Viedoklis: Acis saprot it kā visu, bet ne sirds

"Tas tak nav zelts, tā nav pat bronza"

Palasot pirmās cilvēku atsauksmes (teikšu atklāti, nemēdzu iedziļināties, lai izlasītu visus komentātus, tāpēc pievēršu uzmanību tikai pirmajiem) pie ziņas par Valtera aizbraukšanu uz Itāliju, protams, pārsteigums nebija nekāds – nospiedošais vairākums bija vai nu neizpratnē, vai šokā, vai vienkārši nosodīja spēlētāju par aizbraukšanu. Tāpat kā tas bija pie ziņas par Kristapa Janičenoka līgumu otrajā itāliešu līgā.

Skaidrs ir viens – tas, ka spēlētais basketbols tur ir citā līmenī. Tomēr pavisam līdz ar zemi norakstīt līgu arī nevajadzētu. Pirmkārt, tāpēc, ka jau eSports.lv piedāvātajā video redzējām, ka pat mūsu "Eirolīgas līmeņa spēlētājam" (kā viņu grib saukt vairums pašmāju basketbola mīļotāju) nekāda pastaiga tur nesanāk. Otrkārt, tāpēc ka aptuveni zināmas summas, par kādām mūsējie tur spēlējuši. Un tie ir skaitļi, kas rakstāmi ar labiem sešiem cipariem (ja ņemtu vērā vienas sezonas laikā nopelnīto) un ne jau tikai mūsu abiem jaunākajiem pārstāvjiem līgā, bet arī nu jau bijušajiem(-am). Protams, līgumos nav sanācis ielūkoties, tomēr ir zināmi avoti, kas vieš uzticību. Un galu galā tās summas jau nenokrīt no zila gaisa un visām ir kaut kāds pamats, kā jau minēja kolēģis "Sporta Avīzē".

Teiksit, ne jau nauda visu nosaka? Jā, nevar nepiekrist, taču jāpiemetina vecais labais teiciens "Kam ir nauda, tas pasūta mūziku" – ja italijāno var atļauties maksāt mūsu spēlētāju ambīcijām atbilstošu atalgojumu, tātad nauda tur ir. Nereti dzirdēts viedoklis, ka nauda tur ir pat vairāk nekā pirmajā līgā... Pie tam ne jau itālieši būs tik dumji, ka ņems un nekādam spēlētājam maksās lielo kāpostu. Otrā līga paliek otrā līga, bet ne jau pēc tā vien varam spriest par to. Piemērs, Somijas otrā līga (tāda vispār eksistē?) piegādāja valmieriešiem vienu no rezultatīvākajiem Baltijas līgas Elites divīzijas spēlētājiem Ronalda Klārka personā. Gribat teikt, ka Somijas otrā līga ir labāka par Itālijas otro līgu? Negribētos ticēt. Varbūt drīzāk jāpadomā tādā plāksnē: vai Baltijas līga un mūsu pašu LBL ir tik spēcīgas, kā mēs tās gribam uzskatīt...

"Tač katrs zin, kā labāk vajag"

Protams, vēl jau pastāv jautājums, vai attiecīgi spēlētāji ir vērti tās naudiņas, ko grib saņemt. Par to gari un plaši sīkāk tas pats kolēģis tai pašā "Sporta Avīzē" jau izteicās, tāpēc mēģināšu nedublēties. Piebildīšu vien, ka šobrīd pasaulē, Eiropā un ļoti īpaši Latvijā ir ekonomiskā krīze (ja nu kāds nebija pamanījis), līdz ar to arī tas ir faktors, kas jāņem vērā. Lietotājs "Jurchiks_pe4o" rakstīja: "Nu kā var nepietikt ar 6 štukām mēnesī?", pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju, ka ASK Valteram maksā tik, cik lietotājs minēja. Uz to "Kas Jauns?" atbildēja: "Kāpēc Tu nevarētu to pašu darbu darīt par 3x lielāku summu citur? Kāpēc jāspēlē būtu ASK, ja citur maksā vairāk? KĀPĒC??"

Šeit var piekrist otrajam viedoklim, taču jāņem vērā vēl kāds iespējams faktors. Proti, tas, vai ASK patiešām arī maksāja kaut vai tos pašus sešus? Vai maksāja vispār? Dzirdēts, ka tāpat kā vēl kādos klubos, arī ASK nav izmaksātas algas, lai gan, protams, tikai dalos pārdomās par dzirdēto, jo nevienu algas izmaksu atskaiti neesmu redzējis. Pie tam tāpat dzirdēts, ka klubam atkal radušās problēmas ar nodokļu nomaksu, kas to jau piemeklēja vasarā, kad atnāca staltais varonis "Parex" un izglāba organizāciju no lielām nepatikšanām. Kāpēc spēlētājam, kuram draud čakarēšanās kluba neizdarības dēļ, palikt un gaidīt brīnumus?

Tad ir daļa tādu, kas varonīgi apgalvo, ka aiziets uz Itālijas otro līgu tikai naudas dēļ. Bet vai kāds patiešām zina, kādi vēl varianti bija gan Valteram, gan Janičenokam? OK, zinām, ka Latvijas čempioni gribēja savā komandā dabūt Janičenoku. Nesanāca (klubs nevēlējās maksat prasīto). Zinām, ka Valteram bija iespējams variants Ukrainā. Nesanāca (klubam pašam sanāca līdzīga rakstura problēmas kā Rīgas "armijai"). Kas vēl? Kur tad bija visi tie Eirolīgas klubi ar saviem piedāvājumiem, kas, atsaucoties uz basketbola līdzjutēju domām, ir atbilstoša līmeņa tādam spēlētājam kā Janičenoks?

Vēl jāņem vērā arī faktors, ka šobrīd ir jau puse sezonas aiz muguras un atrast klubu šādā ekonomiskajā situācijā augstā līmenī ir ļoti sarežģīti. Neviens nav muļķis un nemētājas ar naudu, kad tās esamība vai neesamība var neparedzamā kārtā kļūt par nedēļu vai dienu jautājumu. Klubi vairāk vai mazāk cenšas pieturēties pie modeļiem, ko izveidojuši sezonas sākumā, un, ja arī veic izmaiņas (meklē papildinājumu), tad patiešām nozīmīgas (raugoties uz spēlētāju līmeni). Tāpat ikvienam skaidrs, ka pagājušajā vasarā ne Janičenoks, ne Valters nebūtu noslēguši līgumus Itālijas otrajā līgā. Iespējams, kāds latvietis patiešām spēlētu Eirolīgā un kāds varbūt vienā no dienvidu kaimiņu grandiem (negrimstošajiem).

"Brēc uz rokām plātās baigi"

Ar šo aicinu vēlreiz pārdomāt, vai patiešām mūsējie ir tik labi, kā mēs viņus gribam pataisīt un vai patiešām pašu mājās spēlētais basketbols ir tik ļoti labāks nekā līgās, ko nopeļam, lai gan neesam redzējuši pat ne divas spēles. Atceramies, ka videoapskati ir slidena lieta – pirmkārt, tā ir tikai viena spēle. Otrkārt, videorullīti var sataisīt, kā kurš vēlas un, piemēram, spēlē, kurā kāds iemet 20 punktus, neparādīt tos desmit metienus, kas lidoja garām grozam, vai tās izšķirošās kļūdas, kas, piemēram, nav ļāvušas izcīnīt uzvaru – metode, ko viltīgi mēģina izmantot spēlētāju aģenti.

Izmantotie resursi: