Latviešu PFL cīkstonis Zaharovs par (ne)obligāto UFC sapni, Makgregora neslavu Īrijā un MMA ceļu

27 gadus vecais Matīss Zaharovs (7-4 bilance) ir Latvijā dzimis MMA cīkstonis, kurš Īrijā dzīvo jau kopš sešu gadu vecuma. Tajā pašā laikā viņš oktagonā dodas ar Latvijas karogu un aizvadīja cīņu nesenajā PFL šovā. Diemžēl šajā cīņā pārāks pēc punktiem bija pretinieks. Sarunas laikā pacēlām ne tikai ievadā minētos tematus, bet arī viņa spēju sadzīvot ar neveiksmi un dažādajām pieredzēm MMA organizācijās.

Ievadā tāds standarta jautājums – kā sākās tavs ceļš cīņas sportā?
Skolā bieži kāvos. Nevarētu pat teikt, ka kāvos, bet drīzāk aizstāvējos, jo bieži tiku apcelts. Biju spiests apgūt veidus, kā aizstāvēt sevi. Tā arī sāku trenēties kikboksā, bet pēcāk lēnām pārgāju uz MMA. Tad mans treneris prasīja, vai vēlos sacensties. Piekritu un pēc pāris uzvarētiem turnīriem nolēmu, ka sākšu sacensties amatieru MMA. Tad pēc dažiem gadiem sāku gaitas profesionāļos.

Daudziem cilvēkiem pietiktu ar trenēšanos pašaizsardzības nolūkos, bet tu piekriti piedalīties sacensībās. Kāpēc?
Sākumā tiešām arī nebiju ieinteresēts sacensībās. Vēlējos trenēties un apgūt cīņas mākslu. Kad kļuvu labāks un labāks, man tas sāka iepatikties. Kā jau teicu, treneris arī piedāvāja aizvadīt cīņu, kas bija pēc sanšou jeb ķīniešu kikboksa noteikumiem. Kad uzvarēju savā pirmajā cīņā, sapratu, ka tā ir neatkārtojama sajūta. Pēc pirmās uzvaras zināju, ka vēlos cīnīties vēlreiz, un tā tas process gāja uz priekšu. 17 gadu vecumā sāku sacensties MMA, neskatoties uz to, ka legāli to nemaz nedrīkstēju darīt.

Īrijā likumi paredz, ka nepilngadīgi cīkstoņi nedrīkst sacensties MMA?
Jā, nepilngadīgi cīkstoņi nedrīkst sacensties amatieru MMA turnīros, kur atļauti sitieni pa galvu.

Kāpēc MMA, nevis kikbokss, kur sāki savas gaitas cīņas sportā?
Jutu, ka MMA var vairāk piedāvāt un ir interesantāks, jo jāņem vērā arī reslinga, greplinga un džiudžitsa elementi. MMA man šķita fascinējošāks nekā kikbokss. Nedrīkst aizmirst, ka tajā laikā Konors Makgregors bija superzvaigznes statusā. Viņš Īrijā ļoti popularizēja MMA. Viņa slava nenoliedzami ietekmēja arī manu lēmumu pievērsties MMA.

Ja reiz pieskārāmies Makgregora tematam, vēlējos apvaicāties, kāda ir īru attieksme pret viņu šobrīd?
Attieksme pret viņu ir pagriezusies par 180 grādiem. Cilvēki viņu ienīst. Kādreiz fotogrāfijas uzņemšana ar Konoru bija kaut kas labs, bet tagad – pretēji. It sevišķi Īrijā, jo viņš allaž ziņu virsrakstos figurē nepareizo iemeslu dēļ.

Citās valstīs attieksme pret Konoru ir atšķirīga. Piemēram, ASV viņš joprojām ir lielā cieņā, bet, ja tu aprunātos ar Īrijā dzīvojošiem cilvēkiem, 80% teiktu, ka vairs nav viņa fani.

Kad tika pieredzēts viņa popularitātes lūzuma punkts?
Brīdī, kad viņš ziņās parādījās likuma pārkāpumu dēļ. Ja viņš sagrēkotos tikai vienreiz, domāju, ka cilvēki to piedotu, bet viņš likumu pārkāpa regulāri. Domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc īri pārstāja atbalstīt Konoru.

Nevarētu apgalvot, ka viņam Īrijā vairs nav fanu?
Protams, ka viņam vēl ir fani. Nav tā, ka tagad viņu ienīst pilnīgi visi, bet nav šaubu, ka ļoti daudz cilvēku ir mainījuši savas domas par Konoru.

Pāršķirsim Konora tematu, jo intervija ir ar tevi un par tevi. Cik bieži sanāk paviesoties Latvijā?
Pagājušogad Latvijā biju trīs reizes. Latvijā dzīvo mans tēvs un dzīvoja mana vecmāmiņa, kas bija ļoti svarīgs cilvēks manā dzīvē.

Pirms pagājušā gada Latvijā nebiju viesojies pāris gadus. Kad beidzot ar sievu nolēmām atlidot uz Latviju, mūsu lidmašīna nolaidās ļoti vēlu, tāpēc nolēmām nakti pārlaist viesnīcā un pie vecmāmiņas doties agri no rīta. Kad pamodos, uzzināju, ka vecmāmiņa pa nakti pārcieta insultu un tika nogādāta slimnīcā.

Principā netiku pie iespējas viņu satikt. Es, protams, aizbraucu uz slimnīcu, bet viņa nerunāja. Nezinu, vai viņa mani atpazina. Diemžēl man ar vecmāmiņu tā arī nesanāca aprunāties pirms viņas došanās aizsaulē.

Vai nākas aizdomāties, ka tajā naktī varēji tomēr pie vecmāmiņas vajadzēja doties uzreiz?
Pavisam noteikti. Allaž domāju, ka uz Latviju vajadzēja doties ātrāk un biežāk.

Cīņu pieteikumā pie tava vārda ir Latvijas karogs. Īrijas pārstāvēšana varētu būt izdevīgāks variants, ja skatāmies no cīņu promotēšanas perspektīvas. Kāpēc turpini cīnīties zem Latvijas karoga?
Man nav īru pases. Tici vai nē, bet neesmu Īrijas pilsonis. Šeit dzīvoju jau vairāk nekā 20 gadus, bet neesmu pieteicies Īrijas pasei. Katru reizi, kad PFL nosūtu savu pasi, viņi cīņu pieteikumā pie manas pilsonības automātiski norāda Latviju. Esmu prasījis apvienot abus karogus, bet PFL to vēl nav izdarījuši.

Savulaik pēc latviešu karatista Kalvja Kalniņa ļoti diskutabla zaudējuma ″Karate Combat″ runāju ar tā brīža čempionu Edgaru Skrīveru un viņš teica, ka lēmumu, iespējams, ietekmējušas abu cīkstoņu pilsonības. Viens karatists bija no mazās Latvijas, bet otrs – no Marokas, kur ″Karate Combat″ vēlējās paplašināties. Vai Īrijas karogs, tavuprāt, varētu pavērt plašākas iespējas?
Labs jautājums. Protams, MMA Īrijā ir krietni populārāks nekā Latvijā. Galvenokārt Konora Makgregora dēļ. Bet, atbildot uz tavu jautājumu, neesmu drošs, ka ar Īrijas karogu paplašinātos manas iespējas.

Nav tā, ka pret Latviju būtu celtas kādas sankcijas. Tā ir laba valsts ar ļoti labu pasi. Neuzskatu, ka Latvijas pārstāvēšana kaut kādā mērā varētu samazināt manas iespējas.

Bet, ja skatāmies no cīņas promotieru perspektīvas, īru cīkstoņa ″bīdīšana″, visticamāk, būtu vieglāka. Varbūt es kļūdos...
Zināma taisnība tevis teiktajā ir. Pirms PFL startēju citā organizācijā, kuras pārstāvji uzskatīja, ka varētu mani labāk popularizēt kā īru, nevis latviešu cīkstoni. Šis gadījums pierāda, ka, iespējams, cīnīšanās zem Īrijas karoga palīdzētu audzēt popularitāti.

Atgriezīsimies pie tavas debijas profesionāļos. ″Sherdog″ lasu, ka tev tobrīd bija 20 gadi. Pārāk ātri vai tieši laikā?
Jāsaka, ka, iespējams, nedaudz par ātru, jo nepiedalījos IMMAF [Starptautiskā MMA federācija] pasaules čempionātā. Tas ir nedēļu ilgs turnīrs, kura ietvaros tev jāaizvada vairākas cīņas un uzvarētājs tiek pie zelta medaļas. Netiku pie iespējas izmēģināt savus spēkus šajā turnīrā.

Tiesa, amatieru MMA mani sāka garlaikot, tāpēc arī nolēmu sākt profesionālo karjeru.

Teju katrs boksa treneris pateiks, ka ir svarīgi iekrāt kārtīgu ″bāzi″ ar amatieru cīņām. Kā tu šādu apgalvojumu vērtē MMA kontekstā?
Pilnībā piekrītu, jo bilancei amatieros nav nozīmes. Amatieru cīņu galvenais mērķis ir audzēt meistarību un mācīties no kļūdām. Piekrītu, ka nepieciešams aizvadīt pēc iespējas vairāk cīņu amatieru līmenī, lai gūtu pieredzi, jo MMA jāapgūst vairāki pretinieku stili. Galu galā, ar visiem šiem stiliem tu saskarsies arī profesionāļos, tikai krietni augstākā līmenī.

Varētu pat teikt, ka MMA liela pieredze amatieru sportā ir svarīgāka nekā boksā, jo, kā jau minēju, jāapgūst dažādi cīņas stili.

Cīņa stājā droši vien ir populārākā, bet, kādi vēl stili ir izplatīti amatieru līmenī?
Greplings. Amatieros zaudējumus piedzīvoju ar sāpju paņēmieniem.

Pabeidzot sadaļu par amatieru MMA, padalies, lūdzu, ar kādu neparastu vai absurdu pieredzi no zemāka līmeņa sacensībām.
Godīgi sakot, laikam nekā pārāk interesanta nav. Tas laikam nozīmē, ka Īrijā cīņu sporta sacensības amatieru līmenī ir sakārtotas.

Cīkstoņiem no Lielbritānijas un Īrijas reģiona pieraksts ″Cage Warriors″ organizācijā ir gandrīz vai obligāts. Tev tāda nav. Kāpēc?
Neizvēlējos ″Cage Warriors″ ceļu, jo viņu piedāvātais honorārs nav pārāk labs. It sevišķi tolaik. Jā, ″Cage Warriors″ ir saistība ar UFC, kas teorētiski palīdz audzēt popularitāti, bet honorārs nebija labs.

Kaut kā ″nevilka″ doties uz ″Cage Warriors″. Gribēju izmēģināt spēkus dažādās organizācijās, parakstot vienas cīņas līgumus.

Pirms PFL startēji Bahreinā bāzētajā ″Brave FC″ organizācijā. Man pašam brīžiem ir grūtības noteikt tās vietu kopējā MMA organizāciju hierarhijā. Kāds ir ″Brave FC″ kopējais līmenis?
Cīkstoņu līmenis bija labs. Tur bija daži ļoti labi čaļi, kā arī daudz Dagestānas resleru. Pati organizācija man pavisam nepatika, jo viņi pirms cīņām dod ļoti īsu sagatavošanās periodu. Tev par gaidāmo cīņu paziņo labi ja piecas nedēļas pirms tās norises. Tas ir ļoti maz. Piemēram, PFL par nākamo cīņu paziņo vismaz divus mēnešus pirms tās.

Tas bija viens aspekts, kas man nepatika nepatika ″Brave FC″. Tāpat līguma pārtraukšana bija elle zemes virsū. Viņi nepārtrauca līgumu, bet reizē arī nepiedāvāja cīņas. Tā bija elle.

Talanta līmenis, kā jau minēju, ir labs. Arī par honorāru nevarēja sūdzēties. Viņiem tomēr ir neizsīkstoši finansiālie resursi.

Kā tiki līdz PFL?
Mans treneris komunicēja ar PFL. Pēc cīņas APFC (″Anthony Pettis Fighting Championship″) treneris panāca līgumu ar PFL. Rādīju labu sniegumu un iepatikos PFL.

Saprotu, ka tevi pārstāv UFC leģendas Entonija Petisa ″Showtime management″ kompānija. Vai ir sanācis aprunāties ar pašu Petisu?
Satiku viņu pēc vienīgās cīņas viņa APFC organizācijā. Viņš pats personīgi man pasniedza cīņas bonusu. Foršs un piezemēts cilvēks.

Kā tu skaties uz tā saukto ″trash talking″ jeb mētāšanos ar apvainojumiem?
Man patīk ″trash talking″, jo pašam tas ļoti labi padodas. Tas palīdz pārdot cīņu un pievērš tai lielāku uzmanību.

Kāpēc tev tas padodas?
Tāda ir mana personība. Uzaugot Īrijā, tev ir jāprot atbildēt uz citu cilvēku ″dzēlieniem″. Šī ″prakse″ Īrijā ir ļoti izplatīta.

Kad pēc nesenā zaudējuma tev rakstīju, lai pārliecinātos, ka joprojām vēlies aizvadīt šo interviju, tu atbildēji: ″Jā, kāpēc ne?″ Ne visiem cīkstoņiem pēc zaudējuma ir šāda attieksme. Kā tu tiec galā ar neveiksmēm?
Ja godīgi, apsvēru atcelt šo interviju, bet tad nodomāju, kāpēc ne? Protams, esmu vīlies, bet neuzskatu, ka viņš [Mahio Kampanela] bija kopumā labāks cīkstonis. Viņam bija labāki brīži, kas tiesnešu lēmumu nosvēra viņa labā.

Šai cīņai bija liela nozīme, jo tās uzvarētājs piedalīsies PFL turnīrā. Es šo iespēju palaidu vējā...

Cik ilgu laiku tev prasa zaudējuma pārvarēšana?
Es teiktu, ka zaudējumam būšu ticis pāri tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā. Nav jēgas būt apsēstam ar pagātni. Pagātne ir pagātne – to nevar izmainīt.

Kas tev palīdz pārvarēt neveiksmes?
Mana mentalitāte un tas, kā es uztveru apkārtējo pasauli. Notikušais ir jāpieņem kā fakts un jāsaprot, ka es vairs neko nevaru mainīt. Kad atgriezīšos treniņos, šo zaudējumu aizmirsīšu ātri vien. Domāju, ka man priekšā ir vēl vismaz viena cīņa PFL. Tagad jāatgriežas zālē un jāsagaida, kad PFL atsūtīs vai publicēs pilnu cīņas ierakstu, lai varētu to izanalizēt.

Tu minēji, ka gaidīsi, kad PFL atsūtīs cīņas ierakstu. Kā PFL dara šīs mazās lietas?
PFL ir labākā organizācija, kurā līdz šim esmu cīnījies. Man laicīgi paziņo par ieplānotām cīņām. Par mani parūpējas, un es ļoti labi satieku ar PFL komandu. Apstākļi ir perfekti. Lai gan zaudēju pēdējā cīņā, negrasos vainot organizāciju vai kādus citus apstākļus. Varu vainot tikai un vienīgi sevi. Esmu ļoti apmierināts ar PFL.

Cits latviešu cīkstonis PFL organizācijā, Aleksandrs Čižovs savulaik teica, ka viņu kā skatītāju aizgrāba cīņas šovos radītā atmosfēra. Kas tev PFL patīk visvairāk?
Jā, atmosfēra ir ļoti laba, bet man patīk tas, kā šie cīņu šovi tiek novadīti. Pēdējie divi cīņu vakari bija izpārdoti. Kad izgāju uz savu iepriekšējo cīņu, pavēros apkārt un visas vietas bija pilnas.

Vai pilna arēna tevi kaut kā ietekmē?
Nē. Laikam esmu pie tā pieradis. Apzinos, ka man priekšā ir uzdevums, kas jāizpilda, tāpēc nedomāju par publiku.

Šobrīd tava bilance PFL ir 1-2. Ko sola tuvākā nākotne?
Pagaidām nākamā cīņa nav garantēta, bet runāju ar PFL pārstāvjiem un viņi teica, ka vēlētos turpināt sadarbību. Pēc dažām nedēļām ar viņiem sazināsimies vēlreiz. Menedžeris vēlas izskatīt variantu, kurā es vienu vai divas cīņas aizvadu citur. Dažas opcijas ir.

Kur tu gribētu cīnīties, ja vajadzētu pāriet uz mazāku organizāciju? KSW?
Nākamā organizācija nedrīkst būt PFL konkurente. KSW nedrīkstētu cīnīties, jo viņi tehniski uzskatāmi par PFL konkurentiem. Tāpat nedrīkstu cīnīties ″ONE Championship″. Arī ″Cage Warriors″ nebūtu opcija, jo ietilpst tajā pašā kategorijā.

Tuvāko nedēļu laikā pieņemšu lēmumu, vai vispār cīnīšos citā organizācijā.

Kāds ir viena cīkstoņa optimālais cīņu skaits gada laikā?
Trīs vai četras cīņas. Viss atkarīgs no iepriekšējo cīņu iznākuma. Ja pretinieku ātri nokautē vai pieveic ar sāpju paņēmienu, tad četras cīņas ir optimāls skaits. Bet, ja tu aizvadīji trīs smagas un līdzīgas cīņas, tad, visticamāk, pietiek ar trīs cīņām gadā.

Nobeigumā jautājums par tavu nostāju pret UFC. Vai vēlies par katru cenu sasniegt šo līmeni?
Tas ir vairuma jauno cīkstoņu sapnis – sasniegt UFC. Kad paliec vecāks, tu sāc skatīties uz organizācijām, kur iespējams vairāk nopelnīt. Protams, augstākajā līmenī UFC atalgojums ir ļoti labs, bet lielas summas var nopelnīt arī PFL. Gadiem ejot uz priekšu, finansiālais aspekts kļūst arvien svarīgāks.

Tu taču neesi vecs. Varētu pat apgalvot, ka MMA kontekstā esi diezgan jauns.
Taisnība. Es gribētu aizvadīt vismaz vienu UFC cīņu, bet mūsdienās tur nav viegli tikt. Jā, ir ″Dana White′s Contender Series″, ″The Ultimate Fighter″ vai arī iespēja būt pēdējā brīža aizstājējam. Iespējas var parādīties...

Neizklausās, ka tikšana UFC ir tavas karjeras galvenais un vienīgais mērķis...
Nav gan, jā. Savulaik tas bija visu jauno cīkstoņu sapnis. Laikam ejot uz priekšu, cīkstoņi sāka labāk izprast nozari un apzināties, kur iespējams nopelnīt naudu. Mūsdienās cīkstoņi daudz labāk apzinās, kur tiek piedāvāti labākie apstākļi.