Dāvis Bertāns: "Nokļuvu komandā, kurā gribēju būt"

Vidzemnieku NBA drafta otrajā kārtā 2011. gada 23. jūnijā “Prudential Center” arēnā Ņūarkā, Ņūdžersijā, ar #42 izvēlējās “Indiana Pacers”. Maiņas darījuma rezultātā “Pacers” sporta direktors un “Boston Celtics” leģenda Lerijs Bērds aizmainīja Bertānu, #15 izvēli Kavhi Leonardu un 2005. gada drafta otrās kārtas izvēli Erazemu Lorbeku uz Teksasas klubu “San Antonio Spurs”, pretī iegūstot Indiānas zvaigzni Džordžu Hilu.

“Draftam kopā ar brāli Dairi un Jāni Strēlnieku sekojām no vieniem naktī, vēl stundu pirms oficiālās ceremonijas sākuma,” sestdien Paņevēžas viesnīcas “Romantic” pagalmā notikumus atceras Dāvis Bertāns. “Noskatījos visu, no istabas neizgāju sešas stundas. Par laimi, tā bija Līgo nakts un nekāda lielā gulēšana nesanāktu tāpat.”

NBA komisārs Deivids Sterns ceremonijas vadības grožus pārņēma 02:35 naktī pēc Latvijas laika, reizi piecās minūtēs piesakot kārtējā kluba jaunāko izvēli. Tāda procedūra atkārtojās 30 reižu, līdz otrajā kārtā pie darba ķērās Sterna palīgs.

“Radās uztraukums, jo gaidīt vajadzēja ļoti ilgi. Kad NBA komisāra vietnieks Adams Silvers nosauca “Indiana Pacers” izvēli un aizmainīšu uz “Spurs”, bļāvām ļoti. Nezināju, ka draftā būs šāds notikumu scenārijs (izvēle otrajā kārtā un darījums ar San Antonio - Sportacentrs.com). Galvenais, ka nokļuvu komandā, kurā vēlējos būt.”

““Spurs” izteicās, ka ir pārliecināti par mani. San Antonio bija izvēle starp mani un Nikolu Mirotiču no “Real Madrid”, kuru pirmajā kārtā ar #23 izvēlējās “Houston Rockets”. Tā kā Melnkalnes spēlētāju nodraftēja ātrāk, bija sajūta, ka viss skaidrs (par draftēšanu pirmajā kārtā – Sportacentrs.com), tomēr tālākais pakutināja nervus.”

Dāvis ir atklāts, nosvērts un godīgs. “Kad “Spurs” pirmajā kārtā ar #29 izvēlējās kanādieti Koriju Džozefu, bija neliels šoks, jo aģents teica, ka manai izvēlei jābūt pirmās kārtas beigās (pirmo trīsdesmit spēlētāju vidū). Neko darīt, gaidīju tālāk. Man nebija svarīgi, pirmā vai otrā kārta.”

Pirms drafta vienreiz izteicies – ja nebūsi drošs par pirmās kārtas izvēli, atsauksi pieteikumu. Situācija mainījās?
Sākumā bija vēlēšanās saņemt kādas komandas solījumu apstiprināt pirmās kārtas izvēli. Beigās (solījuma) nebija un pašam bija jāpieņem lēmums, palikt (draftā) vai nē. Nolēmu riskēt. Zināju, ka jāmēģina, kamēr ir (iespēja). Kad drafta ceremonijas laikā tika nosaukts mans vārds, zvanīja aģents Marks Fleišers, izstāstot par “Spurs” darījumu, ar paša kluba pārstāvjiem kontakta vēl nav bijis.”

Kā vērtē drafta rezultātus?
Kopumā bija redzams, ka drafts nav tik spēcīgs kā iepriekšējos gados. Prieks par eiropiešiem, jau pirmo sešu izvēļu skaitā bija Eness Kanters no Turcijas, Jons Valančūns no Lietuvas un Jans Veselijs no Čehijas. Tas bija patīkami.

Dainis Bertāns: “Veiksmes gadījumā jāstrādā, lai pierādītu, ka esi tās cienīgs”

“Daudz noteiks nākamo gadu darbs un kā Dāvim Ļubļanā veiksies pie jaunā “Union Olimpija” trenera,” ar reālista skatu notikušo vērtē Eiropas junioru čempionāta medaļnieks, treneris Dainis Bertāns.

“San Antonio ir laba izvēle, jo “Spurs” ņem spēlētājus, kurus vēlas izmantot,” saka ilggadējais basketbola kluba “Valmiera” spēlētājs, kura karjeras laikā Vidzemes klubs pirmo reizi spēlēja Eiropas kausu sacensībās.

“Viņi ir gatavi ilgtermiņā gaidīt jaunos spēlētājus, lai veidotu jaunu komandas modeli,” Bertāns atgādina, ka Teksasas klubs ir uzticējies tādiem ārzemju spēlētājiem kā Manu Džinobili un Tonijam Pārkeram.

Uzbrūkošo aizsargu Džinobili “Spurs” izvēlējās 1999. gada drafta otrajā kārtā ar #57, bet klubam argentīnietis pievienojās tikai pēc 2002. gada pasaules čempionāta Indianapolisā. Viņam vajadzēja ilgu laiku, lai iespēlētos un pielāgotos NBA spēles stilam, taču 2003. gada martā Džinobili tika atzīts par Rietumu konferences mēneša labāko jaunpienācēju. “Play-off” San Antonio sakāva Fīniksu, Losandželosu, konferences finālā Dalasu un līgas finālā “New Jersey Nets”, izcīnot otro čempionu kausu kluba vēsturē. Aizsargs tika atzīts par Argentīnas gada labāko sportistu, saņemot “Olimpia de Oro” balvu.

“Apsverot visus par un pret, tika nolemts pieteikties šogad,” stāsta Bertāns. “Nākamgad NBA draud lokauts, tāpēc vietējie, amerikāņu spēlētāji nedaudz baidās, bet eiropiešiem tādas problēmas nav. Viņi var spēlēt divus gadus Eiropā un pieslēgties pēc tam. Šī iemesla dēļ pieņēmām lēmumu izmantot situāciju.”

“Ir sajūta, ka drafta notikumi atgādina iepriekš iestudētu teātra spēli, lai klubi iegūtu sev nepieciešamās pozīcijas sarunās. Tādā ziņā notikumu attīstība bija prognozējama. No otras puses, liela uzmanība tika veltīta informācijas aizsardzībai, lai nebūtu ziņu noplūdes. Varbūt Dāvis zināja vairāk, bet citur abās pusēs Atlantijas okeānam informācija neparādījās.”

“Ceru, ka izvēle neradīs pretēju efektu. Tā uzliek lielākus pienākumus, tu nevari celt degunu gaisā. Veiksmes gadījumā ir jāstrādā, lai parādītu, ka esi tās cienīgs. Pats dodu priekšroku Eirolīgas basketbolam. Labprātāk skatos, kā spēlē “Regal FC Barcelona”, “Montepaschi Siena” vai “Union Olimpija”.”

Uz Valmieru un Rīgu

Pēc četrām dienām Valmierā un Liepājā sāksies desmitais FIBA U19 Pasaules čempionāts, kurā otro reizi startēs Latvijas izlase. “Tā ir vienreizēja iespēja spēlēt pasaules čempionāta savās mājās. Vairākiem spēlētājiem tālāk būs jauni izaicinājumi, dažiem tā var būt pirmā un vienīgā iespēja. Puiši daudz pieredzēja jau 2010. gada Eiropas U18 čempionātā.

Latvija B grupā Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā spēlēs ar Taivānu, Austrāliju un Argentīnu. Okeānijas un Dienvidamerikas pārstāvjus treneri vizuāli varēja novērtēt sestdien Paņevēžā, bet ar Austrumāzijas basketbolistiem pagaidām tiešas saskarsmes nav bijis.

“Salīdzinot ar Eiropas turnīriem, pasaules čempionāts ir vēl lielāks pārbaudījums arī mums, treneriem. Piemēram vēl neesam redzējuši klātienē taivāniešu basketbolistus. Tagad esmu pārliecinājušies, ka varam spēlēt ar Brazīliju, uzvarēt Kanādu. Piemēram, kanādiešiem ir vairāk nekā 220 centimetrus garš centra spēlētājs, bet mūsu mazie “vīriņi” pierādīja, ka var ar viņu cīnīties. Negriežot ceļu, tu vari panākt sev labvēlīgu rezultātu.”