Facebook
Google69 gadu vecumā mūžībā devies Ivars Žvīgurs
Latvijas basketbola savienība (LBS) informē, ka 69 gadu vecumā mūžībā devies Ivars Žvīgurs, kurš bijis ilggadējs VEF meistarkomandas un Latvijas izlases līderis. Portāls Sportacentrs.com izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.
Ivara Žvīgura oficiālo panākumu saraksts ir ļoti īss: Eiropas junioru čempions Padomju Savienības U19 izlases sastāvā 1970. gadā, bronzas medaļa ieguvējs PSRS tautu spartakiādē Latvijas izlases sastāvā 1983. gadā. Pārējais – Žvīgura neremdināmais azarts, unikālā prasme ar 192 cm garo augumu zem groziem pārspēt krietni garākos sāncenšus un kategorisms visās izpausmēs – palicis tālaika basketbola norišu aculiecinieku neizdzēšamajās atmiņās. Laukumā viņam nebija līdzinieku.
20. gadsimta sešdesmito gadu beigās Rīgas ASK zvaigžņu sportiskās karjeras strauji tuvojās norietam, un Latvijas basketbolam bija vajadzīgi jauni līderi. Žvīgurs uz šo vietu pieteicās ļoti agri, VEF komandā spilgti debitēdams nepilnos 16 gados. Ivara darbību laukumā raksturoja ātrums, atlētisms un neizsmeļama sportiskā nekaunība. Pretinieki viņu nežēloja, bet arī viņš nežēloja nevienu, būdams īsta skabarga zem ādas gan sāncenšu komandai, gan spēles tiesnešiem. Arī saviem komandas biedriem, ja viņi netika līdz meistarībā vai azartā.
Žvīgura talanta mērogu raksturoja iekļaušana Padomju Savienības izlases kandidātu lokā un līdzdalība pārbaudes spēlēs, tomēr lielvalsts zvaigžņu plejādē nostiprināties neizdevās. Treneris Vladimirs Kondrašins, veidodams komandu, kas uzvarēja 1972.gada olimpiskajās spēlēs, pasūkstījās, ka Ivaram trūkst snaipera stabilitātes, bet zem groziem starptautiskajā arēnā esot vajadzīgāki garāki spēlētāji. Treneris Aleksandrs Gomeļskis Žvīgura starptautiskās karjeras iespējamo attīstību saistīja ar pāreju uz CSKA, bet Ivars tai nepiekrita, cerēdams, ka talanta īlens maisā nepaliks apslēpts arī dzimtajā Rīgā. Nepalika, taču viņa karjeras labākie gadi iekrita laikā, kad augstas klases basketbolistus Latvijā varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tie paši bija sadalīti divās komandās. Ivars izmēģināja abas, būdams labākais spēlētājs, tomēr nespēdams ne VEF, ne ASK izvilkt no viduvējības purva.
Lai tas izdotos, talkā bija jānāk veselai grupai jaunu talantu, un tāda tika sagaidīta septiņdesmito gadu otrajā pusē. Žvīgurs ļoti labi iederējās jaunā VEF ātrajā un azartiskajā spēles stilā, turklāt viņa jau iegūtā pieredze palīdzēja nostabilizēt komandas spēli. „Ar jaunajiem ne vienmēr man bija pa ceļam, bet tas nekavēja veidot kopīgu basketbolu,” Žvīgura atziņa raksturo viņa gatavību basketbola laukumā kopīgu valodu atrast ar ikvienu.
1983.gada tautu spartakiādes īsajā distancē Žvīgurs bija viens no septiņiem galvenajiem Latvijas izlases bronzas panākuma kaldinātājiem, bet LBL pirmajā sezonā 40 gadus vecumā viņš bija viens no labākajiem visā līgā, pārstāvēdams komandu ar simbolisku nosaukumu – ''Nākotne''.
Portāls Sportacentrs.com izsaka līdzjūtību Ivara Žvīgura tuviniekiem.
Izmantotie resursi:
https://basket.lv/lbs/seru-vests-mu...
