Kļičko: "Galvenais ir attieksme"

2008-10-09 19:43 Jānis Pārums

@JanisParums

Kļičko: "Galvenais ir attieksme" — Vitālijs Kļičko (pa labi) ar treneri Frici Zduneku
Foto: AFP

Kļičko : RTD 8

Pirms sestdien gaidāmās cīņas pret Pasaules Boksa padomes (WBC) čempionu Semjuelu Pīteru, vācu izdevums "Bild" intervējis ukraini Vitāliju Kļičko. Piedāvājam interviju praktiski pilnā garumā.

[eSports.lv ievads] Savu pēdējo cīņu Kļičko aizvadīja 2004. gada 11. decembrī, bet 2005. gadā savainojuma dēļ paziņoja par aiziešanu no boksa. Tiesa, 2007. gada sākumā paziņoja par atgriešanos, taču tā gada septembrī nevarēja aizvadīt cīņu pret Džamilu Makleinu muguras savainojuma dēļ. Šķiet, 11 oktobrī gaidāmo cīņu gan vairs nekas nevar izjaukt un tā patiešām notiks.

Tu atgriezies ar sapni būt pasaules čempiona godā vienlaicīgi ar brāli...
Einšteins ir sacījis, ka sapņi ir labāki par zināšanām, jo zināšanām ir robežas. Mēs esam ļoti tuvu mērķim. Jāatzīst, ka Vladimirs par čempionu kļuva tikai mēnesi pēc tam, kad es aizgāju no boksa. Nekad brāļi nav bijuši čempioni vienlaikus. Tagad mēs kopīgi radām vēsturi.

Ja tu zaudēsi, vai tās būs beigas?
Svarīga ir attieksme ar kādu tu izej ringā. Zaudēt var ar negatīvu attieksmi.

Kāda ir atšķirība starp Vitāliju pirms četriem gadiem un tagad?
Esmu tas pats Vitālijs – ambiciozs, psiholoģiski noturīgs un joprojām smagi strādāju. Es eju uz sporta zāli katru dienu un dzīvoju veselīgu dzīvi. Šī man nav īsti atgriešanās, vairāk es to uztveru kā cīņu starp diviem pasaules čempioniem pēc savainojuma sadziedēšanas.

Tu sadarbojies ar treneri Frici Zduneku jau 12 gadus. Vai kādreiz ir bijušas problēmas starp jums?
Pēc katra treniņa. Bet ja nopietni, tad lielu problēmu nav bijis. Fricis ir kas vairāk par manu treneri – viņš man ir kā tēvs profesionālajā boksā.

Tava cīņa pret Pīteru jau sestdien...
Mūsu cīņa sākusies jau pirms vairākām nedēļām. Psiholoģiskā cīņa. Un esmu secinājis, ka ar katru dienu Pīters kļūst arvien nervozāks. Preses konferencē viņš gandrīz zaudēja prātu. Viņš gandrīz palaida rokas un es biju gatavs kautiņam. Tad viņš, tēlaini izsakoties, no manis aizbēga. Viņam smagi ir ieskatīties man acīs. Mēs visi zinām, ka acis ir dvēseles spogulis.

Un ko tas nozīmē sestdienas cīņas sakarā?
Prāts ir labākais ierocis cīņā. Es savu treneri varu pārsteigt ikvienā cīņā. Šobrīd man ir vēl divas iespējas izdarīt uz Pīteru spiedienu pirms cīņas. Atklātajā treniņā (intervija notika pirms tā) un svēršanās procedūrā.

Lielais nezināmais ir šīs cīņas tiesnesis... (tika paziņots jau pēc intervijas – aut.)
Kad oponents guļ uz grīdas un neizrāda pazīmes, ka varētu piecelties, neviens tiesnesis pasaulē viņu neatzīs par uzvarētāju.

Tev ir 37 gadi. Cik ilgi vēl domā doties ringā?
Nevēlos uzstādīt "nepareizos" rekordus, kā piemēram vecākais bokseris. Taču es vēl jūtos pietiekami labi un man vēl ir ko dot boksam.

Ja tev būtu laika mašīna, pret kuru boksa leģendu tu gribētu cīnīties?
Lenokss Lūiss joprojām ir dzīvs. Es joprojām varu viņam revanšēties. Negribētu cīnīties ar Maksu Šmelingu (56-10-4, 40KO. Vācu bokseris, kurš 1930. gadā kļuva par pasaules čempionu. Dzimis 1905., miris 2005. gadā – aizsaulē aizgāja pusgadu pirms simts gadu jubilejas – aut.), viņš ir mans elks. Taču ar Ali varētu būt interesanta cīņa...

Izmantotie resursi:
bild.de