Normunds Feierbergs: "Smējāmies, ka Rugāju puiši varētu būt mūsu dēli"

Televīzijas komentētājs Niks Gaigalietis salīdzināja viņu ar Džamalu Kroufordu – vecāko NBA spēlētāju, kurš guvis 50 punktus spēlē. Amerikāņa vienaudzis Luiss Skola turpina mirdzēt Itālijas A sērijā, bet Feierbergs kļuvis par atjaunotā Latvijas kausa zvaigzni.

Četrdesmit piecus gadus jaunais spēka uzbrucējs abos dueļos pret Rugāju komandu izcēlās ar iespaidīgiem “double-double”. Viesos – 23 punkti un 20 atlēkušās bumbas. Atbildes spēlē Mežaparka sporta centrā – 19 punkti, 22 bumbas zem groziem un deviņas piespēles!

Rugāju komandas paplašinātajā pieteikumā bija 12 spēlētāji, kuri dzimuši 2000. gadā un vēlāk. “Garkalnes runčos” pretēji – tikai viens vīrs dzimis pēc 1978. gada (Kaspars Jurevics). “Smējāmies, ka Rugāju puiši varētu būt mūsu dēli. Izaicinājums – uzspēlēt pret jaunajiem, lai pārliecinātos, vai pulveris vēl sauss. Citādi? Vienkārši regulāra spēle.”

Laura Krēmera trenētie latgalieši pirmajā puslaikā Mežaparkā nespēja iedarbināt savu lielāko ieroci – trīspunktu metienu (3/16). Zem groziem saimniekoja “Varenie runči” (atlēkušās bumbas 32-18, punkti soda laukumā 30-8) un puslaikā dueļa iznākums faktiski bija atrisināts – 57:33. Visā spēlē 97:71, summā 184:158.

“Fizisko formu var pazaudēt, bet pieredzi grūti atņemt,” Feierbergs atskatījās uz Latvijas kausa pirmo kārtu. “Rugājiem pietrūka otrais elements – viņi īsti nemācēja pret mums spēlēt. Un, protams, Kaspars (Kambala) zem groza – tur komentāri nav nepieciešami – uzreiz milzīgs pārsvars.”

Pirmā spēle 19. septembrī Rugājos kļuva par īstiem svētkiem. Gaismas efekti, komandu izsaukšana, karsts atbalsts mājiniekiem un nezaudēta spēle pret Pierīgas grandiem – 87:87. Kāpēc cīņa beidzās neizšķirti? “Tā bija maza dāvana viņiem, lai nesabojātu svētkus. Kas var būt labāks par neizšķirtu pirms pēdējām 40 minūtēm?”

Feierbergs kausā debitēja teju 17 (!) gadus pēc tam, kad smags savainojums pārtrauca viņa deviņas sezonas ilgās gaitas Latvijas basketbola līgā. Pēdējā kampaņā ar Valmieru viņš pēc 2003. gada 8. novembra aizvadīja tikai trīs cīņas. “Nebiju plānojis atgriezties, taču... Basketbols ir dziļi sirdī – nekad neesmu pārstājis spēlēt. Arī visi trīs mani bērni spēlē – priecājos, ka viņi izvēlējušies manu sporta veidu.”

Limbažnieks spēlēja LBL augšgala komandās – vispirms “Metropolē”, vēlāk “Barona” priekštecī “LainERĀ”. Basketbols gan nebija viņa pirmā izvēle. “Esmu izbijis airētājs un vieglatlēts. Toreiz daudz nedzīvoju ar bumbu rokās – vairāk ezermalā un stadionā. Par iegūto fizisko bāzi jāpateicas airēšanas trenerim Genādijam Zujevam un vieglatlētam Andrim Rozenbergam. Visi limbažnieki, visi – Latvijas čempionātu medaļnieki vai atzīti par gada treneriem.”

Basketbolā jauno Feierbergu nopietni ieveda kāds Latvijā labi zināms vīrs. “Pirmais treneris, kurš man noticēja, bija godātais Pēteris Višņēvics. Viņam bija ļoti nozīmīga loma manā turpmākajā karjerā – (Pēteris) mācēja ieregulēt pareizās lietas. Arī Aleksandrs “Saša” Sidjakins “Metropolē” ļoti daudz palīdzēja. Pārējo deva komandas biedri.”

Vistuvāk LBL titulam viņš nokļuva pirmajā sezonā – Ādažu “Metropole” 1996. gada finālsērijā ar 2-4 piekāpās varenajiem “ASK/Brocēniem”, kuri tolaik spēja nokost arī pa kādam Eiropas grandam. “Spēlēju vienā pozīcijā ar Uvi Helmani – ar viņu bija ļoti grūti konkurēt. Kad “Metropole” 1996. gadā atstāja Ādažus, par iknedēļas maršrutu kļuva Rīga – Talsi – Rīga. “Metropole” bija Uveļa komanda, jo visi talsenieki fanoja par Uvi.”

Nesen 20 gadu robežu pārkāpušais spēlētājs Talsos nospēlēja pusotru sezonu, 1997. gada Ziemassvētkos pārceļoties uz galvaspilsētu. “Tā dzīvē iegrozījās, ka no “Metropoles” aizgāju projām. Gribēju beigt spēlēt un sāku strādāt, taču Andris Vanags noticēja, ka varu trenēties un spēlēt tikai vakaros. Tā no profesionāļa kļuvu par pusprofesionāli un “LainERĪ” piedzīvoju labākos basketbola gadus. Dabūju spēlēt un varēju sevi parādīt.”

Feierberga pirmā pilnā sezona “LainERĀ” sākās ar kārtīgu sprādzienu – 1999. gada vasaras beigās komandas pieteikumā parādījās Igors Miglinieks. Olimpiskais čempions iepriekšējos trīs gadus pavadīja, spēlējot Lietuvā, Bulgārijā, Ziemeļmaķedonijā un Šveicē, bet pēdējo aktīvo sezonu aizvadīja Latvijā.

“Nezinu, kurš viņu izpirka, taču Igors bija saspēles vadītājs ar lielo burtu. Man faktiski nekas nebija jādara – zināju, ka vienmēr vajadzīgajā brīdī saņemšu piespēli. Atlika mest iekšā. Miglinieka piespēles – tas bija kaut kas! Spēlēt kopā ar viņu bija mans lielākais sasniegums.”

“LainERS” sezonu atklāja 1999. gada 16. septembrī ar 90:81 uzvaru pār trīskārtējā Olimpiskā vicečempiona Maigoņa Valdmaņa trenētajiem “Gulbenes bukiem”. Pretinieku līderi – Uldis Rudzītis, Edmunds Gabrāns, Agris Galvanovskis. Jaunie – Kaspars Cipruss un Ivars Timermanis. Pieredze ņēma virsroku – Miglinieks 16 punktiem pievienoja 10 rezultatīvas piespēles, bet Ivara Liepas rēķinā 36 punkti un 13 atlēkušās bumbas.

Sezonas startā “LainERAm” bija smags kalendārs (3-5), taču vēlāk Aivara Brigmaņa trenētā komanda izcīnīja sešas uzvaras pēc kārtas un pakāpās uz otro vietu kopvērtējumā. Miglinieks sezonu un karjeru pabeidza citā komandā – 2000. gada februāra vidū viņu “nocēla” Valda Valtera trenētie “broči”, kuri pirms tam divreiz atzina Feierberga vienības pārākumu (79:84, 76:77).

“Spilgti atceros (centra spēlētāju) Ivaru Liepu – kopā spēlējām gan “Metropolē” (1995-1996), gan “LainERĪ”. Fascinēja Ivara māņkustības – ja noreaģē, bumba lido pret vairogu un divi punkti. Ļoti vienkārša, pragmatiska, taču gandrīz neapstādināma spēle.”

Iesoļojis piektajā gadu desmitā, Feierbergs katru nedēļu vairākas reizes brauca uz dzimto pusi – kopā ar Andi Cīruli un Ventu Veinbergu kļūstot par Olimpiskā centra “Limbaži” vienības spēlējošo treneri. Sadarbība izvērtās auglīga – limbažnieki iekļuva Latvijas basketbola līgas otrajā divīzijā un izveidoja vienu no Latvijas maksibasketbola (40+) centriem.

Pilsētā izdevies atjaunot iepriekšējās desmitgadēs noplakušās tradīcijas. “Limbaži kādreiz – iespējams, no 1985. līdz 1990. gadam, bija vieni no Latvijas čempionāta A grupas līderiem. Mani atpakaļ uzaicināja viens no Limbažu aktīvākajiem uzņēmējiem – Sandis Cīrulis. Viņš man piedāvāja kļūt par treneri. Sākumā tā šķita kā izprieca – pamēģināšu, kā būs.”

Pagājuši četri gadi un... “Nedēļu pēc nedēļas trenējoties, pierādījām, ka Limbažu basketbols ir dzīvs. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, Limbažos ir LBL2, LBL3, 40+ un 45+ vecuma grupas komandas. Ja nemaldos, ir arī vecāka komanda.”

“Kad biju bērns, man bija virkne paraugu – 35 gadus veci vīri, piemēram, Aldonis Lietiņš,” atcerējās Feierbergs. “Tagad viņiem ir pāri 60, taču joprojām spēlē. Iedvesmojoši! Ceru, ka tradīcija saglabāsies un veterāni Limbažos varēs spēlēt. Rādīt priekšzīmi, lai jaunajiem ir, kur tiekties.”

Kā Feierbergs uztur sevi formā? “Spēlēju divas vai trīs reizes nedēļā – tikai vīruss parūpējās par pārtraukumiem. Izbaudu katru spēli. Cik varu, tik atdodu laukumā. Zinu vēl vienu tādu pašu – ventspilnieku (pasaules vicečempionu akadēmiskajā airēšanā Uģi) Lasmani, kurš 50 gados skraida kā negudrs. Iemaņas saglabājušās, tiesa, jauniešiem, kuri vairāk laika pavada zālē, tehnika ir labāka nekā man.”

Normunda Feierberga karjera LBL