Facebook
GoogleK. Kambala: Labprāt cīnītos Rīgā
@JanisParums
Viens no Latvijas savulaik populārākajiem un labākajiem basketbolistiem, tagad bokseris Kaspars Kambala ekskluzīvā intervijā portālam eSports.lv stāsta par to, kāpēc nolēmis pievērsties boksam, kā saredz savu tuvāko nākotni tajā un vai plāno atgriezties basketbolā.
Priekšvārds. Kaspars Kambala dzimis 1978. gada 13. decembrī Rīgā. Basketbola gaitas uzsācis Jelgavā, bet jau 17 gadu vecumā devies uz ASV, kur no 1995. līdz 1997. gadam spēlējis Houmstedas vidusskolas komandā, bet nākamos četrus gadus – Nevadas Štata Lasvegasas Universitātes (UNLV) vienībā "Runnin' Rebels". 2001. gadā Kambala debitēja Latvijas izlasē, Eiropas čempionātā kļūstot par tās līderi un daudzu basketbola cienītāju iemīļotu sportistu. Piedalījies arī 2003. gada Eiropas čempionātā, bet 2005. gadā neiekļuva Latvijas izlases sastāvā un kopš tā brīža izlasē nav spēlējis. Pēc UNLV absolvēšanas Kambala spēlējis tādos Eiropas klubos, kā "Efes Pilsen", "Real Madrid", "UNICS" un "Fenerbahce Ulker".
2007. gada 27. aprīlī Starptautiskā basketbola federācija basketbolistu diskvalificēja uz 14 mēnešiem par aizliegto vielu lietošanu, bet augustā šis diskvalifikācijas termiņš tika pagarināts līdz 24 mēnešiem. Jau pirms tam Kambala aktīvi sāka trenēties boksā, apgūstot zināšanas pie leģendārā tiesneša, tagad arī trenera Ričarda Stīla, ar kuru Kambala iepazinās 1998. gadā, kad studēja UNLV. 2007. gadā latvietis aizvadīja divas cīņas amatieru konkurencē, abās pārliecinoši nokautējot pretiniekus. 2008. gada 11. janvārī Kambala debitēja profesionālajā boksā, četru raundu cīņā cīnoties neizšķirti ar Alvaro Moralesu. Kādreizējais basketbolists neslēpj savas ambīcijas tikt līdz virsotnei boksā.
Kurš bija lūzuma brīdis, kad saprati, ka esi nobriedis izmēģināt spēkus boksā?
Kad saņēmu FIBA diskvalifikāciju, bija ļoti vienkāršs risinājums – varēju pievērsties tam, par ko biju ilgi domājis. Nevarētu teikt, ka basketbolā sevi pilnībā biju piepildījis, taču biju sasniedzis zināmu līmeni un izdarījis ļoti daudz.
Vai piekrīti viedoklim, ka Latvijas Basketbola savienība zināmā mērā tevi "uzmeta", nemaz nepacīnoties, lai diskvalifikācijas laiks tiktu saīsināts?
Būšu atklāts – no brīža, kad tika saņemts pirmais fakss par to, ka man bijušas pozitīvas analīzes, kopā ar mani palika tikai mans aģents Turcijā, mana ģimene un draugi. Visi pārējie pazuda divu sekunžu laikā. "Fenerbahce" klubs negribēja maksāt naudu, kuru bija parādā par iepriekšējiem mēnešiem, sāka izdomāt visādus brīnumus. Daudzi teica, ka palīdzēs, bet patiesībā pagrieza muguru, un es visu izdarīju viens pats.
Latvijā kādu laiku klīda runas, ka tu pēc diskvalifikācijas varētu parādīties kādā no Latvijas klubiem, tomēr vēlāk diskvalifikāciju pagarināja un šīs runas noklusa. Cik tām bija reāls pamats?
Lielākajā daļā gadījumu mēs nespēlējam tajos klubos vai valstīs, kas mums patīk, bet tur kur mums visvairāk maksā. Man nav informācijas par to vai Latvijas klubi ir tikpat maksātspējīgi kā klubi, kuros esmu spēlējis iepriekš.
Vai sekoji Latvijas izlases gaitām Eiropas čempionātā basketbolā?
Jā, bet ne tik aktīvi, lai varētu veikt secinājumus, kas pietrūka, lai izkļūtu no grupas un nostartētu labāk. Tajā laikā man bija pietiekami rūpju, kas liedza sekot mačiem cītīgāk. Tas laiks nebija pārāk emocionāli pozitīvs, taču pavēroju kā tagad spēlē mani bijušie komandas biedri vai draugi.
Latvijā daudzi līdzjutēji joprojām cer Tevi ieraudzīt basketbola laukumā, bet Lasvegasas prese raksta, ka tev nav plānu atgriezties. Kā tad īsti ir – vai basketbolam ir pielikts punkts?
Esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš pieturas pie saukļa "Nekad nesaki nekad". Tiklīdz tu pateiksi "nekad", var gadīties, ka situācija mainīsies. Tāpēc arī nesaku, ka basketbolam pielikts punkts, taču atzīstu, ka man ir palicis liels rūgtums pret tur valdošo birokrātiju. Par man piešķirto diskvalifikāciju saistībā ar aizliegto vielu lietošanu – cilvēciski nevar salīdzināt manu pārkāpumu ar kāda cita sportista pārkāpumu, kas patiešām mēģina krāpties un neatļautiem paņēmieniem uzlabot savu sniegumu. Es dabūju divus gadus par vielu, kas nepalīdz uzlabot sportiskos rezultātus. Turklāt uzskatu, ka FIBA sēdēs tika pierādīts, ka viss notika neapzināti.
Vai šobrīd ikdienā sanāk uzspēlēt basketbolu?
Laika praktiski nav, esmu profesionāls bokseris un basketbols vairs nav mana profesija (smejas). Taču uzspēlējot basketbolu tagad, jūtos tikpat labi kā tad, kad beidzu spēlēt, jo esmu tik labā fiziskajā formā kā nekad. Meistarība jau nekur nepazūd. Parasti, uzsākot jaunu sezonu, nav runa par to, ka sportisti būtu zaudējuši meistarību, bet gan sportiskā forma nav optimāla.
Pagājušās nedēļas nogalē debitēji profesionālajā boksā, cīnoties neizšķirti ar Alvaro Moralesu. Kā debiju profesionālajā boksā novērtēja Tavs treneris Ričards Stīls?
Mēnesi pirms cīņas izmežģīju potīti un sastiepu ahileja cīpslu. Divas nedēļas pat boksa cimdus neuzvilku rokās. Man bija tikai divas nedēļas, lai pilnvērtīgi sagatavotos cīņai. Pirmajā nedēļā četras dienas sparingoju, divas dienas strādāju uz kombinācijām. Pēdējā nedēļā slodzes, protams, tika samazinātas. Moraless jau bija aizvadījis 160 cīņās amatieru konkurencē, trīs profesionāļos, turklāt šis cilvēks boksā ir jau 14 gadus. Man no pirmās amatieru cīņas līdz pirmajai profesionālajai bija pagājuši tikai seši mēneši. Viennozīmīgi neuzvarēju pieredzes trūkuma dēļ, taču treneris bija apmierināts, viņš zina uz ko esmu spējīgs. Principā tas, ko izdarīju sešu mēnešu laikā, ir fenomenāli. Pirmo reizi zāle, kur notika mana cīņā, bija pilna un atbalsts bija lielisks.
Kā izveidojās tava sadarbība ar Stīla kungu?
Ričardu Stīlu pazīstu jau sen - viņš bija mācītājs manās kāzās. Kopš tā laika mūsu attiecības vienmēr bijušas tuvas un draudzīgas. Pirmo reizi pie viņa boksa cimdus uzvilku savā otrajā sezonā Nevadas Štata Lasvegasas Universitātē (UNLV). Gāju pie Stīla kunga un trenējos. Viņš teica: "Tev noteikti vajadzētu boksēties – Tev ir raksturs un visi dotumi, lai kļūtu par labu bokseri". Es, protams, viņam atbildēju, ka par boksu nevar būt runas, jo esmu profesionāls basketbolists. Taču pērn, vēl pirms man diskvalifikācijas, man bija doma pamēģināt savus spēkus boksā. Ja tāds cilvēks, tāda autoritāte kā Stīls Tev saka, ka ir potenciāls un Tu to vari darīt augstā līmenī, tas ir patīkami. Man pašam bija interesanti un intriģējoši to izmēģināt. Pat ja nebūtu diskvalifikācijas, iespējams, es tik un tā mēģinātu sevi apliecināt boksā. Diskvalifikācija visu salika savās vietās. Pirms tam bija doma, bet nebija pieņemts lēmums. Spēlējot "Fenerbahce Ulker", bieži apmeklēju kluba boksa zāli, apmēram divas reizes nedēļā. Turku laikrakstā "Slam Magazine" savulaik bija mana bilde ar boksa cimdiem rokās.
Vai ir jau zināms, kad būs Tava nākamā cīņa un kas būs pretinieks?
Nākamā cīņa būs 7. martā, bet turpmāk mēģināsim, lai cīņas ir ik pēc 30-45 dienām. Pagaidām vēl nav zināms ar ko cīnīšos. Šogad varētu būt vēl aptuveni desmit cīņas.Tas pēc kāda principa tiks izvēleti pretinieki, vairāk ir mana trenera un menedžmenta ziņā.
Cik bieži trenējies un cik ilgi parasti norit treniņi?
Treniņi ir sešas dienas nedēļā, katru dienu pa diviem, kuri ilgst pa divām stundām. Pirmajā treniņā ir boksēšanās, otrajā vairāk tiek strādāts pie fiziskās kondīcijas – svaru zāle, skriešana un tamlīdzīgi. Svētdienas vienmēr ir brīvdienas.
Izskanējušas runas, ka vienu no cīņām Tu šogad varētu aizvadīt "Arēnā Rīga"...
Nekādā oficiālā līmenī par to vēl nav runāts, taču labprāt aizvadītu cīņu arēnā šogad vai tuvākajā nākotnē. Nemāku pateikt, kad cīņa varētu notikt, bet gribētu cīnīties Latvijā. Gribētu un ir plānots, tikai vēlos sevi nostādīt līdz zināmam līmenim un gatavībai, lai kad es ierastos dzimtenē, visiem būtu ļoti patīkams šovs.
Vai pašam sanākt apmeklēt arī citu bokseru cīņas?
Jā, protams. Pēdējā cīņa uz kuru biju – Floids Meivezers pret Rikiju Hatonu. Kolosāli iespaidi! Zāle bija pilna, vairākums no līdzjutējiem bija par Hatonu, bet emocijas bija vienkārši fenomenālas. Man patīk Hatona cīnītāja raksturs un harizma, bet es biju diezgan pārliecināts, ka Meivezers uzvarēs. Viņa līmenis ir tik augsts, ka citiem ir grūti tam pat pietuvoties. Viņam ir lieliska tehnika, labs ātrums – tas ir līmeni augstāk par pārējiem.
Boksā ļoti izplatīts "ierocis" ir bravūrība pirms cīņām, tā bija arī pirms Meivezera un Hatona cīņas...
Jā, bet tas ir atkarīgs no katra konkrētā boksera. Floids noteikti ir viens no runīgākajiem un bravūrīgākajiem bokseriem. Varbūt pat visbravūrīgākais. Katra ir sava pieeja – vienam tā ir bravūra, citam kas cits. Šova elements ir svarīgs, jo biļetes taču vairāk pērk tieši uz šoviem.
Kāda ir tava ikdiena kā profesionālam bokserim?
Ļoti aizņemta. Septiņos no rīta aizvedu savu vecāko dēlu uz skolu, pēc tam braucu trenēties, bet mājās ėsmu ap sešiem, septiņiem vakarā. Treniņos jākoncentrējas uz katru nākošo soli, kustību un tā tālāk, citām lietām nemaz neatliek laika. Basketbolā viss ir vienkārši – tu paraksti līgumu ar komandu un trenējies. Bokseris būtībā pats ir komanda, pašam ir jāizdomā, kas nodarbosies ar konkrētajām lietām, katram speciālistam ir nozīme. Atbildīgs beigās par visu būšu es pats.
Pērn esi sparingojis ar bijušo pasaules čempionu Krisu Bērdu? Kādi iespaidi?
Tas notika pateicoties Stīla kungam, jo viņš boksa pasaulē ir ļoti ievērojams cilvēks. Bērds ir ļoti tehnisks augsta līmeņa bokseris. Gudrs un viltīgs. Kad sparingoju ar Krisu, biju aizvadījis tikai vienu cīņu amatieru konkurencē. Katra diena bija ļoti vērtīga. Esmu sparingojis arī ar Taju Fīldsu (40-1, 36KO, viens no labākajiem ASV supersmagā svara bokseriem), bet pirms savas pirmās profesionālās cīņas trenējos kopā ar ASV boksa cerību Pekinas olimpiādē Maiklu Hanteru. Jāuzsver, ka man ir arī ļoti labs otrais treneris - Devejs "Black Cobra" Kūpers. Viņš ir divkārtējs pasaules čempions kikboksā, nodarbojas arī ar profesionālo boksu (15-1, 10KO, svara kategorija līdz 90.72kg) un MMA (jauktā cīņas māksla - pilna kontakta cīņas sports, kurā tiek izmantoti daudzveidīgi cīņas paņēmieni – aut.). Mēs atvērām paši savu zāli, jo savās mājas vienmēr ir labāk trenēties. Ja sarunājam sparingpartnerus, tad zinām, kur trenēsimies, nevis gadījumā, ja mums nebūtu savas zāles – tad būtu jārunā ar zāles īpašnieku, jāsaskaņo, bet šaja gadījumā ir vienkārši.
Lasvegasas presē biji izteicies, ka tagad galvenais ir sevi apliecināt boksā un nauda nav galvenais. Tomēr vai pieļauj, ka ar laiku boksā pelnīsi tikpat cik savulaik basketbolā?
Tāpēc jau ar to nodarbojos – lai pelnītu. Ja tas būtu tikai hobijs, tad es turpinātu cīnīties tikai amatieru līmenī. Nav joka lieta boksēties profesionāli - jebkurā cīņā tu vari tikt nopietni savainots. Taču tie cilvēki, kuri mani trenē, tic, ka es varu sasniegt ļoti labus rezultātus.
Kādus mērķus esi sev uzstādījis savā pirmajā profesionālā boksera karjeras gadā?
Vēlētos sasniegt labu statistiku – uzvarēt tās desmit cīņas, kas man šogad varētu būt. Protams, mans sapnis ir cīnīties visaugstākajā līmenī, cīnīties par nopietnu vietu boksa elitē. Es esmu profesionāls sportists – ja es kaut ko daru, tad gribu to darīt visaugstākajā līmenī. Vai tas izdosies – to zina tikai Dievs. Laiks rādīs kā būs, bet mērķi ir visnopietnākie.
Izmantojot intervijas materiālus jebkura veida plašsaziņas līdzekļos (prese, radio, televīzija, internets), atsauce uz eSports.lv obligāta
+1 [+] [-]
luuk arii izpauzhas iistens latviskums... luuk kaada ir latvieshu mentalitaate un temperaments!!!! beediiig bet fakts!!
+1 [+] [-]
un runaajot pa teemu...
a huli vinjam tad iet boksaa ja nav meerkju sasniegt chempionu... pareizi vinjsh pateica ka jebkuraa lietaa ko dara grib buut labaakais!!!!! taa ir uzvareetaaaju psihologjija!! un izskataas ka tu dziivee esi viduveeiiba un diezvai buusi kaadreiz kkas vairaak!! (sorry bet tevis rakstiitaajs riktiig uzdina dusmas)
+1 [+] [-]
es nesalīdzināju anglijas futbolu ar lv basktbolu...bet gan ārzemju sporta žurnalistiku ar lv sporta žurnalistiku...
+1 [+] [-]
[+] [-]
Es ticu, katraa zinjaa vairaak nekaa taadiem varduleeniem kaa tu, kas vaardu "kokaiins" speej asocieet tikai ar snjaukshanu, un bez jebkaadiem pieraadiijumiem noliek otru personu.
Ej pastudee!!!
+1 [+] [-]
-a musdienas diezgan daudz intervijas taisa pa skaipu! taa pat ir pienjemts, lai parak neteretos un ja nav citas iespejas, tad sarunaa interviju caur skaipu.... nu bet tas taa!
protams, ka vinjam vel jaaudzee respekts pret sevi un jaiegust pec iespejas labakas attiecibas ar sportistiem- tads jau ir zhurnalista darbs! citadak jau ilgi tur nenoturesies! neviens ar tevi negribes runaat...-
+1 [+] [-]
cik vinjam ir profesijas??
[+] [-]
-1 [+] [-]
bet nevajag jau jaukt mazliet provakatīvu interviju ar nicinošu interviju...
Nav jau tas sportists ''jānoliek'' un bez ievada jāparasa kas un kā tur bija...var jau visu panākt dažādiem veidiem...uzdodot dažus mazliet provakatīvus jautājumus utt...
žurnālista uzdevums ir rakstīt...par pr jādomā sab.att. speciālistiem...Tas, ka kāds cilvēks var apvainoties uz žurnālistu nav nekas tās, kam jābūt par iemeslu pārmērīgam respektam...Vienkārši latvijā ir pieņemts, ka viss notiek no sērijas ''būsim draugi'', nevis ''es daru savu darbu, tu savu''...
-1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
un kas attiecās uz provakativiem jautajumiem! neviens nevelesies uz tadiem atbildet pirmajam garamgajejam! jaa, sporta avize var atljauties uzdod tadus jatajumus, vel kads cits veraa njemamas, ANALIITIKJIS- zhurnalists vai izdevums to var darit, bet jauns zhurnalists, diez vai... un te nav runa par chomiskaam attiecibam. jā, žurnālista uzdevums ir rakstīt, bet viņam ir arī uzdevums veidot attiecības. Kā jebkurā biznesa sfērā- jābūt normālam kontaktam, tad arī var atļauties uzdot provakatīvus vai sāpīgus jautājumus un gaidīt uz to sakarīgu, patiesu atbildi. Galu galā- intervējamais vienmēr patur tiesības neatbildēt...
[+] [-]
bet dikti jau gribaas lai tu atgriestos basketbolaa!vismaz vareejam pafanot par vienu aarzemju klubu vairaak!
[+] [-]
+1 [+] [-]
Bija šeit viens labs soļotājs - Fadejevs vārdā. Viņam arī visa pasaule bija vainīga, ka nevarēja sasniegt gaidītos rezultātus. Būšot viņš, redz, maratonists -labs potenciāls šim esot. Kopš tā laika par viņu nekas īpašs vairs nav dzirdams...Ka tikai arī Kambalas gadījums nebūs identisks. Protams nekas nebūs pretī, ja būšu kļūdijies.
-3 [+] [-]
runājot par Fadejevu. Tavuprāt Olimpiskā medaļa nav milzīgs sasniegums?
-1 [+] [-]
[+] [-]
Lai veicas un ar nepacietību gaidu brīdi, kad Arēnā varēsim vērot augstākā līmeņa boksa maču!!!
+1 [+] [-]
Olimpiskā medaļa bija liels sasniegums, bet pēc tam sākās viņa psiholoģiskais, ne fiziskais noriets. Iespējams, ka pie vainas bija "zvaigžņu slimība", bet nu viņš vairs nav nopietns pretinieks soļošanā pasaules līmenī, nemaz nerunājot par maratonu
[+] [-]
-5 [+] [-]
chilli, 2008-01-17 10:02
Baigi vinjam spiid cauri taas naudas lietas ... saprotu, ka tas ir svariigi, bet parasti profesionaali sportisti to vismaz publiski nenostaada pirmajaa vietaa ...
-----------
kas tad labaak- atnaakot uz jebkuru jaunu klubu(jebkuraa sporta veidaa) ar spiidoshaam aciim melot, ka tas ir tas, ko visu laiku veeleejies. bullshit. visi paardodas, cits daargaak, cits leetaak un tas ir normaali. vinji ir profesionaalji un par to sanjem naudu. un jebkursh sportists ir nopelniijis savu naudu ar ljoti smagu darbu (smagaaku, nekaa 8-16 ofisaa drukaat internetaa marasmus). vai varbuut tu gribi teikt, ka siikie saak nodarboties ar kaadu sportaveidu TIKAI tapeec, ka zin, ka par to labi samaksaas?nu nez...man liekas, pirmaam kaartaam dara to, kas patieshaam patiik
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ir kompetentās iestādes lēmums Kabalas dopinga lietā, tādēļ varam gan secināt un spriest par to, ko viņš ir/nav lietojis. Tāpat man ir skaidrots, kādēļ Latvijas visaugstākā līmeņa spēkavīri lieto dopingu, kā viņi lieto un cik tas maksā un kāda ir tā ietekme, tāpat es zinu cilvēkus, kas ir smagi slimi tieši dēļ dopinga + alkohols lietošanas, bet ne es tagad iešu saukt viņu vārdus, ne man tas vajadzīgs, lai džeki cīnās.
Par Kambalu - ļoti ceru, ka viņš metīs mieru boksam un atgriezīsies basketbolā, jo basketbolists Kambala man tiešām simpatizē.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
piekrītu, gailis jau nu baigais. jau pirmā un vienīgā bilde, kurā šams demonstrē muskuļus, norāda, ka viņam maza sajēga par boksu. jo ātrāk pagadīsies kāds nopietnāks pretinieks par to, kas bija pirmajā mačā (kaut gan tas pats uzaci pārsita) un jo ātrāk noliks gar zemi, jo labāk. a to tiešām kaut kāds pārcilvēka sindroms.
imo lielajā basītī šamam vietas vairs nav. kad beigsies aizliegums, viņam vieta tur vairs nebūs, vajadzētu taču pašam saprast. kaut gan latvijas izlasē vai latvijas klubos vieta, varbūt, atrastos.
no vienas puses žēl, ka kekss nemāk atrast savu vietu, no otras puses lai jau perās, kā pašam tīk