Raibais “Karate Combat” karuselis un atgriešanās MMA – saruna ar Edgaru Skrīveru

Atgriešanās Latvijā un MMA

Februāra sākumā Skrīvers Rīgā notikušā “King of Kings” cīņu šova ietvaros tikās ar citu Latvijas cīņas sporta veterānu Robertu Skujiņu, izcīnot uzvaru ar sāpju paņēmienu. Šī reizē bija arī Tukumā augušā cīkstoņa atgriešanās Latvijas auditorijas priekšā.

“Pagājuši 11 gadi, ja nemaldos. Sajūtas jaukas un foršas. Tagad uz cīņām arēnā nāk vairāk cilvēku nekā kādreiz. Biju apmierināts ar to, ka varēju cīņu aizvadīt Latvijā,” sacīja cīkstonis.

Vēl 24. janvārī Skrīvers aizvadīja cīņu “Karate Combat” ietvaros, piekāpjoties augumā raženajam pakestānietim Šahzaibam Rindam, bet 8. februārī viņš jau kāpa ringā pret Skujiņu. Skrīvers teic, ka pēc cīņas pret Rindu viņš kļuvis par brīvo aģentu un, zinot, ka Rīgā norisināsies cīņu šovs, viņa komanda uzrunājusi organizatorus, kuri tad izteikuši piedāvājumu. Bijušais Latvijas čempions Skujiņš savu pēdējo cīņu jau bija aizvadījis, bet piekrita tikties ar citu Latvijas cīņu sporta leģendu. Skrīvers norāda, ka citi piedāvātie pretinieki bijuši krietni mazāk pazīstami sportisti.

“Tur bija cīkstoņi ar 1-0 vai 2-0 bilancēm. Tādi varianti mums neinteresē. Skujiņš bija labākais variants no piedāvātajiem. Jā, negatīva bilance, bet ļoti pieredzējis un bīstams pretinieks. Viņš tomēr ir cīnījies ar ļoti labiem pretiniekiem. Tajā pašā laikā ir cīkstoņi ar ļoti labu bilanci, bet viņi to savākuši ar cīņām pret debitantiem vai zemāka līmeņa pretiniekiem. Bilance ne vienmēr atspoguļo pareizo bildi,” par nesenās cīņas pretinieku izteicās Skrīvers.

Pirms debijas “Karate Combat”, kas norisinājās 2018. gadā, Skrīvers bija iekrājis 16-4 bilanci kā MMA cīkstonis. Viņš apstiprināja, ka cīņa pret Skujiņu ir pirmais solis pretim karjeras atsākšanai MMA.

“Runājām ar vairākām organizācijām, tai skaitā UFC un PFL, bet viņi teica, ka nepieciešams aizvadīt MMA cīņu, lai atsvaidzinātu bilanci. Galu galā, pēdējā cīņa pēc MMA noteikumiem bija 2018. gadā. Jā, cīnījos “Karate Combat”, bet tas neietilpst MMA bilancē,” par cīņas motīviem izteicās sportists.

Viņš arī piekrita, ka minēto organizāciju kopējā nostāja bijusi aptuveni tāda, ka nepieciešams aizvadīt cīņu pēc MMA noteikumiem, bet nav tik svarīgi, kur un pret ko: “Kaut kādā mērā tas ir ķeksīša dēļ, bet nav arī tā, ka pilnīgi un absolūti neinteresētu līmenis. Viņi tomēr šajā sportā ir ne pirmo dienu.”

Tiesa, tālākajiem soļiem MMA pasaulē varēšot apsvērt tikai pēc ramadāna, kas sāksies 1. martā un ilgs mēnesi. Šobrīd, kā norāda Skrīvers, esot īstais laiks, kad menedžmentam darīt savu darbu.

Karjera “Karate Combat” organizācijā

Skrīvers neizslēdz, ka varētu šajā organizācijā atgriezties ar vienas cīņas līgumu par “pareizo summu”. Viņš arī norādīja, ka jau esot piedāvājums aizvadīt cīņu aprīļa beigās pret Eriku Peresu (1-1-0 “Karate Combat” ietvaros), bet lēmums par labu šim duelim vēl neesot pieņemts.

Atskatoties uz karjeru šajā cīņas sporta organizācijā, Skrīvers neslēpa dalītas emocijas.

“Ļoti interesants laiks. Sākumā noteikti pārāk reti bija cīņas. Sanāca, ka starp cīņām bija gada pauze. Jebkurā gadījumā iegāju vēsturē kā pirmais “Karate Combat” čempions. Savu tur esmu izdarījis,” sacīja Skrīvers.

Cīkstonis uz jautājumu par pārāk ilgu uzkavēšanos organizācijā atbildēja neviennozīmīgi: “Iespējams, jā, bet aizvadīto laiku tāpat neatgūt. Tobrīd parakstīju līgumu, kuru bija jāievēro.”

Atskatoties uz karjeru “Karate Combat” organizācijā, viņš atklāja, ka pirms pievienošanās tai neesot saņēmis atbilstošus piedāvājumus MMA. Līdz ar to bija jāsper solis nezināmajā, jo “Karate Combat” tobrīd bija jaunizveidota organizācija. Tajā pašā laikā tas bija arī solis pretim kam ļoti pazīstamam, jo Skrīvera pamata bāze ir tieši karatē.

Gadu gaitā “Karate Combat” cīņās bija redzamas būtiskas izmaiņas. Ja sākumā sportisti cīnījās gandrīz tikai stājā, tad šobrīd ļoti bieži redzami arī MMA cienīgi mēģinājumi cīņu pārnest parterī. Tas bija novērojams arī Skrīvera cīņās. Viņš skaidroja, ka gadu gaitā regulāri mainījušies noteikumi.

“Mainījās prezidents un reizē ar viņu nomainījās arī vismaz 90% darbinieku. Reizē mainījās arī noteikumi. Es tomēr teiktu, ka noteikumi mainījās uz labo pusi. Sākumā ar kāju spert drīkstēja tikai pa apakšstilbu, ne augšstilbu. Kā tad īsti var pateikt, ja bikses ir uzvilktas. Sākumā pat nedrīkstēja sist aperkotus. Tad noņēma “single leg” mēģinājumus pārnest cīņu parterī, bet atļāva aperkotus. Tagad var sist arī parterī, bet stājā nav ierobežojumu. Jāskatās jau arī, cik labi tiesneši zina noteikumus. Ne visi tos zina perfekti,” gadu gaitā pieredzētās noteikumu izmaiņas ieskicēja Skrīvers.

Runājot par labāko tiesnesi savā karjerā, Skrīvers bez ilgas domāšanas izcēla vienu no labākajiem UFC soģiem Marku Godardu.

Pēdējā cīņa “Karate Combat” un cīkstoņu “bīdīšana”

Kā jau minēts raksta ievadā, savu līdz šim pēdējo dueli “Karate Combat” Skrīvers aizvadīja pret pakistānieti Rindu vieglā svara divīzijā. Rinds šai svara kategorijai ir neraksturīgi garš, jo viņa augums ir 185 centimetri. Kā Skrīveram teicis pretinieka treneris, cīņas dienā Rinda svars esot bijuši 85 kilogrami (68 kg divīzijā).

“Mēs zinājām, ka viņš ir liels. Tāpat viņš ir organizācijas prezidenta audzēknis un pārstāv prezidenta sievas menedžmentu. Viss tiek būvēts ap viņu. Šo cīņu mums piedāvāja mēnesi pirms tās. Mans svars tajā dienā bija 66 kilogrami. Bija labs piedāvājums. Noriskējām, bet šoreiz neizdevās,” sacīja Skrīvers.

Latviešu cīkstonis piekrita, ka “Karate Combat” organizācijā diezgan bieži sastopama līdzīga veida “bīdīšana”: “Bija vēl viens cīkstonis no prezidenta zāles. Arī viņš bija “uzbūvēts” līdz, šķiet, 4-0 bilancei. Pretim nolika 41gadu vecu UFC veterānu ar kaut cik zināmu vārdu. Visiem bija skaidrs, kāds ir šīs cīņas nolūks, bet minētajam prezidenta cīkstonim neizdevās uzvarēt.”

Skrīvers neslēpa, ka esot apzinājies, ar kādu nolūku viņš tika nozīmēts kā Rinda pretinieks: “Zinājām, kāpēc cīņa tiek piedāvāta tik vēlu. Prezidents apzinājās, ka mans svars neatbilst tai kategorijai. Viss tika izplānots. Tāpat cerējām, ka izdosies to “vilcienu” apstādināt, bet nesanāca.”

Pašā cīņas gaitā Rinds vairākkārt latvietim trāpīja pa pakausi. Skrīvers nenoliedza, ka trešā raunda vidū pēc sitieniem parterī, no kuriem viens arī trāpīts pakauša rajonā, viņš esot apdullis.

Nobeigumā, vēlreiz atskatoties uz karjeru karatē organizācijā, apspriedām arī to, cik daudz vai maz karjeras sākumā promotēts tika tieši pats Skrīvers. Galu galā, tieši viņš bija pirmais organizācijas čempions, bet promotēšanas procesā tas nebija jūtams.

“Jā, var piekrist, ka līdz galam nepromotēja. Droši vien bija daudz apstākļu, kurus arī nevaram kontrolēt. Varbūt nostrādāja tas, ka Latvija ir maza valsts. Varbūt organizācijai labāk patīk, ja čempions ir no, piemēram, Brazīlijas, kur populācija ir krietni lielāka. Tajā pašā laikā, kad mūsu sportistus jāiebalso NHL vai NBA Visu zvaigžņu spēlēs, tad latvieši spēj sadoties rokās.

Īstajā brīdī mēs spējam viens otram palīdzēt,” nobeigumā teica cīkstonis.