Rinalds Sirsniņš: "Esmu izsalcis spēlēt Ogres līdzjutēju klātbūtnē"

Vidzemes klubs starpsezonā strādāja daudz un enerģiski. Apliecinājums – trīs leģionāru piesaiste un septiņas pārbaudes spēles. Dueļiem pret Lietuvas komandām sekoja līdzdalība Raimunda Sargūna kausā Panevēžā, kā arī mājas uzvaras pār “Valmiera Glass/ViA” (79:56) un igauņu “Viimsi/Estover” – 94:71. Papildus tam, fizioterapeiti Dāvis Feikners un Oskars Urbanovičs kļuva par olimpiskajiem čempioniem, palīdzot Latvijas 3x3 izlasei.

“Sportiskie rezultāti nebija iepriecinoši, taču tas nebija mūsu pašmērķis,” Ogres līderis atskatījās uz pārbaudes spēlēm. “Septembrī mēģinājām attīstīt un uzlabot savu spēli, sacenšoties pret stipriem pretiniekiem. Spēlējām pret vairākām Lietuvas līgas (LKL) komandām un Kazahstānas čempioni “Astana”.”

Sirsniņš pauda gandarījumu, ka pieaudzis komandu skaits Latvijas un Igaunijas līgā. ““Viimsi” ir ļoti spēcīgs starta piecinieks. Problēmas viņiem rodas, kad sākas maiņas. Neraugoties uz to, ļoti bīstama komanda. Liels prieks par jaunpienācēju – jo vairāk komandu līgā, jo labāk.”

Pērn dažas Latvijas komandas savā starpā spēlēja pat deviņas reizes. Šogad atļautas pārrobežu spēles, taču Sirsniņa lielākā motivācija slēpjas citur. “Vēlos pamainīt pretiniekus un spēlēt pret igauņu komandām. Galvenais – esmu izsalcis spēlēt Ogres skatītāju klātbūtnē. Vēlos dabūt emocijas, kuru dēļ spēlēju basketbolu. Pagājušajā gadā paspējām aprast, spēlējot bez skatītājiem, taču bija daudz grūtāk atrast motivāciju.”

Nikolajs Mazurs jūlijā vadīja Latvijas junioru izlasi Pasaules U19 kausā Daugavpilī un Rīgā. Menedžeris Jānis Laganovskis organizēja komandas darba procesu, bet Pēteris Ozoliņš trenēja U18 izlasi. “Sekoju jaunatnes izlasēm un pārrunāju viņu darbu ar treneriem. Fakts, ka menedžeri un treneri bija tik daudz iesaistīti izlašu procesos, liecina, ka Ogres basketbols virzās pareizā virzienā.”

Ogres 1. vidusskolas zāle pirms pandēmijas vairākas reizes pulcēja 1000 cilvēkus, apliecinot pilsētas iedzīvotāju lielo interesi par savu komandu. Notiek priekšdarbi, lai 2023. gadā ogrēnieši tiktu pie jaunām mājām. “Ļoti ceru, ka nebūs aizķeršanās un nākamajā sezonā kādā brīdī varēsim pāriet uz jauno zāli. Tur vēl jāizdara milzīgs darbs. Vēlos uzspēlēt arī jaunajā zālē.”

Pateicoties Mazuram un vingruma trenerim Dāvim Feikneram, klubs izceļas ar daudzpusīgu treniņdarbu. “Ogre ir vieta, kur, izņemot sporta zāles, pieejama visa nepieciešamā infrastruktūra. Ir baseins, bet svaigā gaisā izvēle vēl lielāka – stadioni, Zilie kalni un Dubkalnu karjers. Sarežģītāks ir darbs iekštelpās – vēlos, lai komandai būtu pastāvīga ģērbtuve un viena treniņu vieta. Pagaidām jāpiecieš neērtības (ogrēnieši pārsvarā trenējas sporta skolas zālē).”

🔥 Sestdien, 2. oktobrī, sākam jauno @Pafleague sezonu!
Tiekamies! 🤩
https://t.co/8rUj6YtW2M

— BK OGRE (@BK_OGRE) September 29, 2021

Snaiperis, līderis, kapteinis – Sirsniņa aukstasinība, gudrība un uzņemšanās ir izcils piemērs jaunajiem spēlētājiem. Vai viņš ir arī mentors? “Gribētu cerēt, ka tāds esmu. Uzrunāju jaunos spēlētājus – dalos pieredzē un uzklausu viņus. Ceru, ka treniņos, spēlēs un ārpus laukuma parādu viņiem personīgo piemēru. Ja kautrējies uzrunāt treneri, pajautā man!”

Iespēju “zvans Rinim” izmantojuši vairāki spēlētāji. “Sociālos un darba zvanus grūti nodalīt, taču notiek regulāra komunikācija. Gribu, lai jaunie spēlētāji būtu vēl aktīvāki. Īpaši tie, kuri var labi spēlēt. Galvenais, piesaistīt puišus basketbola klubam, lai viņi redz, ka Ogrē var attīstīties.”

Viens no diviem Ogres kapteiņiem iesaistīts visos komandas procesos. “Kluba vadība un treneris (Mazurs) runā ar mani par spēlētājiem, kuri varētu papildināt Ogres rindas. Man nav noteicošā balss izvēlē, taču viedoklis tiek uzklausīts. Ogres komanda ir viena liela ģimene.”

Sirsniņš māk nodalīt darbu no atpūtas un zina, kā atgūt spēkus un emocijas. Brīvo laiku viņš pavada brīvdienu mājā leģendārā – un pirms vairāk nekā 50 gadiem applūdinātā – Staburaga apkārtnē. “Tā ir vieta, kur iegūt mieru pēc saspringtām spēlēm un treniņiem. Vienmēr varam tur aizbraukt un relaksēties, īpaši mentālā ziņā. Patīk makšķerēt un zvejot – lielu daļu laika pavadu, sēžot pie upes.”

Makšķerēšana Daugavā palīdz atslēgties no visām rūpēm. “Mērot ar eholoti, lielāko dziļumu esmu atradis ap 40 metriem. Tādā dziļumā nemakšķerēju, jo nav piemērota rīka. Jo vairāk makšķerēju, jo vairāk ķeras.”

Šosezon komandai pievienojušies trīs ārzemnieki. Amerikāņu saspēles vadītājs Breilons Reisons kopā ar (nākamo Latvijas un Igaunijas līgas čempionu) Markusu Kīnu 2017. gada sezonā “Central Michigan” rindās veidoja rezultatīvāko duetu NCAA pirmajā divīzijā, bet vēlāk spēlēja Kanādā un Ķīnā. Klāt nācis arī lietuviešu uzbrucējs Pauļus Poška un kanādiešu spēka uzbrucējs Emanuels Šeperds (2016.-2018. gadā spēlēja NCAA pirmās divīzijas komandā “Southern Jaguars”).

Jaunpienācēji no pirmās dienas iesaistīti visās komandas aktivitātēs. “Jaunos ārzemniekus nebija grūti pierunāt uz peldi Dubkalnu karjerā. Vēl nav ziema, ūdens pietiekami silts. Skatīsimies, kā viņi reaģēs -10 grādos, ar izurbtu āliņģi. Domāju, ka vismaz viens no viņiem ielīdīs ūdenī.”

Aprīlī ogrēnieši nopelnīja bronzas medaļu Latvijas un Igaunijas līgā, pārspējot “Rapla” ar 75:73. Latvijā sezona beidzās citādi, neizspēlējot LBL bronzas sēriju. “Saglabājies liels rūgtums par pagājušā gada pusfinālu. Uzskatu, ka bijām labāki, taču rezultāts to neparādīja un Ventspils pelnīti iekļuva finālā. Šosezon mērķi ir visaugstākie – cīnīsimies par uzvaru visās spēlēs. Būs interesanti uzspēlēt Latvijas kausā. Man tā būs pirmā pieredze. Forši!”