Vecvagaram krustenisko saišu plīsums, sezona beigusies
Diemžēl nepatīkamas ziņas pienākušas no Lietuvas - Kauņas "Žalgira" latviešu basketbolists Kaspars Vecvagars svētdien notikušajā treniņā saplēsis ceļgala krusteniskās saites, pirmdien konstatējuši kluba ārsti. Līdz ar to šajā sezonā Eirolīgas debitants laukumā vairs nedosies.
Vecvagars treniņā spēlēšanas laikā devies ātrajā uzbrukumā un, cenšoties apstāties, guvis savainojumu, kluba mājaslapā pastāstījis 20 gadus vecais spēlētājs. Šonedēļ atbildīgie cilvēki "Žalgira" klubā nolemšot, kad tiks veikta labās kājas ceļgala operācija. "Pagaidām neesmu aptvēris notikušo. Jānomierinās, jādomā un jākoncentrējas uz to, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos laukumā," optimismu saglabājis Vecvagars.
20 gadus vecais Kaspars Vecvagars pagājušajā vasarā bija viens no Latvijas U20 valstsvienības līderiem, kļūstot par Eiropas vicečempionu. Čempionāta izšķirošās spēles Kaspars aizvadīja, neraugoties uz lauztu pirkstu. Vēlāk Vecvagars iekļuva "Žalgira" pirmajā komandā un debitēja ULEB Eirolīgā.
Šajā sezonā Kaspars Eirolīgā vidēji desmit ar pusi minūtēs guvis 2,5 punktus, bet Lietuvas čempionātā gandrīz 12 laukumā pavadītajās minūtēs caurmērā 4,1 punkts un 1,3 rezultatīvas piespēles. Spilgtāko spēli Vecvagars līdz šim aizvadījis 12. decembrī, kad ar desmit gūtiem punktiem sekmēja "Žalgira" uzvaru mājās pār Stambulas "Anadolu Efes" (65:63).
193 centimetrus garais Vecvagars 2010. gadā izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U18 čempionātā, spēlējot kopā ar gadu vecākiem puišiem, bet kopš 2010. gada vasaras beigām meistarību attīsta Kauņā. Pirmo sezonu Kaspars aizvadīja Arvīda Saboņa sporta skolas komandā Lietuvas otrajā līgā, bet nākamās vidū tika paaugstināts uz Baltijas līgā un Lietuvas augstākajā līgā spēlējušo "Baltai". Pagājušajā sezonā Vecvagaru izīrēja Paņevēžas "Lietkabelim", kas spēlēja gan Lietuvas, gan Baltijas līgās.
Diemžēl Vecvagars ir jau otrais U20 "sudraba izlases" spēlētājs, kurš šajā sezonā saplēsis ceļgala krusteniskās saites. 2013. gada izskaņā VEF sastāvā, spēlējot viesos pret "Liepāja/Triobet", tādā savainojumā iedzīvojās arī Jānis Bērziņš.
+1 [+] [-]
tad jau zobus, kaulus, matus utt var trennēt.
Tā ir cilvēka fizioloģija, kas neiztur konkrētu darbību slodzes rezultātā.
drīzāk neveiksmīga epizode - paslīdēja, neveiksmīgi piezemējās...
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet kā jau minēju, katram tas ir savādāk. Vienam sportistam varbūt vispār nekad tās saites nesaplīstu, pat ja slinkotu ar Warm Up, bet otram darot to divtik vairāk - savainojums katru gadu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Sports un veselības mācība kā priekšmeti, kuros tiek stāstīts, gan par to KĀ sportot (kaut vai, lai nebūtu tā, ka atnāk uz svaru zāli skolnieki, kas VISPĀR neko nesaport no tā kā treniņš ir jāsastāda, kādi vingrinājumi ir jāpilda konkrētai muskuļu grupai utt.), lai vērtēts tiktu skolnieku PROGRESS un rezultāts, nevis tikai rezultāts (priekšmeta standartos tas ir minēts, taču NE REIZI neesmu piedzīvojis vai dzirdējis, ka kāds tiešām to ievērotu).
Veselības mācība stāstītu par to kā ar ēšanu, dienas režīmu saglabāt veselību, uzlabot kādas fiziskās kvalitātes.
Nevis tā, ka proteīns ir ķīmija, bet notievēt var pateicoties "kāpostu ekstrakta tabletēm" utt.
Lai nākotnē nebūtu tādas paaudzes, kas domātu, ka taukus var pārdzīt muskuļos un no kreatīna krāniņs nestāv!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nezinu ko konkrēti māca tur tagad, bet mūsu laikos tā bija haļavas stunda, kur nekas nebija jādara un par neko deva atzīmes, viss tika noreducēts uz kkādu psiholoģisko murgu vai vispārējiem drošības jautājumiem (ugunsgrēku gadījumā utt.)
[+] [-]
Profesionālā sportā līmenis ir pavisam cits un no cilvēka tiek izžmiegts viss.
[+] [-]
Bērnu līmenī Latvija NEUZVAR visus... tā ir ilūzija, ko ir izveidojuši vietējie mediji. Nu vinnē kkādi LM sīkie turnīru... tādi turnīri ir TONNĀM visā pasaulē, a te pasniedz kā šamie būtu vinnējuši bez maz vai kkādu sava vecuma PČ.
Turklāt, no Latvijas brauc parasti select komanda, t.i., ja ne gluži izlase, tad komandā ir spēlētāji no dažādiem klubiem, labākie, kamēr ārzemju komandās ir konkrētā kluba komanda. Mums tie visi sīkie ir vienīgie, viņiem - vēl 20 tādas komandas.
Jā, protams, ir arī tas apstāklis, ka te viss ir uz rezultātu, kamēr, teiksim, Zviedrijā bērnus līdz padsmit gadiem nemaz nevar iesaistīt spēlēs "uz rezultātu".
[+] [-]
[+] [-]
Vēl cits piemērs - mans reāls klasesbiedrs, kurš startēja lodes grūšanā. Attiecīga arī bija viņa komplekcija. Lodes grūšanā visus pārējos mūs saliek ar dubultu pārsvaru (aizmet 2x tālāk nekā otrs labākais), bet pēc normatīviem viņam vēl ir jāskrien 100 metri, 3 km utt.
Protams, viņš ir sekmīgs, taču ja no vienas puses ņem to, ka viņš ir sava vecuma TOP atlēts (nu varbūt ne TOP jau galīgi, bet atsevišķās sacensībās valsts mērogā arī labas vietas ieņēmis) valstī, bet sportā dabū 7 vai 8... to pašu 7 vai 8, ko dabū kāds vidēji sportiski aktīvs jaunietis, kurš VISPĀR organizētā sportā nav piedalījies (jebšu tikai pagalma līmenī kko spēlējis un 2x nedēļā uz svaru zāli aizgājis) nu tas jau arī manuprāt nav normāli.
[+] [-]
[+] [-]
bet ja brauktu komanda - tad treners varētu redzēt patieso stāvokli un pielāgot treniņprogramu it visam .
Sākot inviduāli katram, beidzot ar komandu .
kurā ietilps fiziskais, meistarība, komadas darbias izpratne par spēli !
Piemēram RD, HK Rīga .
kapēc uz pley off vajag no lielās komandas ņemt Bukartu, Bičevski utt.
Lai puikas cīnas un parāda uz ko ir spējīgi bez papildus spēkiem .
Bet nēēē vajag rezūltātu, vajag pirmiem obligāti būt .
Funkcionāru un treneru mērīšanās ar krāniņiem un absolūti nekāds sakars ar sportistu uztrenēšanu......
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas ir valsts līmeņa sistēmisks jautājums, kurš netiek risināts vēl aizvien.
[+] [-]
[+] [-]
Lai veseļojas!
[+] [-]
Ka, ja šādā veidā tiek vērtēts konkrēts sportists ar savu specializāciju, viņš, ir liela iespēja, ka nespēj dabūt maksimālo vērtējumu, lai gan kā SPORTISTS, kurš trenējas UZ REZULTĀTU, ir krietni pāaraudzis šo līmeni.
Jau sen ir pierādīts, ka, pat ja paņemtu tos pašus PRO līmeņa hokejistus, viņi nespētu (precīzāk - spētu, bet ne visi) izpildīt vispārējās fiziskās sagatavotības testus, kas atbilst viņu vecumam.
TIEŠI TĀPĒC es arī saku, ka sportā tāda vērtēšana ir garām un ir jāizmanto pilnīgi cita pieeja. Tik arī ir jāsaprot, ka skolā mēs negatavojam PRO atlētus, bet gan "parasto sabiedrību", kur sports ir kā veids kā pavadīt laiku, uzlabot kaut kādas fiziskās kvalitātes.
Šāda sistēma gan neizslēdz rezultātu fiksēšanu un salīdzināšanu, lielākais jautājums ir par iegūto rezultātu [iz]vērtēšanu.
[+] [-]
Pieņemot lēmumu - zināsim ko gaidīt no pieaugušiem sportistiem .
Protams ka sistēma ir valsts mēroga problēm - bet traumatiski bērni ir mūsu vecāku problēma. esam gatavi sportot, bet sekas ir neprognozējamas !
[+] [-]
Ja būs stabilas kājas - pirms treniņa, spēles iesildīsies (kārtīgi , ne tikai skata pēc) - tad iespējamība uz traumi ir maksimāli samazināta .
protams ka nevar izslēgt blakus apstākļus, neveiksmīgas sadursmes utt .
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ja ne atsevišķu uzņēmumu vai organizāciju iniciatīva, tad tā tas viss arī paliktu nulles līmenī gandrīz.
Valsts uz šo brīdi dara ļoti maz (nevar teikt, ka nedara neko, bet tas ir ĻOOOTI minimāli), lai virzītu ideju par sportu kā sabiedrības ikdienas sastāvdaļu. Neviens jau nekļūs par PRO atlētu, bet lai mamma ar bērniem varētu aiziet paskriet DROŠĀ stadionā, lai šai pat stadionā tēvs ar draugiem varētu padzenāt bumbu svētdienās, lai katrā mikrorajonā būtu savs ledus pleķis, kur paslidināties utt.
Pieļauju, ka kāds teiks, ka kaut kur tas viss jau ir bijis... a es teikšu - laikam jau tā un šajā ziņā viss bija ok.
Tagad, ja vienkārši skrien pa ielu vakarā, daudzi uz tevi skatās kā traku un uzreiz pārbauda/slēpj savus makus vai rokassomiņas... (pats esmu piedzīvojis vairākkārtīgi).
[+] [-]
[+] [-]
tapēc agrāk tas viss pagalmos bija un BJSS bija nopietnākas un pa brīvu, bet uz sava prieka rēķina .
Agrāk nebija datori - bērni gāja ārā spēlēties . Tapēc vajadzēja visādus laukumus, stieņus utt.
tagad tā būtu tīri naudas izmešana ! žēl bet tā tas ir
resnie lēmēji nejad nav skolā, ārpus skola sportojuši un tagad to nedara - tapēc kaut ko tādu gaidīt ir apsurdi .
Vieglāk pateikt ir mūsdienīgāk - kur nav peļņa - tur nav atdeves un lēmuma !
[+] [-]
Par peļņu runājot - ASV ir kompānijas, kas maksā saviem darbiniekiem līdz pat 30 procentiem lielāku algu, ja tie ir labā sportiskā formā (tos kritērijus pēc kā tiek notiekta forma gan nezinu).
Laikam jau kaut kāds labums no tā ir, uzņēmēji nesāks maksāt par neko... (nav jau valsts
+1 [+] [-]
Visiem sākotnēji minimālā alga - izstrādā normatīvu tabula kur atzīmē piemaksu no 1% līdz 500% - sāksim ar valsts pārvaldēm
[+] [-]