Latviešu cīkstonis UFC? Skrīvers par iespējām tikt ″lielajā līgā″, Topuriju un noteikumu maiņām
Viens no labākajiem Latvijas jaukto cīņas mākslu (MMA) cīkstoņiem Edgars Skrīvers cīņu nav aizvadījis jau gandrīz pusgadu, bet šobrīd ir apņēmības pilns realizēt pašu augstāko mērķi – tikt pie iespējas startēt UFC. Sportacentrs.com sazinājās ar cīkstoni, lai pārrunātu ne tikai viņa tuvākās nākotnes plānus, bet arī aktualitātes pašā UFC.
Kādu brītiņu neesi cīnījies. Pastāsti, lūdzu, ko tagad dari?
Šobrīd trenējos un gatavojos gaidāmajam UFC šovam Abū Dabī (26. jūlijs), jo pasākumos, kas norisinās Abū Dabī, kāds allaž izkrīt. Pēdējoreiz tieši manā svara kategorijā cīkstonis izkrita no ierindas, bet toreiz organizatori lēma cīņu atcelt pavisam.
Šajā šovā, ja nemaldos, ir trīs pāri divīzijā līdz 61,2 kilogramiem un divi pāri – līdz 65,8.
Kāda bija komunikācija ar UFC?
Cīkstonis no mūsu zāles vārdā Muhameds Jahja tajā šovā cīnīsies. Tad caur cilvēku, kas šo visu menedžē, arī nodibināts kontakts ar UFC.
Konkrētais menedžeris arī bija ieminējies par vairākiem no mums, arī mani, bet UFC atbildēja, ka šobrīd neplāno piesaistīt jaunus cīkstoņus, bet gan tieši otrādi – cenšas atbrīvoties no esošajiem.
Bet viņi teica, ka piedāvājums varētu sekot, ja kāds neilgi pirms paša šova izkritīs no ierindas.
Kāpēc cīkstoņus no malas negrib parakstīt?
Pārāk daudz cīkstoņu UFC paspārnē. Visiem, kuriem noslēgts līgums, ir obligāti jāpiedāvā cīņas. Kāds kuram tas līgums, bet ir arī varianti, ka obligāti jāpiedāvā trīs cīņas gadā. Tas ir daudz. Droši vien nepalīdz arī neskaidrības ar pārraižu partneri.
Saprotu, ka tu piekristu cīņām 61,2 un 65,8 kilogramu divīzijās?
Jā, bet es būtu gatavs piekrist arī vieglā svara divīzijai (70 kg). Protams, tur pretim ir ļoti lieli čaļi, bet pēdējās divas cīņas man bija tieši šajā kategorijā. Protams vieglais svars nav divīzija, kur man vajadzētu cīnīties. Maksimums būtu 65,8 kilogrami, bet vislabākā opcija – 61,2.
Gadi atpakaļ neiet. Vai ķermenis vēl ļauj domāt par ″bantamweight″ jeb 61,2 kilogramiem?
Baigās lustes jau nav, bet, kas jādara, jādara [smejas]. Paldies dievam, ka šobrīd nav pienācis laiks, kad ķermenis neļauj iekļauties tajā svarā. Kaut kad droši vien pienāks brīdis, kad 61,2 kilogrami vairs neies cauri.
Kā ir gatavoties kaut kam nezināmam?
Jā, nav konkrēta pretinieka, bet pirms karjeras labākajām cīņām es allaž esmu koncentrējies tikai uz sevi. Protams, paskatījos, ko dara pretinieks, bet nometnē koncentrējos uz savām stiprajām pusēm, neaizmirstot par vājībām.
Arī cīņas laikā pats galvenais ir uzspiest savu ″spēli″, nevis gaidīt uz pretinieku. Līdz ar to trenējos pēc pilnas MMA programmas – stāja, greplings, parteris.
Tagad tikai jāsagaida iespēja...
Iespējas ir bijušas citās organizācijās. Beigās tomēr nolēmām pagaidīt, ja nu rodas iespēja piedalīties šajā vai oktobra Abū Dabī UFC šovā. Ir reālas iespējas tikt pie cīņas.
Pirms tam bija arī piedāvājumi no ″Brave″ organizācijas Bahreinā. Ar poļu KSW bija pārrunas. Vēl bija piedāvājums cīnīties tepat Abū Dabī ″UAE Warriors″, bet tā cīņa būtu trīs dienas pirms minētā UFC šova, līdz ar to nolēmām pagaidīt.
Pagaidām plāns ir nogaidīt un nekur neparakstīt līgumus.
Ja šeit tomēr nekas nesanāk, būsi gatavs gaidīt arī nākamo Abū Dabī šovu?
Pagaidīsim, kas notiks šeit un domāsim tālāk. Vienas cīņas kontraktu kaut kur varētu noslēgt, lai pauze nebūtu tik liela. Tomēr līgumu uz vairākām cīņām šogad, visticamāk, vēl neslēgšu.
Pirms dažiem gadiem par UFC izteicies rezervētāk – piekritīsi, ja atnāks pareizais piedāvājums. Tagad jūtams, ka tava vilkme uz UFC ir krietni lielāka. Kas mainījies?
Tā ir vēsture. Tā būtu arī Latvijas vēsture, ja es tiktu UFC. Tieši tas mani visvairāk motivē – ierakstīt jaunu lappusi savā karjerā Latvijas cīņas sporta vēsturē.
UFC ir lielākā līga pasaulē. Tāpat kā NBA, NHL vai NFL. Es būtu gatavs tur cīnīties arī par pamata honorāru, kas būtu mazāks nekā citās organizācijās. Tikai un vienīgi šo trīs burtu dēļ – UFC.
Kurā brīdī tu piedzīvoji šo fokusa maiņu?
Padzīvoju Dubaijā un sapratu, ka ir īstais laiks, jo pārējās organizācijās allaž būs iespējas, bet UFC saka, ka nemeklē 31 vai 32 gadus vecus cīkstoņus no malas. Laiks iet...
It kā viņi nemeklē cīkstoņus ar vecumu virs 30, bet tajā pašā laikā redzējām nesenajā Baku šovā, ka piesaistīja 35 gadus vecu vietējo cīkstoni.
Cik ilgi tu esi gatavs šādi gaidīt to ″pēdējās minūtes″ uzaicinājumu?
Šis gads. Ja būs lemts, tad būs, ja nebūs, tad nebūs. Nekas traks nenotiks, ja arī nesanāks.
Pats biji dalījies ar video, kuru ″Karate Combat″ prezidents Asims Zaidi, viesojoties kādā podkāstā, stāsta, ka tu viņam ļoti patiki, kad cīnījies organizācijā, un mētājās ar glaimojošām frāzēm. Tā tāda tukša runa vai arī patiesība?
Mums joprojām ir normālas attiecības. Šķīrāmies bez konfliktiem. Viņi nesen Dubaijā uztaisīja šovu, kura organizēšanā arī es nedaudz pieliku roku. Galvenais, ka visiem viss ir kārtībā un galu galā izveidojas ″uzvari-uzvari″ situācija.
Kā tu palīdzēji ″Karate Combat″ rīkot minēto šovu?
Palīdzēju ar cīņu pāru veidošanu jeb tā saukto ″matchmaking″.
Tu pēc karjeras beigām redzi sevi šajā ampluā?
Pavisam noteikti. Pazīstu daudz cīkstoņu. Tāpat ir kontakts arī ar organizācijām. Jā, domāju, ka menedžmentā pēc karjeras beigām varētu darboties.
Pāriesim pie aktualitātēm pašā UFC. Vai Iļja Topuria ir apturams?
Protams, kāds viņu varēs apturēt, bet jautājums – kurš? Visiem ir savi plusi un mīnusi. Protams, gribētos redzēt cīņu pret Islamu Mahačevu. Šobrīd vieglajā svarā es viņam pretiniekus neredzu. Armans Carukjans neuzvarēs. Džastins Geidži? Arī viņš savu ir ″nobraucis″ un ticis nokautēts. Vienīgā konkurētspējīgā cīņa būtu pret Mahačevu.
Vai redzi Mahačevam motivāciju nākt atpakaļ kategoriju zemāk?
Es domāju, ka viņš nenāks lejā, ja izcīnīs titulu 77 kilogramu divīzijā. Kāpēc viņam tas vajadzīgs? Topurijam būs jāiet vēl vienu svara klasi uz augšu. Varbūt UFC uztaisīs cīņu svarā, kas ir kaut kur pa vidu starp 70 un 77 kilogramiem. Neviens nezaudētu savu jostu.
Kā vispār vērtē Mahačeva pāreju uz 77 kilogramiem jeb ″welterweight″ divīziju?
Es domāju, ka saprātīgs gājiens, jo 70 kilogramos viņš savu bija izdarījis. Arī pretinieks (Džeks Della-Madalena) ir salīdzinoši ērts. Mahačevs vieglā svara divīzijai bija ļoti liels, līdz ar to tagad svara mešanas process būs vieglāks.
Vai tev nešķiet, ka Della-Madalena tiek vērtēts par zemu?
Jā, tam es varētu piekrist. Viņš tiešām ir labs. Cīņā pret Belalu Muhamedu viņš greplingā darbojās spēcīgi. Vai viņš to spēs atkārtot pret Mahačevu? Būs interesanti pavērot.
Kā tu vērtē šā brīža čempionu kopumu? Cilvēki internetā sūdzas, ka virsotnē nonākuši vairāki nosacīti garlaicīgi cīkstoņi, piemēram, Merabs Dvališvili, Aleksandre Pantuža vai Magomeds Ankalajevs...
Man viņi nešķiet garlaicīgi. Varbūt parastajam skatītājam tā šķiet. Nezinu, kā Merabu var nosaukt par garlaicīgu. Arī Pantuža pēdējā cīņā ļoti labi nocīnījās. Varbūt faniem tas nepatīk, bet, manuprāt, viņš ļoti labi visu izdarīja un izcīnīja vieglu uzvaru. Viņš ir ne tikai labākais visvieglākajā svarā, bet arī viens no labākajiem visā UFC.
Merabs cīnās ļoti interesanti, bet Ankalajevs nokdaunā aizsūtīja Aleksu Pereiru. Līdz ar to es negribētu piekrist, ka šie cīkstoņi ir garlaicīgi.
Gribētos nedaudz pieskarties arī noteikumiem. Nesen bija skandāls par to, ka Pols Kregs ar spērienu uz augšu no pozīcijas parterī (″upkick″) it kā nokautēja Rodolfu Belatu. Tu redzi kaut kādu pamatojumu aizliegt šo spērienu?
Man tas nav saprotams. Tas būtu jāprasa komisijai. Vienotie noteikumi tika izveidoti divtūkstošo gadu sākumā. Kopš tā laika ir ieviestas kaut kādas izmaiņas, piemēram ″12-6 elkonis″ vai šis ″upkick″, bet, manuprāt, šos noteikumus vajadzētu pārskatīt. Galvenokārt skaidrību vajadzētu ieviest punktu skaitīšanas jautājumā.
Šobrīd it kā mazāk vērā tiek ņemts greplings, bet vairāk punktu var nopelnīt ar agresiju un pretiniekam radīto ″bojājumu″. Cik nav redzēts, ka cīkstonis pretinieku nogāž zemē, notur viņu tur un uzvar cīņā. Tieši viens mans draugs mācās par tiesnesi un viņš teica, ka noteikumi ir mainījušies. Piemēram, ja tu raunda sākumā uztaisi nokdaunu, bet turpinājumā pretinieks tevi nogāž zemē un tikai nokontrolē, raundā uzvari tu.
Pēdējā laikā jūtams, ka Deinam Vaitam UFC interesē arvien mazāk. Rodas iespaids, ka nedaudz krītas arī interese par UFC. Vai tu to jūti?
Nešķiet, ka interese būtu mazāka. Deina tomēr tagad ir kārtīgi iesaistījies arī boksā. UFC šovu ir ļoti daudz un tas viss samaisās kopā. Visticamāk, viņam vairs nesanāk sevi pilnībā atdot UFC.
Kā, tavuprāt, šī Vaita atslābšana ietekmē UFC zīmolu?
Es ticu, ka kaut kādas sekas tas atstāj, jo Deina tomēr ir šī zīmola pašā augšgalā. Tajā pašā laikā cīkstoņi tik un tā ir ļoti labi, kā arī tiek rīkotas labas cīņas.
Vai UFC šobrīd ir problēma ar zvaigžņu trūkumu?
Topurija ir zvaigzne. Pereira zaudēja, bet arī viņš joprojām ir liela zvaigzne. Jāteic gan, ka kādreiz viņi vairāk domāja par zvaigžņu izveidošanu. Konors Makgregors, Rounda Rouzija, Čaks Lidels, Džordžs Sentpjērs, Andersons Silva... Tagad lielākais uzsvars tiek likts uz tiem trim burtiņiem.
Viņi var izpārdot biļetes tikai pasakot, ka UFC dodas uz, piemēram, Londonu. Nav pat īsti zināmas visas šova cīņas, bet biļetes tik un tā tiek izpārdotas. Galvenais, ka trīs burtiņi brauc uz jūsu pilsētu.
Bija pirms pāris gadiem brīdis, kad šķita, ka PFL varētu likt UFC pasvīst. Tagad tādas sajūtas vairs nav. Cīkstoņiem tur nemaksā?
Nekas tāds nav dzirdēts. No džekiem zālē tieši dzirdēts, ka viss ir ļoti laicīgi un labi. Viņiem arī diezgan bieži notiek šovi.
Vai kāds tuvāko piecu gadu laikā var mest reālu izaicinājumu UFC?
Domāju, ka tuvākajā laikā neviens to nespēs.