Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:131, Did:0, useCase: 0

Grifins atceras laiku Liepājā un spēlēšanu pie Lukas Banki

Andrejs Siliņš

Grifins atceras laiku Liepājā un spēlēšanu pie Lukas Banki
Malkolms Grifins pirms pieciem gadiem Liepājā. Foto: Ģirts Gertsons / liepajaslauvas.lv

Malkolms Grifins 2016. gada nogalē pirmo reizi dzīvē uzzināja par valsti vārdā Latvija - līdz tam vien Āfrikā profesionāli spēlējušo amerikāņu aizsargu “Liepājas Lauvas” bija noskatījušas kā sev vērtīgu papildinājumu. Latvijā Grifins kļuva par vienu no vietējā čempionāta spožākajiem spēlētājiem un tieši Liepājā atspērās fantastiskam lēcienam - viena gada laikā no “lauvām” tiekot līdz Sanktpēterburgas “Zenit” un Atēnu AEK. Šajā sezonā Malkolms sekmīgi pārstāv Saloniku PAOK krāsas un gatavojas jaunam augstam lēcienam karjerā. Brīvbrīdī Sarunā ar Sportacentrs.com basketbolists atcerējās Latvijā pavadīto laiku un spēlēšanu pie jaunā Latvijas valstsvienības galvenā trenera Lukas Banki.

Šosezon PAOK rindās Grieķijas čempionātā Grifins pēc 21 spēles ir komandas rezultatīvākais spēlētājs (13,3 punkti) un labākais piespēlētājs (4,0). Saloniku vienībai 12 uzvaras ļauj ierindoties piektajā vietā 12 komandu konkurencē. No ceturtajā vietā esošās AEK vienības PAOK šķir divu uzvaru tiesa.

Karjeru sāki Marokā, kas ir visai eksotiska vieta profesionālajam basketbolam. Kā nonāci tur un kā no turienes tiki līdz Liepājai?
- Pabeidzis koledžu, noslēdzu līgumu ar itāliešu aģentūru “Two Points”. Pirmoreiz biju kļuvis par profesionāli un bija lietas, ko vēl nezināju. Šķita, ka, parakstot līgumu ar pietiekami lielu aģentūru, par mani parūpēsies, taču realitātē tikai ar gadiem tu saproti, kāds ir labs aģents un kāds nav. Esmu laimīgs, ka šo mācību saņēmu jau pašā karjeras sākumā. Šai aģentūrai galvenais bija mani iekārtot darbā jebkur - vienalga, kur, galvenais, lai man ir līgums. Nonācis Marokā, sapratu, ka tā nav līga, kas būtu pielīdzināma normālai līgai jebkur citur pasaulē. Aģents nezināja neko ne par valsti, ne par konkrēto līgu, vienkārši tiku iemests. Pabiju tur trīs četrus mēnešus un atgriezos mājās, kur uzspēlēju pus-profesionālā Ilinoisas štata līgā. Dažus mēnešus pēc nākamās sezonas sākšanās man darbu atkal piedāvāja Marokā. Ļoti nevēlējos atgriezties, taču tā bija vienīgā iespēja. Aizvadīju veiksmīgu sezonu, taču Marokas līgas pieraksts nav pietiekami interesants klubiem Eiropā. Mans jaunais aģents vēlreiz piedāvāja darbu Marokā, uz ko atbildēju - tad labāk beidzu karjeru un atrodu citu nodarbošanos. Tomēr šoreiz līgums bija tikai uz vienu īsu turnīru - kausa izcīņu. Tās laikā aģents solīja runāt ar komandām Eiropā, tāpēc beigās piekritu. Nospēlējām četrus piecus mačus, ar katru spēli parādīju aizvien labāku sniegumu, un beigās tas man ļāva tikt pie piedāvājuma no Liepājas pāris dienas pēc fināla. Aģents teica, ka nauda nav liela, tomēr šī ir Eiropa.

Tieši tas, ko tu tik ļoti vēlējies…
- Jā, tobrīd tas bija pats svarīgākais - tikt uz Eiropu. Sākumā gan tas bija pārbaudes laika līgums, tāpēc sapratu, ka atkal cīņa par vietu zem saules sākas no jauna. Pirms tam Liepājā uz pārbaudes laiku bija mans koledžas komandas biedrs Džošs Meisons, kurš nepalika savainojuma dēļ, taču viņš pastāstīja, ko varu sagaidīt, un tas man ļoti palīdzēja. Beidzot biju ticis pie iespējas, ko tik ilgi gaidīju. Jau pirmajā spēlē pret kazahu “Barsy” man pietrūka tikai divas piespēles līdz “triple-double”. Neviens ar mani par to nerunāja, taču pēc šīs spēles es jutu, ka šeit palikšu. Labi iejutos jaunajā komandā, un klubs man vienu dienu pavaicāja, vai nezinu kādu meistarīgu garo spēlētāju. Ieteicu savu draugu Karlu Montgomeriju, kurš arī nāk no Čikāgas. Divas nedēļas pēc manas atbraukšanas Liepājā ieradās arī Karls, tāpēc nebiju viens svešumā, un tas ļoti palīdzēja. Tā bija pirmā reize, kad spēlēju kopā ar kādu no savas dzimtās pilsētas. Šī ir mana septītā sezona profesionālajā basketbolā, bet jau ceturto reizi karjerā spēlēju kopā ar kādu no Čikāgas. Tas ir neticami un padara dzīvi ārzemēs daudz vieglāku. Šaubos, ka ir daudzi, kuriem tā veicies.

Liepājā kļuvi par labāko rezultatīvo piespēļu dalītāju Latvijas līgā (7,2), biji efektīvākais (+18,2) līgas spēlētājs un viens no rezultatīvākajiem (14,4). Tāpat tiki atzīts par Baltijas līgas labāko aizsardzības spēlētāju. Kas bez spēlēšanas kopā ar citu čikāgieti bija tava veiksmīgā snieguma pamatā?
- Lielāko pateicību varu izteikt trenerim Agrim [Galvanovskim]. Viņš man deva zaļo gaismu, lai spēlēju savu spēli. Vēlāk karjerā vienmēr esmu vēlējies atrast tādu pašu iespēju, kādu deva Agris. Zinu savas spējas un zinu, ko varu dot komandai, ja netieku ierobežots. Agris ļāva man būt saspēles vadītājam, lai gan komandā bija arī augumā mazāki aizsargi. Viņš ļāva man būt pašam, jo saprata, ka es neesmu savtīgs un dalos ar bumbu. Artūrs [Ausējs], Artjoms [Butjankovs] un Robs [Roberts Krastiņš] bija labi metēji, un, kad ar bumbu devos caurgājienos, zināju, ka man apkārt ir visi šie metēji. Ar Artūru runājām vēl pirms pāris nedēļām un teicu, cik ļoti man pietrūkst tāda spēlētāja, kāds ir viņš - kurš nekad nebaidās izdarīt metienu pēc labas piespēles. Komandas biedri man palīdzēja tikt pie augstiem cipariem rezultatīvajās piespēlēs. Ģērbtuvē vienmēr bija labs noskaņojums, labi pavadījām kopā laiku, un sezona Liepājā šai ziņā man bija viena no labākajām karjerā. Pēc pavadītā laika Marokā tas bija izcili.

Vai vēl sanāk uzturēt kontaktu ar kādu no tā laika komandas biedriem?
- Jā, sociālajos tīklos manu draugu lokā ir liela daļa, bet joprojām laiku pa laikam runājam ar Artūru [Ausēju] un… mēs viņu saucām par “fišu” (zivi - no angļu val.)... Kārlis Lasmanis! Viņš ir 3x3 basketbola karalis Latvijā. Ar viņiem abiem runāju diezgan bieži, tāpat kā Karlu Montgomeriju. Šad tad sanāk parunāt arī ar Taileru Larsonu (2016./2017. gada sezonā spēlēja “Baronā” - A.S.).

Vienā no spēlēm pret “Latvijas Universitāti” sakrāji “triple-double”, kas ir visai reta parādība Eiropas basketbolā. Vai atceries šo spēli?
- Jā, guvu 14 punktus, izcīnīju 11 bumbas un atdevu 11 piespēles. Vidusskolā vienmēr sakrāju “triple-double” rādītājus, dažreiz izaicināju sevi bezvērtīgās spēlēs pret vājiem pretiniekiem sakrāt “triple-double”, lai tām būtu lielāka vērtība. Pēc sezonas Liepājā nonācu “Kolossos” komandā Grieķijā, kur vienu reizi biju tuvu, taču vēlāk karjerā man vairs nav bijusi tāda loma, lai domātu par “triple-double”. Starp citu, aizvakar biju tuvu, taču iemetu uzvaras metienu. Ja jāizvēlas viens, uzvaras metienu vienmēr ņemšu pirms “triple-double” (smejas).

Treneris Galvanovskis tolaik slavēja tevi un teica, ka vari kļūt par vismaz Eirolīgas līmeņa spēlētāju. Vai tas ir kas tāds, uz ko joprojām tiecies?
- Pirmajā dienā, kad satiku treneri Agri, norunājām divas stundas pie brokastu galda. Viņš skaidri pastāstīja, ko vēlas no manis sagaidīt, un nosauca piemērus ar spēlētājiem, kas no mazām līgām nonākuši lielo valstu čempionātos. Viens no piemēriem bija Džošs Mejo, kurš pēc Liepājas tika uz Ukrainu, vēlāk spēlēja Itālijā, Turcijā un Vācijā. Tobrīd vēl joprojām biju naivs un līdz galam nezināju, ko daru. Zināju vien to, ka Eiropa ir vieta, kur ir nopietns basketbols. Agris man pastāstīja visu par basketbolu Eiropā. Viņš ticēja, ka varu kļūt par Eirolīgas vai pat NBA spēlētāju. NBA sapnis joprojām ir jūdzēm un jūdzēm tālu, taču pavisam godīgi teikšu - uzskatu, ka, ja ne nākamajā, tad aiznākamajā sezonā es būšu Eirolīgā. Esmu apliecinājis savu līmeni Čempionu līgā pret izciliem aizsargiem, tagad klāt nākusi arī pieredze. Turpinu pilnveidoties gan laukumā, gan ārpus tā un ticu, ka sasniegšu šo mērķi.

Sportacentrs.com vērtējumā toreiz tiki nosaukts par labāko ārzemnieku LBL. Vai Latvijas labākie tā brīža klubi VEF un “Ventspils” neizrādīja interesi?
- (Domā) Varbūt “Ventspils”, jo tikko biju parakstījis līgumu ar aģentu, kuram Ventspils komandā spēlēja cits basketbolists Vilijs Dīns. Aģentam bija izveidojusies saikne ar “Ventspils” vadību. Ja pareizi atceros, mans vārds bija parādījies sarunās, taču aģents vēlējās, lai nonāku lielākā tirgū, kur basketbolam tiek pievērsta lielāka uzmanība. Jau bērnībā, kad vien dzirdēju par basketbolu Eiropā, izskanēja Grieķijas vārds. Tāpēc, kad atnāca piedāvājums no “Kolossos”, nebija divu domu, ka jādodas uz turieni.

Uzreiz kļuvi par vienu no pamanāmākajiem spēlētājiem Grieķijas līgā, sezonas vidū parakstīji līgumu ar “Zenit”, bet vasarā atgriezies Grieķijā, pievienojoties tik leģendāram klubam kā Atēnu AEK. Tik daudz notikumu nepilna gada laikā - vai nepārdegi un mentāli spēji tikt galā ar visu notiekošo?
- Jā, 2018. gads bija viens no labākajiem gadiem manā karjerā. Šķita, ka viss tas, kam sanācis iet cauri, sākot ar Maroku, beidzot atmaksājas. Tai pašā laikā visi pieņemtie lēmumi beigās neīstenojās tā, kā bija plānots. Runāju par situāciju AEK klubā - bija brīži, kad nebiju apmierināts ar notiekošo. Taču līdz pat brīdim, kad devos projām, darīju visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu. Mācījos no tā. Piekritu līgumam ar AEK, jo izvēlējos naudu labākas iespējas vietā. Domāju, ka tas apturēja manas karjeras izaugsmi uz pāris gadiem. Domāju, ka gaidāmā starpsezona būs līdzīga tai, kāda man bija 2018. gadā. Šoreiz izvēlēšos komandu, kas būs kā sākums kam jaunam. Nākamais līgums noteiks manu karjeras ceļu nākamajiem četriem pieciem gadiem.


Atēnās spēlēji pie trenera Lukas Banki, kurš nu kļuvis par Latvijas valstsvienības galveno treneri. Vai tavas problēmas AEK bija saistītas ar treneri?
- Uzskatu, ka problēmas radās kluba menedžmenta dēļ. Nesaku to tikai tāpēc, lai attaisnotu savu laiku tur. Pazīstu vairākus spēlētājus, kas bijuši šajā klubā, un visiem ir līdzīgi stāsti. Man šķiet, ka Luka Banki nodarbojās tikai ar basketbola jautājumu risināšanu, tāpēc es drīzāk teiktu, ka menedžments radīja problēmas, kas lika man doties projām. Banki kā trenerim tika uzlikts liels spiediens, un dažreiz viņa lēmumus stipri ietekmēja no malas. Protams, viņš bija kā pārejas posms starp vadību un komandu, tāpēc arī man bija reizes, kad jutos uz viņu dusmīgs. Realitātē viņš bija tikai seja tam, kas notika kluba vadības līmenī. Ja šodien satiktos, mēs noteikti jauki aprunātos un novēlētu viens otram veiksmi. Es labprāt pie viņa atkal spēlētu. Viņš man ticēja, taču komandā bija tik daudz lielu vārdu… Es zinu, kā šīs lietas notiek, tā ir sava veida politiska spēle. Tā bija smaga sezona - lai gan uzvarējām bieži, no manis personīgi tā paņēma ļoti daudz.

Šķiet, ka Grieķija ir vieta, kur jūties vislabāk. Protams, spēlēšana Rodas salā vai Salonikos nozīmē arī nepārtrauktu dzīvošanu kūrortpilsētā. Vai nav grūti saglabāt koncentrēšanos?
- Pēc pirmās sezonas Grieķijā pateicu sev, ka šeit esmu jau daudz sasniedzis un neatgriezīšos, ja vien nenāks piedāvājums no kādas lielas komandas. Atnāca AEK variants. Kad esi sevi pierādījis kādā tirgū, komandas vienmēr skatīsies pēc iespējas tevi piesaistīt. Dažreiz tas ir arī labākais lēmums, jo jau pazīsti līgu un zini, ko sagaidīt. No Grieķijas vienmēr nākuši labākie piedāvājumi. Vēl viens iemesls, kāpēc atgriezos pagājušogad, bija tas, ka PAOK šosezon trenē tas pats treneris, pie kura spēlēju “Kolossos”. Zināju, ka būšu viņa plānos un spēlēšu daudz. Grieķija ir patīkama vieta, taču nekad nenoraidīšu labāku piedāvājumu no kādas citas valsts kluba. Basketbols ir visur un vēlos nonākt labākajā situācijā, kādā varu būt.

Šosezon spēlē PAOK - klubā ar senām tradīcijām. Vai tas rada papildus spiedienu?
- Būšu godīgs - šosezon šī iemesla dēļ mēs nejūtam spiedienu. Domāju, ka tas saistīts ar to, ka pagājušajā sezonā komanda bija ļoti slikta. Šosezon jebkas, ko izdarīsim labāk, būs apsveicams. Jau esam uzvarējuši divreiz vairāk, nekā visas pagājušās sezonas laikā. Līdzjutēji cerēja, ka būsim labāka komanda, bet nezināja, ka būsim tādi cīnītāji, kādi esam. Neesam labākā komanda līgā, taču nekad nepadodamies. Esam uzvarējuši piecas no pēdējām sešām spēlēm ar kārtīgu cīņu, un vienīgo zaudējumu piedzīvojām ar pēdējās sekundes metienu spēlē, kurā saņēmu piecas piezīmes. Ja nebūtu bijis spiests pamest laukumu ātrāk, domāju, ka mēs būtu uzvarējuši. Šķiet, lielāks spiediens ir visiem, kas tabulā ir augstāk par mums. Ja sezona beigtos šodien, visiem mūsu amerikāņiem izdotos tikt pie labiem līgumiem nākamajai sezonai.

Redzēju, ka tev ir sava apģērbu līnija. Vai jau sāc meklējumus darbam pēc basketbola?
- Tas ir manis izveidots zīmols “Stay Humble and Nonstop Kill”. Mana iesauka jaunībā bija “Shank”, un mana izveidotā zīmmola nosaukums ir šīs abreviatūras izskaidrojums. Izdomāju to jau koledžas laikā. Dreikam ir dziesma “Miss me”, kurā viņš skaita: “And Drake just stand for Do Right And Kill Everything”. Paturēju to prātā un apņēmos ar savu vārdu šo vēstījumu izplatīt basketbolā. Kāds, kurš neseko sportam, varbūt iedomājas, ka runa ir par ko traku, jo šī zīmola nosaukumā ir vārds “kill” (nogalināt - no angļu val.), bet, ja seko sportam, tad zini, ko nozīmē, kad sportisti vēlas “nogalināt” pretinieku, grib būt “slepkavas” laukumā. Tāda ir arī vārda “kill” nozīme manā zīmolā - esi piezemēts un nepārtrauc “nogalināt”. Tam nav nekādas saistības ar vardarbību (smejas), vienkārši esi mežonīgs cīnītājs un, lai ko darītu, izliec sevi pilnībā. Gribu jūnijā izlaist jauno vasaras kolekciju ar dažādu apģērbu, kas paredzēts jebkādam sportam, ne tikai basketbolam.

  +1 [+] [-]

, 2021-04-19 13:57, pirms pusgada
Jau nobijos, padomāju kāds sakars Blake ar Liepāju?

     [+] [-]

, 2021-04-19 21:55, pirms pusgada
PAOK un AEK ir leģendāri klubi??? Cik labi, ka Siliņš ar viena nēgera starpniecību apgaismo manu necilo personu.
Tikai nezinu, ko par šādu buldurēšanu teiktu Olimpiakos un Panatinaikos fani. Domāju, ka Siliņam tuvākajos gados tad nebūtu iesakāms apmeklēt Hellēniju.
AEK, PAOK... Mans kaķis no smiekliem gandrīz aizrijās. Būtu zirgs (īpašumā), tad tas, zviedzot par šādiem pekstiņiem, noslīktu upes vidū.

     [+] [-]

, 2021-04-19 22:19, pirms pusgada
žurnaļuga rakstīja: PAOK un AEK ir leģendāri klubi??? Cik labi, ka Siliņš ar viena nēgera starpniecību apgaismo manu necilo personu.
Tikai nezinu, ko par šādu buldurēšanu teiktu Olimpiakos un Panatinaikos fani. Domāju, ka Siliņam tuvākajos gados tad nebūtu iesakāms apmeklēt Hellēniju.
AEK, PAOK... Mans kaķis no smiekliem gandrīz aizrijās. Būtu zirgs (īpašumā), tad tas, zviedzot par šādiem pekstiņiem, noslīktu upes vidū.
Abiem klubiem 100 gadu jubileja nav aiz kalniem. Tas ir pietiekami nopietni, lai būtu leģendas. Tie nav tikai klubi pie tam, bet veselas sporta sistēmas, kura iekļauj arīdzan citus sporta veidus.