"Esam neizpratnē, šokā un izmisumā" – Tautas sporta organizatoru atklātā vēstule IZM un premjerei

Atklāta tautas sporta organizatoru vēstule
Izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdes kundzei
Ministru prezidentei Evikai Siliņas kundzei
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājam Aleksandram Samoilovam
2025. gada 3. jūnijā
Ļ.cien. Dace Melbārdes kundze,

Mēs, tautas sporta pasākumu organizatori, esam neizpratnē, šokā un izmisumā par Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) īstenoto tautas sporta atbalsta politiku jeb, precīzāk, par vienīgo mums zināmo tautas sporta pasākumu atbalsta instrumentu - konkursu “sporta programmu un pasākumu atbalstam” (Nr. 1-7e/25/3), tā necaurspīdīgo norisi un vērtēšanas kritērijiem, neprognozējamību, kā arī formālo “ķeksīša” pieeju, kas pēdējos gados kļuvusi par stabilu šī “tautas sporta atbalsta instrumenta” vērtību.

Valsts atbalsts tautas sporta pasākumiem ir nepieciešams, lai dalību pasākumos padarītu pieejamāku plašākam Latvijas iedzīvotāju cilvēku lokam, kas vēlas kustēties, - lai dalībniekiem varētu prasīt mazāku dalības maksu, lai atsevišķas iedzīvotāju grupas varētu piedalīties bez maksas un pasākumi būtu pieejamāki arī ģimenēm ar bērniem.
Lai arī esam sapratuši, ka par spīti lozungam par tautas sporta it kā valstiski prioritāro statusu, ar valsti (lasi – IZM) tautas sporta veidošanā rēķināties nevaram, zemāk esam apkopojuši galvenos minētā konkursa trūkumus, kā arī jautājumus, uz kuriem atbildes vēlamies rast nekavējoties, un ieteikumus sadarbības ar tautas sporta organizatoriem uzlabošanai. Ļoti ceram, ka atšķirībā no citiem gadiem, nozīmīgāko tautas sporta organizatoru ieteikumus nākamajā gadā pacentīsieties ņemt vērā.

#1 Neparedzamība
Tautas sporta atbalsta politiku nevar veidot ar vienu konkursu, kuram pieteikumi tiek pieņemti marta vidū, bet rezultātu izziņošana (pretēji konkursa nolikumā paustajam) tiek novilcināta līdz vasaras saulgriežiem, atstājot nozari neziņā līdz pat sezonas vidum.

Sporta pasākuma plānošana, tai skaitā, finanšu un sponsoru plānošana, un realizācija, aizņem nozīmīgu laika periodu – no pusgada līdz (lielu starptautisku notikumu gadījumā) vairākiem gadiem, tādēļ, iespējamā valsts līdzfinansējuma izsludināšana sezonas vidū, ir bezjēdzīga. Ņemot vērā, ka viena no valsts līdzfinansējuma funkcijām ir tautas sporta pasākumus padarīt pieejamākus plašai sabiedrības daļai, tad par valsts atbalstu, kas varētu tikt izmantots, piemēram, drošības, medicīnas, policijas, u.c. lielo izmaksu pozīciju segšanai, organizatoriem ir jāzina pirms dalībnieku reģistrēšanas uzsākšanas. Ja potenciālais valsts līdzfinansējums tiek izsludināts gada vidū, organizatoriem, domājot par cenu politiku, nav iespējams rēķināties ar valsts atbalstu.

Kā lielu “pretimnākšanu” organizatoriem IZM šogad izziņoja faktu, ka konkursam var pieteikties arī pasākumi, kuri tekošajā gadā norisinājušies pirms konkursa rezultātu izsludināšanas (iepriekš virknei nozīmīgu pasākumu šī iemesla pēc tika atteikts līdzfinansējums) – šāda prakse vēl vairāk uzsver faktu, ka ar valsts līdzfinansējumu tautas sporta atbalstā nevar rēķināties, ja par iespējamo līdzfinansējumu uzzini pēc tam, kad Tavs organizētais pasākums jau noticis.
IZM ierēdņi vienmēr atrunājušies, ka laicīgu konkursa izsludināšanu (2026.g. konkurss būtu jāizsludina 2025. gada novembrī, bet 2026. gada līdzfinansējuma apjomiem būtu jābūt publiski izsludinātiem 2025.g. decembrī) kavē valsts budžeta pieņemšanas process vai lielo pieteikumu skaits. Piedodiet, tā nav taisnība, tā ir negribēšana.

Piemēram, Kultūras ministrijas “Konkurss valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem”, (kurā, starp citu, var piedalīties jebkurš no SIA līdz biedrībām un NVO, bet par to nedaudz vēlāk) par 2025. un 2026. gadā plānotajiem kultūras notikumiem, tika izsludināts 2024.g. novembrī, bet rezultāti, tātad, līdzfinansējums nākamā gada pasākumiem organizatoriem (kopumā 46 notikumiem) izziņots jau tā paša gada 19. decembrī. Tepat kaimiņos – Igaunijā - iespējamā valsts līdzfinansējuma apjomi tautas sporta organizatoriem arī vienmēr tiek izsludināti jau janvārī.
Lūdzu pārliecinieties, ka turpmāk konkursu izsludiniet, kā arī rezultātus komunicējiet laicīgi - 2026.g. līdzfinansējuma konkursa rezultātiem būtu jābūt publiski pieejamiem 2025. gada decembrī. Lai tas notiktu, lūdzu ķerieties pie darba tagad!

#2 Birokrātisks farss
Nepieņemami un absurdi, ka tautas sporta līdzfinansējuma konkursā pieteikumus iesniegt ļauts tikai un vienīgi sporta federācijām (nolikumā teikts: “Līdzfinansējumam ir tiesīgas pieteikties atzītās sporta federācijas, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja”), bet ne faktiskajiem tautas sporta pasākumu organizatoriem, kas bieži ir gan privāti uzņēmumi (SIA), gan biedrības, kuras nav un nevar būt “sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas”.

Ja valsts tautas sportu pasludinājusi par prioritāti, un, lai veicinātu tautas kustēšanos, vēlas sadarboties ar tautas sporta organizatoriem (kas pārsvarā nav federācijas) tad būtu tikai likumsakarīgi, ka tiek veikts ārpakalpojuma (tautas sporta sacensību, bērnu, jauniešu sporta notikumu) “iepirkums”, kurā piedalīties var jebkurš, neatkarīgi no juridiskā statusa (no biedrībām līdz NVO un SIA) un fakta vai šīs organizācijas ģenerē peļņu vai nē.

Tikmēr konkursa ietvaros faktiskie organizatori kopā ar atzītajām federācijām (kuras, atgādināsim, ir vienīgās, kurām ļauts piedalīties tautas sporta konkursā), ir spiesti piedalīties komēdijā-farsā, melojot un konkursa anketā par it kā īstenajiem organizatoriem ar attiecīgo pieredzi konkrētā pasākuma vai sacensību organizēšanā nepatiesi norādot federāciju, lai gan visi – gan IZM, gan federācijas labi apzinās, ka faktiskais organizators (konkursa anketā norādīts ailītē “Sadarbības partneris”) ir cits un visa konkursā iesniegtā informācija - tāme, pieredze, sponsori, ir faktiskā organizatora īpašums un nopelns.

Kam nepieciešamas šādas paslēpes un birokrātisks farss? Lūdzu pārliecinieties, ka nākamajos tautas sporta konkursos uz līdzfinansējumu bez starpniekiem var pretendēt faktiskie tautas sporta organizatori, atrunājot šo nolikumā.

#3 Ķeksīša līdzfinansējums
Kopējais līdzfinansējuma apjoms tautas sporta pasākumiem šogad palicis iepriekšējā līmenī - 200 000 eiro (ieskaitot PVN) visiem tautas sporta pasākumiem kopā. Vai tiešām Jums šķiet, ka šī summa ir adekvāta, lai veidotu jebkādu tautas sporta politiku Latvijā?

Mūsuprāt, kopējā tautas sporta pasākumiem atvēlētā summa norāda uz faktu, ka tautas sports nebūt nav valsts prioritāte, kā arī, ka IZM, kā nozari pārstāvošajai ministrijai, nav ne mazākās izpratnes par izmaksām, ar kurām jārēķinās tautas sporta pasākumu organizatoriem.

Vai zinājāt, ka tēriņi par valsts dienestu pakalpojumiem vien (Valsts policija, NMPD, pašvaldības policija, Valsts Anti-dopinga aģentūra, u.c.) liela mēroga tautas sporta pasākumā var sasniegt simts un vairāk tūkstošus? Vai zinājāt, ka ekonomiskais ieguvums (nerunājot par tautas veselības un patriotiskās audzināšanas ieguvumiem) no tautas sporta pasākumiem mērāms miljonos eiro? Tad kāpēc Jūs tautas sporta politikas veidošanai atvēlat budžetu, kura administrēšana ministrijai visticamāk izmaksā vairāk nekā konkursā piešķirtais kopējais līdzfinansējums?

Jau pieminētais Kultūras ministrijas “Konkurss valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem 2025. gadā” 2024. gada nogalē līdzfinansējumu piešķīra 46 pasākumiem, tai skaitā, privātiem organizatoriem un biedrībām, par kopējo summu EUR 1,455,000 jeb septiņreiz vairāk nekā par prioritāti noteiktajam tautas sportam. Kultūras ministrijas paspārnē esošais Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) papildus administrē vēl četrus dažādus kultūras notikumu konkursus gadā, katrā no konkursiem piešķirot līdz 5 miljoniem eiro.

Atzīstami tautas sportu (starptautisko pasākumu atbalsta programmas ietvaros) stutē arī Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, kas, atkarībā no pasākuma dalībnieku skaita, līdzfinansē dažādas sporta notikumu izmaksas (limits privātam organizatoram – līdz 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā).
Teicams paraugs ir arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenotā tautas sporta atbalsta politika, kas ilg-gadīgajiem un tradicionālajiem pilsētas pasākumiem līdzfinansējumu paredz un plāno trīs un piecu gadu periodā, kā arī papildus regulāri rīko konkursus mazākiem notikumiem.

Tautas pasākumu organizatori novērtētu, ja IZM paspārnē varētu realizēt kaut daļu no augstāk minētā, gan palielinot kopējo tautas sporta pasākumiem atvēlēto budžetu, gan papildinot ar jaunu kompensācijas mehānismu, piemēram, obligāto valsts dienestu pakalpojumu izmaksu segšanai.

#4 Bīstama necaurspīdība
Pagājušā gadā, kad virkne nozīmīgu tautas sporta notikumu (tai skaitā, paši nozīmīgākie) nesaņēma līdzfinansējumu, konkursa rezultāti netika publicēti vispār, kā arī joprojām nav publicēti. Fakts, ka arī šogad (2025.g. 3. jūnijā) joprojām nav publicēti ne konkursā piešķirtā līdzfinansējuma saņēmēji, ne piešķirtie apjomi, ne arī punkti, kurus konkursanti saņēmuši attiecīgajos vērtēšanas kritērijos, neveicina uzticību IZM rīkotajam konkursam.

Klīst baumas, ka dažiem no lielajiem tautas sporta pasākumiem (tātad tiem, kas faktiski tur kopā tos 9% sabiedrības, kas Latvijā vispār sporto) vispār nav valsts līdzfinansējuma, jo “veiksmīgākie un redzamākie taču paši savāks sponsorus un tiks galā”. Vēl baumo, ka, ja veiksmīgai federācijai valsts budžeta finanšu līdzekļu sadalē ticis vairāk finansējuma, tad tautas sporta konkursā tādas federācijas iesniegtajiem pasākumiem “pilnīgi noteikti vairs nekas nepienākas”. Dzirdētas arī baumas, ka IZM “pašai nav ne zināšanu, ne informācijas, lai kaut cik objektīvi izvērtētu pašas ministrijas radītos jocīgos kritērijus”. Vēl runā, ka “apzināti sodīti, nepiešķirot līdzfinansējumu, ir tie organizatori, kuri it kā jau saņēmuši pašvaldību līdzfinansējumu”.

Ja šādi “nerakstītie” kritēriji tiešām eksistē, lūdzu informējiet par tiem faktiskos tautas sporta organizatorus, iekļaujot kritērijus nolikumā.

Mūsuprāt, necaurspīdība tautas sporta līdzfinansējuma konkursā ir nepieņemama – pieprasām sniegt detalizētu publisku pārskatu par katram tautas sporta konkursa līdzfinansējuma pretendentam katrā kritērijā un kopumā piešķirto punktu skaitu, kopsavilkumu par piešķirto līdzfinansējumu, kā arī pamatojumu atteikumam, ja pieteikums atzīts par neatbilstošu nolikumam.

#5 Starp-ministriju sadarbības neesamība
Labi apzināmies, ka, lai arī IZM ir formālā “saimniece” tautas sportam, par tautas sportu (tai skaitā mazkustīgumu, aptaukošanos, veselību, militāro gatavību) rūpi būtu jātur arī Veselības, Aizsardzības, Iekšlietu un Labklājības ministrijām. Citiem vārdiem, tautas sporta atbalstam nākotnē noteikti jākļūst par starp-ministriju iniciatīvu.

2024. gada sākumā mūsu izplatītais “Tautas sporta pārstāvju manifests”, kurā paužam bažas par Latvijas sabiedrības mazkustīgumu un tās ietekmi uz valsts attīstību, kā arī izsakām tautas sporta organizatoru gatavību sadarboties ar valsti problēmas risināšanā, sākotnēji rada dzirdīgas ausis Nacionālajā sporta padomē, Sporta Apakškomisijā un Veselības ministrijā. Mūsu aicinājums toreiz skanēja: “Nemēģiniet lūdzu paši taisīt dārgas un neefektīvas veselības, pret-aptaukošanās vai “kustēšanās” kampaņas, bet salieciet spēkus un budžetus kopā, sadarbojieties ar tautas sporta organizatoriem tautas, bērnu un jauniešu iekustināšanā”.

Toreiz viss apstājās pēc pāris jaukām un saprotošām tikšanām - IZM tautas sporta atbalsta budžets un politika palikusi nemainīgi neefektīva, bet pārējās ministrijas katra sacenšas valsts līdzekļu “notrallināšanā”, cenšoties apgūt tautas iekustināšanas mākslu.

Mūsu aicinājums ir sadarboties, jo tieši tautas sporta organizatori vislabāk saprotas ar tautas sporta auditorijām, aizraujot un uz kustību pavelkot arvien jaunas sabiedrības grupas.

Ceram, ka sadzirdēsiet mūsu sāpi, kļūstot par uzticamiem sadarbības partneriem sabiedrības izkustināšanā. Vēlamies nekavējoties saņemt atbildes uz jautājumiem par tautas sporta līdzfinansējumu, kā arī esam gatavi sākt apspriest jaunu sadarbības modeli.

Par varenu Latviju!

Ar cieņu,
Latvijas tautas sporta vadošie organizatori
LATVIJAS KALNU DIVRITEŅU FEDERĀCIJA, IGO JAPIŅA SPORTA AĢENTŪRA (VELO.LV), VIENĪBAS VELOBRAUCIENS
Valdes priekšsēdētājs Igo Japiņš

GHETTO GAMES
Dibinātājs Raimonds Elbakjans

LATVIJAS VESELĪBAS UN FITNESA ASOCIĀCIJA
Valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs

BALTIC EVENTS (JELGAVAS, LIEPĀJAS, VALMIERAS PUSMARATONI, SIEVIEŠU SKRĒJIENS, WE RUN RIGA), LATVIJAS VIEGLATLĒTIKAS SAVIENĪBAS VALDES LOCEKLIS
Sandijs Pinkulis

VIVUS.LV MTB MARATONI
Organizatoru pārstāvis Māris Krūze

STIRNUBUKS.LV
Valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš

KULDĪGAS PUSMARATONS
Organizators Ivo Solomahins

NORDS EVENT COMMUNICATIONS
Valdes priekšsēdētājs Aigars Nords