Buiķis: "Atbraucam uz Rīgu un ir sajūta, ka 90% skatītāju ir saldenieki"

Nacionālās līgas pamatturnīra pēdējās spēlēs saldenieki vēl bija cīņā par Rietumu divīzijas ceturto pozīciju, tomēr neveiksmes pēdējās divās spēlēs pret Zemgales komandām atmeta Cieceres krasta vienību uz septīto vietu, kas izslēgšanas spēļu ievadā jau nozīmēja visai brašus pretiniekus - "Rīgas Stradiņa Universitāti". Lai gan pirmajā spēlē rīdziniekiem izdevās strauji aizmukt, atbildes cīņā Edgara Buiķa vadītie kurzemnieki gatavojas mesties uz priekšu ar īpaši lielu savu fanu atbalstu.

Pirms diviem gadiem arī risinājās līdzīga sērija - RSU pret "Saldus". Toreiz trīs spēļu sēriju izšķīra viena metiena tiesa. Vai tagad tas spēku samērs tik krasi ir mainījies, vai arī tieši šīsdienas spēle nebija "Saldum" pa zobam?
Gan, gan... Ir viņi bišķiņ augstāka līmeņa komanda. Var teikt tā, ka viņi vairāk trenējās. Ne varbūt meistarības ziņā, bet to var redzēt, ka viņi trenējās gandrīz katru dienu. Mēs katru dienu netrenējamies. Nekas gan vēl nav beidzies. Sērija ir līdz divām uzvarām. Saldū nevienam nepatīk spēlēt. Domāju, ka mājās varam ieķerties. Tad jau tālāk skatīsimies - viss ir iespējams. Es neteikšu, ka mēs baigi slikti spēlējām. Tādā līmenī arī visu sezonu esam bijuši, bet, ja gribam vinnēt RSU, tad ir jānospēlē uz 110%. Šodien no komandas tā tiešam labi nospēlēja viens pats Jānis Dumburs. Lai mēs uzvarētu, ir jānāk pienesumam no visiem.

Kas bija tās lietas, kuras nesagāja? Ko pārrunājāt ģērbtuvē, kuri ir tie elementi spēles ziņā, kurus noteikti varat otrajā sērijas spēlē uzlabot?
Tās ir standarta lietas - atbloķēšana, laicīgāka atgriešanās aizsardzībā un savstarpējā runāšana. Tās ir lietas, par kurām visu sezonu runājam, bet šodien iekritām. Tas viss ir labojams. Ja būs gribēšana, un mājās tādai ir jābūt, jo skatītāji mums palīdzēs, tad būs labāks mačs nekā šodien.

"Saldus" atbalstītāji vienmēr ir fenomenāli. Noraksturo, kuras vēl ir tās komandas pret kurām ir jācīnās Nacionālajā līgā, kurām tā savu sienu un savu līdzjutēju klātbūtne ir izteikta priekšrocība, kas dzen uz priekšu.
Gulbene mums neiekrita, bet tur viss ir tā, kā vajag. Ja mēs spēlējam šeit, Rīgā, bet tribīnēs atnāk, manuprāt, 90% saldenieki, tad ir sajūta, ka spēlē mājās. Protams, neatnāca 500 skatītāji, kā nāk pie mums Saldū. Baigi reti jau tas ir tā, kā pie mums. Vēl tāds atbalsts ar Gulbeni asociējas, bet tā, kā pie mums baigi daudz citur nav. Cepuri nost, jau 20 gadus šādi atbalstīt. Nākamais mums ir jubilejas gads - būs divdesmit gadi. Cilvēki nāk uz basketbolu, un viņiem tas patīk. Tas ir ļoti forši.

Jautājums, kas man mēdz uzpeldēt, ir par tām principiālajām cīņām katrai komandai. "Limbaži" interesanti atbildēja, ka viņiem, piemēram, "Līvāni" ir nokaitēts pretinieks, lai gan ģeogrāfiski tuvi savstarpēji šīs komandas nav. Kā ir "Saldum"?
Mums tā noteikti ir "Kandava". Mēs principā tuvu viens otram dzīvojam. Arī savstarpēji mums šogad bija normālas spēles. Mājās tikai par vienu punktu zaudējām. Izbraukumā, tur, jā, šoreiz nebija mums īsti variantu. Tas ir mums tāds maziņš principiālais duelītis izveidojies. Domāju, ka arī mēs viņiem tādi esam.

No "Saldus" mājas spēlēm ļoti skaisti var sociālajos tīklos foto galerijas sameklēt, bet tur ik pa laikam ir rindiņa ar puišiem ielas drēbēs uz beņķa sēdējuši. Kopumā no tā, ko biji sezonas laikā cerējis redzēt laukumā, cik reāli spējāt uzlikt laukumā?
Principā Kristers Ķeķis gandrīz visu sezonu nebija spēlējis. Tagad sezonas beigās viņam pāris spēles ir sakrājušās. Tas tāds lielākais. Bija pāris mikrotraumas, bet nebija nekas tik ārkārtējs. Šodien mums nebija Roberts Šmīdriņš un Jānis Līcītis. Viņi noteikti būtu palīdzējuši, bet ir jāspēlē ar tiem, kuri ir. Par to nav ko daudz raudāt.

Lauris Bērziņš un "Saldus" basketbolisti. Foto: Jānis Riņķis

Pastāsti, kā starpsezonā komplektējās "Saldus" komanda? Ir, protams, vietējo džeku frakcija, ir puiši no citām Kurzemes pilsētām un tad laikam ir tas "East-Ball" gals. Pastāsti, kāda īsti ir saikne ar to komandu, jo pagājušogad aizgāju uz Reģionālās līgas maču, bet tur priekšā pārsteidza tas, ka uz "East-Ball" šortiem uzdrukāts "Saldus" komandas logo.
Viņi mums skaitās kā farmklubs. Tāda baigā sadarbība tur īsti nav. Esam šad tad braukuši uz Rīgu un uztaisījuši treniņus "East-Ball" zālē. To vairāk pagājušogad darījām. Ukrainis Jariks [Jaroslavs Pivovars] un Raitis Špels laiku pa laikam spēlē arī pie viņiem. Nav tā, ka mēs no viņiem ņemtu jaunos spēlētājus un iespēlētu. Mums pašiem ir savi sporta skolas jaunie, kurus labprātāk iespēlējam.

Cik daudz starpsezonā ir jāpiemeklē papildspēki no malas? Artūrs Vuciņš pienāca starpsezonā, bet tas kodols jau pāris gadus turās.
Kodols jau mums ir vairākus gadus. Pienāca ukrainis šogad klāt. Nomainās jaunie puikas, kuri pabeidz vidusskolu. Kodols ir palicis, bet tā godīgi gribētos jau lielāku pienesumu no jaunajiem. Septītie gadi mums tur ir tādi normāli, bet viņi šim basketbolam vēl nav gatavi. Jācer, ka vasarā labi patrenēsies, un nākamsezon jau viņus redzēsim. No Špela ir labs pienesums. Ja pagājušogad nebija nekāds, tad šogad jau ir pamatsastāva spēlētājs.

Jau pieminētajā Gulbenē izpaužas tas, ka pēc vidusskolas pabeigšanas jaunajiem džekiem uz vietas vairs nav ko darīt un ir jābrauc prom uz lielpilsētu. Saldū arī ir tā pati "sērga"?
Nu jā, bet tas jau ir normāli. Ja labi spēlē un atnāc uz Rīgu mācīties, protams, tev ir jāspēlē tur, kur vari katru dienu trenēties. Vai tad divas reizes nedēļā braukāsi uz Saldu? Ja ej uz vietu, kur ir labāka līmeņa treniņi, tad ir jāiet. Saldū vienmēr paspēsi atgriezties.

Atausa atmiņā, ka kaut kad Saldū ir bijuši arī mēģinājumi taisīt atvērtos treniņus. Vai kaut kāds labums no tiem arī ir nācis?
Principā nekas tur nebija. Divreiz esam taisījuši, un nekas tāds neizpeldēja. Principā viss basīša tirgus viens otru zina. Nekādi baigie pārsteigumu tur nevar būt, ka tev atbrauks atrādīties liels meistars. Ja ir meistars, tad jau viņš kaut kur spēlē.

Vai pilsētas čempī un LBL otrajā divīzijā tas līmenis arī ir tik krasi atšķirīgs, ka no tā nevar kāds vēlais džeks izpeldēt?
Es domāju, ka nebūs tāda otra Gražuļa, kurš sāks desmitajā klasē pēkšņi bumbu spēlēt Saldus pilsētas čempī un visiem kaut ko parādīs. Tas nav reāli. Ir pavisam citi ātrumi un meistarība. Ja atnāktu kāds garais ar divi pieci vai divi septiņi... Tādam garajam ir bišķiņ savādāk - jāpieliek bloks, jāieraujās. Neko vairāk no viņa neprasi.

Kopumā par līgu runājot, esi novērtējis visu Rietumu pusi. Kuri ir bijuši tie šerpākie pretinieki, no kuriem gaidi cīnīšanos par tiem spožākajiem bleķiem?
Es domāju, ka tās bez pārsteigumiem ir "Jelgava" un "Kandava". Otrā pusē tā ir "Gulbene".

Lasi vēl...

# Kaufmanis: "Gulbenē buki ir reliģija - mājās skatītāji mums neļauj tizloties"
# Bērziņš: "Profesionālās karjeras beigušie spēlētāji treniņus vairs redzēt negrib"
# Veinbergs: "Limbažos esam objektīvi augstākajā līmenī, kādā varam būt"
# Putāns: "Sirdī vēl gribēju spēlēt profesionāli, bet naudas sportā ir tik, cik ir"
# Siguldietis Ķēdis: "Ir interesanti mēģināt izskolot augšupejošos talantus"