Atgriešanās ringā pēc 20 gadiem cietumā: smagsvaru talanta smagais stāsts

Profesionālā boksa cīņas ir ne tikai sports, bet arī šovs, kura mērķis ir konkrētās cīņas organizatoram pārdot biļetes un TV tiešraides, lai sanāktu kaut ko nopelnīt. Ja ir cilvēki, kas gatavi maksāt par 58 gadus vecā Maika Taisona un jūtūbera Džeika Pola cīņas skatīšanos, tad tas diemžēl ir komerciāli vērtīgāks pasākums nekā divu brieduma gados, bet plašākai publikai mazāk zināmu profesionāļu cīņa.

Tas nav nekāds jauns koncepts, bet jau iepriekš vairākkārt izmantots dažādos mērogos, līdz ar to diez vai kāds tiks īpaši pārsteigts par ziņām no Nigērijas, ka tur decembra sākumā savu atgriešanos ringā piedzīvos 51 gadu vecais Ike Ibeabuči, bokseris, kurš 20. gadsimta beigās kotējās kā "Top10" smagsvars pasaulē. Taču Ibeabuči šī būs "atgriešanās" daudz plašākā mērogā, jo viņa boksera karjera tomēr bija salīdzinoši īsa un traģiska, netiekot galā ar pēkšņo pacelšanos slavas virsotnē un rezultātā nonākot pašā apakšā.

Ibeabuči dzīvesstāstā var savilkt paralēles ar boksa leģendu Maiku Taisonu. Viņi abi uzauga nabadzībā un smagos apstākļos, abos tika atklāts boksa talants, kas viņus izrāva no iepriekšējās dzīves, abi ringā demonstrēja iespaidīgu sniegumu, abi izraisīja autoavāriju, abi tikuši apsūdzēti fiziskos uzbrukumos sievietēm, abi tiesā kā attaisnojumu piedāvājuši mentālās problēmas un abi pavadījuši krietnu laiku cietumā. Taču Taisons ir boksa leģenda un -pozitīvi vai negatīvi - zināms gandrīz katram, kamēr Ibeabuči vārds ne tuvu nevar ar to lepoties. Tas lielākoties tādēļ, ka Ibeabuči savu dzīvi sabojāja vēl pirms paspēja pacelties līdz boksa pašai virsotnei.

Ibeabuči 20 gadu vecumā kopā ar māti emigrēja no Nigērijas uz ASV, kur dzīvoja Dalasā. Jau iepriekš izmēģinājis spēkus amatieru boksā, viņš ātri atrada boksa klubu Dalasā, kur savukārt ātri pamanīja viņa fiziskās dotības. Trīs gadu laikā viņš aizvadīja 16 cīņas, visās izcīnot uzvaras. Tas viņam sarūpēja iespēju 1997. gadā cīnīties pret Deividu Tua, plaši cienītu Jaunzēlandes bokseri, kurš tobrīd tika uzskatīts par vienu no izturīgākājiem un sīkstākajiem smagsvariem pasaulē. Ibeabuči uzvarēja pēc punktiem un ieguva WBC starptautisko jostu. Viņu savstarpējā cīņa joprojām tiek piesaukta kā viena no visu laiku iespaidīgākajām smagsvaru cīņām, abiem bokseriem bez žēlastības apmainoties ar smagiem sitieniem.

Sekoja gada pārtraukums, jo drīz pēc šīs cīņas tobrīd 24 gadus vecais Ibeabuči nokļuva pamatīgās problēmās ar likumu. Viņš tika apsūdzēts savas bijušās draudzenes dēla nolaupīšanā un, kad abi bija mašīnā, avārijas izraisīšanā, kas noveda pie 15 gadus vecā puiša savainojumiem. Ibeabuči saņēma 120 dienu cietumsodu un bija spiests samaksāt kompensāciju.

Taču tas neapslāpēja viņa zvaigžņu slimību. Ibeabuči tobrīd bija bilance 17-0 un vēl spožākas nākotnes prognozes, viņam tika likti galdā miljonu vērti līgumi ar HBO, un šajā laikā gaismā iznāca viņa Prezidenta personība. Ibeabuči sāka sevi saukt šādā vārdā un arī izturēties līdzīgi, atsakoties pildīt pat vienkāršus aicinājumus vai pat savus pienākumus (kā, piemēram, atnākšanu uz svēršanās ceremoniju pirms cīņas).

1998. gadā Ibeabuči guva divas uzvaras ar nokautu. 1999. gadā viņš tikās pret citu uzlecošo zvaigzni Krisu Bērdu, kuram tobrīd bija bilance 26-0 un kura lielās uzvaras pār Vitāliju Kļičko un Evanderu Holifīldu vēl bija tikai priekšā. Ibeabuči triumfēja ar nokautu piektajā raundā un atvēra sev visas boksa durvis vaļā. Likteņa traģēdija - nākamā cīņa boksa ringā viņam tā arī vēl nav sekojusi.

Kādu laiku pēc uzvaras pār Bērdu Ibeabuči uzturējās viesnīcā Lasvegasā, no kurienes viņš izsauca uz savu numuriņu strīptīzdejotāju. Radās domstarpības par samaksu un Ibeabuči fiziski uzbruka viņai, kas noveda pie policijas izsaukšanas, ko Nigērijas bokseris sagaidīja, iebarikādējies tualetē. Risinot šo lietu, parādījās ziņas, ka līdzīgs gadījums Ibeabuči bijis arī iepriekš Lasvegasā un vēl divas līdzīgas apsūdzības atnāca no Arizonas.

Tiesas eksperti viņam konstatēja mentālas problēmas, kas noveda pie piespiedu ārstēšanās psihiskās veselības centrā, un tikai divarpus gadus pēc aresta Ibeabuči tika atzīts par spējīgu sniegt savu atbildi tiesai. Ibeabuči vainu neatzina, taču piekrita sodam par nodomu paveikt noziegumu un par mēģinājumu veikt seksuālu uzbrukumu. No cietuma viņš iznāca tikai 2015. gadā...

Tobrīd viņš bija 42 gadus un labā fiziskajā formā, tad nu tika nolemts mēģināt atgriezties boksā. Taču radās legālas problēmas ar palikšanu ASV un - nelaime nenāk viena - pēc pusgada viņš atkal tika apcietināts, jo tika apsūdzēts probācijas nosacījumu pārkāpšanā. Pēc tam no cietuma Ibeabuči iznāca tikai 2020. gadā, kopumā aiz restēm pavadot gandrīz 20 gadus.

Par Taisonu viņš nekad tā arī nekļuva. To, cik skaļus titulus viņš būtu varējis izcīnīt boksa ringā, tā arī nekad neuzzināsim. Taču 7. decembrī Nigērijā Ibeabuči aizvadīs savu pirmo oficiālo cīņu 25 gadu laikā, spēkojoties pret mazpazīstamo Aimanu Faruku (4-10).

Izmantotie resursi:
https://boxing-social.com/news/ike-...
https://boxing247.com/news/barker03...