Mejeris par laiku Izraēlā, nepalikšanu ‘’Hapoel’’ un gaidāmo PK2023

Mareks Mejeris 2022./2023. gada sezonā kļuva par reto latviešu basketbolistu, kurš karjeras laikā spēlējis Izraēlā. To spēka uzbrucējs pavadīja Jeruzalemes ‘’Hapoel’’, ar kuru aizspēlējās līdz FIBA Čempionu līgas finālam, Izraēlas kausa iegūšanai un vietējā čempionāta pusfinālam. Guvis vērtīgu pieredzi Izraēlā, Mejeris šajā starpsezonā ir jauna kluba meklējumos, bet līdz tam gaidāms arī Pasaules kauss basketbolā, spēlētājam esot iekļautam starp Latvijas izlases kandidātiem.

’’Hapoel’’ atšķirīgā spēles maniere individuāli meistarīgajā Izraēlas līgā
Jau tad, kad Jeruzalemes ‘’Hapoel’’ oficiāli vēstīja par Mareka Mejera piesaisti, spēlētājs neslēpa, ka viņa lēmumā liela loma bijusi galvenajam trenerim Aleksandram Džikičam. ‘’Sazvanījos ar treneri, aprunājāmies un nolēmu, ka ir jābrauc. Viņš jau mani zināja, un redzēja, kā varu komandai palīdzēt. No tā, ko runājām, daudz kas arī piepildījās. Trenera faktors bija noteicošais, taču uzrunāja arī komandas līmenis, jo ‘’Hapoel’’ bija ambicioza komanda un tā piedalījās FIBA Čempionu līgā,’’ savu pagājušās vasaras izvēli nonākt Jeruzalemē komentēja Mejeris. Viņš kļuva tikai par trešo vīriešu basketbolistu, kurš karjeras laikā spēlējis Izraēlā – pirms viņa to darīja Andrejs Bondarenko un Kārlis Muižnieks. Tikmēr Ainars Bagatskis trenera karjeras laikā vienu brīdi strādājis Telavivas ‘’Maccabi’’.

Eiropieši Izraēlas līgā nav bieža parādība un tam ir iemesls. ‘’Eiropieši Izraēlas klubiem ir vienkārši dārgāki. Par viņiem jāmaksā nodokļi aptuveni divas reizes vairāk nekā par amerikāni. Līdz ar to pārsvarā leģionāru vietas aizpilda tieši viņi. Katrā komandā tādu ir līdz pat sešiem,’’ savu novērojumu pauž Mejeris. Lielais amerikāņu skaits komandās nozīmēja arī atšķirīgāku basketbola stilu nekā ierasts redzēt Eiropā. ‘’Klubi pārsvarā spēlēja citādākas filozofijas basketbolu nekā biju pieredzējis līdz šim. Ņemot vērā, ka tajos bija daudz spēlētāju no ASV, tad spēle laukumā bija atlētiskāka un individuālāka. Daudz ko izšķīra individuālā meistarība. Ja Eiropā pēdējās sekundēs bieži vien mēģina izspēlēt ‘’pick&roll’’ sadarbību, tad Izraēlā bumba tiek nogādāta kādam no amerikāņiem, kuri cenšas gūt grozu pēc individuālajām pūlēm.’’

Līdz ar Aleksandra Džikiča kļūšanu par ‘’Hapoel’’ galveno treneri klubs paļāvās uz trenera spēles filozofiju, kas bija atšķirīgāka par jau minēto. ‘’Viņš negribēja spēlēt to basketbolu, ko citi. Mēs spēlējām Izraēlai netipisku basketbolu – ar maz gūtajiem punktiem un ar uzsvaru uz aizsardzību. Pārsvarā spēlē metām 60 līdz 70 punktus, bet pretinieku atstājām zem viņu vidējā rādītāja. Arī spēcīgās, ‘’Maccabi’’ un Holonas ‘’Hapoel’’, pret mums guva krietni mazāk punktus nekā vidēji.’’ Mejeris min, ka sezonas sākumā klubs ar šo pieeju nav novērtēts no citu puses, bet apkārtējo domas mainījušās pēc 12 uzvaru sērijas un izcīnītā Izraēlas kausa. ‘’Bija interesanti klausīties, ka esam netalantīga un garlaicīga komanda. Šķiet, ka ap decembri bija brīdis, kad kā komanda noķērām ritmu un arī spēles garšu. Novembrī mums bija 12 uzvaru sērija, bet februārī izcīnījām Izraēlas kausu. Tad arī visi sāka mūs vairāk cienīt, novērtējot, ko mēs darām.’’

Izraēlas kausā ‘’Hapoel’’ šī gada 16. februārī finālā ar 67:61 pārspēja Eirolīgas klubu Telavivas ‘’Maccabi’’. Izraēlas čempionātā 2022./2023. gada sezonā klubs aizspēlējās līdz pusfinālam, sērijā līdz divām uzvarām zaudējot Telavivas ‘’Hapoel’’. Serbs Aleksandrs Džikičs galvenā trenera amatā paliks arī turpmāk – ar viņu noslēgts trīs gadu līgums līdz 2025./2026. gada sezonas beigām.

Ar sezonu apmierināts, taču Jeruzalemē nepaliks
‘’Esmu noteikti apmierināts,’’ uz jautājumu par savām sajūtām par aizvadīto sezonu saka Mejeris. ‘’Protams, vienmēr var labāk, taču man ļoti patika, ka ieguvu jaunu pieredzi un spēlēju vidē, kurā spēles maniere ir citādāka. No tā iemācījos daudz ko,’’ viņš turpina. Izraēlas līgā Mareks laukumā devās 16 regulārā turnīra mačos (6.9 punkti, 5.1 bumba zem groziem) un trijās izslēgšanas cīņās (5.7 punkti, 3.7 atlēkušās bumbas, 2.3 piespēles). Ik pa laikam varēja novērot, ka Mareks neatrodas ‘’Hapoel’’ pieteikumā, taču tam bija izskaidrojums.

‘’Izraēlas līgā ir noteikts leģionāru limits. Uz spēli pieteikt var maksimums piecus, bet vienlaicīgi laukumā var būt četri – vismaz vienam jābūt vietējam spēlētājam. Pirms sezonas to, ka nāktos izlaist spēles vietējā līgā, neaprunājām, vai arī šādu varbūtību palaidu garām,’’ par ne tik lielo spēļu daudzumu vietējā līgā saka basketbolists. ‘’Visvairāk no vietējiem spēlēja viens no aizsargiem un manas pozīcijas spēlētājs. Līdz ar to es ar igauni Sīmu-Sanderu dalījām laiku – vienu spēli aizvadīju es, bet citu – viņš. Ja Čempionu līgā ar šādu sastāva rotēšanu problēmu nebija, tad pirms Izraēlas spēlēm treneriem bija jāpadomā ilgāk, kurš nespēlēs.’’

Mejeris, kurš karjeras laikā spēlējis Latvijā (‘’Liepāja’’, ‘’VEF Rīga’’), Spānijā (‘’Fuenlabrada’’, ‘’Burgos’’), Francijā (‘’Elan Chalon’’), Krievijā (‘’Parma’’) un Itālijā (‘’Pesaro’’), šajā starpsezonā būs jauna kluba meklējumos. Lai arī iepriekšējā vasarā noslēgtais līgums bijis divu gadu garumā, otrā sezona bijusi kā opcija. ‘’Jeruzalemē es nepalikšu. Klubs izmantoja iespēju neturpināt sadarbību. Uz to, ka varētu notikt šāds scenārijs, virzījās jau sezonas laikā. Viņiem pieņemamāks ir jau minētais amerikāniskais basketbola stils. Tāpat klubā notika īpašnieku maiņa, un bija gaidāmas pārmaiņas.’’

Lai arī Jeruzalemē 31 gadu vecais basketbolists vairs nespēlēs, viņš atceras, ka no sadzīviskā viedokļa esot bijuši atsevišķi izaicinājumi, taču priecējis, ka Izraēlā nav bijis jāsastopas ar ziemu. ‘’Pilnīgi cits alfabēts, kuru vispār nesaproti un kurā raksta no otras puses. Sadzīviski bija pāris izaicinājumi, jo mums bija jaundzimušais. Bija jāpierod arī pie virtuves specifikas, jo valstī visu nepieciešamo pārtiku vienā lielveikalā īsti iegādāties nevar. Ar cilvēkiem gan tur bija viegli atrast kopsaucējus.’’

Viena no tradīcijām kopā ar ‘’Hapoel’’ faniem pēc uzvarētām spēlēm bijis dziedāt kluba dziesmu. Tas darīts arī pēc ne tik pārliecinošām uzvarām, pēc kuras vēlāk var saņemt ne tos iepriecinošākos vārdus no trenera Džikiča. ‘’Mūsu treneris bija ļoti prasīgs, ambiciozs un nekad nebija apmierināts ar rezultātu. Ja uzvaram ar sliktu rezultātu un jāiet dziedāt kopā ar faniem, tad bija interesantas sajūtas, jo zināji – aiziesi pēc tam uz ģērbtuvi un daudz ko dzirdēsi par spēles saturu.’’ Par faniem Izraēlā Mejeris neko sliktu teikt nevarēja, tikai apstiprinot, ka viņi ir samērā karstasinīgi. ‘’Nebija nekas kuriozs. Viņiem patīk mest tiesnešu virzienā. Lido košļenes, popkorni, riekstiņi, taču tas nav nekas ārkārtējs.’’

FIBA Čempionu līgas finālā pietrūka komandas spēles
2022./2023. gada sezonā Mejeris debitēja FIBA Čempionu līgā. Kopā ar ‘’Hapoel’’ viņam izdevās aizspēlēties līdz pat finālam, kurā nācās atzīt Bonnas ‘’Telekom Baskets’’ pārākumu (70:77). Mejeris laukumā pavadīja 21:27 minūtes, kuru laikā kļuva par vienības otro rezultatīvāko spēlētāju (12 punkti, sešas bumbas zem groziem). ‘’Emocijas bija foršas, taču tajā pašā laikā palika rūgtuma sajūta. Zini, citreiz spēlēs tu jūti, ka nav variantu, taču šoreiz, lai arī lielākoties bijām iedzinējos, tā nebija. Mēs varējām uzvarēt.’’ Viņš min, ka komandas sniegumā nospēlējuši gan blakusapstākļi, gan fakts, ka pirms sezona tā izveidota praktiski no jauna. ‘’Pie mīnuss divi saplīsām pa vīlēm. Šajās spēlēs jāspēlē komandas spēle. Ar individuālām pūlēm ir ļoti grūti uzvarēt.’’ Ar blakusapstākļiem Mejeris domājis trenera Džikiča mātes došanos aizsaulē īsi pirms ‘’Final Four’’ turnīra.

Pašam liela satraukuma pirms fināla nav bijis. ‘’Neesmu jau vairs 20 gadus vecs. Ir jāprot nolikt malā to, kas notiek apkārt. Ir man tomēr bijušas atbildīgas spēles jau iepriekš karjerā.’’ Viņš kļuva par otro latvieti pēc Mārča Šteinberga, kurš piedalās Čempionu līgas finālā. ‘’Ir forši būt laukumā tādās spēlēs. ‘’Final Four’’ viss izšķiras vienā spēlē. Nezinu, vai var atrast spēli ar augstāku adrenalīna sajūtu.’’

Viņš min, ka reiz kopā ar Permas ‘’Parma’’ ir startējis FIBA Eiropas kausa izšķirošajos mačos, taču Čempionu līga no organizatoriskā viedokļa bijis cits līmenis. Turnīra līmeņa paaugstināšanas nolūkos būtu nepieciešamas vēl dažas augsta līmeņa komandas. ‘’Kopumā man ir grūti salīdzināt, taču, kā jau redzi, šeit spēlējošās komandas neuzvar vietējos čempionātos. Bonna neuzvarēja Vācijā, tāpat arī Spānijā komandas nespēlēja finālā. Līmenis ir vērā ņemams, taču prasītos vēl dažas augstākā līmeņa vienības. Kad nonāc līdz ‘’top8’’, tad spēles ir kvalitatīvas, bet pirms tam atsevišķos mačos ir jūtama līmeņa atšķirība.’’

Par piemēru Mejeris minēja Dānijas spēcīgāko komandu ‘’Bakken Bears’’, pret kuru tai bija jāspēkojas pirmajā grupu turnīrā. Abās spēlēs tika izcīnītas uzvaras (89:80, 72:71), taču tuvie rezultāti, iespējams, ir nedaudz maldinoši. ‘’Pieļauju, ka tas bija noskaņošanās jautājums. Dānijas komanda bija jūtami līmeni vājāka. Domāju, ka viņiem Eiropas kausa skatuve būtu atbilstošāka.’’ Runājot par Čempionu līgas turnīra spēka pastiprināšanu, Mejeris runu līmenī dzirdējis ziņas par potenciālo apvienošanos nākotnē ar ULEB Eirokausu. Vismaz nākamajā sezonā abi turnīri startēs atsevišķi, jau nosaucot vienības, kuras startēs to sacensībās.

Izlases spēles ir foršākās karjerā
Mareks Mejeris Latvijas izlases sastāvā piedalījās astoņās 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, 18.8 minūtēs vidēji gūstot četrus punktus, izcīnot 3.4 atlēkušās bumbas un atdodot 1.5 piespēles. Viņš bija starp izlases dalībniekiem, kad 2022. gada vasarā tā tika sapulcināta praktiski spēcīgākajā sastāvā, ierindā esot gan Kristapam Porziņģim, gan Dāvim Bertānam. Tāpat viņš spēlēja mačā, kurā Latvija izcīnīja kāroto ceļazīmi – 2022. gada 10. novembrī Krētā viņš pret grieķiem 23 minūtēs guva divus punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un atdeva trīs piespēles.

‘’Kopš beidzās kvalifikācija,’’ vai spēlētājs gaida nozīmīgo turnīru, atbildēja Mejeris. ‘’Pamazām parādās atbildības sajūta. Taureņi vēderā vēl nav, taču noteikti būs. Ja to nav, tad kaut kas nav kārtībā,’’ turpināja spēlētājs, sakot, ka izlasē ir pats foršākais basketbols spēlētāja karjerā. ‘’Tas ir basketbols, par kuru nemaksā. Foršākais basketbols. Uz lielās skatuves gandarījums un prieks būs vēl lielāks. Emocijas noteikti būs spēcīgākas nekā citās spēlēs.’’

Ar treneri Banki šajā vasarā Mejeris runājis vēl nav. ‘’Viņš zina mani, bet es – viņu,’’ atbildēja spēka uzbrucējs. Bez kopējā darba izlasē Mejeris 2021./2022. gada sezonā pēc Permas ‘’Parma’’ pamešanas spēlēja viņa vadībā arī Itālijas augstākās līgas klubā ‘’Pesaro’’. Spēka uzbrucējs jau ir iekļauts 24 kandidātu sarakstā, bet oficiālie treniņi gaidāmi no 26. jūlija. Arī šogad plānoti atvērtie treniņi, taču pirms tam fiziskās formas uzturēšana ir katra paša ziņā.

Iespējams, tieši spēka uzbrucēja pozīcija būs viena no tām, kurā trenerim Bankim var nākties izšķirties par kāda, kurš palīdzējis izlasei kvalificēties turnīram, atstāšanu mājās. ‘’Tā ir sporta sastāvdaļa. Ir jāiet un jāspēlē. Treneris izvēlēsies tobrīd labākos.’’ Savukārt par pretiniekiem grupā, Franciju, Kanādu un Libānu, Mejeris daudz nav pagaidām interesējies. ‘’Nav tā, ka tagad pētu, pret ko spēlēsim. Tam mums ir treneru korpuss. Brīžiem labāk, ka zini mazāk – ir brīvāka galva. Katram tomēr jādara savs darbs.’’

Iepriekš citi izlases pārstāvji publiski vai netieši pauduši, ka viens no Pasaules kausa mērķiem ir kvalificēties olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram. Mejeris konkrēti par mērķiem neatbildēja, taču pauda, ka būtu gandarīts par spēlēšanu turnīrā pēc iespējas ilgāk. ‘’Muļķīgi būtu aizbraukt, nospēlēt dažas spēles un braukt mājas. Ja varam paildzināt turnīru, tad tas būtu ļoti labi. Jādomā par uzvaru katrā spēlē.’’ Viņš arī minēja, ka šajā vasarā izlase var beidzot sapulcēties spēcīgākajā sastāvā. ‘’Ja kvalifikācijas laikā tā nenotika, tad šoreiz var izdoties savākt. Pret jebkuru pretinieku būs viena spēle. Vienā spēlē var uzvarēt jebkuru.’’

Latvijas izlase turnīru sāks 25. augustā pret Libānu, turpinot 27. augustā pret Franciju un 29. augustā pret Kanādu. Sagatavošanās posma laikā tai paredzētas pārbaudes spēles pret Zviedriju, Gruziju, Dominikānas republiku, Somiju, Puertoriko un Lietuvu.