Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:14, Did:0, useCase: 3

''Rimi'' Rīgas maratons un PČ skriešanā 2023. gadā valsts ekonomikai pienesis 12 miljonus

Ivars Bācis
Ivars Bācis

''Rimi'' Rīgas maratons un PČ skriešanā 2023. gadā valsts ekonomikai pienesis 12 miljonus
RRM organizstoru foto.

Pēr maijā notikušais Rimi Rīgas maratons un 1. oktobrī aizvadītais vēsturiskais pirmais pasaules čempionāts skriešanā 2023. gadā valsts ekonomikai pienesis gandrīz 12 miljonus eiro, liecina pētījuma dati.

Pētījumā, kurā analizēta Baltijas nozīmīgāko skriešanas notikumu – Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā – ietekme uz Latvijas ekonomiku, noskaidrots, ka abi sporta dižpasākumi 2023. gadā radījuši 11 803 000 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 7 516 000 eiro apmērā, kā arī radot nodokļus 2 078 000 eiro apmērā.

Ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 47 735 Rīgā un Latvijā pavadītas naktis, maratons un pasaules čempionāts naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2023. gadā piesaistījis 3 961 000 eiro, palīdzot ieņemt 1 170 400 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien. Katrs Rīgas pašvaldības Rimi Rīgas maratonā 2023. līdzfinansētais eiro valstī atpakaļ nesis 46 eiro, bet katrs valsts un pašvaldības Pasaules čempionātā skriešanā ieguldītais eiro Latvijai atpakaļ nesis 7 eiro tikai no piesaistītajiem ārvalstu naudas līdzekļiem.

Abi nozīmīgie skriešanas notikumi – Rimi Rīgas maratons un Pasaules skriešanas čempionāts, pirmoreiz kopš Covid-19 ierobežojuma laikiem Latvijas galvaspilsētā kopā pulcēja rekordskaitu jeb 38 660 skrējēju no vairāk nekā 100 valstīm. Katram no 5 899 ārvalstu dalībniekiem uz Latviju līdzi atvelkot vidēji 1,6 līdzbraucējus, kopējais abu skriešanas dižpasākumu ārvalstu apmeklētāju skaits 2023. gadā pārsniedzis 15 tūkstošus. Visvairāk Rīgu apmeklēja Lielbritānijas, Igaunijas un Lietuvas maraton-tūristi, bet Top 10 valstu grupā iekļāvušas arī tādas maraton-tūrisma lielvalstis kā Vācija, Polija, Somija, Norvēģija, ASV, Francija un Itālija.

“Neskatoties uz blīvo skriešanas un sporta kalendāru Eiropā un pasaulē, 2023. gada lielie skriešanas notikumi, kas Rīgai nodrošinājuši 12 miljonu eiro vērto ekonomisko pienesumu, arī turpmāk palīdzēs Rīgai ieņemt vietu blakus pasaules skriešanas metropolēm. Uzskatam, ka trīs pasaules rekordi Rīgā un globālo ziņu aģentūru virsraksti, Rīga no “putna lidojuma” pasaules tiešraidē trīs stundu garumā, ģeogrāfiskā pārstāvniecība ar dalībniekiem no vairāk nekā 100 valstīm, kā arī plašā bērnu iesaiste Rimi Bērnu dienā, kas bija jaunums Pasaules čempionātos, arī turpmākajos gados turpinās nest “dividendes”, palīdzot uz Rīgu vilināt pasaules maraton-tūristus”, komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta organizatoru komandas vadītājs.

Ārvalstu skrējēji un viesi Rīgā vidēji pavadīja 3,9 dienas Rimi Rīgas maratonā un 4 dienas Pasaules čempionātā skriešanā, Rīgā ik dienu tērējoties no nepilniem 271 eiro (Baltijas valstu iedzīvotāji) līdz pat 514 eiro (ceļotāji no ārpus Eiropas) dienā. Tēriņu analīze vēlreiz apstiprinājusi iepriekšējo gadu novērojumus, ka “jo tālāk skrējēji brauc uz skriešanas pasākumu Rīgā, jo ilgāk uzturas Latvijā, jo vairāk tērē”.

Pasaules čempionāta skriešanā ietvaros Rīga uzņēma arī trīs starptautiskas konferences, piemēram, Pasaules vieglatlētikas savienības un Rimi Rīgas maratona komandas organizēto Global Running Conference, kas pulcēja skriešanas pasākumu organizatorus, federāciju pārstāvjus, skrējēju aģentus un ražotājus no nozīmīgākajiem skriešanas tirgiem, tādējādi vēl vairojot Rīgas skriešanas pasākumu ekonomisko pienesumu.

Informāciju sagatavoja
Inese Ķīkule
NECom
SIA Nords Event Communications

Slēpts komentārs: Flaying
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2024-01-11 15:09, pirms mēneša
Nordam paklons. Milzīgs darbs, kas nesis labumu ikvienam LV iedzīvotājam.

  -1 [+] [-]

, 2024-01-11 15:10, pirms mēneša
Kā tas ir pienesis? Tā peļņa vai tie vienkārši ir kaut kādi mistiski ieņēmumi? Un cik aiznesis ?

  +2 [+] [-]

, 2024-01-11 15:29, pirms mēneša
superjanka rakstīja: Kā tas ir pienesis? Tā peļņa vai tie vienkārši ir kaut kādi mistiski ieņēmumi? Un cik aiznesis ?
Tas ir tīrs eksports. Svešas valsts nauda ienākusi mūsu ekonomikā. Pat vēl izdevīgāk kā plika koka ciršana un pārdošana baļķos. Un tad vēl pvn no viesnīcām, ēdināšanas, krogiem. Gan jau kaut kāds extra soc nodoklis ar, jo viesnīcas bija pārpildītas, attiecīgi papildu darbinieki bija jāalgo.

Pa lielam rakstā viss uzrakstīts, izskaidrots. Ja par ekonomiku, uzņēmējdarbību nav ne jausmas, tad arī saprašana nebūs ne šeit, ne citur. Lāpstu rokā, un uz priekšu, tautieti!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +3 [+] [-]

, 2024-01-11 16:53, pirms mēneša
SC autors ar 3 klašu izglītību rakstīja: Bērziņ kas ir eksports? Un kas ir imports? Ja nav sajēgas, tad neizmanto tādus vārdus. Eksports ir tas, kas tiek izvests no valsts.
Skriešanas pakalpojums tiek pārdots ārzemniekiem -> Eksports.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2024-01-11 17:45, pirms mēneša
Lieliski! Gan ienākumi valstij, gan atpazīstamība.

     [+] [-]

, 2024-01-11 17:49, pirms mēneša
Par viesnīcām un lidojumus noteikti mēs nomaksājām brūnajiem skrējējiem, lai tie šeit bizotu.

     [+] [-]

, 2024-01-11 17:59, pirms mēneša
Dzimmiy rakstīja: Par viesnīcām un lidojumus noteikti mēs nomaksājām brūnajiem skrējējiem, lai tie šeit bizotu.
Nē, to nemaksā rīkotājs

     [+] [-]

, 2024-01-11 18:00, pirms mēneša
SC autors ar 3 klašu izglītību rakstīja: Bērziņ kas ir eksports? Un kas ir imports? Ja nav sajēgas, tad neizmanto tādus vārdus. Eksports ir tas, kas tiek izvests no valsts.
Eksports - tiek pārdota vietējā prece ārzemju kapitālam. Vai tad mēs neeksportējām savu pakalpojumu, kurš šajā gadījumā pat nebija jāizved no valsts? Kādu tieši preci, pakalpojumu mēs importējām? Skrējējus?

Katrā gadījumā vēl nesen tūrisms bija viens no pelnošākajiem eksporta pakalpojumiem Latvijā, sastādot ļoti nozīmugu % no kopējā IKP.

Tieši tāpat kā mums ir medicīnas pakalpojumu eksports, finanšu pakalpojumu eksports - tas viss tiek sniegts uz vietas.

     [+] [-]

, 2024-01-11 18:00, pirms mēneša
Šis ir iemesls, kāpēc mums vajadzētu kāpināt pro sportu un un attiecīgu infrastruktūru, jo tas gada griezumā mums nes peļņu

     [+] [-]

, 2024-01-11 18:02, pirms mēneša
Kā Tev iet, Bērziņ? rakstīja: Eksports - tiek pārdota vietējā prece ārzemju kapitālam. Vai tad mēs neeksportējām savu pakalpojumu, kurš šajā gadījumā pat nebija jāizved no valsts? Kādu tieši preci, pakalpojumu mēs importējām? Skrējējus?

Katrā gadījumā vēl nesen tūrisms bija viens no pelnošākajiem eksporta pakalpojumiem Latvijā, sastādot ļoti nozīmugu % no kopējā IKP.
Eksports īsti tas nav, tas ir vairāk kā pakalpojums. Jo jebkura sporta sacensība, pro līmenī ir primāri izklaides nozarei domāta, tāpat kā futbols, basketbols utt.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2024-01-11 18:17, pirms mēneša
Kā Tev iet, Bērziņ? rakstīja: Eksports - tiek pārdota vietējā prece ārzemju kapitālam. Vai tad mēs neeksportējām savu pakalpojumu, kurš šajā gadījumā pat nebija jāizved no valsts? Kādu tieši preci, pakalpojumu mēs importējām? Skrējējus?

Katrā gadījumā vēl nesen tūrisms bija viens no pelnošākajiem eksporta pakalpojumiem Latvijā, sastādot ļoti nozīmugu % no kopējā IKP.

Tieši tāpat kā mums ir medicīnas pakalpojumu eksports, finanšu pakalpojumu eksports - tas viss tiek sniegts uz vietas.
Vietējais tirgus, eksports, imports!

Ta jau jebkurš kravinieks, kas nopērk degvielu LV- būs eksports
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2024-01-11 18:32, pirms mēneša
Nav nozīmes, eksports, imports. Lai skrien Mežaparkā.