitingā ieņem pēdējo – 15. vietu, saņemot par 7307 eiro vairāk nekā pērn, jauno finansēšanas modeli kopumā vērtē pozitīvi, taču tāpat kā Hokeja un Orientēšanās federācija atzīst, ka, nezinot veidu, kā prioritāro sporta veidu punkti tika aprēķināti, ir mulsums un daudz jautājumu par iegūto rezultātu.

“Protams, ka finansējums jebkurā gadījumā ir lielāks nekā pirms diviem, trīs vai četriem gadiem, bet tas, kas šobrīd uztrauc, ir tas, vai šie dati, kas ir saskaitīti, kurus, diemžēl nevienam nerāda, ir objektīvi un precīzi - vai tur nav kādas matemātiskas kļūdas, jo, protams, mūs pārsteidza, ka mēs pagājušajā gadā bijām šajā reitingā desmitajā vietā, bet šobrīd esam 15.vietā,” atzina LPF prezidents Aivars Platonovs.

Viņš pauda, ka LPF vēlētos redzēt datus, lai noteiktu, kāpēc būtiski zaudētas savas pozīcijas. “Īpaši ņemot vērā, ka mums bērnu skaits pēdējo gadu ir audzis, un arī aktivitātes nav samazinājušās, es domāju, arī Hokeja federācijai un vēl dažām federācijām ir pamatoti jautājumi, uz kā bāzes šīs izmaiņas ir veidojušās,” atzina LPF prezidents.

Tāpat Platonovs norādīja, ka pagājušajā gadā LPF valsts finansējumu saņēmusi tikai jūnijā, taču šobrīd skaidrs, ka šogad ātrāk par februāra beigām federācija pie finansējuma netiks, kas, viņaprāt, olimpiskajā gadā nav adekvāti.

“Ikdienas maksājumus šobrīd nav grūtību veikt, neesam maksātnespējas statusā, bet tas pilnīgi noteikti neļauj pilnvērtīgi plānot treniņu darbu, jo, ja jau tagad ir jāpērk un jārezervē treniņu bāzes nometnēm, mums būtu svarīgi zināt, kāds irfinansējums un kad mēs viņu saņemsim. Arguments, ka katru gadu tā ir, man liekas, ir ļoti, ļoti vājš,” atzīst LPF prezidents.

LETA jau ziņoja, ka turpmāk sporta federācijas valsts budžeta finansējumu saņems no vienas organizācijas ar vienu līgumu, kuru noslēgšana un valsts budžeta līdzekļu izmaksa sporta organizācijām tiks pabeigta līdz februāra beigām. Pārmaiņu mērķis ir balstīts izsekojamā un saprotamā valsts budžeta finansējuma saņemšanas kārtībā, lai samazinātu ar pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus, ietaupījumu novirzot atbalsta palielināšanai federācijām un individuālo sportistu sociālajam atbalstam.

IZM prognozē, ka finansējumu sporta federācijām varētu izmaksāt līdz februāra beigām.

Prioritārā sporta federācijas:

Izmantotie resursi:
LETA