Treneris, kuram jāmēģina salabot Porziņģa un Dončiča duetu: Džeisons Kids

Atrast treneri - smagākais darbs

Klubam 41 gadu ilgajā vēsturē bijuši deviņi galvenie treneri, taču Marka Kjūbana ērā - vien trīs. Kad jaunizceptais miljardieris 2000. gada sākumā iegādājās “Mavs” kontrolpaketi, mantojumā no Rosa Perota saņēma arī leģendāro Donu Nelsonu, vienu no desmit labākajiem treneriem līgas vēsturē. Kad 2004. gada vasarā Fīniksas “Suns” piedāvāja “Mavs” saspēli vadījušajam Stīvam Nešam 63 miljonus dolāru sešos gados, Kjūbans nebija gatavs tik lieliem tēriņiem un nepielīdzināja savu piedāvājumu, palaižot kanādiešu superzvaigzni vaļā. Tas bija brīdis, kad Nelsons sāka zaudēt interesi komandas vadīšanā un nākamās sezonas izskaņā vairs nebija amatā. Par Nelsona pēcteci Kjūbans iecēla paša Nelsona ieteikto asistentu Eiveriju Džonsonu.

Savā pirmajā pilnajā sezonā pie “Mavericks” stūres Džonsons aizveda komandu līdz finālam, kur piekāpās Dveinam Veidam, Šakilam O’Nīlam un Maiami “Heat”. Džonsons tika nosaukts par sezonas labāko treneri. Gadu vēlāk jau kā labākā regulārās sezonas komanda “Mavs” bija arī favorīte cīņā par titulu, taču zaudēja... jau pirmajā kārtā Andrim Biedriņam un Goldensteitas ”Warriors”, kas neviena cita kā Dona Nelsona vadībā bija iekļuvusi izslēgšanas turnīrā pirmoreiz 13 gadu laikā. Tovasar Džonsons saglabāja darbu, taču vēl pēc gada zaudējums Nūorleānai atkal pirmajā “play-off” kārtā gan pārvilka strīpu Džonsona laikam Dalasā. Tas nebija pārsteigums - Džonsona un Kjūbana attiecībās īssavainojums jau bija izveidojies sezonas gaitā, un ESPN tolaik rakstīja, ka Kjūbans apsvēris Džonsona atbrīvošanu pat vēl pirms izslēgšanas turnīra sākuma.

Vispirms Kjūbans piedāvāja Donijam Nelsonam nomainīt ģenerālmenedžera pienākumus pret darbu uz soliņa, taču Nelsons atteicās un turpināja ĢM amatā. Un atrada savu kādreizējo vidusskolas biedru Kārlailu, kurš pēc atbrīvošanas no “Pacers” sezonu bija pavadījis, analizējot mačus televīzijā. Un tā sākās Kārlaila ēra, kuras laikā treneris prata izmantot Dirka Novicka potenciālu un prata iegrožot Džeisonu Kidu, kuram trenera gēns lauzās uz āru jau spēlētāja karjeras laikā, nereti izraisot konfliktsituācijas ar savu pārstāvēto komandu treneriem. Kārlaila vadībā deviņas reizes spēlēts “play-off”, pirmo kārtu gan pārvarot tikai divreiz - Kārlaila debijas sezonā un 2011. gadā, kad tika izcīnīts tituls.

“Atrast piemērotu treneri ir smagākais īpašnieka darbs,” ne reizi šādi vai līdzīgi Kjūbans frāzējis savu pārliecību. 2008. gadā atradis Kārlailu, Kjūbans pie kādreizējā Detroitas “Pistons” un Indianas “Pacers” trenera pieturējās 13 gadus pēc kārtas. “Tu neveic izmaiņas tikai izmaiņu dēļ. Ja vien nezini kādu, kurš ir daudz, daudz, daudz labāks. Zāle blakus sētā reti ir zaļāka,” vēl piecas minūtes pēc šīs sezonas pēdējās spēles Kjūbans lika noprast, ka neplāno atbrīvot Kārlailu. Un it kā arī neatbrīvoja, taču pēc abu sarunas treneris pats esot nolēmis aiziet.

“Jābūt tā, ka spēlētāji trenerim tic un saprot, ka viņš vienmēr izdomās veidu, kā padarīt labāku gan komandu, gan katru spēlētāju. Ja sasniegta šāda kopīga vīzija, tad ir labi visiem,” pirms četriem gadiem sarunā ar “Fort Worth Star Telegram” Kjūbans skaidroja, ko vēlas no sava trenera. Izskatās, ka Džeisonā Kidā viņš to atradis.

Dalasu reiz uzmetis

Tieši “Mavericks” atvēra Kidam durvis uz NBA, draftējot saspēles vadītāju 1994. gada jūnijā. Kids vadīja komandas saspēli līdz 1996. gadam un pēc tam vēl četras sezonas jau karjeras nobeiguma daļā (2008-2012). Jau pirmais piegājiens beidzās ar Kida saiešanu ragos ne vien ar treneriem, bet arī komandas biedriem, un klubs nolēma talantīgo saspēles vadītāju aizmainīt. Arī otrajā piegājienā Kidam bija savs domu gājiens par to, kā komandai būtu jāspēlē, kas mēdza radīt spriedzi attiecībās ar Kārlailu. Starpfinišs šim stāstam bija laimīgs - 2011. gada čempiontituls. Finišs - ne tik laimīgs, jo Kids apsolīja atgriezties Dalasā, bet, sākoties brīvajai aģentūrai, vilcinājās likt parakstu uz līguma ar “Mavs”, sagaidīja “Knicks” piedāvājumu un Dalasu uzmeta.

Pēc spēlētāja karjeras Kids pievērsās trenera arodam, taču gājis kā pa kalniem - esot galvenajam trenerim Bruklinā un Milvoki, zaudējumu bija vairāk (205), nekā uzvaru (192). Ar talantiem pārbagāto “Nets” apstājās jau otrajā izslēgšanas turnīra kārtā, bet ar Milvoki “Bucks”, kas bija tikusi pie Jaņņa Adetokunbo un kam bija arī citi talantīgi zēni, divreiz zaudēja jau pirmajā kārtā un vienu reizi “play-off” nemaz netika. Ceturtās sezonas vidū pie bilances 23-22 klubs Kidu atbrīvoja. Pēc pusotra gada pauzes Kids atgriezās NBA apritē, kad pēc Lebrona Džeimsa rekomendācijas viņu par asistentu nolīga Losandželosas “Lakers”.

Atvadoties no “Mavs”, Kārlails publiski deva svētību Kidam kā nākamajam komandas trenerim. Jāpieļauj, ka Kārlails neizdomāja to vienkārši no zila gaisa. Iespējams, pēdējā sarunā ar Kjūbanu jau izskanēja Kida vārds. Droši vien tas ne visai labi gāja pie sirds Džamalam Mouzlijam - Kārlaila asistentam pēdējo septiņu gadu garumā. Mouzlijs ar nevainojmau reputāciju bija “Mavericks” apskatnieku favorīts, kurš tika saukts par vienu no galvenajiem kandidātiem uz amatu un kuram izveidojušās ļoti labas attiecības ar “Mavs” superzvaigzni Luku Dončiču. Slovēnis pat publiski atbalstījis ideju par Mouzliju: “Protams, viņš varētu būt galvenais treneris. Daudz ar viņu strādāju. Viņam ir viss nepieciešamais, lai būtu galvenais treneris.” Acīmredzot, ar Lukas rekomendāciju nebija gana.

Varētu šķist, ka nāktu par labu uzspēlēt pie Kida - viena no labākajiem saspēles vadītājiem vēsturē. Ja vien slovēnis šī brīža augstumos ir gatavs pieņemt, ka kāds var būt viedāks. Kārlails, kurš kopumā tiek uzskatīts par vienu no labākajiem līgas treneriem, nemācēja tikt galā ar Luku, kurš atklāti runāja pretī trenerim un pat bļāva uz viņu, ko vietējie apskatnieki ne reizi vien šosezon novēroja pandēmijas pieklusinātajās zālēs.

”Oriģināli” lēmumi, nesaprotamas spēlētāju rotācijas

Vēsture nav Kidam glaimojoša. Par treneri kļuva uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām un, iespējams, nemācēja nolaisties uz zemes no superzvaigznes statusa. Bruklinā Kids mēģināja noniecināt ģenerālmenedžera Billija Kinga ietekmi un pēc sezonas tika atbrīvots. Atgriežoties Bruklinā jau kā “Bucks” treneris, Kids sarunā ar žurnālistiem atminējās laiku Bruklinā ar pasīvi agresīvu komentāru: “Es strādāju ar komandu, kurā bija daudz savainoto, bija noticis liels maiņas darījums (no Bostonas iegūti Kevins Gārnets, Pols Pīrss un Džeisons Terijs - A.S.). Jums jāsaprot, ka viņi gribēja mani atlaist jau decembrī. Tas tikai parāda to, ar kādiem cilvēkiem es strādāju.” Atklāts palika jautājums - kāpēc kluba vadība jau pēc nepilna pusgada vēlas atlaist treneri, kurš tik tikko sper pirmos soļus šajā arodā?

Kids vēlējās lielāku varu pār komandā notiekošo, nekā to paredz hierarhija NBA, un Milvoki, kur viens no īpašniekiem bija Kida paziņa, šķita kā iespēja to īstenot. Vadot “Bucks”, Kids prata novest attiecības ar otru talantīgāko komandas spēlētāju Džabari Pārkeru tiktāl, ka abi vairs nesarunājās. Neraugoties uz talantīgo komandu, tā spēlēja viduvēji, un Kids nepārtraukti turpināja to norakstīt uz mazo spēlētāju pieredzi. Gadu no gada. Ar tādiem pašiem argumentiem Kids attaisnojās kluba vadības priekšā, ne reizi neuzņemoties atbildību par saviem lēmumiem kā izšķirošiem. Tai pašā jauno spēlētāju progress Kida vadībā bija ārkārtīgi lēns. Komanda šausmīgi spēlēja savā laukuma galā - sākotnēji ieviestā aizsardzības sistēma strādāja, taču visai ātri komandas to atkoda. Kids neko nemainīja. Atlaižot Kidu, kluba vadība lika skaidri noprast savu nostāju - mums labāk būs ar citu treneri. ESPN apskatnieks Eidriens Vodžnarovskis tolaik rakstīja, ka lēmums atlaist Kidu pamatots ne vien ar komandas noslīdēšanu uz 8. vietu konferencē, bet arī sabojātajām attiecībām organizācijā.

Nevarēja nepamanīt arī Kida interesanto spēles vadīšanas piegājienu un taktiskos risinājumus. Piemēram, 2017. gada 20. decembra vakarā 1,4 sekundes pirms mača pret “Cavaliers” beigām pie plus divi uz soda līniju soļojošajam Krisam Midltonam treneris paziņoja, ka otrais soda metiens jāmet garām. Vēlāk Kids šādu lēmumu skaidroja ar vēlmi izvairīties no tā, ka “Cavs” varētu paņemt pārtraukumu un, no laukuma vidus ievadot bumbu spēlē, tikt pie trīspunktnieka ar sodu… Citā mačā Kids deva norādījumus komandai nepilnas desmit sekundes pirms beigām pie plus četri sākt pārkāpt noteikumus, lai uzvarētu “soda metienu” spēlē… Saspringtās galotnēs Kids nespēja rast vajadzīgos risinājumus, bieži vien izvēloties oriģinālus, bet ne visai loģiskus lēmumus. Un negribēja pieņemt savu asistentu ieteikumus.

Jā, Kids ielika bumbu Adetokunbo rokās un deva zaļo gaismu grieķim izrīkoties pēc sirds patikas, taču Kida rotācijas bija stipri interesantas. Laikā, kad visa līga pāriet uz ilgtermiņa domāšanu saistībā ar spēlētāju nolietojuma mazināšanu, izskatījās, ka Kids bija izstudējis Toma Tibodo mācību grāmatu un savus labākos spēlētājus regulāri pārturēja laukumā. Taču ne vienmēr. Kādā spēlē Kids nomarinēja uz soliņa Malkolmu Brogdonu gandrīz visu pirmo puslaiku. Spēlētāju, kurš iepriekšējā sezonā bija gada labākais līgas debitants un kurš bija viens no “Bucks” vadošajiem spēlētājiem… Kida rotācijas bija nesaprotamas, neparedzamas un arī neveiksmīgas. Sezonā pēc Kida aiziešanas, kad pie komandas stūres stājās Maiks Budenholzers, “Bucks” uzvarēja Austrumu konferencē ar labāko bilanci visā līgā.

Spļāviens sejā “Mavericks” strādājošajām sievietēm?

2018. gadā “Sports Illustrated” publicēja stāstu par sievietēm vardarbīgo darba vidi “Mavericks” organizācijā. Tas noveda pie vairāku darbinieku atlaišanas, Kjūbana solījumiem ESPN ēterā par darba kultūras maiņu organizācijā, kā arī desmit miljonu dolāru ziedošanu organizācijām, kas nodarbojas ar dažādu veidu vardarbības mazināšanu. Izrādījās, ka šis stāsts tomēr nav beidzies - tikai pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots personāla direktors Tonijs Ronzouns, kuru apsūdzēja par seksuālu uzmākšanos.

Un tagad “Mavericks” par galveno treneri, vienu no kluba sejām, ieceļ Džeisonu Kidu, kurš savulaik (2001) tiesā atzina savu vainu… vardarbībā pret nu jau savu bijušo sievu. “Suns” pēc šīs epizodes Kidu aizmainīja. Vēlāk parādījās aizvien jaunas apsūdzības, kas gan netika pierādītas un par kurām Kids savu vainu neatzina, gluži otrādi - pats norādīja, ka cietis no sievas vardarbības. 2012. gada jūlijā, dažas dienas pēc Dalasas uzmešanas un līguma parakstīšanas ar "Knicks", Kids reibumā divos naktī ar savu automašīnu iebrauca telefona stabā, tika arestēts un atzina vainu. Un gadu vēlāk saņēma diskvalifikāciju jau uz pirmajām divām trenera karjeras spēlēm…

Cilvēki mainās, un, iespējams, Kida dusmu izvirdumi attiecībā uz daiļo dzimumu ir sena vēsture. Otrās iespējas ir jādod, taču vai tas ir jādara klubam, kas tik nesen pārcieta milzīgu skandālu, kas saistīts tieši ar vardarbību pret sievietēm? Komplektā ar kā trenera iespēto un publiski izskanējušajām atsauksmēm tas padara Kidu par absolūti nepiemērotu kandidātu uz Dalasas “Mavericks” galvenā trenera pozīciju.

Un šeit stāstā iesaistās jaunais ģenerālmenedžeris Niko Hersisons - līdzšinējais “Nike” viceprezidents basketbola jautājumos. Arī pats spēlējis groza bumbu, taču nav šaubu, ka Kjūbans vēlas paturēt pēdējo vārdu basketbola jautājumos arī turpmāk, tāpēc Herisona iecelšanai tik komandas veidošanai svarīgā amatā pat nav lielas atšķirības, cik labi viņš orientējas basketbola jautājumos. Tas, ko Herisons dara lieliski, ir izveido attiecības ar spēlētājiem. Un Kida gadījumā tas visupirm varētu būt stāsts par reputāciju. Herisons bija līdzās Kobem Braientam, kad “Lakers” superzvaigzne tika tiesāt par seksuālu uzmākšanos. Daudzus gadus vēlāk neviens vairs neatceras šo gadījumu. Pat vēl vairāk - pēc karjeras senie notikumi netraucēja Kobem saņemt Oskaru - prestižāko balvu industrijā, kas tik daudz cietusi no uzmākšanās un vardarbības gadījumiem, kas aktualizēti tieši pēdējos gados.

Kida un Herisona duets - vai beidzot arī zvaigznes gribēs spēlēt Dalasā?

To, ka Kjūbans aizvien grib pats pieņemt komandai būtiskākos lēmumus, apliecina notikumu attīstība. Ierastā situācijā klubs vispirms noalgotu ģenerālmenedžeri, kuram dotu uzdevumu atrast jaunu galveno treneri. Šobrīd abas pozīcijas aizpildīts vienlaikus, ja ne pat treneris ātrāk. Mēģinot izprast Kjūbana lēmumu par Kidu, nāk prātā divas lietas. Pirmā - nostalģija par savulaik kopā būšanu (aizmirstot neglītās šķiršanās?). Otrā - neraugoties uz visu, Kids ir populārs šī brīža zvaigžņu vidū. Atbalstu Kidam izteikuši arī tādas superzvaigznes kā Lebrons Džeimss un Deimiens Lilards, bet Adetokunbo savā jaunības naivumā pēc Kida atlaišanas no “Bucks” esot bijis gatavs pat iet runāt ar kluba īpašniekiem, lai lēmums tiktu mainīts. Šobrīd klubā strādā arī bijušie Kida komandas biedri Dirks Novickis un Maikls Finlijs, un jādomā, ka arī viņu viedoklis tika uzklausīts. Un, ja treneris ir populārs spēlētāju vidū, Dalasai tas ir ļoti būtiski.

“Mavericks” lielākā problēma cauri gadiem bijusi nespēja pārliecināt brīvos aģentus pat nopietni apsvērt pievienošanos klubam. Neraugoties uz izcilajiem laika apstākļiem un izdevīgo nodokļu sistēmu Teksasā. Ja atsauksmes par Kidu no viņa iepriekšējām darba vietām ir mainīgas un vairāk pat negatīvas, tad par Herisonu neko sliktu nav iespējams atrast publiski pieejamajos resursos. Viņš patīk spēlētājiem, viņu aģentiem, treneriem un medijiem, kam nācies ar Herisonu sastrādāties. Herisonam bijusi izšķiroša loma Dončiča pārliecināšanā, lai parakstītu līgumu ar “Jordan Brand”. Kriss Pols, Maiks Konlijs, Tims Hārdevejs - tie ir tikai daži no “Nike” zīmola basketbolistiem, kas šovasar kļūs par brīvajiem aģentiem. Ja Kida un Herisona duets beidzot ļaus Dalasas klubam piesaistīt kādu vismaz zvaigznes statusa brīvo aģentu, tad jebkādas runas par Kida trenera nespēju un toksiskajām attiecībām ar klubu vadībām tiks aizmirstas. Līdz brīdim.